2. Mozus grāmata 3. nodaļa

 

Gliks

Jaunā

1.

Un Mozus ganija Jetrus sava Tēvoča ta Midijanas augsta KUNGA Avis un Viņš dzine tās Avis pakāļ tās Tuksnibas un nāce pie to Dieva Kalnu Oreb.

1.

Mozus ganīja Jetrus, sava sievastēva, Midiāna priestera, avis. Viņš aizdzina avis pāri tuksnesim un nonāca pie Elohim kalna Horeba.

2.

Un ta KUNGA Eņģelis rādijās viņam Uguns Liesmā no viena Ērkšķu-Krūma un Viņš skatījās un raugi tas Ērkšķu-Krūms dedze ar Uguni un tas Ērkšķu-Krūms ne sadedze.

2.

Un יהוה eņģelis viņam parādījās uguns liesmā no ērkšķu krūma, un viņš skatījās, un redzi, ērkšķu krūms dega ugunīs, bet nesadega.

3.

Tad sacija Mozus: Es jele noiešu un apraudzišu šo lielu Rādišanu kādēļ tas Ērkšķu-Krūms ne sadeg.

3.

Tad Mozus sacīja: "Es iešu tuvāk un apskatīšu šo lielo parādību, kādēļ ērkšķu krūms nesadeg."

4.

Un tas KUNGS redzeja ka Viņš gāje lūkot tad sauce Dievs uz viņu no ta Ērkšķu-Krūma vidu un sacija: Mozus! Mozus! un Viņš sacija: Redz še es esmu.

4.

Bet יהוה redzēja, ka viņš gāja turp lūkot, un sauca tam no krūma un sacīja: "Mozu, Mozu!" Mozus sacīja: "Te es esmu."

5.

Un tas sacija: Ne nāc tuvu šurp izvelc tavas Kurpes no tavām Kājām jo ta Vieta virs ka tu stāv ir svēta Zeme.

5.

Un Viņš sacīja: "Nenāc tuvāk! Novelc savas kurpes no savām kājām, jo tā vieta, kur tu stāvi, ir svēta zeme."

6.

Un tas sacija: Es esmu tava Tēva Dievs tas Dievs Ābrāma tas Dievs Īzāka un tas Dievs Jēkaba. Un Mozus aisklāje savu Vaigu jo Viņš bijājās Dievu uzlūkot.

6.

Un Viņš sacīja: "Es esmu tava tēva Elohim, Ābrahāma Elohim, Īzāka Elohim un Jēkaba Elohim." Un Mozus aizklāja savu vaigu, jo viņš bijās Elohim uzlūkot.

7.

Un tas KUNGS sacija: Es tiešam esmu ieraudzijis mano Ļaužu Bēdas kas Egiptes-Zemē ir un esmu viņu Brēkšanu pār viņu Dzinejiem klausijis jo es esmu viņu Sāpes vērā ņēmis.

7.

Un יהוה sacīja: "Vērodams esmu vērojis Manas tautas bēdas, kādas tai ir Ēģiptē. Viņas brēkšanu par tās uzraugiem Es esmu dzirdējis, jo Es zinu viņu ciešanas.

8.

Tādēļ esmu es nolaidies tos no to Egipteru Rokas Izpestīt un tos no šās Zemes augšam vest uz vienu labu un platu Zemi uz vienu Zemi kas ar Pienu un Medu tek uz to Kananiteru Hetiteru un Amoriteru un Veresiteru un Heviteru un to Jebušiteru Vietu.

8.

Es esmu nolaidies, lai viņus izglābtu no ēģiptiešu rokām un tos izvestu no šīs zemes uz labu un plašu zemi, uz zemi, kur piens un medus tek, uz kānaāniešu, hetiešu, amoriešu, ferisiešu, hīviešu un jebusiešu zemi.

9.

Un nu redz Israēļa Bērnu Brēkšana ir priekš man nākusi un es ari esmu redzejis to Nospaidišanu ar ko tie Egipteri tos nospaida.

9.

Un redzi, Israēla bērnu brēkšana ir nākusi Manā priekšā, un Es esmu redzējis tos spaidus, ar kādiem ēģiptieši viņus apspiež.

10.

Tad nu ej es tev sūtīšu uz Varau un tu Izved manus Ļaudis tos Israēļa Bērnus no Egiptes-Zemes.

10.

Tagad ej, Es tevi sūtīšu pie faraona. Izved Manu tautu, Israēla bērnus, no Ēģiptes!"

11.

Tad sacija Mozus uz Dievu: Kāds es esmu ka es ietu pie Varaus un ka es tos Israēļa Bērnus no Egiptes izvestu?

11.

Tad Mozus sacīja uz Elohim: "Kas es esmu, ka man jāiet pie faraona un ka man jāizved israēlieši no Ēģiptes?"

12.

Un tas sacija: Es būšu ar tevim un ši būs tev ta Zīme ka es tev esmu sūtijis kad tu tos Ļaudis no Egiptes-Zemes izvedis esi tad jūs Dievam uz šo Kalnu kalposiet.

12.

Un Viņš sacīja: "Es būšu ar tevi, un šī būs tā zīme, ka Es tevi esmu sūtījis, lai tu izvestu tautu no Ēģiptes: jūs kalposit Elohim šinī kalnā."

13.

Un Mozus sacija uz Dievu: Redzi kad es pie  Israeļa Bērniem nācis uz tiem sacišu: Jūsu Tēvu Dievs ir man pie  jums sūtijis un tie uz man saka kas ir viņa Vārds? ko būs man uz tiem sacīt?

13.

Bet Mozus sacīja uz Elohim: "Redzi, kad es nākšu pie Israēla bērniem un viņiem sacīšu: jūsu tēvu Elohim mani pie jums ir sūtījis, – tad tie jautās: kā Viņu sauc? – Ko tad lai es viņiem saku?"

14.

Tad sacija Dievs uz Mozu: ES BŪŠU KAS ES BŪŠU; un Viņš sacija tā būs tev uz Israēļa Bērniem sacīt: ES BŪŠU ir man pie jums sūtijis.

14.

Elohim sacīja uz Mozu: "ES ESMU, kas ES ESMU." Viņš sacīja: "Tā tev jārunā ar Israēla bērniem: ES ESMU – tas mani sūtījis pie jums."

15.

Un Dievs sacija vēl uz Mozu: Tā būs tev sacīt uz Israēļa Bērniem: Tas KUNGS jūsu Tēvu Dievs tas Dievs Ābrāma tas Dievs Īzāka un tas Dievs Jēkaba ir man pie  jums sūtijis šis ir mans Vārds mūžigi un ši ir mana Pieminešana uz Bērnu Bērniem.

15.

Un Elohim vēl sacīja uz Mozu: "Tā tu saki Israēla bērniem: Tas יהוה, jūsu tēvu Elohim, Ābrahāma Elohim, Īzāka Elohim un Jēkaba Elohim mani ir sūtījis pie

16.

Ej un sapulcina tos Israēļa Vecajus un saki uz tiem: Tas KUNGS jūsu Tēvu Dievs ir man parādījies tas Dievs Ābrāma Īzāka un Jēkaba un sacijis: Es pie mekledams esmu pie meklejis jūs un kas jums Egiptes-Zemē darīts ir.

16.

Ej un sapulcini Israēla vecajus un saki viņiem: יהוה, jūsu tēvu Elohim, ir man parādījies, Ābrahāma, Īzāka un Jēkaba Elohim, sacīdams: vērodams Es vēroju jūs un to, ko viņi jums darījuši Ēģiptē.

17.

Tev esmu es sacijis: Es vedišu jūs uz augšu no to Egipteru Spaidišanas uz to Kananiteru un Veresiteru un Heviteru un Jebušiteru Zemi uz vienu Zemi kas ar Pienu un Medu tek.

17.

Un Es esmu sacījis: Es jūs izvedīšu no Ēģiptes posta uz kānaāniešu, hetiešu, amoriešu, ferisiešu, hīviešu un jebusiešu zemi, uz zemi, kur piens un medus tek.

18.

Un tie klausīs tavu Balsi un tev būs iet ar tiem Israeļa Vecajiem pie to Egipteru Ķēniņu un uz to sacīt: Tas KUNGS to Ēbreēru Dievs ir mums sastapis. Un nu lai jele mēs treijo Dieno Gājumu Tuksnesī ietam ka mēs tam KUNGAM mūsu Dievam varam upurēt.

18.

Tad viņi klausīs tev. Bet tu un Israēla vecaji ejiet pie Ēģiptes ķēniņa un sakiet tam tā: יהוה, ebreju Elohim, ir parādījies mums. Tagad ļauj mums iet triju dienu gājumu tuksnesī, lai upurētu יהוה, mūsu Elohim.

19.

Tomēr es zinu ka tas Egipteru Ķēniņš jūs ne ļaus iet kā vien caur vienu stipru Roku.

19.

Bet Es zinu, ka Ēģiptes ķēniņš neļaus jums iet, ja nav stipras rokas.

20.

Jo es izstiepšu savu Roku un sitīšu Egiptes-Zemi ar visādiem saviem Brīnumiem ko es darišu viņas vidū pēc to atlaidīs Viņš jūs.

20.

Tāpēc Es izstiepšu Savu roku un sitīšu Ēģiptes zemi ar visiem Saviem brīnumiem, kurus Es tās vidū darīšu. Pēc tam viņš jūs atlaidīs.

21.

Un es došu tiem Ļaudim Žēlastibas to Egipteru Priekšā un kad jūs iziesiet tad jūs tukši ne iziesiet.

21.

Es arī parādīšu labvēlību tautai šo ēģiptiešu priekšā, un, kad jūs iziesit, jūs neiziesit tukšā.

22.

Bet ikvienai Sievai būs no savas Kaimiņas un no tās Gaspažas kuras Namā viņa pie Mājo prasīt Zelta un Sudraba-Rīkus un Drēbes tos būs jums uz jūsu Dēliem un Meitām likt un tiem Egipteriem atņemt.

22.

Ikviena sieva no savas kaimiņienes un no tās, kas dzīvo viņas namā, lai prasa sudraba lietas, zelta lietas un drēbes. Ar tām jums jārotā savi dēli un savas meitas; tā tās tiks atņemtas ēģiptiešiem."

Nodaļa: Exodus

Birkas: