2. Mozus grāmata 2. nodaļa

 

Gliks

Jaunā

1.

UN viens Vīrs no ta Nama Levi nogāje un ņēme vienu Meitu Levi.

1.

Kāds Levija cilts vīrs nāca un ņēma sev sievu no Levija cilts meitām.

2.

Un ta Sieva tape grūta un dzemdeja vienu Dēlu kad nu ta redzeja viņu skaistu esam tad paslēpe ta viņu trīs Mēnesis.

2.

Un tā sieva kļuva grūta un dzemdēja dēlu. Viņa redzēja, cik jauks tas bija, un noslēpa viņu trīs mēnešus.

3.

Bet kad ta viņu ne vairs vareja paslēpt tad ņēme ta priekš viņu vienu Niedras Šķirstiņu un aptraipija to ar līpamu Mālu un Sviķķi un like to Bērnu iekš ta un like to Niedrās Upmalā.

3.

Bet, kad viņa to vairs nevarēja noslēpt, tad tā viņam pagatavoja šķirstu no niedrēm, notriepa to ar sveķiem un piķi, ielika tanī bērnu un nolika to niedrēs upes malā.

4.

Un viņa Māsa stāveja no tāļenes ka ta nomanitu kas tam notiktu.

4.

Un viņa māsa nostājās iztālēm, lai novērotu, kas tam notiks.

5.

Un Varaus Meita nonāce Upē mazgaties un viņas Jumpravas staigaja Upes Malā tad redzeja viņa to Šķirstu Niedro vidū un sūtija savu Kalponi un like to atnest.

5.

Tad faraona meita nāca uz upi peldēties, bet viņas draudzenes pastaigājās upes malā. Viņa ieraudzīja šķirstu niedrājā, sūtīja savu kalponi un lika to atnest.

6.

Kad nu viņa to atvēre tad redzeja viņa to Bērniņu un raugi tas Puisens raudaja un viņa apžēlojās rār to un sacija: Šis ir viens no tiem Ēbreju Bērniņiem.

6.

Kad viņa to atvēra, tā ieraudzīja bērnu, un redzi, puisēns raudāja. Viņa iežēlojās par to un sacīja: "Tas ir viens no ebreju bērniem."

7.

Tad sacija viņa Māsa uz Varaus Meitu: būs man iet un tev vienu Eu aicināt no tām Ēbreju Sievām kas tev to Bērnu var zīdināt?

7.

Tad viņa māsa sacīja faraona meitai: "Vai man iet un ataicināt tev kādu zīdītāju no ebreju sievām, kas tev bērnu var zīdīt?"

8.

Un Varaus Meita sacija uz to: Eij; un ta Jumprava nogāje un aicinaja ta Bērniņa Māti.

8.

Faraona meita sacīja viņai: "Ej!" Un jaunava aizgāja un aicināja bērna māti.

9.

Tad sacija Varaus Meita uz viņu: Ņem šo Bērniņu un zīdini man to es došu tev tavu Algu un ta Sieva ņēme to Bērniņu un zīdinaja to.

9.

Tad faraona meita sacīja viņai: "Ņem šo bērnu un zīdī to manā vietā, un es maksāšu tev." Tad sieva paņēma bērnu un zīdīja to.

10.

Un kad tas Bērniņš bij paaudzis tad novede viņa to pie Varaus Meitas un tas tape viņai par Dēlu un ta nosauce viņa Vārdu Mozus un sacija: Tapēc ka es to esmu no Ūdens izvilkusi.

10.

Kad bērns paaugās, viņa veda to pie faraona meitas, un tas viņai kļuva par dēlu, un tā nosauca viņa vārdu: Mozus, jo tā sacīja: "Tāpēc ka es to no ūdens esmu izvilkusi."

11.

Un tanīs Dienās kad Mozus bij uzaudzis izgāje Viņš pie saviem Brāļiem un apraudzija viņu Grūtumu un redzeja vienu Egipteru Vīru vienu Ēbreēro Vīru no saviem Brāļiem sitam:

11.

Kad Mozus bija pieaudzis, tas reiz izgāja pie saviem tautas brāļiem un noskatījās viņu smagajos darbos. Un viņš redzēja ēģiptieti sitam kādu ebreju, vienu no viņa brāļiem.

12.

Un Viņš skatījās šurp un turp un ne redzeja ne vienu klāt esam tad nokāve Viņš to Egipteri un apslēpe to Smiltīs.

12.

Tad viņš, paraudzījies visapkārt un neviena neredzēdams, nosita ēģiptieti un to apraka smiltīs.

13.

Un Viņš izgāje otrā Dienā un raugi divi Ēbrēro Vīri bārās un Viņš sacija uz to Netaisnu kapēc siti tu tavu Tuvaku?

13.

Un viņš izgāja atkal nākamajā dienā, un redzi, divi ebreju vīri ķildojās. Viņš sacīja vainīgajam: "Kāpēc tu sit savu darba biedru?"

14.

Tad sacija tas: Kas ir tev par Virsnieku jeb Soģi pār mums licis? Aridz tu šo saki man ari gribedams nokaut it kā tu to Egipteri nokāvis esi? Tad bijājās Mozus un sacija: patiesi ši Lieta ir zinama tapusi.

14.

Bet tas sacīja: "Kas tevi iecēlis par pavēlnieku un tiesnesi pār mums? Vai tu gribi arī mani nogalināt, kā to ēģiptieti esi nogalinājis?" Un Mozus nobijās un sacīja: "Patiesi, šī lieta ir kļuvusi zināma."

15.

Kad nu Varaus šo Lietu dzirdeja tad mekleja Viņš Mozu nokaut un Mozus bēdze priekš Varaus un palike Midijanas Zemē un pasēdēs pie vienas Akas.

15.

Kad faraons dzirdēja par šo lietu, viņš meklēja Mozu nogalināt, bet Mozus bēga no faraona un mita Midiāna zemē, un apmetās pie kādas akas.

16.

Un tam Midijanas augstam KUNGAM bija septiņ Meitas tās nāce smelt un pildija tās Ūdens-Siles ka tās sava tēva Avis dzirdinātu.

16.

Un Midiāna priesterim bija septiņas meitas. Tās nāca smelt ūdeni un pildīja dzirdināmās siles, lai padzirdītu sava tēva avis.

17.

Tad nāce tie Gani un nodzine tās un Mozus cēlās un izglab tās un dzirdinaja viņu Avis.

17.

Tad nāca gani, un tie aizdzina viņu ganāmpulku; bet Mozus cēlās tām palīgā un padzirdīja viņu avis.

18.

Un kad tās pie  sava Tēva Reguēla nāce tad sacija Viņš: kapēc esat jūs šodien tik drīz nākušas?

18.

Kad viņas atgriezās pie Reguēla, sava tēva, tas sacīja: "Kā tad jūs šodien tik drīz esat pārnākušas?"

19.

Tad sacija tās: Viens Egipteru Vīrs ir mūs Izglābis no to Ganu Rokas un Viņš ir mums ari smēlis un mūsas Avis dzirdinajis.

19.

Tad viņas sacīja: "Kāds ēģiptietis mūs paglāba no ganu rokām; un viņš arī smeltin smēla ūdeni mums un dzirdīja mūsu avis."

20.

Un tas sacija uz savām Meitām: Kur ted ir Viņš? Kapēc esat jūs šo Vīru atlaidušas aicinajiet to ka tas (ar mums) Maizi ēd.

20.

Un viņš sacīja savām meitām: "Kur tad viņš ir? Kāpēc jūs šo vīru esat tur atstājušas? Aiciniet viņu, lai viņš ēstu ar mums."

21.

Un Mozum gribejās pie ta Vīra Mājot un tas deve Mozusm savu Meitu Ciporu par Sievu.

21.

Un Mozus bija ar mieru pie tā vīra palikt, un tas deva savu meitu Ciporu Mozum par sievu.

22.

Ta dzemdeja viņam vienu Dēlu un tas nosauce viņa Vārdu Geršons jo tā sacija Viņš: Es esmu Svešinieks tapis svešā Zemē.

22.

Un viņai piedzima dēls, un viņš nosauca tā vārdu: Geršoms, jo teica: "Es esmu svešinieks svešā zemē."

23.

Un ilgu laiku pēc to nomire tas Egipteru Ķēniņš un tie Israēļa Bērni nopūtēs un brēce pār šo Kalpošanu un viņu Brēkšana uzkāpe no Zemes pie  Dieva.

23.

Pēc ilgāka laika nomira Ēģiptes ķēniņš, un Israēla bērni nopūtās par savu jūgu un brēca, un viņu brēkšana par viņu jūgu cēlās augšup pie Elohim.

24.

Un Dievs dzirdeja viņu Nopūšanu un Dievs atgādajās savas Deribas ar Ābrāmu Īzāku un Jēkabu.

24.

Un Elohim uzklausīja viņu vaidus, un Elohim pieminēja Savu derību ar Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu.

25.

Un Dievs uzlūkoja tos Israēļa Bērnus un Dievs ņēme to vērā.

25.

Un Elohim uzlūkoja Israēla bērnus, un Elohim ņēma tos vērā.

Nodaļa: Exodus

Birkas: