2. Mozus grāmata 1. nodaļa

 

Gliks

Jaunā

1.

Šie tad ir Israēļa Bērnu Vārdi kas uz Egiptes-Zemi ir nākuši ar Jēkabu ikkatrs nāce ar savu Saimi.

1.

Šie ir Israēla bērnu vārdi, kas ar Jēkabu bija nonākuši Ēģiptē; ikviens ar savu saimi tie bija nākuši.

2.

Rūbens Zīmeans Levis un Jūda.

2.

Rūbens, Simeons, Levijs un Jūda,

3.

Isašars Sebulans nm Benjamins.

3.

Isašars, Zebulons un Benjamīns,

4.

Dans Navtalus Gads un Ašers.

4.

Dans, Naftalis, Gads un Ašers.

5.

Tad visas Dvēseles no Jēkaba Gurniem nākušas bija septiņdesmit tomēr Jāzeps jau bija Egiptes-Zemē.

5.

Un visu dvēseļu skaits, kas cēlušās no Jēkaba, bija septiņdesmit. Bet Jāzeps jau bija Ēģiptē.

6.

Kad nu Jāzeps bij nomiris un visi viņa Brāļi un viss tas Augums.

6.

Un Jāzeps nomira un visi viņa brāļi, un visa šī paaudze.

7.

Tad tape Israēļa Bērni augligi un radās pa Pulkiem un vairojās un tape ļoti vareni tā ka ta Zeme ar tiem piepildita tape.

7.

Bet Israēla bērni augļojās un ļoti pieauga un vairojās un tapa ļoti vareni, tā ka zeme bija piepildīta ar tiem.

8.

Pēc to cēlās viens jauns Ķēniņš pār Egiptes-Zemi kas Jāzepu ne bij pazinis.

8.

Bet Ēģiptē cēlās jauns ķēniņš, kas par Jāzepu neko nezināja.

9.

Tas sacija uz saviem Ļaudim: Redzi to Israēļa Bērnu Ļaudis ir daudz un tie ir jo vareni ne kā mēs.

9.

Un viņš sacīja saviem ļaudīm: "Šī tauta, Israēla bērni, kļūst lielāka un varenāka par mums.

10.

Nāciet lai mēs ar Gudribu tiem preti turamies ka tie ne vairojās ka tie na taču kad Karš celtos tie pie mūsiem Ienaidniekiem dotos un karo pret mums un no šās Zemes iziet.

10.

Taču rīkosimies gudri ar tiem, ka tie par daudz nesavairojas un, ja izceļas karš, neapvienotos ar mūsu ienaidniekiem un nekarotu pret mums, un neatstātu šo zemi."

11.

Tad iecēle tie Uzraugus pār viņiem ka tie viņus pie grūta Darba piespiestu jo Varaum tape Pitons un Raēmzes par Mantu-Pilīm uztaisiti.

11.

Un viņi iecēla tiem darba uzraugus, lai tos verdzinātu ar smagiem darbiem, un tie uzcēla faraonam noliktavu pilsētas – Pitomu un Ramzesu.

12.

Bet jo vairak tie viņus spiede jo vairak tie vairojās un radās pa Pulkiem tā ka tie to Israēļa Bērnu apnike.

12.

Bet, jo vairāk tos apspieda, jo vairāk tie vairojās un izpletās, tā ka viņiem palika bail no Israēla bērniem.

13.

Un tie Egipteri like tos Israēļa Bērnus nežēligi kalpot.

13.

Tā ēģiptieši verdzināja Israēla bērnus ar smagiem darbiem.

14.

Ta ka tie viņu Dzīvibu rūktu darija ar grūtu Kalpošanu Mālos un ar Stiegeļiem un ar visadu Kalpošanu Laukā un ar visadu viņu Darbu ar ko tie viņus like nežēligi kalpot.

14.

Tie darīja viņu dzīvi sūru ar smagiem darbiem pie māliem un ķieģeļiem un visādiem darbiem laukā, un visādiem citiem darbiem, kurus tie nežēlīgi uzlika viņiem.

15.

Vēl runāja tas Egipteru Ķēniņš uz tām Ēbreju Bērnu-Saņēmejām (tās vienas Vārds bija Sivra un tās otras Puā.)

15.

Tad Ēģiptes ķēniņš sacīja ebreju vecmātēm, vienai bija vārds Sifra, otrai Pua,

16.

Un sacija: kad jūs tām Ēbreju Sievām iekš Dzemšanas palīdzat un redzat tām uz Krēsliem sēžot to dēlu esam tad nokaujiet to bet ir ta Meita tad pametiet to dzīvu.

16.

viņš sacīja: "Kad jūs palīdzat ebreju sievām dzemdībās un, tām uz akmens sēžot, redzat, ka tas ir zēns, tad to nonāvējiet, bet, ja tā ir meitene, tad lai tā dzīvo."

17.

Bet tās Bērnu-Saņēmejas bijājās Dievu un ne darija kā tas Egiptes-Ķēniņš uz tām bij sacijis bet pamete tos Puisenus dzīvus.

17.

Bet vecmātes bijās Elohim un nedarīja tā, kā Ēģiptes ķēniņš viņām bija sacījis, bet atstāja zēnus dzīvus.

18.

Tad aicinaja tas Egipteru Ķēniņš tās Bērnu-Saņēmejas un sacija uz tām: Kādēļ esat jūs šo Lietu padarijušas un tos Puisenus dzīvus pametušas?

18.

Tad Ēģiptes ķēniņš atsauca vecmātes un sacīja tām: "Kādēļ jūs tā esat darījušas un zēnus atstājušas dzīvus?"

19.

Un tās Bērnu-Saņēmejas sacija uz Varau: tādēļ ka tās Ēbreju Sievas ne ir kā tās Egipteru Sievas jo tās ir cietas pirms ta Bērnu Saņēmeja pie  tām nāk tad ir tās jau dzemdejšas.

19.

Vecmātes atbildēja faraonam: "Tādēļ, ka ebreju sievas nav tādas kā ēģiptiešu sievas, jo tās ir spēcīgas, pirms vecmāte pie viņām atnāk, tās jau ir dzemdējušas."

20.

Tapēc darija Dievs tām Bērnu-Saņēmejām labi un tie Ļaudis vairojās un tape vareni.

20.

Elohim vecmātēm darīja labu, un tauta vairojās un tapa ļoti varena.

21.

Un tapēc ka tās Bērnu-Saņēmejas Dievu bījajās tad darija Viņš tiem Namus.

21.

 

22.

Tad pavēleja Varaus visiem saviem Ļaudim un sacija: jums būs visus Dēlus kas piedzem Upē iemest bet visas Meitas dzīvas paturēt.

22.

Tad faraons pavēlēja visai savai tautai: "Visus zēnus, kas piedzimst, iemetiet upē, bet meitenes atstājiet dzīvas."

Nodaļa: Exodus

Birkas: