1. Mozus grāmata 8. nodaļa

Gliks

Jaunā

1.

UN Dievs atgādajās Nous un visu Zvēru un visu lopu kas ar to Šķirstā bija un Dievs deve Vēju virs Zemes un tie Ūdeni norimās.

1.

Tad Elohim atcerējās Nou, kā arī visus zvērus un visus lopus, kas bija ar viņu šķirstā. Un Elohim lika vējam pūst pār zemi, tad ūdeņi kritās.

2.

Un ta Bezdibiņa Avoši un tie Debes Logi tapa aizbāzti un tas Lietus no Debes tapa aizturēts.

2.

Dzelmju avoti un debesu logi aizvērās, un lietus mitējās līt no debesīm.

3.

Un tie Ūdeni atgriezās no Zemes Virsu šurp turp tecedami un tie Ūdeni plake pēc simts un piecdesmits Dienām.

3.

Un ūdeņi sāka kristies pēc simts piecdesmit dienām, šurpu turpu noskriedami.

4.

Un tas Šķirsts nolaidās septitā Mēnesi septitā padesmitā Mēnes Dienā uz tiem Kalniem Ārarat.

4.

Un šķirsts septītā mēneša septiņpadsmitajā dienā nolaidās uz Ararata kalniem.

5.

Un tie Ūdeni skrēje šurp un turp līdz desmitam Mēnesim: desmitā Mēnessī pirmā Mēnes Dienā rādijās tie Kalno Gali.

5.

Un ūdeņi notecēja, šurp un turp bēgot, līdz desmitajam mēnesim. Bet desmitā mēneša pirmajā dienā nāca redzamas kalnu virsotnes.

6.

un tas notike pēc četrdesmits Dienām tad atvēre Nous ta Šķirsta Logu ko Viņš bij darijis.

6.

Un pēc četrdesmit dienām Noa atvēra šķirsta logu, ko bija taisījis,

7.

Un izlaide vienu Kraukli un tas skraidija šurp un turp kamēr tie Ūdeni sasike no Zemes Virsu.

7.

un izlaida kraukli. Tas laidās, šurp un turp lidinādamies, kamēr ūdeņi nokritās zemes virsū.

8.

Pēc to izlaide Viņš Balodi no sevim ka tas sajustu aridz tie Ūdeni jau noskrējuši no Zemes Virsu.

8.

Tad viņš izlaida balodi no to vidus, kas bija ar viņu šķirstā, lai vērotu, vai ūdeņi nav noskrējuši zemes virsū.

9.

Bet tas Balodis ne atrade kur viņa Kāja dusēt varētu un atgriezās uz viņu Šķirstā jo tie Ūdeni bija pa visas ZemesVirsu un Viņš izstiepe savu Roku un kampe to un ieņēme to pie sevim Šķirstā.

9.

Bet balodis neatrada vietu, kur apmesties, un atgriezās šķirstā pie viņa, jo ūdeņi vēl bija pār visu zemi. Viņš izstiepa savu roku, satvēra to un ienesa pie sevis šķirstā.

10.

Un Viņš pagaidija vēl septiņas citas Dienas un izlaide atkaļ vienu Balodi no Šķirsta āra.

10.

Un viņš gaidīja vēl septiņas dienas un pēc tam atkal izlaida balodi no šķirsta.

11.

Un tas Balodis nāce pie viņa ap Vakara Laiku un raugi viena noplēsta Eļjes-Koka Lapa bija viņa Mutē. Tad noprate Nous ka tie Ūdeni bij noskrējuši no Zemes Virsu.

11.

Tad balodis atgriezās tā ap vakara laiku, un redzi, noplūkta olīvas lapa bija viņa knābī, un Noa tūdaļ noprata, ka ūdeņi zemes virsū bija noskrējuši.

12.

Un Viņš pagaidija vēl citas septiņas Dienas un izlaide to Balodi un ta ne griezās vairs atpakaļ uz to.

12.

Tad viņš gaidīja vēl nākošās septiņas dienas un izlaida balodi, bet tas vairs neatgriezās pie viņa.

13.

Un tas notike sestāsimtā pirmajā Gadā pirmā (Mēnesī) pirmā Mēnes (Dienā) izsike tie Ūdeni no Zemes virsu un Nous noņēme ta Šķirsta Jumtu un skatījās un raugi tas bija apžuvis pa Zemes Virsu.

13.

Un notika seši simti pirmajā gadā, pirmā mēneša pirmajā dienā, ka ūdeņi bija izsīkuši zemes virsū; tad Noa noņēma šķirsta jumtu un redzēja, ka zemes virsa bija apžuvusi.

14.

Un otrā Mēneša divdesmits septitā Mēnes Dienā bija ta Zeme izžuvusi.

14.

Otrā mēneša divdesmit septītajā dienā zeme bija nožuvusi.

15.

Tad runāja Dievs ar Nou sacidams:

15.

Un Elohim teica uz Nou:

16.

 Izeij no ta Šķirsta tu un tava Sieva un tavi Dēli un tavas Vedekles ar tev.

16.

"Izej no šķirsta, tu un tava sieva, tavi dēli un tavas vedeklas līdz ar tevi.

17.

Visi Zvēri kas ar tev ir no visas Miesas no Putniem un no Lopiem un no visiem lienamiem Tārpiem virs Zemes tas lai iziet ar tev un lai tie pa Pulkiem rodas un augļojās virs Zemes.

17.

Un visi dzīvie radījumi, kas ir ar tevi, ikviena radība: putni, lopi, rāpuļi, kas rāpo pa zemi, lai iznāk līdz ar tevi ārā un lai piepilda zemi lieliem pulkiem un augļojas un vairojas zemes virsū."

18.

Tad izgāje Nous un viņa Dēli un viņa Sieva un viņa Vedekles ar viņu.

18.

Tad Noa izgāja un viņa dēli, viņa sieva un viņa vedeklas kopā ar viņu.

19.

Visi Zvēri visi Tārpi un visi Putni viss kas virs Zemes kust pēc savām Kārtām izgāje no ta Šķirsta.

19.

Un visi zvēri, visi rāpuļi un visi putni, viss, kas vien kust virs zemes, pēc viņu sugām iznāca no šķirsta.

20.

Un Nous uztaisija tam KUNGAM vienu Altari un ņēme no visādiem šķīstiem Lopiem un no visādiem šķīstiem Putniem un upureja tam KUNGAM Dedzamus-Upurus virs Altara.

20.

Un Noa uzcēla יהוה altāri un ņēma no ikviena šķīsta lopa un no ikviena šķīsta putna un upurēja dedzināmo upuri uz altāra.

21.

Un tas KUNGS saode to saldu Smaržu un tas KUNGS sacija savā Sirdī: Es jo projām ne nolādēšu vairs to Zemita Cilveka dēļ jo tās cilvecigas Sirds Prāts ir ļauns no mazas Dienas un es joprojam ne gribu vairs samaitāt visu kas dzīvo itin kā es darijis esmu.

21.

Kad יהוה oda patīkamo smaržu, יהוה sacīja Savā sirdī: Es turpmāk vairs nenolādēšu zemi cilvēka dēļ, jo cilvēka sirds tieksmes ir ļaunas no mazām dienām, un Es arī turpmāk vairs neiznīcināšu visu dzīvo, kā Es to esmu darījis.

22.

Kamēr Dienas virs Zemes būs ne mitesies Sēšana un Pļaušana un Aukstums un Karstums un Vasara un Ziema Diena un Nakts.

22.

Kamēr būs dienas virs zemes, nemitēsies sēšana un pļaušana, aukstums un karstums, vasara un ziema, diena un nakts.

Nodaļa: Genesis

Birkas: