5. Mozus grāmata 12. nodaļa

Gliks

Jaunā

1.

Šie ir tie Likumi un tās Tiesas ko jums būs turēt un darīt taī Zemē ko tas KUNGS tavu Tēvu Dievs tev devis iemantot visu Mūžu ko jūs virs tās Zemes dzīvojat.

1.

Šie nu ir tie likumi un tās tiesas, kas jums ir turami un izpildāmi zemē, ko יהוה, jūsu tēvu Elohim, ir devis jums iemantot, visām jūsu mūža dienām, kamēr vien jūs dzīvojat zemes virsū.

2.

Postijiet gluži visas tās Vietas kur tie Pagaņi ko jūs iemantosiet saviem Dieviem ir kalpojši uz augstiem Kalniem un uz tiem Pakalniem un apakš zaļiem Kokiem.

2.

Postīt izpostiet visas tās vietas, kur tautas, ko jūs sev pakļausit, ir kalpojušas saviem dieviem uz augstiem kalniem un uz pakalniem, un zem katra zaļa koka.

3.

Un jums būs viņu Altarus apgāzt un viņu Stabus salauzt un viņu elka dievigus kuplus Mežus ar Uguni sadedzināt un viņu Dievu izgrieztas Bildes nocirst un jums būs viņu Vārdus no tās Vietas izdeldēt.

3.

Jums jānoārda viņu altāri un jāsalauž elku stabi, jums jāsadedzina ugunī viņu elku koki un jāsacērt gabaloārds viņu elku tēli, un to vārdi kā vietu nosaukumi ir iznīcināmi.

4.

Jums ne būs tam KUNGAM jūsam Dievam tā darīt.

4.

Tomēr יהוה, savam Elohim, jūs tā nekalpojiet,

5.

Bet pēc tās Vietas ko tas KUNGS jūsu Dievs no visām jūsām Ciltim izredzēs savu Vārdu tur ieceldams pēc viņa Māju-Vietas būs jums vaicāt un uz turen būs tev nākt.

5.

bet to vietu, ko יהוה, jūsu Elohim, izraudzīs vienā no jūsu cilšu novadiem, lai tur ieceltu Savu VĀRDU un lai tas tur mājotu, to meklējiet un uz turieni ejiet.

6.

Un tur būs jums vest jūsus Dedzamus-Upurus un jūsus Upurus un jūsus Desmitus un jūsas Rokas Pacelšanas-Upurus un jūsas Apsolišanas un jūsus Upurus kas no laba Prāta un jūsu Vēršu un jūsu sīku Lopu Pirmdzimušus.

6.

Un turp tad nonesiet savus dedzināmos upurus, savus kaujamos upurus, savas desmitās tiesas, savu roku cilājamos upurus, savus solījuma upurus, savus labprātības upurus un savus pirmdzimušo upurus no saviem liellopiem un no saviem sīklopiem.

7.

Un tur būs jums un jūsiem Namiem ta KUNGA jūsa Dieva Priekšā ēst un priecaties pār visu ko jūsas Rokas atnes ar ko tas KUNGS tavs Dievs tev ir svētījs.

7.

Un tur jums un jūsu cilts piederīgiem יהוה, sava Elohim, priekšā būs ēst un priecāties par visu, ko jūsu rokas ir sagādājušas un ar ko יהוה, tavs Elohim, tevi svētījis.

8.

Tev ne būs darīt pēc visu ko mēs šeit šodien daram ikviens ko Viņš šķiet pareizi esam.

8.

Nedariet jūs tā, kā mēs to šodien darām: ikviens, kā tam šķiet pareizi esam,

9.

Jo jūs ne esat līdz šim pie Dusešanas nākuši nedz pie ta Īpašuma ko tas KUNGS tavs Dievs tev dos.

9.

jo jūs vēl līdz šim neesat nākuši dusas vietā, nedz pie īpašuma, ko יהוה, tavs Elohim, tev dos.

10.

Bet jums ir jaiet pār to Jardanu un jadzīvo taī Zemē ko tas KUNGS jūsu Dievs jums liks iemantot un Viņš dos jums Dusešanu no visiem jūsiem Ienaidniekiem visapkārt un jūs dzīvosiet Mierā.

10.

Bet jūs pāriesit Jordānu un apmetīsities tai zemē, ko יהוה, jūsu Elohim, jums dod iemantot, un Viņš jums dos mieru no visiem jūsu ienaidniekiem visapkārt, un jūs dzīvosit drošībā.

11.

Kad nu būs viena Vieta ko tas KUNGS jūsu Dievs izredzēs savu Vārdu tur iecelt uz turen būs jums visu nest ko es jums pavēlu jūsus Dedzamus-Upurus un jūsus Upurus jūsus Desmitus un jūsas Rokas Pacelšanas-Upurus un visu labaku jūsu Apsolišanu ko jūs tam KUNGAM esat solijši.

11.

Kad יהוה, jūsu Elohim, izraudzīs vietu, lai tur liktu mājot Savam VĀRDAM, uz turieni nesiet visu, ko es jums esmu pavēlējis: savus dedzināmos upurus, savus kaujamos upurus, savas desmitās tiesas, savu roku cilājamos upurus, visus sava solījuma izraudzītos upurus, ko jūs esat יהוה solījuši.

12.

Un jums būs priecaties priekš ta KUNGA jūsu Dieva jums un jūsiem Dēliem un jūsām Meitām un jūsiem Kalpiem un jūsām Kalponēm un tam Levitam kas jūsas Vārtīs ir jo tam ne ir Daliba nedz Īpašums ar jums.

12.

Un priecājieties tur יהוה, sava Elohim, priekšā tiklab jūs paši, kā arī jūsu dēli un jūsu meitas, jūsu kalpi un jūsu kalpones, un arī levīti, kas mīt jūsu vārtos, jo tiem nav piešķirtas daļas, nedz arī mantojuma līdz ar jums.

13.

Sargajs ka tu tavus Dedzamus-Upurus ne upure jebkurā Vietā ko tu ieraudzīs.

13.

Sargies, ka tu neupurē savus dedzināmos upurus jebkurā vietā, ko tu ieraugi.

14.

Bet taī Vietā ko tas KUNGS izredzēs iekš kādas no jūsām Ciltim tur būs tev tavus Dedzamus-Upurus upurēt un tur būs tev visu darīt ko es tev pavēlu.

14.

Bet gan tikai noteiktā vietā, ko יהוה pats ir izraudzījis vienā no taviem cilšu novadiem, tev jāupurē savi dedzināmie upuri, un tur tev viss arī jākārto, ko es tev pavēlu.

15.

Tomēr pēc visas tavas Dvēseles Iekārošanas vari tu nokaut un Gaļu ēst pēc ta KUNGA tava Dieva Svētīšanas ko Viņš tev devis ir visās tavās Vārtīs tam Šķīstam un Nešķīstam būs to ēst it kā to Stirnu un to Eršķi.

15.

Bet visur, kur tas vien tavai dvēselei labpatīk, tu vari kaut un ēst gaļu visos savos vārtos, ar יהוה, sava Elohim, svētību, kas tev visu to ir piešķīris, šķīstais un nešķīstais lai to ēd, tiklab gaceli, kā arī briedi.

16.

To Asini tikai jums ne būs ēst uz to Zemi būs jums to izliet it kā Ūdeni.

16.

Tikai asinis jūs nedrīkstat ēst, tās izlejiet zemē kā ūdeni.

17.

Tu ne vari tavās Vārtīs ēst to desmitu Tiesu tavas Labibas un tava Vīna un tavas Eļjes nedz tos Pirmdzimtus tavu lielu Lopu un tavu sīku Lopu nedz jebkuro tavo Apsolišanu ko tu apsolijs esi nedz tavus Upurus no laba Prāta nedz tavas Rokas Pacelšanas-Upuri.

17.

Bet savos vārtos tu nedrīksti ēst desmito no savas labības un sava vīna, un savas eļļas, nedz pirmdzimušos no saviem liellopiem un no saviem sīklopiem, tāpat arī neko no saviem solījuma upuriem, nedz no saviem labprātības upuriem, nedz no paša rokas cilājamā upura,

18.

Bet priekš ta KUNGA tava Dieva būs tev to ēst taī Vietā ko tas KUNGS tavs Dievs izredzēs tev un tavam Dēlam un tavai Meitai un tavam Kalpam un tavai Kalponei un tam Levitam kas tavās Vārtīs ir un tev priecaties priekš ta KUNGA tava Dieva pār visu ko tavas Rokas atness.

18.

jo tas tev ir jāēd יהוה, sava Elohim, priekšā tai vietā, ko יהוה, tavs Elohim, Sev izraudzīs,- tev un tavam dēlam, tavai meitai, tavam kalpam un tavai kalponei un arī levītiem, kas mīt tavos vārtos; un tad nu priecājies יהוה, sava Elohim, priekšā par visu to, ko tavas rokas ir gādājušas.

19.

Sargajs ka tu to Levitu ne atstāji visu tavu Mūžu tavas Zemes Virsū.

19.

Sargies, ka tu nepamet neievērotu levītu visu savu mūža laiku, kamēr tu dzīvo savā zemē.

20.

Kad tas KUNGS tavs Dievs tavu Robežu izplatīs itin kā Viņš tev runājs ir un tu sacisi: Es ēdišu Gaļu tapēc ka tavai Dvēselei gribās Gaļu ēst tad vari tu pēc visas tavas Dvēseles Iekārošanas Gaļu ēst.

20.

Kad יהוה, tavs Elohim, būs paplašinājis tavas robežas, kā Viņš tev ir teicis, un tu sacīsi: kā es ēstu gaļu! – tāpēc ka tev pašam gribas ēst gaļu, tad tu arī vari ēst gaļu, cik vien tev tīk.

21.

Ja ta Vieta ko tas KUNGS tavs Dievs izredzēs savu Vārdu tur iecelt tāļu no tevim būs tad var tu nokaut no taviem lieliem un sīkiem Lopiem ko tas KUNGS tev devis ir itin kā es tev pavēlejs esmu un tu var ēst tavās Vārtīs pēc visas tavas Dvēseles Iekārošanas.

21.

Ja tā vieta būs tālu nost no tevis, ko יהוה, tavs Elohim, būs izraudzījis, lai tur liktu mājot Savam VĀRDAM, tad tu vari kaut no saviem liellopiem un no saviem sīklopiem, ko יהוה tev ir devis, kā es esmu tev pavēlējis, un vari ēst savos vārtos, cik vien tev pašam tīk.

22.

Jo itin kā Stirna un Eršķis ēsts top tā pat var tu to ēst tik labi tas Nešķīstajs kā tas Šķīstajs var to ēst.

22.

Bet tikai tā, kā jūs ēdat kalnu kazu un briedi, tā ēdiet to, tiklab šķīstais, kā nešķīstais.

23.

Apturies tikai ka tu to Asini ne ēd jo tas Asins ir ta Dvēsele tapēc tev ne būs to Dvēseli ar to Miesu ēst.

23.

Tikai noturies, ka tu neēd asinis, jo asinis ir dvēsele; un tu nedrīksti ēst dvēseli kopā ar miesu.

24.

Tev ne būs to ēst bet pie Zemes būs tev to izliet it kā Ūdeni.

24.

Tās tev nebūs ēst, bet kā ūdeni izliet zemē.

25.

Tev ne būs to ēst tādēļ ka tev labi klājās un taviem Bērniem pēc tev ja tu darīsi kas pareizi ir priekš ta KUNGA Acīm.

25.

Tu nedrīksti tās baudīt, lai tev un taviem bērniem pēc tevis labi klātos, ja tu darīsi to, kas ir taisns יהוה acīs.

26.

Tomēr tavas svētas Lietas kas tev būs un tavas Solišanas būs tev ņemt un uz to Vietu nākt ko tas KUNGS izredzēs.

26.

Bet savas svētās dāvanas, kas tev būtu, un savus solījuma upurus tev būs ņemt un nonest uz vietu, ko יהוה Sev izraudzīs,

27.

Un tev būs tavus Dedzamus-Upurus to Gaļu un to Asini sataisīt uz ta KUNGA tava Dieva Altari un tavu Upuru Asinim būs uz ta KUNGA tava Dieva Altari izlietām tapt bet to Gaļu būs tev ēst.

27.

un arī savus dedzināmos upurus, gaļu un asinis, tev būs celt priekšā uz יהוה, sava Elohim, altāra, un savu kaujamo upuru asinis tev būs slacīt pār יהוה, sava Elohim, altāri, bet gaļu – to tu vari ēst.

28.

Ņem vērā un klausi visus šos Vārdus ko es tev pavēlu ka tev labi klājās un taviem Bērniem pēc tev mūžam ja tu darīsi kas labs un pareizi ir priekš ta KUNGA tava Dieva Acīm.

28.

Ņem vērā un klausi visus šos Vārdus, ko es tev pavēlu, lai tev un taviem bērniem pēc tevis labi klājas līdz pat mūža galam, ja tu darīsi to, kas ir labs un kas ir taisns יהוה, tava Elohim, acīs.

29.

Kad tas KUNGS tavs Dievs tavā Priekšā izdeldēs tos Pagaņus uz kurien tu ej viņus iemantot un tos par Īpašumu turēsi un viņu Zemē dzīvosi.

29.

Kad יהוה, tavs Elohim, būs izdeldējis tautas, kas tai zemē, uz kuru tu ej, lai tās sev pakļautu, un tu tās pakļausi un tur apmetīsies,

30.

Sargajs ka tu ne topi savaldzināts viņiem pakāļdzīdamies pēc to ka tie tavā Priekšā nomaitati ir un ka tu ne vaica pēc viņu Dieviem sacidams: tā kā šie Ļaudis saviem Dieviem ir kalpojši it tā pat darišu es arīdzan.

30.

tad sargies, ka tu netiec savaldzināts viņiem pakaļdarīt, kad tie tiks izdeldēti tavā priekšā, un ka tad tu nevaicā pēc viņu dieviem, sacīdams: kā šīs tautas ir kalpojušas saviem dieviem, tāpat arī es darīšu.

31.

Tev ne būs tā darīt tam KUNGAM tavam Dievam jo viss kas tam KUNGAM viena Negantiba ir ko Viņš ienīst ir tie saviem Dieviem darijši jo tie ir arīdzan savus Dēlus un savas Meitas ar Uguni saviem Dieviem sadedzinajši.

31.

Nedari יהוה, savam Elohim, tā, jo viss, kas ir יהוה negantība un ko Viņš ienīst, to tie ir saviem dieviem darījuši, jo tie gan savus dēlus, gan savas meitas ugunī sadedzinājuši saviem dieviem.

32.

Visu to Vārdu ko es jums pavēlu būs jums turēt ka jūs pēc ta darat tev ne būs pie  ta nedz ko pie likt nedz ko atraut.

32.

 

Nodaļa: Deuteronomium

Birkas: