5. Mozus grāmata 32. nodaļa

Gliks

Jaunā

1.

Ņemiet vērā jūs Debesis jo es  runašu un lai ta Zeme dzird manas Mutes Valodu.

1.

"Uzklausiet, debesis, un ļauj man runāt, un zeme lai dzird manas mutes Vārdus!

2.

Mana Māciba lai pil kā Lietus un mana Valoda lai tek kā ta Rasa it kā smalks Lietus pār to Zaļumu un it kā tās Lāsas pār to Zāli.

2.

Līsti lejup kā lietus, mana mācība, un pili kā rasa, mana valoda, kā lietus uz zaļumu un lāses uz zāli!

3.

Jo es gribu ta KUNGA Vārdu izsaukt Dodiet augstu Godu mūsam Dievam.

3.

Jo es slavēšu יהוה VĀRDU: dodiet godu mūsu Elohim!

4.

Viņš ir tas Akmiņa Kalns viņa Darbs ir bez Vainas jo visi viņa Ceļi ir Tiesa TAS STIPRAIS DIEVS ir Patiesiba un ne ir Netaisniba taisns un rāms ir Viņš.

4.

Viņš ir klintskalns, un pilnīgs ir Viņa darbs, jo visi Viņa ceļi ir tiesa; El ir uzticams un bez viltus, Viņš ir taisns un patiess.

5.

Tie ir samaitajšies viņu Vaina ne pie klājas viņa Bērniem ta ir viena nikna un pārvērtita Tauta.

5.

Pret Viņu ir apgrēkojušies; tie nav Viņa bērni, bet, sev par kaunu, nikna un netikla cilts.

6.

Aridz tu tā tam KUNGAM atmaksasi tu traka un nesapratiga Tauta redzi Viņš ir tavs Tēvs kas tev atpircis ir kas tev darijs un sataisijs ir?

6.

Vai jūs יהוה tā atmaksājat, tu ģeķīgā un neprātīgā tauta? Vai Viņš nav tavs tēvs, kam tu piederi, kas tevi radījis un veidojis?

7.

Atmini to priekšaju Mūžu ņemiet vērā tos Gadus no Radu Radiem vaica tavu Tēvu tad Viņš tev to stāstīs tavus Vecajus tad viņi tev sacīs.

7.

Piemini senās dienas, ņem vērā gadus no audzes uz audzi! Vaicā savam tēvam, tas tev to pastāstīs, prasi saviem vecajiem, tie tev to teiks:

8.

Kad Visu-augstakajs to Īpašumu tiem Ļaudim izdalīja un Viņš tos Cilveku Bērnus izplatija tad cēle Viņš to Ļaužu Robežas pēc to Israēļa Bērnu Pulka.

8.

kad Visuaugstais tautām dalīja viņu daļas un kad Viņš šķīra cilvēku bērnus citu no cita, tad Viņš noteica tautām robežas pēc Israēla bērnu skaita.

9.

Jo ta KUNGA Daļa ir viņa Ļaudis Jēkabs ir viņa Īpašuma Mēra-Auklis.

9.

Jo יהוה daļa ir Viņa tauta, un Jēkabs ir Viņa mantības mēraukla.

10.

Viņš atrade to Tukšā Zemē briesmigā Kaukšanas Tuksnesī un vede viņu apkārt Viņš pamācija to Viņš pasargaja to it kā savu Acu-Raugu.

10.

Viņš to atrada tuksneša zemē, briesmīgā kaukšanas tuksnesī; Viņš to glabāja un par viņu gādāja, un Viņš to sargāja kā Savu acuraugu.

11.

It kā Ērglis savu Perēkli paskubina un pār saviem Bērniem liddina: Viņš ispleš savus Spārnus un ņem viņus un nes viņus uz saviem Spārniem.

11.

Kā ērglis, kas savus bērnus vedina no ligzdas, kas izpleš savus spārnus pār viņiem, ņem viņus pie sevis un nes uz saviem spārniem,

12.

Tas KUNGS vien vadija tos un sveš Dievs ar viņu neva.

12.

tā יהוה viens pats ir viņus vadījis, un sveša dieva nebija ar viņu.

13.

Viņš iecēle to pār tām augstām Zemes Vietām ka Viņš ēde ta Tīruma Augļus un like Medu no Akmiņa-Kalna zīst un Eļji no cieta Akmiņa.

13.

Un Viņš tiem lika celties pāri zemes augstumiem, un Viņš tos ēdināja ar lauku augļiem, Viņš tos mieloja ar medu no klints un ar eļļu no viscietākā akmens,

14.

Sviestu no Govim un Pienu no Avim ar tiem Taukiem no Jēriem un taukus Aunus un Āžus ar taukām Īkstim Kviešu-Graudiem un to Ogu Sulu šķīstu Viņu esi tu dzēris.

14.

ar sviestu no govīm un pienu no kazām līdz ar jēru taukiem, un Basanas auniem un āžiem ar taukām nierēm, ar tīriem kviešiem, un vīna ogu asinis tu dzēri, vīnu.

15.

Kad nu Iešurun tauks tape tad spēre Viņš tu esi tauks tapis un resns un Taukā sajēmies tad atstāje Viņš Dievu savu Daritāju un nicinaja savas Pestišanas Akmiņu-Kalnu.

15.

Kad Ješurūns aptaukojās, viņš spēra,- tu kļuvi trekns un tukls, un resns,- tad viņš atstāja El , savu radītāju, un nicināja savas pestīšanas klinti.

16.

Tie ir viņu uz Dusmibu skubinajši caur Svešiem caur Negantibām ir tie viņu apkaitinajši.

16.

Tie Viņu dusmoja ar svešiem dieviem, ar savām negantībām tie Viņu kaitināja.

17.

Tie ir tiem Jodiem upurejši un ne Dievam tiem Dieviem ko tie ne pazine tiem Jauniem kas pirmak ne ir bijuši ko jūsu Tēvi ne ir bījajušies.

17.

Tie upurēja ļauniem gariem, bet ne El, tiem dieviem, ko tie nepazina, tiem jauniem, kas agrāk nav bijuši un ko jūsu tēvi nav bijušies.

18.

To Akmiņa-Kalnu kas tev dzemdinajs esi tu aismirsis un aismirsis to STIPRU DIEVU kas tev padarijs.

18.

To klinti, kas tevi dzemdināja, tu atstāji, un tu aizmirsi El, kas tevi ir radījis.

19.

Kad tas KUNGS to redzeja apskaitās Viņš no Dusmibas pret saviem Dēliem un Meitām.

19.

Un, kad יהוה to redzēja, Viņš dusmās atmeta Savus dēlus un Savas meitas,

20.

Un Viņš sacija: Es paslēpšu savu Vaigu no viņiem es Ieraudzišu kā tiem pēc klāsies jo tie ir viena pārvērtita Tauta Bērni pie ko Pie ticibas ne ir.

20.

un Viņš teica: Es paslēpšu Savu vaigu no viņiem un skatīšu, kāds būs viņu gals, jo tā ir netikla tauta, bērni bez ticības.

21.

Tie ir man uz Bardzību kaitinajši caur to kas nevaid Dievs tie ir man uz Dusmibu kūdinajši caur savām Nelietibām tad ir es viņus uz Bardzību kaitinašu caur to kas Ļaudis nevaid caur vienu ģeķīgu Tautu tirinašu es tos uz Dusmibu.

21.

Tie Mani dzeldināja ar saviem nedieviem, tie Mani dusmoja ar saviem nīcīgajiem dieviem; tā arī Es viņus dzeldināšu ar netautu, ar kādu ģeķīgu tautu Es viņus sadusmošu.

22.

Jo Uguns ir iededzis manā Dusmibā un degs līdz visdziļakai Ellei un aprīs to Zemi ar saviem Augļiem un iededzināss tos Kalnu Dibiņus.

22.

Jo uguns ir iedegusies no Manām dusmām un degs līdz apakšzemes dziļumiem, un aprīs zemi ar tās augļiem, un aizdedzinās kalnu pamatus.

23.

Es sakrāšu pār tiem visu Ļaunumu manas Bultas šaušu es uz viņiem.

23.

Es krāšu ļaunumu pār viņiem, Es raidīšu Savas bultas pret viņiem.

24.

No Bada būs tiem izģinst no Drudzi un rūktas Izdeldešanas būs tiem aprītiem tapt to Zvēru Zobus sūtīšu es viņu Starpā un Dzelonu to Čūsku kas Pīšļus ēd.

24.

Badā tie izģindīs un sērgās tie izdēdēs un iznīks; un Es vēl pret viņiem sūtīšu zvēru zobus un pīšļos līdējas čūskas indi.

25.

No ārenes aplaupīs tos tas Zobins un iekšpusē ta Iztrūcinašana tik labi Jaunekļus kā Jumpravas tos zīžamus Bērnus ar sirmiem Vīriem.

25.

Ārā tos postīs zobens, bet iekšā – šaušalas, kā jaunekli, tā jaunavu, kā zīdaini, tā sirmgalvi.

26.

Es saciju: Es izdzīšu tos Kaktņs es izdeldešu viņu Pieminešanu starp Cilvēkiem.

26.

Es varētu teikt: Es viņus izputināšu, Es izdzēsīšu viņu piemiņu starp cilvēkiem,-

27.

Ja es ne to Ienaidnieku Dusmibu bītos ka viņu Pretinieki ne lepotu ka tie ne sacitu: mūsu Roka ir paaugstinata bijusi un tas KUNGS ne ir šo visu padarijs.

27.

ja Es nebītos, ka viņu ienaidnieki Mani sadusmotu, ka viņu vajātāji nesaprazdami sacītu: mūsu roka bija tā varenā, un ne jau יהוה visu to darījis.

28.

Jo tie ir Ļaudis kas caur (savu pašu) Padomu bojā iet un pie viņiem ne ir Saprašana.

28.

Jo tā ir tauta bez padoma, un tiem nav saprašanas.

29.

Ak kaut viņi gudri būtu šo saprast un vērā ņemtu kā tiem pēc Gala klāsies.

29.

Kaut viņi būtu tik gudri un kaut viņi saprastu, kaut viņi ieraudzītu savu galu.

30.

Kā viens var tūkstošus vajāt un dividesmits tūkstošus dzenāt? kā vien tapēc ka viņu Akmiņa-Kalns tos pārdevis ir un tas KUNGS tos nodevis ir.

30.

Kā viens var vajāt tūkstošus, un kā divi var likt bēgt desmit tūkstošiem? Vai ne tāpēc, ka tā klints tos ir pārdevusi, un nevis יהוה tos ir nodevis?

31.

Jo viņu Akmiņa-Kalns ne ir it kā mūsu Akmiņa Kalns pār to ir mūsu Ienaidnieki paši Tiesataji.

31.

Patiesi, viņu klints nav tāda kā mūsu klints; par to mūsu ienaidnieki paši ir spriedēji.

32.

Jo viņu Vīna-Koks ir no Sodomas Vīna-Koka un no Gomoras Tīrumiem viņu Vīna-Ķekari ir Šultu Ķekari tiem ir rūktas Ogas.

32.

Jo viņu vīna koks ir no Sodomas vīna koka un no Gomoras laukiem; un viņu vīnogas ir indes ogas, un viņu ķekari ir rūgti.

33.

Viņu Vīns ir Pūķu-Dzelons un Briesmiga Odžu Žults.

33.

Viņu vīns ir pūķu siekalas un nāvējoša odžu žults.

34.

Vuj ne ir tas pie  manim paslēpts aiszēgelēts manās Mantās?

34.

Vai tas nav Manī paslēpts un apzīmogots Manā padomā?

35.

Man pieder ta Atriebšana un ta Atmaksašana savā Laikā slīdēs viņu Kāja jo viņu Nomaitašanas Diena ir tuvu un tas kas viņiem nākams ir steidzās.

35.

Man pieder atriebšana un atmaksa, kad viņu kāja slīdēs; jo tuvu klāt ir viņu posta diena, un tas, kam jānāk, steigšus tuvojas.

36.

Jo tas KUNGS tiesās savus Ļaudis un pār saviem Kalpiem nāksies viņam žēl. Jo Viņš ieraudzīs ka tas Spēks aizgājis ir ka ne nieka ir kas aizslēgts un kas atstāts ir.

36.

Jo יהוה tiesās Savu tautu, un par Saviem kalpiem Viņš apžēlosies, kad Viņš redzēs, ka spēks viņu rokās zudis, un tiklab stiprais, kā arī vājais ir nieks.

37.

Tad sacīs Viņš: kur ir viņu Dievi tas AkmiņaKalns uz ko tie cerēja?

37.

Un tad Viņš sacīs: kur ir viņu dievi, klints, uz ko tie cerēja?

38.

Kuru Upura Traukus tie ēde kuru Dzerama-Upura Viņu tie dzēre lai tie Ceļās un jums palīdz ka Patverums priekš jums esus.

38.

Kur ir tie, kas ēda viņu upuru taukus un dzēra viņu dzeramo upuru vīnu? Lai viņi ceļas un jums palīdz, ka jums būtu patvērums.

39.

Raugajt nu ka Es esmu ka es pats esmu un ne viens Dievs līdz ar manim es nokauju un daru dzīvu es ievainoju un dziedinaju un neviens ir kas no manas Rokas var Izglābt.

39.

Nu redziet, ka Es, Es tas esmu, un nav neviena dieva, vienīgi Es! Es nonāvēju, un Es daru dzīvu, Es ievainoju, bet Es dziedinu, un nav glābēja no Manas rokas!

40.

Jo es pacelšu manu Roku pret Debesi un sacišu: Es dzīvoju mūžigi.

40.

Jo Es paceļu Savu roku pret debesīm un saku: patiesi, ka Es dzīvoju mūžīgi,

41.

Kad es mana Zobiņa Zibinu trīšu un mana Roka pie Sodibas izstiepsies tad likšu es to Atriebšanu uz maniem Pretiniekiem atgriezties un atmaksašu maniem Ienaidniekiem.

41.

kad Es trīšu Savu zobena zibeni un Mana roka turēs tiesu, tad Es atkal atriebšos Saviem ienaidniekiem un atmaksāšu tiem, kas Mani ienīst.

42.

Es pie dzirdinašu manas Bultas ar Asini un mans Zobins ēdīs Miesas ar to Nokautu un Gūstitu Asini ar Atriebšanām pār to Ienaidnieka Galvu.

42.

Es dzirdināšu Savas bultas ar asinīm – un Mans zobens rīs miesas – ar nokauto un gūstīto asinīm, ar asinīm no ienaidnieku vareno galvām.

43.

Gavilejiet jūs Pagaņi ar viņa Ļaudim jo Viņš atriebs savu Kalpu Asini un liks to Atriebšanu uz saviem Pretiniekiem atriebties un apžēlosies pār savu Zemi un pār saviem Ļaudim.

43.

Gavilējiet, tautas, par Viņa tautu! Jo Viņš atriebj Savu kalpu asinis, Viņš atriebjas Saviem pretiniekiem un apžēlojas par Savu zemi un par Savu tautu. -

44.

Un Mozus nāce un runāja visus Šīs Dziesmas Vārdus priekš to Ļaužu Ausim Viņš un Jozuus Nunna Dēls.

44.

Un Mozus nāca un teica visus šīs dziesmas Vārdus, visai tautai to dzirdot, viņš un Jozua, Nūna dēls.

45.

Kad Viņš nu pabeidzis bij visus šos Vārdus uz visu Israelu runāt

45.

Kad Mozus bija beidzis runāt visus šos Vārdus uz visu Israēlu,

46.

Tad sacija Viņš uz tiem: Lieciet pie jūsu Sirdim visus šos Vārdus ko es šodien jūsu Starpā apliecinaju ko jums saviem Bērniem būs pavēlēt ka tie tur un dara visus Šīs Bauslibas Vārdus.

46.

tad viņš tiem sacīja: "Lieciet pie sirds visus šos Vārdus, ko es jums šodien apliecinu, ka jūs pavēlat saviem bērniem turēt un darīt visus šīs bauslības Vārdus!

47.

Jo tas ne ir kāds veltigs Vārds priekš jums bet tas ir jūsu Dzīviba un caur šo Vārdu taps jūsu Dzīviba pagarinata virs tās Zemes uz kurien jūs pār to Jardanu ejat viņu iemantot.

47.

Jo tas jums nav tukšs Vārds, bet ir jūsu dzīvība un ar šo Vārdu jūs ilgi dzīvosit tanī zemē, uz kuru jūs ejat pāri Jordānai, lai to iemantotu."

48.

Pēc to runāja tas KUNGS uz Mozu taī pašā Dienā un sacija:

48.

Un יהוה runāja uz Mozu tanī pašā dienā:

49.

Kāp uz to Kalnu Abarim šis ir tas Kalns Neebus kas ir iekš Moaba Zemes kas pret Jeriku ir un skaties to Kanaāna Zemi ko es Israēļa Bērniem par Īpašumu došu.

49.

"Kāp Abarima kalnājā Nebo kalnā, kas atrodas Moāba zemē pretī Jērikai, un skati Kānaāna zemi, ko Es došu Israēlam par īpašumu.

50.

Un mirsti uz to Kalnu kad tu tur uzkāpsi un topi taviem Ļaudim pie pulcināts itin kā Ārons tavs Brālis nomire uz to Kalnu Or un tape pie saviem Ļaudim pie pulcināts.

50.

Un tu mirsi uz tā kalna, kurā tu kāpsi, un tu tiksi piepulcināts savai tautai, tāpat kā Ārons, tavs brālis, nomira Hora kalnā un tika piepulcināts savai tautai,

51.

Tādēļ ka jūs pret manim esat noziegušies starp Israēļa Bērniem pie to Bāršanas-Ūdeni Kādesā iekš tās Tuksneses Cin tapēc ka jūs man ne esat svētījši Israēļa Bērnu Vidū.

51.

tādēļ ka jūs pret Mani grēkojāt Israēla bērnu vidū pie Meribas ūdeņiem Kadešā, Cina tuksnesī, un tādēļ ka jūs Mani neatzināt par svētu Israēla bērnu vidū.

52.

Jo tu redzesi to Zemi tev preti bet uz turen tu ne nāksi uz to Zemi ko es Israēļa Bērniem došu.

52.

Tu gan iztālēm redzēsi to zemi, bet tu tur neieiesi, tai zemē, ko Es dodu Israēla bērniem."

Nodaļa: Deuteronomium

Birkas: