5. Mozus grāmata 9. nodaļa

 

Gliks

 

Jaunā

1.

Klausajs Israēls tev šodien ir jaiet pār to Jardanu ka tu nāc iemantot lielas un jo stipras Tautas ne kā tu esi lielus un līdz Debesim apstiprinatus Pilsātus.

1.

Klausies, Israēl, tu šodien celsies pāri Jordānai, lai uzvarētu tautas, kas lielākas un stiprākas nekā tu, tāpat arī lielas un līdz pat debesīm nocietinātas pilsētas,

2.

Lielus un gārus Ļaudis Anakima Bērnus no ka tu zini un dzirdejs esi: Kas varētu pastāvēt Ēnaka Bērnu Priekšā.

2.

liela un gara auguma tautu, Anaka bērnus, par kuriem tu zini un esi dzirdējis: kas gan var pastāvēt Anaka bērnu priekšā?

3.

Tad tev būs šodien atzīt ka tas KUNGS tavs Dievs tas tāds ir kas tavā Priekšā iet viens aprījams Uguns tas viņus izdeldēs un tas nometīs tos tavā Priekšā un tu izdzīsi tos un iznīcinasi tos piepeši itin ka tas KUNGS tev ir runājs.

3.

Un tu šodien atzīsi, ka יהוה, tavs Elohim, ir tas pats, kas iet tavā priekšā kā rijēja uguns: Viņš tos iznīcinās un nospiedīs ceļos tavā priekšā, ka tu varēsi tos izdzīt un steigšus tos iznīcināsi, kā יהוה tev to ir sacījis.

4.

Kad nu tas KUNGS tavs Dievs tos tavā Priekšā izdzīs tad ne runa tavā Sirdī un saki: Tas KUNGS ir man manas Taisnibas labad Ievedis šo Zemi iemantot jo šo Tautu BezDievibas dēļ Izdzen tas KUNGS tos tavā Priekšā.

4.

Kad nu יהוה, tavs Elohim, tos tavā priekšā dzīs ārā, tad nedomā pats savā sirdī: יהוה mani ir atvedis manas taisnības un nopelnu dēļ, lai es šo zemi iemantoju,- bet gan tieši šo tautu bezdievības dēļ יהוה tās tagad dzen ārā tavu acu priekšā.

5.

Ne tavas Taisnibas labad nedz tavas taisnas Sirds dēļ tu viņu Zemi nāc iemantot bet šo Tautu BezDievibas dēļ Izdzen tos tas KUNGS tavs Dievs tevis Priekšā un tādēļ ka Viņš apstiprina to Vārdu ko tas KUNGS taviem Tēviem Ābrāmam Īzākam un Jēkabam zvērējs.

5.

Ne tavas taisnības, nedz tavas sirds skaidrības dēļ tu nenāc, lai iemantotu viņu zemi, bet šo tautu ļaunuma dēļ יהוה, tavs Elohim, tās dzen ārā tavā priekšā, lai apstiprinātu to Vārdu, ko יהוה ar zvērestu bija devis taviem tēviem – Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam.

6.

Tad zini nu ka tas KUNGS tavs Dievs tev tavas Taisnibas dēļ šo labu Zemi nedod iemantot jo tu esi viena pārgalviga Tauta.

6.

Tad nu zini, ka יהוה, tavs Elohim, tev nedod iemantot šo labo zemi tavas taisnības dēļ, jo tu esi stūrgalvīga tauta.

7.

Piemini un ne aizmirsti to ka tu to KUNGU tavu Dievu varen esi apkaitinajs Tuksnesī no tās Dienas kad tu izgāji no Egiptes-Zemes kamēr jūs esat uz šo Vietu nākuši esat jūs tam KUNGAM preti turēišies.

7.

Piemini un neaizmirsti, ka tu יהוה, savu Elohim, esi tuksnesī ļoti sadusmojis; sākot ar dienu, kad tu iznāci no Ēģiptes zemes, līdz kamēr jūs nonācāt šinī vietā, jūs, būdami nepaklausīgi, esat bijuši pret יהוה.

8.

Jo Oreba apkaitinajat jūs to KUNGU ļoti ka tas KUNGS pār jums apskaitās gribedams jūs izdeldēt.

8.

Jau pie Horeba jūs sadusmojāt יהוה, un יהוה uz jums apskaitās un gribēja jūs izdeldēt.

9.

Kad es uz to Kalnu biju kāpis tos akminaiņus Galdiņus tās Deribas ņemt ko tas KUNGS ar jums bij darijs tad paliku es četrdesmits Dienas un četrdesmits Naktis uz to Kalnu un ne ēdu Maizi nedz dzēru Ūdeni.

9.

Kad es uzkāpu kalnā, lai saņemtu akmens plāksnes, tās derības plāksnes, ko יהוה ar jums bija noslēdzis, tad es paliku kalnā četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, un es netiku ēdis ne reizes, nedz arī dzēris ūdeni.

10.

Un tas KUNGS deve man tos divi akminaiņus Galdiņus ar to Dieva Pirkstu aprakstitus un uz tiem pēc visiem Vārdiem ko tas KUNGS Kalnā no Uguns Vidus Sapulcešanas Dienā ar jums bij runājs.

10.

Tad יהוה man deva abas akmens plāksnes, Elohim pirksta aprakstītas, uz kurām bija visi tie Vārdi, ko יהוה ar jums kalnā bija runājis no uguns liesmām tai dienā, kad draudze bija sasaukta.

11.

Tad deve man tas KUNGS pēc tām četrdesmits Dienām un četrdesmits Naktim tos divi akminaiņus Galdiņus tās Deribas Galdiņus un tas KUNGS sacija uz man:

11.

Kad nu pēc četrdesmit dienām un četrdesmit naktīm יהוה man deva abas akmens plāksnes, tās derības plāksnes,

12.

Celies noeij drīzi no šeienenes jo tavi Ļaudis ko tu no Egiptes-Zemes esi izvedis ir samaitajušies tie ir piepeši atkāpušies no ta Ceļa ko es tiem pavēlejis tie ir sev vienu lietu Bildi darijuši.

12.

tad יהוה man sacīja: celies, kāp steigšus lejā no šīs vietas, jo tava tauta, ko tu esi izvedis no Ēģiptes, ir apgrēkojusies: viņi jo drīz ir atkāpušies no ceļa, ko Es tiem pavēlēju iet, un ir darinājuši sev lietu elka tēlu.

13.

Un tas KUNGS runāja uz man un sacija: Es redzu šos Ļaudis un raugi tie ir pārgalvigi Ļaudis.

13.

Vēl יהוה runāja uz mani, sacīdams: Es esmu novērojis šo tautu, un redzi, tā ir stūrgalvīga tauta.

14.

Lai manis tad es tos maitašu un izdeldešu viņu Vārdu no Debes Apakšas un darišu tev par jo stipru un lielu Tautu ne kā tie ir.

14.

Laid Mani, Es tos iznīcināšu, un viņu vārdu Es izdeldēšu no pasaules, bet tevi Es darīšu par lielāku un stiprāku tautu, nekā viņi ir.

15.

Tad es atkaļ atgriezos nogāju no ta Kalna un tas Kalns dedze ar Uguni un tie divi Deribas Galdiņi bija manās abejās Rokās.

15.

Tad es pagriezos un nokāpu no kalna, bet kalns dega ugunīs, un abas derības plāksnes bija man abās rokās,

16.

Un es skatijos un redz jūs bijat pret to KUNGU jūsu Dievu apgrēkojšies jūs bijat jums vienu lielu Teļu darijši jūs bijat piepeši atkāpušies no ta Ceļa ko tas KUNGS jūsu Dievs bij pavēlejs.

16.

un es skatījos, un redzi: jūs bijāt nogrēkojušies pret יהוה, savu Elohim, jūs bijāt sev darinājuši lietu teļa tēlu, jūs bijāt jo ātri novirzījušies no ceļa, ko יהוה bija jums pavēlējis iet.

17.

Tad sagrābu es tos divi Galdiņus un izmetu tos no manām abejām Rokām un salauziju tos priekš jūsām Acīm.

17.

Tad es ņēmu abas akmens plāksnes un izmetu tās no savām rokām un sasitu jūsu acu priekšā.

18.

Un es nometos priekš to KUNGU it kā pirmak četrdesmits Dienas un četrdesmits Naktis es Maizi ne ēdu un Ūdeni ne dzēru visu jūsu Grēku dēļ ar ko jūs bijat apgrēkojšies Ļaunu daridami ta KUNGA Acīs viņu apkaitinadami.

18.

Pēc tam es nometos יהוה priekšā kā iepriekš, četrdesmit dienas un četrdesmit naktis es neēdu maizi un nedzēru ūdeni visu jūsu grēku dēļ, ko jūs bijāt sev uzkrāvuši, darinādami šo ļauno tēlu, tā יהוה sadusmodami,

19.

Jo es bījājos par to Bardzību un to Dusmibu ar ko tas KUNGS pār jums bij apskaities jūs nomaitāt tomēr tas KUNGS ari to Brīdi man paklausija.

19.

jo es baiļojos par dusmām un bardzību, ar ko יהוה gribēja jūs izdeldēt; bet יהוה arī šoreiz mani paklausīja.

20.

Un tas KUNGS apskaitās arīdzan ļoti pret Āronu gribedams viņu izdeldēt bet es lūdzu arīdzan priekš Āronu to Brīdi.

20.

Un יהוה ļoti dusmojās arī uz Āronu un gribēja viņu izdeldēt, bet es tai laikā lūdzu arī par Āronu.

21.

Bet jūsus Grēkus to Teļu ko jūs bijat darijši ņēsmu es un sadedzinaju to ar Uguni un sagrūdu un samalu to tiekams tas par Pīšļiem smalks tape un viņa Pīšļus metu es taī Upē kas notek no Kalna.

21.

Bet jūsu grēka darbu, teļa tēlu, ko jūs bijāt izveidojuši, es sadedzināju ugunī, un es to sadauzīju un samalu, līdz tas palika par pīšļiem, un šos pīšļus es iemetu strautā, kas tek no kalna.

22.

jūs apkaitinajat ari to KUNGU Tabeērā un Masā un pie  tiem Iekārošanas Kapiem.

22.

Arī pie Taberas, pie Masas un pie Kibrot-Taavas jūs יהוה bijāt sadusmojuši.

23.

Un kad tas KUNGS jūs izsūtija no Kādes-Barneas sacidams: Eita uz augšu un iemantojiet to Zemi ko es jums esmu devis tad turējaties jūs ta KUNGA jūsu Dieva Vārdam preti un ne ticejat nedz klausijat viņa Balksni.

23.

Un, kad יהוה jūs sūtīja prom no Kadeš-Barneas, teikdams: dodieties uz augšu un iegūstiet to zemi, ko Es esmu jums devis,- arī tad jūs turējāties pretī יהוה, sava Elohim, pavēlei, Viņam neuzticējāties un neklausījāt Viņa balsij.

24.

Pārgalvigi esat jūs bijuši pret to KUNGU kamēr es jūs esmu pazinis.

24.

Jūs esat bijuši kurnētāji pret יהוה, sākot no tās dienas, kopš es jūs pazīstu.

25.

Un es nometos priekš ta KUNGA tanīs četrdesmits Dienās un četrdesmits Naktīs kurās es nometos Zemē tapēc ka tas KUNGS bij sacijis tas gribots jūs izdeldēt.

25.

Kad es nometos un biju יהוה priekšā četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, tāpēc ka יהוה bija sacījis, ka Viņš jūs izdeldēšot,

26.

Bet es pie lūdzu to KUNGU un saciju: KUNGS KUNGS ne maita tavus Ļaudis un tavu iemantojamu Tiesu ko tu caur tavu Augstibu esi atpestijs ko tu ar Stipru Roku esi no Egiptes izvedis.

26.

tad es pielūdzu יהוה un sacīju: ak, Kungs, יהוה! Neizdeldē Savu tautu un Savu īpašumu, ko Tu pats Savā lielumā esi atbrīvojis un kuru Tu esi ar stipru roku izvedis no Ēģiptes zemes.

27.

Piemini tavus Kalpus Ābrama Īzāka un Jēkaba ne uzlūko uz šo Ļaužu Pārgalvibu nedz uz viņu BezDievibu nedz uz viņu Grēkiem.

27.

Piemini Savus kalpus – Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu; un neuzlūko šīs tautas stūrgalvību, nedz arī viņu bezdievību un viņu grēkus,

28.

Ka ne ta Zeme no kurienes tu mūs esi izvedis saka: Tas KUNGS ne vareja tos ievest taī  Zemē no ka Viņš tiem runājs un tādēļ ka Viņš tos ienīdeja ir Viņš tos izvedis.

28.

lai tie no tās zemes, no kurienes Tu mūs esi izvedis, nesaka: יהוה tos nevarēja ievest tai zemē, ko Viņš pats tiem bija solījis, un, tādēļ ka bija tos ienīdis, Viņš tos izveda tuksnesī, lai tiem liktu tur mirt.

29.

Tie jau ir tavi Ļaudis un tava iemantojama Tiesa ko tu caur tavu lielu Spēku un caur tavu izstieptu Elkonu esi izvedis.

29.

Bet tie taču ir Tava tauta un Tavs īpašums, kuru Tu pats esi izvedis ar Savu lielo spēku un ar Savu izstiepto elkoni.

Nodaļa: Deuteronomium

Birkas: