5. Mozus grāmata 2. nodaļa

 

Gliks

 

Jaunā

1.

Pēc to mēs atgriezušies cēlamies uz to Tuksnesi caur tās Niedru-Jūras Ceļu itin kā tas KUNGS uz man bij runājs un mēs gājam apkārt tiem Kalniem Sēir daudz Dienas.

1.

Tad mēs pagriezāmies un gājām pa Niedru jūras ceļu uz tuksnesi, kā יהוה bija man pavēlējis, un klejojām apkārt ilgu laiku ap Seīra kalniem.

2.

Tad runāja tas KUNGS uz mani un sacija:

2.

Un יהוה runāja uz mani, sacīdams:

3.

jūs esat gan apkārt tiem Kalniem gājuši atgriezieties pret Ziemeli.

3.

jūs esat pietiekami ilgi klaiņojuši ap šiem kalniem; griezieties pret ziemeļiem.

4.

Un tu pavēli tie Ļaudim un saki: Jums ir jastaiga caur jūsu Brāļu Ēsava Bērnu Robežu kas Sēira dzīvo tie bīsies priekš jums.

4.

Un tautai pavēli, sacīdams: jūs iesit savu brāļu, Ēsava bērnu, robežām cauri, kas dzīvo Seīrā; tie no jums bīsies, bet esiet ļoti uzmanīgi,

5.

Bet Sargajieties ļoti ne kaujieties ar viņiem jo es ne došu jums viņu Zemes ne vienas pēdas Platumu jo es esmu Ēsavam Sēira Kalnus par Īpašumu devis.

5.

ka jūs ar tiem nesākat karot, jo Es jums no viņu zemes nedošu ne pēdas platuma, kur varētu nostāties, jo Es esmu piešķīris Seīra kalnus Ēsavam īpašumā.

6.

Baribu būs jums no viņiem par Naudu pirkt ka jūs ēdat un Ūdeni būs jums no viņiem par Naudu pirkt ka jūs dzerat.

6.

Pārtiku pērciet no viņiem par naudu, ka jums būtu ko ēst, arī ūdeni pērciet no viņiem par naudu, ka jums būtu ko dzert;

7.

Jo tas KUNGS tavs Dievs ir tev svētījs visā tavā Rokas Darbā Viņš pazīst tavu Staigašanu caur šo tik lielu Tuksnesi šinīs četrdesmits Gadās ir tas KUNGS tavs Dievs ar tev bijis ne kāda Lieta ir tev trūkusi.

7.

jo יהוה, tavs Elohim, tevi ir svētījis visos tavos darbos, Viņš zina tavas gaitas šinī lielajā tuksnesī, šos četrdesmit gadus יהוה, tavs Elohim, ir bijis ar tevi; tev nekā nav trūcis.

8.

Kad nu mēs bijam caur mūsiem Brāļiem tiem Ēsava Bērniem gājuši kas Sēirā dzīvoja pa ta Klajuma Ceļu no Ēlata un Ēzeongabera tad atgriezušies nācam mēs pa Moaba Tuksneses Ceļu.

8.

Un tā mēs gājām, turēdamies pa gabalu no saviem brāļiem, Ēsava bērniem, kas dzīvoja Seīra kalnos, pa līdzenumu, sākot no Ēlatas un Ecion-Geberas, un pagriezušies gājām pa ceļu pār Moābas tuksnesi.

9.

Tad sacija tas KUNGS uz man: Ne apbēdina Moabu un ne kaujies ar viņu jo es ne došu tev no viņa Zemes ne kādu Īpašumu tapēc ka es Lata Bērniem Āru par Īpašumu devis esmu.

9.

Tad יהוה man sacīja: nenodari pārestību Moābam un nekaro ar viņu, jo Es nedošu tev par īpašumu neko no viņu zemes, tāpēc ka Es jau esmu piešķīris Lata bērniem Āru par īpašumu.

10.

Tie Ēmim dzīvoja iekš ta lieli un daudz un gari Ļaudis it kā tie Anakim.

10.

Senāk tur ir dzīvojuši emieši, lieli, stipri un gari kā anakieši.

11.

Tie tape arīdzan par Milžiem tureti it kā tie Anakim un tie Moabiteri nosauce tos Ēmim.

11.

Arī tie tāpat kā anakieši tika turēti par milžiem, bet moābieši tos sauc par emiešiem.

12.

Un tie Oriteri dzīvoja papriekšu Sēira bet Ēsava Bērni izdzine tos un izdeldeja tos sevis Priekšā un dzīvoja viņu Vietā itin kā Israels darijis ir tai Zemei sava Īpašuma ko tas KUNGS viņiem devis ir.

12.

Un Seīrā senāk dzīvoja horieši, bet Ēsava bērni tos izdzina un, viņus izdeldējuši, apmetās uz dzīvi viņu vietā, tāpat kā Israēls ir darījis tanī zemē, kuru tas bija iemantojis, ko יהוה viņam bija devis.

13.

Nu Celieties un eite pār to Upi Sared tad cēlamies mēs pār to Upi Sared.

13.

Un nu tagad pārejiet Zeredas upi! Un mēs pārgājām Zeredas upi.

14.

Tad nu tās Dienas cik ilgi mēs esam no Kādes Barneas gājuši līdz ka mēs pār to Upi Sared esam gājuši ir trīsdesmit astoņi Gadi tiekams viss tas Augums to Kara Vīru ta Lēģera Vidū bij bojā gājis itin kā tas KUNGS viņiem bij zvērējs.

14.

Tas laiks, cik ilgi esam gājuši no Kadeš-Barneas, līdz kamēr esam pārgājuši pār Zeredas upi, ir trīsdesmit astoņi gadi, tiekāms visa karavīru audze bija gājusi bojā tuksnesī, kā יהוה to bija par tiem ar zvērestu apsolījis.

15.

Ir ta KUNGA Roka bija pret viņiem viņus nomaitadama no ta Lēģera Vidus tiekams tie bojā gāje.

15.

יהוה roka bija pret viņiem, viņus izdeldējot no nometņu ļaužu vidus līdz pēdējam vīram.

16.

Un kad visi tie Kara Vīri bija bojā gājuši un starp tiem Ļaudim izmiruši.

16.

Un, kad visi karavīri ļaužu starpā bija miruši,

17.

Tad runāja tas KUNGS uz man un sacija:

17.

tad יהוה man sacīja, teikdams:

18.

Tev būs šodien pāriet caur Moaba Robežu pie Āra.

18.

Tu šodien pāriesi Moāba robežu pie Āras

19.

Un tuvu pieiet Ammoņa Bērniem preti bet ne apbēdina tos un ne kaujies ar tiem jo es ne došu tev no Ammoņa Bērnu Zemes ne kādu Īpašumu tapēc ka es to Lata Bērniem par Īpašumu devis esmu.

19.

un tu nonāksi amoniešu tuvumā, bet nenodari tiem nekādu pārestību un tiem neuzbrūc: no Amona bērnu zemes Es tev neko neļaušu iegūt, jo Es to esmu piešķīris Lata bērniem par īpašumu.

20.

Ši top arīdzan par vienu Zemi to Milzo Ļaužu tureta tie Milzi dzīvoja papriekš iekš tās un tie Ammoriteri nosauce tos Zamēzumim.

20.

Arī šo dēvē par refajiešu zemi, jo tur pirms amoniešiem esot mituši refajieši, bet amonieši tos sauc par zamzumiešiem.

21.

Lieli un daudz un gari Ļaudis it kā tie Anakim un tas KUNGS izdeldeja tos viņu Priekšā tā ka šie viņus no ta Īpašuma izdzine un viņu Vietā tur dzīvoja.

21.

Tā ir liela tauta, un skaitā to ir daudz, tie ir gari kā anakieši, bet יהוה tos iznīcināja: amonieši viņus pakļāva sev un apmetās uz dzīvi viņu vietā.

22.

Itin kā Viņš Ēsava Bērniem kas Seirā dzīvoja darijis ir kuru Priekšā Viņš tos Oriterus izdeldeja un tie izdzine tos no ta Īpašuma un dzīvoja viņu Vietā līdz šai Dienai.

22.

Tāpat Viņš to bija darījis arī ar Ēsava bērniem, kuri dzīvoja Seīra kalnā un kuriem ienākot Viņš iznīcināja horiešus; to vietā viņi dzīvo vēl šodien.

23.

Un Kavtorim kas no Kavtor izgāje ir tos Avitus kas iekš Acorim dzīvoja līdz Gacai izdeldejši un viņu Vietā dzīvojši.

23.

Arī avieši, kas dzīvoja apmetnēs līdz pat Gazai, tika iznīcināti: viņus sakāva kaftorieši, kas bija cēlušies no Kaftoras, un apmetās uz dzīvi viņu vietā.

24.

Celieties eita un pārstaigajt to Upi Arnon raugajt es esmu jūsu Rokā devis Sionu to Ķēniņu no Hesboņa to Amoriteri un viņa Zemi sāc iemantot un karo pret tiem.

24.

Celieties, ejiet un pārejiet Arnonas upi! Redzi, Es nododu jūsu rokā amorieti Sihonu, Hešbonas ķēniņu, un viņa zemi; sāc ieņemt to un karo ar viņu!

25.

Šodien iesākšu es tavu Iztrūcinašanu un tavu Bījašanu pār tiem Ļaudim kas apakš visu Debesi vest kas tavu Slavu dzirdēs tiem būs trīsēt un bailēt tavā Priekšā.

25.

Un Es šodien sākšu iedvest bailes un izbīšanos visām tautām no tevis, kas zem debesīm, lai tās, kaut vai tikai izdzirdušas par tevi, trīcētu un drebētu!

26.

Tad sūtiju es Vēstis no tās Tuksnibas no Rīta puses uz Sionu to Ķēniņu no Hesboņa ar mierigiem Vārdiem sacidams:

26.

Tad es sūtīju vēstnešus no Kedmotas tuksneša pie Sihona, Hešbonas ķēniņa, ar miera vārdiem:

27.

Lai es caur tavu Zemi iemu es pa Ceļu vien iešu es ne atkāpšu ne pa labo nedz pa kreiso Roku.

27.

ļauj mums iziet caur tavu zemi. Mēs iesim pa ceļu vien un nenogriezīsimies ne pa labi, ne pa kreisi.

28.

Pārdod man Baribu par naudu ka es ēst varu un dod man Ūdeni par Naudu ka es dzert varu es tikai Kājām cauriešu.

28.

Pārdod mums par naudu pārtiku, ka mums ir ko ēst, un pārdod mums par naudu ūdeni, ka mums ir ko dzert; mēs gribam tikai kājām iziet cauri,

29.

Itin kā man darijši ir Ēsava Bērni kas Sēirā iekš Āra dzīvo tiekams es nāku pār to Jardaņu uz to Zemi ko tas KUNGS mūsu Dievs mums dos.

29.

kā man ir ļāvuši Ēsava bērni, kas Seīrā, un Moāba bērni, kas dzīvo Ārā, ka mēs varam pāriet pāri Jordānai uz to zemi, ko יהוה, mūsu Elohim, mums dod.

30.

Bet Sions tas Ķēniņš no Esbona ne gribeja mums likt pāriet jo tas KUNGS tavs Dievs like viņa Prātam apcietinaties un viņa Sirdi drošai mesties tapēc ka Viņš to tavā Rokā nodotu itin kā tas šodien ir.

30.

Bet Sihons, Hešbonas ķēniņš, nevēlējās mums dot atļauju šķērsot savu zemi, jo יהוה, tavs Elohim, bija nocietinājis viņa prātu un bija ar nolūku tā sirdi darījis nepiekāpīgu, lai Viņš to nodotu tavās rokās, kā tas tagad arī ir noticis.

31.

Un tas KUNGS sacija uz man: Redz es esmu iesācis nodot tevis Priekšā Sionu un viņa Zemi sāc iemantot viņa Zemi.

31.

Un יהוה man sacīja: redzi, Es esmu jau sācis tev nodot Sihonu un viņa zemi; stājies pie tās pakļaušanas, lai varētu to ieņemt.

32.

Un Sions izgāje mums preti Viņš ar visiem saviem Ļaudim Kara uz Jacu.

32.

Tad Sihons devās mums pretī, viņš ar visiem saviem ļaudīm, lai ar mums karotu pie Jahcas,

33.

Bet tas KUNGS mūsu Dievs nodeve viņu mūsu Priekšā un mēs kavam viņu un viņa Dēlus un visus viņa Ļaudis.

33.

bet יהוה, mūsu Elohim, to nodeva mūsu varā, un mēs to sakāvām, viņu, viņa dēlus un visu viņa tautu.

34.

Un mēs uzjēmam tanī Laikā visus viņa Pilsātus un izdeldejam visus Pilsātus Vīrus un Sievas un Bērniņus mēs ne atlicinajam ne vienu.

34.

Un tanī laikā mēs ieņēmām visas viņa pilsētas un tās izdeldējām; mēs nogalinājām visus pilsētas vīrus un sievas un mazos bērnus, mēs neatstājām dzīvu nevienu;

35.

Tos Lopus tikai esam mēs priekš mums ņēmuši un to Pilsātu Laupijumu ko mēs uzjēmam.

35.

tikai lopus mēs sev paņēmām un salaupītās mantas no pilsētām, ko ieņēmām.

36.

No Aroēra līdz Arnoņa Upes Krastam un ta Pilsāta kas pie Upes ir līdz Gileadai ne viens Pilsāts bija kas priekš mums vareja tverties visus nodeve tas KUNGS mūsu Dievs mūsu Priekšā.

36.

No Aroēras, kas atrodas Arnonas upes krastā, un tās pilsētas, kas upes ielejā, līdz Gileādai nebija nevienas pilsētas, kas mums būtu palikusi neieņemama, kas būtu varējusi mums pretī turēties, jo יהוה, mūsu Elohim, bija mums visu nodevis mūsu varā.

37.

bez vien uz Ammoņa Bērnu Zemi tu neesi nācis nedz pie visa kas gar Jaboka Upes bija nedz pie tiem Pilsātiem kas uz Kalniem nedz pie visa ko tas KUNGS mūsu Dievs bij aizliedzis.

37.

Tikai Amona bērnu zemi tu atstāji neskartu, netuvodamies nedz Jabokas upes krastiem, nedz pilsētām kalnos, nedz kādai citai vietai, ko יהוה, mūsu Elohim, bija aizliedzis aiztikt.

Nodaļa: Deuteronomium

Birkas: