5. Mozus grāmata 1. nodaļa

Gliks

 

Jaunā

1.

Šie ir tie Vārdi ko Mozus uz visu Israēlu runāja šai Jardaņas pusē Tuksnesī iekš Klajuma pret Suppu starp Pāranu un starp Tovelu un Labanu un Acerotu un Dizaābu.

1.

Šie ir tie vārdi, ko Mozus runāja visam Israēlam viņpus Jordānas tuksnesī, Arābas klajumā iepretim Sūfai, starp Pāranu un Topelu, Lābanu, Hacerotu un Di-Zahabu,

2.

Vienpadesmits Dienu (Gājums) no Oreba pa ta Seira Kalna Ceļu līdz Kādes Barneam.

2.

vienpadsmit dienu gājumā no Horeba pa Seīra kalnu ceļu līdz Kadeš-Barneai.

3.

Un tas notike cetortādesmitā Gadā vienpadesmitā Mēnesī pirmā Mēnes Dienā tad runāja Mozus uz Israēļa Bērniem pēc visu ko viņam tas KUNGS uz tiem bij pavēlejs.

3.

Un notika tas četrdesmitā gada vienpadsmitā mēneša pirmajā dienā, tad Mozus runāja uz Israēla bērniem, sacīdams visu to, ko יהוה viņam par tiem bija pavēlējis,

4.

Pēc to kad Viņš bij nokāvis Sionu to Amoriteru Ķēniņu kas Hešboņā dzīvoja un Ogu to Ķēniņu no Bāsana kas Aštarotā un Ēdrejā dzīvoja.

4.

pēc tam kad viņš bija uzvarējis Sihonu, amoriešu ķēniņu, kas dzīvoja Hešbonā, un Ogu, Basanas ķēniņu, kas dzīvoja Aštarotā un Edrejā.

5.

Viņa Jardaņas pusē iekš to Moabiteru Zemes sāka Mozus šo Bauslibu izstāstīt un sacīt.

5.

Viņpus Jordānas, Moāba zemē, Mozus sāka šo bauslību izskaidrot, sacīdams:

6.

Tas KUNGS mūsu Dievs runāja uz mums Orbā un sacija: jūs gan ilgi esat pie ša Kalna kavejšies.

6.

" יהוה, mūsu Elohim, runāja uz mums pie Horeba, teikdams: jūs pietiekami ilgi esat mituši pie šī kalna.

7.

Atgriezieties un Celieties un eita to Amoriteru Kalnos un pie visiem viņu Kaimiņiem Klajumā Kalnos un Ielejā un pret Dienas-Vidu un Jūras Malā iekš Kanaāna Zemes un uz Lībanu līdz tai lielai Upei tai Upei Vrat.

7.

Tādēļ griezieties un dodieties ceļā un ejiet uz amoriešu kalniem un pie visiem viņu kaimiņiem līdzenumā, kalnos un lejās, dienvidu zemē un jūras malā uz Kānaāna zemi, un uz Libanonu līdz lielajai upei, līdz Eifratas upei.

8.

Redz Es esmu to Semm jūsu Priekšā jums devis eita iemantojiet to Zemi ko tas KUNGS jūsiem Tēviem Ābrāmam Īzākam un Jēkabam zvērējs ir ka Viņš viņiem un viņu Dzimumam pēc viņiem to dotu.

8.

Redzi, Es esmu nodevis šo zemi jūsu rokās, ejiet un iegūstiet sev par īpašumu šo zemi, ko יהוה ir apsolījis ar zvērestu dot jūsu tēviem Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam, viņiem un viņu pēcnācējiem pēc viņiem.

9.

Un es runāju uz jums tanī Laikā un saciju: Es ne varu viens pats jūs panest.

9.

Tanī laikā es jums sacīju, teikdams: es viens pats nespēju pacelt jūsu nastas.

10.

Tas KUNGS jūsu Dievs ir jūs vairojs un raugi jūs esat šodien it kā tās Debes Zvaigznes Pulkā.

10.

יהוה, jūsu Elohim, ir licis jums vairoties, un redzi, jūs esat šodien jau tik daudz, cik zvaigžņu pie debesīm.

11.

Tas KUNGS jūsu Tēvu Dievs lai vēl pie jums pie liek it kā jūs nu esat tūkstoškārt vairak un tas lai jūs svētī itin kā Viņš uz jums runājs ir.

11.

יהוה, jūsu tēvu Elohim, lai liek jums vēl tūkstoškārt vairoties, salīdzinot ar skaitu, cik pašlaik esat, un Viņš lai jūs svētī, kā Viņš jums to solījis.

12.

Kā varētu es viens pats jūsu Grūtumu un jūsu Nastu un jūsu Bāršanas panest?

12.

Kā gan lai es viens paceļu jūsu grūtumu, nesaskaņas un strīdu nastu?

13.

Dabujiet priekš jums gudrus sapratigus un pazīstamus Vīrus pēc jūsu Ciltim ka es tos par Virsniekiem ieceļu.

13.

Izraugiet no savām ciltīm sev gudrus vīrus, kas ir sapratīgi un zināmi, un es jums tos celšu par galveniem.

14.

Tad atbildejat jūs man un sacijat: tas ir viens labs Vārds ko tu runa ka tu to gribi darīt.

14.

Un jūs man atbildējāt un sacījāt: tavs priekšlikums, ko tu mini, ir teicams un izpildāms.

15.

Tad ņēsmu es Virsniekus no jūsām Ciltim gudrus un pazīstamus Vīrus un iecēlu tos par Virsniekiem pār jums Āverstus un Kapteines un Virsniekus pār piecdesmitiem un Virsniekus pār desmitiem un Uzraugus pēc jūsu Ciltim.

15.

Tad es izraudzīju jūsu cilšu galvenos, gudrus un zināmus vīrus, un es tos iecēlu par galvenajiem pār jums – virsniekus pār tūkstošiem, pār simtiem, pār piecdesmitiem un pār desmitiem, kā arī uzraugus jūsu ciltīm.

16.

Un es pavēleju jūsiem Soģiem tanī Laikā un saciju: pārklausajt (tās Lietas) starp jūsiem Brāļiem un tiesajiet taisni starp ikvienu un starp viņa Brāli un starp viņa Svešinieku.

16.

Un jūsu tiesnešiem tai laikā es pavēlēju, sacīdams: izklaušiniet lietas jūsu brāļu starpā un spriediet taisnu tiesu starp ikvienu cilvēku, gan ciltsbrāli, gan piemājotāju.

17.

Jums ne būs Tiesā to Vaigu uzlūkot tik labi to mazo kā to Lielo būs jums klausīt jums ne būs priekš ne kāda bīties jo tas Sods pieder Dievam bet to Lietu kas priekš jums grūtaka ir būs jums pie  man nest un es klausišu to.

17.

Tiesā neuzlūkojiet neviena vaigu, kā mazo, tā lielo uzklausiet, nebīstieties ne no viena, jo tiesa pieder Elohim; bet to lietu, kas jums par grūtu, to nesiet man, es to uzklausīšu.

18.

Tā pavēleju es jums tanī Laikā visas Lietas ko jums bij darīt.

18.

Tā es jums tai laikā devu norādījumus visās lietās, kas jums bija jādara.

19.

Tad cēlamies mēs no Oreba un gājām caur visu to lielu un briesmigu Tuksnesi ko jūs esat redzejši uz to Ceļu to Amoriteru Kalnu itin kā tas KUNGS mūsu Dievs mums pavēleijs bij un mēs nācam uz Kādes Barneu.

19.

Un tad mēs devāmies no Horeba un gājām cauri visam lielajam un briesmīgajam tuksnesim, ko jūs redzējāt pa ceļam uz amoriešu kalniem, kā יהוה, mūsu Elohim, mums bija pavēlējis, un mēs nonācām līdz Kadeš-Barneai.

20.

Tad saciju es uz jums: jūs esat nākuši pie to Amoriteru Kalniem ko tas KUNGS mūsu Dievs mums dos.

20.

Tad es jums sacīju: jūs esat atnākuši līdz amoriešu kalniem, ko יהוה, mūsu Elohim, mums dos.

21.

Raugi tas KUNGS tavs Dievs ir tevis Priekšā to Zemi devis celies iemanto to itin kā tas KUNGS tavu Tēvu Dievs uz tev runājs ir ne bīties un ne iztrūcinajies.

21.

Redzi, יהוה, tavs Elohim, tev ir devis zemi tavā priekšā, celies, ņem to sev, kā יהוה, tavu tēvu Elohim, tev ir solījis; nebīsties un neiztrūcinies.

22.

Tad nācat jūs visi pie man un sacijat: Lai mēs Vīrus mūsu Priekšā sūtam kas mums to Zemi izlūko un mums atsaka pa kuru Ceļu mēs uz turienes varam iet un tos Pilsātus kurp mums janāk.

22.

Tad jūs visi nācāt pie manis un sacījāt: sūtīsim vīrus sev pa priekšu, ka tie to zemi izlūkotu un atnestu ziņas, pa kuru ceļu mums ir jādodas uz turieni, un par pilsētām, kur mums ir jānonāk.

23.

Tad patike man ši Lieta un es ņēsmu no jums divipadesmits Vīrus no ikvienas Cilts vienu Vīru.

23.

Man jūsu sacītais labi patika, un es no jums izraudzīju divpadsmit vīrus, pa vienam vīram no ikkatras cilts.

24.

Un tie griezās un gāje uz tiem Kalniem un nāce uz to Ieleju Eškol un izlūkoja to.

24.

Un tie pagriezās un devās kalnup un nonāca pie Eškolas upes, un izlūkoja to apgabalu.

25.

Un tie ņēme no tās Zemes Augļiem savā Rokā un nonese tos pie mums un atstāstija mums un sacija: Ta Zeme ko tas KUNGS mūsu Dievs mums dos ir laba.

25.

Un tie ņēma savās rokās zemes augļus un atnesa tos mums, un stāstīja mums un sacīja: tā zeme, ko יהוה, mūsu Elohim, grib mums dot, ir laba.

26.

Tomēr jūs liedzaties uz augšu iet un bijat nepaklausigi ta KUNGA jūsu Dieva Vārdam.

26.

Bet jūs paši negribējāt iet kalnup un pretojāties יהוה, mūsu Elohim, pavēlei,

27.

Un jūs kurnejat jūsos Dzīvokļos un sacijat: tapēc ka tas KUNGS mūs ienīst ir Viņš mūs no Egiptes Zemes izvedis ka Viņš mūs nodod to Amoriteru Rokā mūs izdeldedams.

27.

un jūs kurnējāt savās teltīs un sacījāt: יהוה ir uz mums dusmīgs, Viņš mūs ir izvedis no Ēģiptes zemes, lai mūs nodotu amoriešu rokās, ka tie mūs iznīcinātu.

28.

Kurp varētum mēs uz augšu iet mūsu Brāļi ir mūsu Sirdi bailigu darijši sacidami: tur ir Ļaudis lielaki un garāki ne kā mēs tie Pilsāti ir lieli un stiprinati līdz pat Debesim un mēs esam tur ari Anakima Bērnus redzejši.

28.

Kurp lai mēs ejam? Mūsu brāļi ir darījuši mūsu sirdis bailīgas, sacīdami: tur ļaudis ir lielāki un garāki nekā mēs, lielas pilsētas ar nocietinājumiem līdz pat debesīm, un arī Anaka bērnus mēs tur esam redzējuši.

29.

Tad saciju es uz jums: Ne iztrūcinajieties un ne bīstieties no tiem.

29.

Tad es jums sacīju: nebīstieties un neesiet to priekšā bailīgi!

30.

Tas KUNGS jūsu Dievs kas jūsu Priekšā iet karos priekš jums pēc visu ko Viņš pie jums priekš jūsām Acīm darijis ir Egiptes-Zeme.

30.

יהוה, jūsu Elohim, kas iet jums pa priekšu, Viņš par jums karos, tāpat kā Viņš, jums to pašiem redzot, ir jums palīdzējis Ēģiptē.

31.

Un Tuksnesī kur tu esi redzejs kā tas KUNGS tavs Dievs tev nesis ir itin ka viens Vīrs savu Dēlu nes uz visiem Ceļiem kur tu gājis esi tiekams jūs esat uz šo Vietu nākuši.

31.

Un arī tuksnesī, kā jūs to ar savām acīm esat redzējuši, יהוה, jūsu Elohim, jūs ir nesis, kā vīrs nes savu dēlu, visos ceļos, kur vien jūs esat gājuši, tiekāms jūs nonācāt šai zemē.

32.

Bet caur šo Vārdu jūs ne ticejat iekš to KUNGU jūsu Dievu.

32.

Bet arī šai lietā jūs nepaļāvāties uz יהוה, savu Elohim,

33.

Kad jūsā Priekšā uz to Ceļu staigaja izlūkodams jums to Vietu kur jums bij apmesties Naktī caur Uguni rādidams jums to Ceļu kas jums bij jastaiga un Dienā caur Padebes.

33.

kas jums pa priekšu gāja pa ceļu, lai jums vietu izlūkotu, kur jums apmesties, pa nakti ugunī jums gaismu rādīdams ceļā, kas jums bija jāstaigā, un pa dienu – mākonī.

34.

Kad nu tas KUNGS jūsu Vārdu Balksni dzirdeja tad apskaitās Viņš un zvērēja sacidams:

34.

Kad nu יהוה dzirdēja jūsu skaļo runu, tad Viņš apskaitās un zvērēja, sacīdams:

35.

Ne vienam no šiem Vīriem no ša nikna Auguma būs to labu Zemi redzēt ko es zvērējs esmu viņu Tēviem dot.

35.

patiesi, nevienam vīram no šīs ļaunās cilts nebūs redzēt to labo zemi, ko Es esmu ar zvērestu apsolījis dot jūsu tēviem,

36.

Kā vien Kālebs Jevuņa Dēls tam būs to redzēt un tam došu es to Zemi uz ko Viņš minis ir un viņa Bērniem tapēc ka Viņš pareizi tam KUNGAM klausijs.

36.

izņemot vienīgi Kālebam, Jefunnas dēlam, viņam gan Es rādīšu šo zemi, un viņam un tā bērniem Es to zemi došu, kuru viņš ir pārstaigājis, tāpēc ka viņš ir uzticīgi sekojis יהוה.

37.

Tas KUNGS ari pār mani apskaitās jūso dēļ un sacija: Ir tev ne būs uz turen nākt.

37.

Arī pret mani jūsu dēļ יהוה sadusmojās, teikdams: arī tu tur nenokļūsi,

38.

Jozuus Nunna Dēls kas tavā Priekšā stāv tam būs uz turen nākt stiprini viņu jo Viņš isdalīs Israēļam to Īpašumu.

38.

bet Jozua, Nūna dēls, kas stāv tavā priekšā, tas gan tur noies; stiprini viņu, jo viņam ir jāpaveic zemes sadalīšana Israēlā.

39.

Un jūsu Bērniņi no ka jūs sacijat tie būs par Laupijumu un jūsiem Bērniem kas šodien nedz labu nedz ļaunu zin tiem būs uz turen nākt un tiem došu es to un tiem būs to iemantot.

39.

Un jūsu mazie bērniņi, par kuriem jūs sacījāt, ka tie kļūšot par laupījumu, un jūsu jaunie dēli, kas tolaik nemācēja atšķirt labu no ļauna, tie tur nonāks tanī vietā; Es viņiem šo zemi došu, un viņi to iegūs sev par īpašumu.

40.

Bet jūs atgriezieties un eita uz to Tuksnibu pa tās Niedru-Jūras Ceļu.

40.

Bet jūs pagriezieties un dodieties uz tuksnesi pa Niedru jūras ceļu!

41.

Tad atbildejat jūs un sacijat uz man: mēs esam pret to KUNGU Grēkojši mēs celsimies uz augšu un karosim pēc visu ko tas KUNGS mūsu Dievs mums ir pavēlejs. Kad nu ikviens no jums ar saviem Rīkiem apbruņojās un gatavs bija Kalnos celties.

41.

Tad jūs man atbildēdami sacījāt: mēs esam apgrēkojušies pret יהוה, mēs dosimies kalnup, cīnīsimies, kā יהוה, mūsu Elohim, mums ir pavēlējis. Un, kad jūs ikviens jozāties ar saviem ieročiem un gatavojāties doties augšup kalnos,

42.

Tad sacija tas KUNGS uz man: saki viņiem ne eita uz augšu un ne karojiet jo es neesmu jūsu Vidū ka jūs ne topat jūsu Ienaidnieku Priekšā kauti.

42.

tad יהוה man sacīja: saki viņiem: necelieties un nekarojiet, jo Es vairs neesmu jūsu vidū, ka jūs netiktu savu ienaidnieku sakauti!

43.

Bet kad es uz jums runāju tad jūs ne klausijat un turējaties ta KUNGA Vārdam preti un metaties pārgalvigi un cēlaties Kalnos.

43.

Bet, kad es jūs brīdināju un jums to sacīju, tad jūs neklausījāt un pretojāties יהוה  pavēlei, jūs kļuvāt pārgalvīgi un devāties kalnos.

44.

Tad izgāje tie Amoriteri kas tanīs Kalnos dzīvoja jums preti un dzinās jums pakāļ itin kā tās Bites dara un kāve jūs Seīrā līdz Ormam.

44.

Tad amorieši, kas dzīvoja kalnos, gāja jums pretī un vajāja jūs, kā bites to dara, un kāva jūs Seīrā līdz pat Hormai.

45.

Kad jūs nu atgriezušies priekš ta KUNGA raudajat tad ne klausija tas KUNGS jūsu Balksni un ne grieze savas Ausis uz jums.

45.

Jūs atgriezāties un raudājāt יהוה priekšā, bet יהוה neklausījās jūsu balsī un neuzklausīja jūs.

46.

Tad palikkat jūs Kādesā ilgu Laiku itin kā tās Dienas (zinamas ir) kamēr jūs tur esat dzīvojuši.

46.

Un tā jūs arī palikāt Kadešā ilgu laiku, tik ilgi, cik ilgi jūs tur dzīvojāt.

Nodaļa: Deuteronomium

Birkas: