1. Mozus grāmata 3. nodaļa

Gliks

Jaunā

1.

Un ta Čūska bija uz Viltu gudraka ne kā visi Zvēri Laukā ko Dievs tas KUNGS bij darijis un sacija uz to Sievu: Irag (tas tā) ka Dievs ir sacijis jums ne būs ēst no visiem Kokiem Dārzā?

1.

Bet čūska bija visviltīgākā no visiem lauku zvēriem, ko יהוה Elohim bija radījis. Tā teica sievai: "Vai tad tiešām Elohim ir teicis: neēdiet ne no viena koka dārzā?"

2.

Tad sacija ta Sieva uz to Čūsku: Mēs ēdam no tiem Koku Augļiem Dārzā:

2.

Sieva teica čūskai: "Mēs ēdam no koku augļiem dārzā,

3.

Bet no ta Koka Augļiem kas Dārza Vidū ir Dievs sacijis: Ne ēdiet no ta un ne aizskariet to ka jūs ne mirstat.

3.

bet par tā koka augļiem, kas ir dārza vidū, Elohim teicis: no tā jums nebūs ēst, nedz to aiztikt, citādi jūs mirsit."

4.

Un ta Čūska sacija uz to Sievu: Jūs ne kā ne mirsiet

4.

Tad čūska teica sievai: "Jūs mirt nemirsit,

5.

Bet Dievs zina ka kurā Dienā jūs no ta ēdat tad taps jūsu Acis atdarītas un būsiet itin ka Dievs zinādami Labu un Ļaunu.

5.

bet Elohim zina, ka tanī dienā, kad jūs no tā ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Elohim, zinādami labu un ļaunu."

6.

Un ta Sieva uzskatījās ka labi būtu no ta Koka ēst un ka tas Acīm jauks esus un ka tas dižans Koks esus gudru darīt un ņēme no viņa Augļiem un ēde un deve ta pat savam Vīram un Viņš ēde.

6.

Un sieva redzēja, ka koks ir labs, lai no tā ēstu, un ka tas jo tīkams acīm un iekārojams, ka dara gudru. Un viņa ņēma no tā augļiem un ēda, un deva arī savam vīram, kas bija ar viņu, un viņš ēda.

7.

Tad tape viņu abeju Acis atdarītas un tie nomanīja sev plikus esam un sapine Vīges-Koka Lapas un darija sev priekšliekamus.

7.

Tad viņu abu acis tapa atvērtas, un viņi atzina, ka viņi bija kaili, un viņi savija vīģes lapas un taisīja sev gurnu apsējus.

8.

Un tie dzirdeja Dieva ta KUNGA Balsi kas Dārzā staigaja Dienas Dzestrumā. Tad apslēpēs Ādams un viņa Sieva priekš Dieva ta KUNGA starp tiem Kokiem Dārzā.

8.

Tad viņi sadzirdēja יהוה Elohim balsi, kas dārzā staigāja dienas vēsumā; tad cilvēks un viņa sieva paslēpās starp dārza kokiem יהוה Elohim priekšā.

9.

Un Dievs tas KUNGS sauce Ādamu un sacija uz to: Kur esi tu?

9.

Un יהוה Elohim sauca cilvēku, sacīdams: "Kur tu esi?"

10.

Un tas sacija: es dzirdeju tavu Balsi Dārzā un bījājos jo es esmu pliks un paslēpos.

10.

Tas atbildēja: "Es dzirdēju Tavu balsi dārzā, un mani pārņēma bailes, jo es esmu kails, un es paslēpos."

11.

Un Viņš sacija: Kas ir tev pasacijis ka tu pliks esi redzi tu esi ēdis no ta Koka no ka es tev pavēleju ka tev ne bij no ta ēst?

11.

 Bet Viņš sacīja: "Kas tev ir teicis, ka tu esi kails? Vai tu neesi ēdis no koka, no kura Es tev aizliedzu ēst?"

12.

Un Ādams sacija: Ta Sieva ko tu man pie vedis deve man no ta Koka un es esmu ēdis.

12.

Un cilvēks sacīja: "Tā sieva, ko Tu man devi, lai viņa būtu ar mani, tā man deva no tā koka, un es ēdu."

13.

Un Dievs tas KUNGS sacija uz to Sievu: Kam tu esi to darijusi? un ta Sieva sacija: ta Čūska ir man pie vīlusi un es esmu ēdusi.

13.

Un יהוה Elohim sacīja sievai: "Ko tu esi darījusi?" Un sieva sacīja: "Čūska mani pievīla, un es ēdu."

14.

Tad sacija Dievs tas KUNGS uz to Čūsku: Tādēļ ka tu šo esi darijusi nolādēta esi tu priekš visiem Lopiem un priekš visiem Zvēriem Laukā uz tavu Vēderu būs tev staigāt un Pīšļus ēst visās tavas Dzīvibas Dienās.

14.

Un יהוה Elohim sacīja čūskai: "Tādēļ ka tu to esi darījusi, tu esi nolādēta visu lopu un lauku zvēru vidū! Uz sava vēdera tev būs līst un pīšļus ēst visas tavas mūža dienas.

15.

Un es celšu Ienaidu starp tevis un starp tās Sievas un starp tavas Sēklas un starp viņas SĒKLAS šis samīs tev to Galvu un tu iedursi Viņu Papēdī.

15.

Un Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī."

16.

Un uz to Sievu sacija Viņš: Es vairodams vairošu tavas Sāpes ir tavas Apgrūtinašanas Mokas ar Sāpēm būs tev Bērnus dzemdēt un tavai Iegribešanai būs tavam Vīram padoties un viņam būs pār tev valdīt.

16.

Sievai Viņš sacīja: "Vairodams Es vairošu tavas sāpes un tavu radību mokas – sāpēs tev būs bērnus dzemdēt; un tev būs kārot pēc sava vīra, un viņam būs valdīt pār tevi."

17.

Un uz Ādamu sacija Viņš: Tapēc ka tu tavas Sievas Balsi esi klausijis un ēdis no ta Koka no ka es tev pavēleju sacidams tev ne būs no ta ēst nolādēta lai ir ta Zeme tevis dēļ ar Sāpēm būs tev no tās uzturēties visās tavas Dzīvibas Dienās.

17.

Un cilvēkam Viņš sacīja: "Tā kā tu esi klausījis savas sievas balsij un esi ēdis no šī koka, par kuru Es tev pavēlēju, sacīdams: tev nebūs no tā ēst, – lai zeme ir nolādēta tevis dēļ; tev, smagi strādājot, būs maizi ēst visas sava mūža dienas.

18.

Arīdzan Ērkšķus un Dadžus ta tev liks izaugt un tev būs to Zāli virs Lauka ēst.

18.

Ērkšķus un dadžus lai tā tev dod, no lauka augiem tev būs pārtikt.

19.

Ar Sviedriem tava Vaiga būs tev to Maizi ēst tiekams tu atkaļ par Zemi topi no ka tu ņemts esi jo tu esi Pīšļi un tev būs atkaļ par Pīšļiem tapt.

19.

Sava vaiga sviedros tev būs maizi ēst, līdz kamēr tu atkal atgriezies pie zemes, jo no tās tu esi ņemts: jo tu esi pīšļi, un pie pīšļiem tev atkal būs atgriezties."

20.

Un Ādams nosauce savas Sievas Vārdu Ieva tapēc ka ta viena Māte visu dzīvo Cilveku ir.

20.

Un cilvēks nosauca savas sievas vārdu: Ieva, jo viņa ir visu dzīvo māte.

21.

Un Dievs tas KUNGS taisija Ādamam un viņa Sievai Kažokus un apvilke tiem tos.

21.

Un יהוה Elohim darīja cilvēkam un viņa sievai drānas no ādām un tajās ieģērba viņus.

22.

Un Dievs tas KUNGS sacija: Redzi tas Cilveks ir tapis it kā viens no mums atzīdams labu un ļaunu un nu ka tas taču savu Roku ne izstiepj un ņem arīdzan no tās Dzīvošanas Koka un ēd un dzīvo mūžigi

22.

Un יהוה Elohim sacīja: "Redzi, cilvēks ir kļuvis kā kāds no mums, zinādams labu un ļaunu! Bet ka tas tagad neizstiepj savu roku un neņem arī no dzīvības koka, un neēd, un nedzīvo mūžīgi!"

23.

Tad izdzine to Dievs tas KUNGS no Ēdenes Dārza ka tam bij to Zemi strādāt no ka Viņš ņemts bija.

23.

Tā יהוה Elohim izraidīja viņu no Ēdenes dārza, lai viņš apstrādātu zemi, no kuras viņš tika ņemts.

24.

Un Viņš izmete to Cilveku un like pret Rītiem ta Ēdenes Dārza tos Kerubim un vienu Liesmu kā cērtamu zobinu to Ceļu uz tās Dzīvošanas Koku sargāt.

24.

Un Viņš izdzina cilvēku ārā; un Viņš nolika uz austrumiem no Ēdenes dārza ķerubus un abpus liesmojošu zobenu, lai sargātu ceļu uz dzīvības koku.

Nodaļa: Genesis

Birkas: