4. Mozus grāmata 32. nodaļa

 

Gliks

 

Jaunā

1.

UN tiem Rūbeņa un Gada Bērniem bija ļoti daudz Lopu un tie aplūkoja to Jaēzera un to Gileada Zemi un raugi ši Vieta bija viena Vieta priekš tiem ganamiem Pulkiem.

1.

Rūbena un Gada bērniem bija daudz ganāmpulku, un viņu lopu skaits bija prāvs, tādēļ tie izlūkoja Jāzera un Gileāda zemes, un redzi, tā bija īstā vieta ganāmpulkiem.

2.

Tad nāce tie Gada Bērni un tie Rūbeņa Bērni un runāja uz Mozu un uz Ēleazaru to Priesteri un uz tās Draudzes Virsniekiem un sacija:

2.

Tad Gada un Rūbena bērni nāca pie priestera Ēleāzara un pie draudzes vadoņiem un sacīja:

3.

Atarota un Dibons unJāzezers un Nimra un Esbons un Ēleale un Sebena un Neba un Beona.

3.

"Atarotā, Dibonā, Jāzerā, Nimrā, Hešbonā, Ēleālē, Sebamā, Nebo un Beonā,

4.

Ta Zeme ko tas KUNGS sitis ir priekš tās Israēļa Draudzes ir viena Zeme priekš ganamiem Pulkiem un mums taviem Kalpiem ir ganami Pulki.

4.

tanī zemē, ko יהוה ir uzveicis par labu Israēla draudzei, ir īstā vieta ganāmpulkiem, un mums, taviem kalpiem, ir daudz lopu."

5.

Un tie sacija: Ja mēs Žēlastibu esam atraduši tavās Acīs lai ši Zeme taviem Kalpiem dota top par Īpašumu un ne Liec mūs pāriet pār to Jardanu.

5.

Un tie sacīja: "Ja mēs esam atraduši žēlastību tavās acīs, tad lai šī zeme tiek dota taviem kalpiem par īpašumu, un neliec mums iet pāri Jordānai!"

6.

Bet Mozus sacija uz tiem Rūbeņa Bērniem Aridz tad jūsu Brāļi Karā ies? un jūs še paliksiet ?

6.

Bet Mozus sacīja Gada un Rūbena bērniem: "Vai tad jūsu brāļi lai iet karot, bet jūs gribat palikt še?

7.

Kapēc jūs laužat tiem Israēļa Bērniem to Sirdi? ka tie ne noiet uz to Zemi ko tas KUNGS viņiem devis ir.

7.

Kāpēc jūs novēršat Israēla bērnu sirdis no viņu apņemšanās doties uz to zemi, ko יהוה ir viņiem devis?

8.

Tā darija jūso Tēvi kad es tos sūtiju no Kādes Barneas to Zemi aplūkot.

8.

Tā jau jūsu tēvi darīja, kad es viņus sūtīju no Kadeš-Barneas to zemi izlūkot.

9.

Kad tie bija nākuši pie  tās Eskoļa Ielejas un to Zemi bij izlūkojši tad lauzija tie to Israēļa Bērnu Sirdi ka tie ne gribeja iet uz to Zemi ko tas KUNGS viņiem gribeja dot.

9.

Kad tie bija devušies augšup līdz Eškolas upei un redzējuši šo zemi, viņi atturēja Israēla bērnu sirdis, ka tie negribēja iet uz to zemi, ko יהוה viņiem bija devis.

10.

Tad apskaitās ta KUNGA Bardzība taī Dienā un Viņš zvērēja un sacija:

10.

Tad יהוה iedegās Savās dusmās tai dienā, un Viņš zvērēja, teikdams:

11.

Tiem Ļaudim kas no Egiptes-Zemes ir nākuši no dividesmits Gadiem un pāri ne būs to Zemi redzēt ko Es viņu Tēviem Ābrāmam Īzākam un Jēkabam zvērējis esmu jo tie ne ir man paklausijuši.

11.

tiem vīriem, kas iznākuši no Ēģiptes zemes, kam ir divdesmit gadu un vairāk, nebūs redzēt to zemi, ko Es ar zvērestu apsolīju Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam, jo tie nav Man paklausījuši,

12.

Bez vien Kālebs Jevuņa Dēls tas Ķenisiteris un Jozuus runa Dēls jo tie ir tam KUNGAM klausijuši.

12.

izņemot vienīgi kenisieti Kālebu, Jefunnas dēlu, un Jozuu, Nūna dēlu, jo tie יהוה  ir paklausījuši.

13.

Tā apskaitās ta KUNGA Bardzība pret Israēlu un like tos bokstities Tuksnesī četrdesmits Gadus tiekams visi Augumi bojā gāje kas ļaunu bija darijuši priekš ta KUNGA Acīm.

13.

Un tā iekaisa יהוה dusmas pret Israēlu, ka Viņš lika tiem maldīties tuksnesī četrdesmit gadus, tiekāms visa tā paaudze izmira, kas יהוה priekšā bija ļaunu darījusi.

14.

Un nu raugi jūs esat jūso Tēvu Vietā nākuši viens Pulks grēcigu Cilveku vairodami ta KUNGA bārgu Dusmibu pret Israēlu.

14.

Un redzi, jūs esat stājušies savu tēvu vietā, grēcinieku pēcnācēji, lai vēl vairāk יהוה  dusmu bardzību kāpinātu pret Israēlu!

15.

Jo ja jūs atgriezisieties no viņa pakāļenes tad liks Viņš vēl šos Tuksnesi palikt un jūs nomaitasiet visus šos Ļaudis.

15.

Ja jūs novērsīsities no Viņa, tad Viņš liks ļaudīm vēl ilgāk maldīties tuksnesī, un tā jūs nomaitāsit visu šo tautu!"

16.

Tad pie gāje tie pie viņa un sacija: Mēs Gribam šeit Laidarus taisīt priekš mūsu ganamiem Pulkiem un Pilsātus priekš mūsiem Bērniņiem.

16.

Tad tie piegāja pie viņa un sacīja: "Mēs gribam šeit taisīt aplokus saviem ganāmpulkiem un pilsētas savām sievām un bērniem,

17.

Bet mēs pašai apbruņosimies staigadami tiem Israēļa Bērniem Priekšā tiekams mēs tos esam ievadijuši uz viņu Vietu bet mūsu Bērniņi lai paliek stipros Pilsātos to Zemes Iedzīvotaju dēļ.

17.

bet mēs paši apbruņosimies un iesim Israēla bērnu priekšgalā, tiekāms tos būsim noveduši viņu dzīves vietās; bet mūsu sievas un bērni lai paliek mūru nocietinājumos zemes iedzīvotāju dēļ.

18.

Mēs ne atgriezisimies uz mūsiem Namiem tiekams tie Israēļa Bērni ir dabujši ikviens savu Īpašumu.

18.

Mēs paši neatgriezīsimies atpakaļ savos namos, kamēr Israēla bērni nebūs ieguvuši ikviens savu īpašumu,

19.

Jo mūs ne ņemsim savu Īpašumu viņā Jardaņas Pusē un vēl tāļaki bet mūsu Īpašuums mums nāksies šaī Jardaņas Pusē pret Rītiem.

19.

jo mēs neprasām sev neko kopā ar viņiem viņpus Jordānas vai vēl tālāk, bet mums mūsu mantojums lai nākas šai Jordānas pusē pret austrumiem."

20.

Tad sacija Mozus uz tiem: Ja jūs šo Lietu tā gribat darīt ja jūs gribat apbruņoties priekš to KUNGU uz Karu.

20.

Tad Mozus tiem sacīja: "Ja jūs šo lietu tā gribat darīt, ka jūs, apbruņojušies יהוה  priekšā karam,

21.

Un ikviens no jums kas apbruņots ir pār to Jardanu grib iet priekš to KUNGU kamēr Viņš savus Ienaidniekus savā Priekšā izdzīs un ta Zeme priekš to KUNGU uzvareta ir.

21.

visi, gatavi karam, dodaties יהוה priekšā pār Jordānu, kamēr Viņš Savus ienaidniekus izdzīs un

22.

Tad pēc jūs varat atpakaļ nākt un būsiet nenoziedzigi priekš to KUNGU un priekš Israēlu un ši Zeme būs jums par Īpašumu KUNGA Priekšā.

22.

visa zeme būs יהוה varai pakļauta, bet jūs tikai vēlāk atgriezīsities un būsit nenoziedzīgi יהוה un Israēla priekšā, tad lai šī, יהוה zeme, arī kļūst par jūsu īpašumu.

23.

Bet ja jūs tā ne gribat darīt raugi tad esat jūs pret to KUNGU grēkojši un jūs sajutisiet savus Grēkus kad tie jūs atradīs.

23.

Bet, ja jūs tā nedarīsit, redzi, tad jūs būsit יהוה priekšā apgrēkojušies, tad jūs izjutīsit savus grēkus, kad tie jūs atradīs!

24.

Ūztaisajt jums Pilsātus priekš jūsiem Bērniņiem un Laidarus priekš jūsiem sīkiem Lopiem un darajt kas no jūsas Mutes izgājis ir.

24.

Tad nu celiet pilsētas savām sievām un bērniem un mūra iežogojumus saviem sīklopiem un dariet tā, kā jūs ar savu muti paudāt!"

25.

Tad runājs tie Gada Bērni un tie Rūbeņa Bērni uz Mozu un sacija: Tavi Kalpi darīs itin kā mans KUNGS pavēl.

25.

Tad Gada un Rūbena bērni sacīja Mozum, teikdami: "Tavi kalpi darīs, kā tu, kungs, tiem pavēli:

26.

Mūsu Bērniņi mūsas Sievas mūsu ganami Pulki un visi mūso Lopi paliks tur iekš Gileada Pilsātiem.

26.

mūsu bērnus, mūsu sievas un mūsu ganāmpulkus ar visiem mūsu lopiem mēs atstāsim Gileāda pilsētās,

27.

Bet tavi Kalpi noies visi apbruņoti ta KUNGA Priekšā Karā itin kā mans KUNGS runājis ir.

27.

bet tavi kalpi, visi apbruņoti, ies karā, lai kautos יהוה priekšā, kā tu, kungs, saki."

28.

Tad pavēleja Mozus viņu dēļ Ēleazaram tam Priesteram un Jozūm Nunna Dēlam un tiem Tēvu Virsniekiem no tām Israēļa Bērnu Ciltim un Mozus sacija uz tiem:

28.

Tad Mozus par viņiem deva pavēli priesterim Ēleāzaram un Jozuam, Nūna dēlam, un cilšu vecākiem Israēla bērnu vidū,

29.

Ja tie Gada Bērni un tie Rūbeņa Bērni ar jums pār to Jardanu ies ikkatrs kas uz Karu apbruņots ta KUNGA Priekšā kad ta Zeme jūsu Priekšā ūzvareta ir tad būs jums tiem Gileada Zemi par Īpašumu dot.

29.

un Mozus tiem sacīja: "Ja Gada un Rūbena bērni, visi apbruņojušies, kopā ar jums pārcelsies pāri Jordānai יהוה priekšā un visa zeme būs jums pakļauta, tad dodiet viņiem Gileāda zemi par īpašumu.

30.

Bet ja tie ar jums apbruņoti ne noies tad būs tiem jūsu Starpā savu Īpašumu dabūt Kanaāna Zemē.

30.

Bet, ja tie apbruņoti neies karā kopā ar jums pāri Jordānai, tad lai tiem mantojums krīt kopā ar jums Kānaāna zemē."

31.

Tad atbildeja Gada Bērni un Rūbeņa Bērni un sacija: Ko tas KUNGS uz taviem Kalpiem runājis ir ta darisim mēs.

31.

Tad Gada un Rūbena bērni sacīja: "Kā יהוה uz mums, saviem kalpiem, ir runājis, tā mēs darīsim:

32.

Mēs iesim apbruņoti pāri KUNGA Priekšā uz Kanaāna Zemi un mūso iemantojamu Īpašumu turēsim mēs šaīpuss Jardaņas.

32.

mēs noiesim apbruņojušies יהוה priekšā uz Kānaāna zemi, bet paturēsim šinī pusē Jordānai savu īpašumu kā mantojumu."

33.

Tad deve Mozus viņiem tiem Gada Bērniem un tiem Rūbeņa Bērniem un tai pus Cilti Manasus Jāzepa Dēla to Valstibu Sioņa ta Amoriteru Ķēniņa un to Valstibu Oga ta Bāsana Ķēniņa to Zemi ar tiem Pilsātiem līdz ar viņu Robežām ar tās Zemes Pilsātiem visapkārt.

33.

Tad Mozus piešķīra viņiem, proti, Gada bērniem un Rūbena bērniem, un Manases, Jāzepa dēla, pusciltij, amoriešu ķēniņa Oga valstis – visu zemi un tās pilsētas, kas bija šo ķēniņu valstu robežās, un arī visas pilsētas to apkaimē.

34.

Un tie Gada Bērni uztaisija Dibonu un Atarotu un Arveru.

34.

Un Gada bērni uzcēla Dibonu, Atarotu, Aroēru,

35.

Un Atarot-Soveru un Jazeru Jegabu.

35.

Aterot-Šofanu, Jāzeru, Jogbehu,

36.

Un Bet-Nimru un Betaranu stiprus Pilsātus un sīku Lopu Laidarus.

36.

Bet-Nimru un Bet-Haranu – nocietinātas pilsētas un laidarus sīklopiem.

37.

Un tie Rūbeņa Bērni uztaisija Hesbonu un Ēleali un Kiriatāimu.

37.

Bet Rūbena bērni uzcēla Hešbonu, Ēleāli, Kirjataimu,

38.

Un Nebu un Baāl-Meonu ar citiem Vārdiem un Sibamu un tie nosauce tos Pilsātus ko tie uztaisija ar citiem Vārdiem.

38.

Nebo un Baal-Megonu ar citiem vārdiem un Sibmahu, un tie nosauca uzceltās pilsētas citos vārdos.

39.

Un tie Makira Bērni Manasus Dēla gāje uz Gileadu un uzņēme to un izdzine tos Amoriterus kas iekš tās bija.

39.

Un arī Mahīra, Manases dēla, bērni gāja uz Gileādu, lai to pārstaigātu, un tie izspieda tur dzīvojošos amoriešus.

40.

Tā deve Mozus Gileadu Makiram Manasus Dēlam un Viņš dzīvoja iekš tās.

40.

Tā Mozus piešķīra Gileādu Mahīra, Manases dēla, ciltij, un viņš tur apmetās.

41.

Un Jāirs Manasus Dēls gāje un uzņēme viņu Ciemus un nosauce tos Avot-Jāiru.

41.

Un arī Jaīrs, Manases dēls, nāca un ieņēma amoriešu telšu ciemus un tos nosauca par Jaīra telšu vietām.

42.

Un Nobus gāje un uzņēme Knatu ar viņas piederigām Vietām un nosauce Nobu pēc savu Vārdu.

42.

Arī Noba nāca un ieņēma Kenatu un tās mazās pilsētas un nosauca to savā vārdā par Nobu.

Nodaļa: Numeri

Birkas: