1. Mozus grāmata 50. nodaļa

 

Gliks

 

Jaunā

1.

Tad krite Jāzeps uz sava Tēva Vaigu un raudaja pār viņu un skūpstija viņu.

1.

Tad Jāzeps krita pie sava tēva vaiga, raudāja un skūpstīja viņu.

2.

UN Jāzeps pavēleja saviem Kalpiem tiem Ārstēm ka tie ar Balzamu viņa Tēvu svaiditu un tie Āhrstes svaidija Israēlu.

2.

Un Jāzeps pavēlēja dziedniekiem, saviem kalpiem, viņa tēvu iebalzamēt. Un dziednieki iebalzamēja Israēlu.

3.

Un tad pagāje četrdesmits Dienas ar to jo tik ilgi stāv tās Svaidišanas Dienas un tie Egipteri apraudaja viņu septiņdesmit Dienas.

3.

Tā pagāja četrdesmit dienas, jo tik daudz vajag balzamēšanai. Pēc tam ēģiptieši to apraudāja septiņdesmit dienas.

4.

Kad nu viņu Rauda-Dienas bij pagājušas tad runāja Jāzeps uz Varaus Saimi un sacija: Ja es lūdzams Žēlastibu esmu atradis jūsu Acīs tad runājiet jele priekš Varaus Ausim un sakajt:

4.

Un, kad viņa apraudāšanas laiks bija beidzies, tad Jāzeps sacīja faraona nama iedzīvotājiem: "Ja jūs esat man labvēlīgi, tad sakiet manā vietā faraonam:

5.

Mans Tēvs ir man licis zvērēt sacidams: Redz es nomiršu: manā Kapā ko es sev racis esmu Kanāna Zemē tur būs tev man aprakt un lai es jele no-iemu kā es savu Tēvu aproku tad es nākšu atpakaļ.

5.

mans tēvs lika man ar zvērestu apstiprināt, sacīdams: es mirstu, bet tu apglabā mani manā kapā, kuru esmu sev izcirtis Kānaāna zemē, tur tev mani jāapglabā.

6.

Un Varaus sacija: Aizeij un aproc tavu Tēvu it kā Viņš tev ir licis zvērēt.

6.

Es tagad gribu doties turp un gribu apglabāt savu tēvu un tad griezties atpakaļ."

7.

Tad aizgāje Jāzeps savu Tēvu aprakt un ar viņu gāje visi Varaus Kalpi viņa Nama Vecajie un visi Egiptes-Zemes Vecajie.

7.

Un Jāzeps aizgāja, lai apglabātu savu tēvu, un ar viņu kopā gāja visi faraona kalpi, viņa nama vecākie un visi Ēģiptes zemes vecākie,

8.

Un visa Jāzepa Saime un viņa Brāļi un viņa Tēva Saime tikai viņu Bērniņus un viņu sīkus Lopus un viņu Lopus pamete tie Gošena Zemē.

8.

un viss Jāzepa nams un viņa brāļi un viņa tēva nams, tikai savus mazos bērnus, savus sīklopus un liellopus tie atstāja Gošenes zemē.

9.

Un ar viņu aizgāje tik lab Rati kā Jātnieki un tas bija viens varen liels Spēks.

9.

Līdz ar viņu devās ceļā arī rati un jātnieki, visi kopā ļoti liels pulks.

10.

Kad tie nu uz to Klonu Atad nāce kas viņa pus Jardaņas ir tad žēlojās tie tur ar lielu un grūtu Nožēlošanu un Viņš darija savam Tēvam septiņ Raudu-Dienas.

10.

Un viņš aizgāja līdz Goren-atadai, kas ir viņpus Jordānas; un viņi tur gauži apraudāja to. Viņš savam tēvam sarīkoja septiņas dienas sēras.

11.

Kad tās Zemes Ļaudis tie Kananiteri to Nožēlumu pie to Klonu Atad redzeja tad sacija tie: Tiem Egipteriem tur ir viena grūta Nožēlošana tādēļ tape viņa Vārds nosaukts to Egipteru Nožēlums kas gul viņa pus Jardaņas.

11.

Kad Kānaāna zemes iedzīvotāji vēroja mirušā apraudāšanu pie Goren-atadas, tad tie teica: ēģiptiešiem ir jo lielas sēras, – tādēļ to vietu pie Jordānas pārejas sauc Ebel-Mizrajima.

12.

Un viņa Dēli darija viņam it kā Viņš tiem bij pavēlejis.

12.

Tā viņa dēli darīja, kā viņš tiem bija pavēlējis:

13.

Jo viņa Dēli vede to uz Kanāna Zemi un aprake to iekš tās divkārtigas Bedres ko Ābrāms ar to Tīrumu bij pircis par vienu īpašu Kapu no Evrona ta Etitera pret Mamre.

13.

viņi to aizveda uz Kānaāna zemi un apglabāja Makpelas tīrumā, alā, kuru Ābrahāms kopā ar tīrumu bija pircis sev par kapa vietu no hetieša Efrona, iepretim Mamrei.

14.

Pēc to atgriezās Jāzeps uz Egipti Viņš un viņa Brāļi un visi kas ar viņu bij aizgājuši viņa Tēvu aprakt pēc to kad Viņš savu Tēvu jau bij paglabojis.

14.

Un Jāzeps pēc tēva apglabāšanas atgriezās Ēģiptes zemē līdz ar saviem brāļiem un visiem tiem, kas bija gājuši ar viņu, lai apglabātu viņa tēvu.

15.

Kad nu Jāzepa Brāļi redzeja viņa Tēvu esam nomirušu tad sacija tie: Taču Jāzeps mūs ienīdēs un atmaksās mums visu to Ļaunumu ko mēs viņam esam padarijuši.

15.

Kad Jāzepa brāļi redzēja, ka viņu tēvs ir miris, tad tie sacīja: "Ka tik Jāzeps mūs neienīst un neatmaksā visu to ļaunu, ko mēs viņam esam darījuši."

16.

Tad like tie Jāzepam sacīt: Tavs Tēvs pavēleja pirms kā tas nomire un sacija:

16.

Tādēļ tie pavēstīja Jāzepam: "Tā tavs tēvs to ir pavēlējis, pirms nāves sacīdams:

17.

Ta būs jums Jāzepam sacīt: Piedodi lūdzams tavo Brāļo Noziegumu un viņu Grēkus jo tie ir tev ļaunu padarijuši bet nu Piedodi lūdzams to Noziegumu tava Tēva Dieva Kalpiem un Jāzeps raudaja kad tie ta uz viņu runāja.

17.

sakait tā Jāzepam: piedod, lūdzams, savu brāļu pārkāpumus un viņu grēkus, jo tie tev darījuši ļaunu! – Bet tagad piedod mūsu pārkāpumus tava tēva Elohim kalpiem!" Un Jāzeps raudāja, kad tie tā uz viņu runāja.

18.

Tad nāce arīdzan viņa Brāļi un metēs priekš viņu Zemē un sacija: Redzi mēs esam tavi Kalpi.

18.

Tagad viņa brāļi paši nāca un krita viņa priekšā zemē un sacīja: "Redzi, mēs tev gribam būt vergi."

19.

Un Jāzeps sacija uz tiem: Ne bīstieties vuj tad es Dieva Vietā esmu?

19.

Un Jāzeps sacīja viņiem: "Nebīstaities, vai tad es esmu Elohim vietā?

20.

Jūs gan esat ļaun pret man domajši (bet) Dievs ir to par labu nodomajis tapēc ka Viņš daritu it kā tas šodien iraid daudz Ļaudis dzīvus paturedams.

20.

Jūs gan bijāt iecerējuši man ļaunu darīt, bet Elohim to ir par labu vērsis, gribēdams, kā šodien redzams, daudz ļaužu saglabāt dzīvus.

21.

Un nu ne bīstieties es jūs uzturešu un jūsus Bērniņus tā iepriecinaja Viņš tos un runāja sirdsmīligi ar tiem.

21.

Bet tagad nebīstaities, es gādāšu par jums un jūsu bērniem." Tā viņš tos mierināja un runāja uz to sirdīm.

22.

Un Jāzeps dzīvoja Egiptes-Zemē Viņš un viņa Tēva Nams un Jāzeps dzīvoja simts un desmits Gadus.

22.

Tā Jāzeps apmetās Ēģiptē, viņš un viņa tēva nams. Un Jāzepam bija simts desmit gadi.

23.

Un Jāzeps redzeja no Evraima Bērnus līdz trešam Augumam Un Makira Manasus Dēla Bērni tape Jāzepa Klēpī dzimuši.

23.

Jāzeps pieredzēja no Efraima bērniem trīs paaudzes, un arī Manases dēla Mahīra bērni piedzima uz Jāzepa ceļiem.

24.

Un Jāzeps sacija uz saviem Brāļiem: Es miršu bet Dievs tiešam jūs piemeklēs un vedīs jūs no šās Zemes uz to Zemi ko Viņš ir Ābrāmam Īzākam un Jēkabam zvērējis.

24.

Un Jāzeps sacīja saviem brāļiem: "Es miršu, bet Elohim raudzīdamies raudzīsies uz jums un izvedīs jūs no šīs zemes uz to zemi, kuru Viņš ar zvērestu ir apsolījis Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam."

25.

Un Jāzeps like Israēļa Dēlus zvērēt sacidams: Dievs jūs tiešām piemeklēs tad būs jums manus Kaulus no šeienenes aizvest.

25.

Un Jāzeps nozvērināja Israēla bērnus, teikdams: " Elohim patiešām raudzīsies uz jums, ka jūs aizvedat manus kaulus no šejienes."

26.

Un Jāzeps nomire simts un desmits Gadus vec būdams un tie svaidija viņu ar Balzamu un Viņš tape Šķirstā ielikts Egiptes Zemē.

26.

Un Jāzeps nomira simts desmit gadus vecs, un to iebalzamēja un ielika Ēģiptē šķirstā.

Nodaļa: Genesis

Birkas: