1. Mozus grāmata 49. nodaļa

 

Gliks

 

Jaunā

1.

Pēc to sasauce Jēkabs savus Dēlus un sacija: sapulcejieties un es sludinašu jums to kas nākamās Dienās jums uzies.

1.

Un Jēkabs sasauca savus dēlus un sacīja: "Sapulcējieties, es jums gribu darīt zināmu, kas jūs gaida nākamajās dienās.

2.

Sapulcejieties un klausajt jūs Jēkaba Dēli klausajt Israēlu jūso Tēvu.

2.

Sapulcējieties un klausieties, Jēkaba dēli! Uzklausiet Israēlu, savu tēvu!

3.

Rūbens tu esi mans Pirmdzimtajs mans Spēks un mana Stipruma Iesākums tas cienigajs Augstibā un cienigajs Stiprumā.

3.

Rūben, mans pirmdzimtais, mans spēks un mana stipruma iesākums, pirmais augstībā un pirmais stiprumā.

4.

Vieglis kā (tekošs) Ūdens tev ne būs par augstaku būt jo tu esi tava Tēva Gultā kāpis tur esi tu to sagānijis; Viņš ir uz manām Cisām kāpis.

4.

Verdošs kā ūdens, tu nebūsi pārāks, jo tu gāji sava tēva atdusas vietā toreiz, tu apkrāvies ar vainu, manā gultā kāpdams.

5.

Zīmeans un Levis Brāļi viņu Zobiņi ir Varas Ieroči viņu Dzīvokļos.

5.

Simeons un Levijs – tie abi ir brāļi; varmācības rīki ir viņu cērtamie cirvji.

6.

Lai mana Dvēsele ne nāk viņu Runās mana Godiba lai ne ir viņu Draudzē jo savā Bardzībā ir tie to Vīru nokavuši un savā tīšā Prātā ir tie to Vērsi samaitajuši.

6.

Viņu padomam lai nepiebiedrojas mana dvēsele, viņu pulkam lai nepievienojas mana sirds, jo tie savās dusmās ir nokāvuši cilvēkus un savā patvaļā sakropļojuši vēršus.

7.

Nolādēta lai ir viņu Dusmiba jo ta ir stipra un viņu Bardzība jo ta ir cieta es dališu tos starp Jēkabu es izkaisišu tos Israēļa Starpā.

7.

Nolādētas lai ir viņu dusmas, jo tās ir varmācīgas, un viņu niknums, jo tas ir nežēlīgs! Es tos sadalīšu starp Jēkaba ciltīm un izkaisīšu viņus Israēlā.

8.

Jūda tu esi tas tev Slavēs tavi Brāļi tava Roka būs pār tavo Ienaidnieko Kaklu priekš tev paklanisies tava Tēva Bērni.

8.

Bet Jūda – tevi tavi brāļi teiks; tava roka grābs tavu ienaidnieku skaustu, un tavā priekšā lieksies tava tēva dēli.

9.

Jūda ir viens jauns Lauva caur Laupišanu esi tu paaugstinajies mans Dēls Viņš ir Ceļos meties Viņš ir pie gulies it kā Lauva un it kā Lauvas-Māte kurš viņu uzcels.

9.

Jauns lauva ir Jūda, no laupījuma tu augi liels, mans dēls! Tagad tas notupies, izstiepies kā lauva, kā lauvas māte. Kas gan viņu piecels?

10.

Tas Scepteris ne zudīs no Jūda nedz tam Bauslibas Devejs no viņa Kājām tiekams tas ŠĪLO nāks un pie ta tie Ļaudis sapulcesies.

10.

Scepteris nezudīs no Jūdas, nedz valdības zizlis no viņa kājām, iekāms tas Šīlo nāks. Viņam tautas klausīs.

11.

Viņš sien savu jaunu Ēzeli pie ta Vīna-Koka un savas Eņģeļa-Mātes Kumeļu pie tām krāsnām Viņu Stīgām. Viņš savas Drēbes iekš Vīna mazgās un savu Mēteli iekš Vīna-Ķekaru Asini.

11.

Tas savu ēzeli sies pie vīna koka un pie vīna koka vītnēm savas ēzeļa mātes kumeļu.

12.

Viņa Acis ir jo sarkanas ne kā Vīns un viņa Zobi ir baltaki ne kā Piens.

12.

Viņš savas drēbes mazgā vīnā, savu apmetni vīnogu asinīs. Viņa acis ir sarkanas no vīna, un balti no piena viņa zobi.

13.

Sebulans dzīvos pie  Jūras Ostām un tas būs pie pielaižamām Laivo Vietām un aistiks līdz Sidonai.

13.

Zebulons apmetas jūras malā, viņš mīt pie kuģu ostām, un viņa platība sniedzas līdz Sidonai.

14.

Isašars ir viens stipris kaulaiņs Ēzelis un gulēs starp divi Ežām.

14.

Isašars ir kaulains ēzelis, viņš guļ starp aplokiem.

15.

Kad Viņš to Dusešanu redzeja ka ta laba bija tad locija Viņš savus Kamiešus pie Nešanas un kalpoja Meslus dodams.

15.

Viņš redz, cik labi ir dusēt savā zemē, cik tā jauka, jo viņš ir liecis savu muguru zem nastas un klausībā kalpojis kungiem.

16.

Dans tiesās savus Ļaudis it kā viena no Israēļa Ciltim.

16.

Dans spriedīs tiesu savai tautai kā vienai no Israēla ciltīm.

17.

Dans būs viena Čūska Ceļ-Malā kozdama Zirgam Papēžos ka viņa Jājejs atpakaļ krīt.

17.

Dans ir kā čūska uz ceļa, kā bīstama odze tekas malā, kas iedzeļ pat zirgam nagā, tā ka jājējs krīt atpakaļ.

18.

KUNGS es gaidu uz tavu Pestišanu.

18.

 יהוה , es ceru uz Tavu pestīšanu!

19.

Gads ko viens Pulks uzvarēs bet Viņš pēc galā uzvarēs.

19.

Gads – dzinēji viņu dzen, bet viņš dzenas tiem pa pēdām.

20.

No Ašera viņa Maize būs trekna un Viņš isdos Ķēniškus Gardumus.

20.

Ašera maize būs trekna, un tas spēs pat ķēniņam dot gardumus.

21.

Navtalus ir viena palaista Eršķu-Māte kas mīligus Vārdus dod.

21.

Naftalis – tramīga stirna, kas pauž skaistus vārdus.

22.

Jāzeps ir viens augligs Zars viens augligs Zars Avota Maļā tie zari tek pa Mūro virsu.

22.

Augļu koks ir Jāzeps, augļu koks pie avota, kura zari stiepjas mūrim pāri.

23.

Tie Strēlnieki ir viņam Rūktumu padarijši tie ir apšaudijuši un viņu ienīdejuši.

23.

Strēlnieki cēla nemieru, viņi raidīja uz viņu bultas, karoja ar viņu,

24.

Bet viņa Stops ir stipris palicis un viņa Roku Elkoņi ir stiprinati caur ta Varena Rokām iekš Jēkaba no viņa ir tas Israēļa Gans Akmins.

24.

tomēr viņa loks nelūza, un viņa elkoņi palika stipri. To darīja Jēkaba stiprums, viņa gans – Israēla klints.

25.

No tava Tēva STIPRAJA DIEVA (ir tas tev noticis) un tas tev palīdzēs un no ta Visuvarena kas tev ar Debes Svētumiem svētīs no augšenes ar Dzļumo Svētumiem kas apakša gul ar Svētumiem pie Krūtim un Miesām.

25.

No tava tēva El nāk tev palīdzība, no Visuvarenā, kas tevi ir svētījis ar debesu svētībām no augšienes un svētībām no zemes dziļumiem, ar svētībām, kas nāk no mātes krūtīm un no mātes klēpja.

26.

Tava Tēva Svētumi ir jo stipri ne kā mano Vecajo Svētumi: pēc to augsto Pasaules Ļaužo Iegribešanas tie nāks pār Jāzepa Galvu un pār savo Brāļo Izvēleta Galvu.

26.

Tava tēva svētības, kas ir pārākas par seno kalnu svētībām un pakalnu godību, tās lai ir pār Jāzepa galvu un pār izraudzītā galvu starp brāļiem.

27.

Benjamins saplosīs ir kā Vilks Rītā ēdīs Viņš Laupijumu un Vakarā dalīs Viņš to Laupijumu.

27.

Benjamīns ir plēsīgs vilks, kas no rīta ieguvumu ēd un vakarā laupījumu sadala."

28.

Visas šās Israēļa Ciltis ir divipadesmits un šis ir tas ko viņu Tēvs uz viņiem runāja viņus svētīdams ikvienu svētija Viņš ar sevišku Svētumu.

28.

Visas tās ir Israēla divpadsmit ciltis, un tie ir vārdi, kurus viņu tēvs viņiem sacīja, kad viņš tos svētīja, ikvienu ar savu īpašu svētību viņš tos svētīdams svētīja.

29.

Pēc to pavēleja Viņš tiem un sacija uz tiem: Es tapšu saviem Ļaudim pie pulcināts aprociet man pie maniem Tēviem iekš tās Bedres kas ir iekš ta Etitera Evrona Tīruma.

29.

Un viņš pavēlēja tiem, sacīdams: "Es tagad piepulcēšos savai tautai. Apglabājiet mani pie maniem tēviem tanī alā, kas atrodas hetieša Efrona tīrumā,

30.

Iekš tās divkāršas Bedres Tīrumā kas pret Mamre ir Kanāna-Zemē ko Ābrāms pircis ir no Evrona ta Etitera par vienu īpašu Kapu.

30.

tanī alā, kas atrodas Makpelas tīrumā, iepretim Mamrei, Kānaāna zemē, tanī laukā, kuru Ābrahāms nopirka no hetieša Efrona sev par kapa vietu.

31.

Tur ir tie aprakuši Ābraāmu un Saru viņa Sievu tur ir tie aprakuši Īzāku un Rebeku savu Sievu tur esmu es Leu apracis.

31.

Tur viņi ir apglabājuši Ābrahāmu un Sāru, viņa sievu, tur viņi apglabājuši arī Īzāku un Rebeku, tā sievu, un tur es esmu apglabājis Leu.

32.

Tas Tīrums un ta Bedre kas iekš ta ir ir pirkts no Heta Bērniem.

32.

Tīrumā un alā, kas tanī ir, kas pirkti no Heta bērniem."

33.

Kad Jēkabs bij beidzis saviem Dēliem pavēlēt salike Viņš savas Kājas uz Gultu un izlaide to Garu un tape saviem Ļaudim pie pulcināts.

33.

Un, kad Jēkabs bija beidzis dot pavēles saviem dēliem, viņš savilka savas kājas atpakaļ gultā; viņš nomira un tika piepulcināts savai tautai.

Nodaļa: Genesis

Birkas: