1. Mozus grāmata 48. nodaļa

 

Gliks

 

Jaunā

1.

Un pēc šām Lietām tape Jāzepam pasacīts: Redzi tavs Tēvs ir nevesels tad ņēme tas savus divi Dēlus Manasu un Jevrēimu pie sevim.

1.

Un pēc šiem notikumiem Jāzepam tika sacīts: "Tavs tēvs ir sasirdzis." Tad viņš paņēma savus divi dēlus, Manasi un Efraimu, sev līdzi

2.

Un Jēkabam tape sludināts un sacīts: Raugi tavs Dēls Jāzeps nāk pie tevis tad ņēmās Israēls Spēkā un apsēdās uz Gultu pēc to sacija Jēkabs uz Jāzepu:

2.

un sacīja Jēkabam: "Redzi, tavs dēls Jāzeps nāk pie tevis!" Tad Israēls atguva spēkus un apsēdās savā gultā.

3.

Tas visuvarenajs STIPRAIS DIEVS ir man rādījies Lusā Kanāna Zemē un ir man svētījis.

3.

Un Jēkabs sacīja Jāzepam: "Tas visuvarenais El parādījās man Lūzā, Kānaāna zemē, un svētīja mani,

4.

Un Viņš ir uz man sacijis: Redz es likšu tev augļoties un vairošu tev un celšu tev par vienu Ļaužo Pulku un došu šo Zemi tavam Dzimumam pēc tev par vienu mūžigu Iemantošanu.

4.

un man sacīja: redzi, Es būšu tas, kas tev liek augļoties un vairoties un kas tevi darīs par tautu kopu, un Es došu šo zemi par mūžīgu īpašumu taviem pēcnācējiem pēc tevis.

5.

Un nu taviem divi Dēliem kas Egiptes-Zemē dzimuši pirms kā es pie tev esmu uz Egipti nācis tiem būs maniem būt: Evrāims un Manasus būs man ta pat kā Rūbens un Zīmeans.

5.

Tad nu tavi divi dēli, kas tev ir dzimuši Ēģiptes zemē, pirms es atnācu uz Ēģipti, Efraims un Manase, būs manējie, līdzīgi Rūbenam un Simeonam.

6.

Bet tavs Rads kas tev pēc viņiem dzims tev piederēs tiem būs pēc tavo Brāļu Vārdu nosauktiem tapt iekš savas iemantojamas Tiesas.

6.

Bet tavi bērni, kas tev dzimuši pēc viņiem, piederēs tev, tiem jānes savu brāļu vārdi savās īpašuma tiesībās.

7.

Kad es nu no Mezopotamijas nācu tad ir Raēle pie man nomirusi iekš Kanāna-Zemes uz Ceļu vienu Zemes-Birsumu no Evratas un es apraku viņu tur Evratas Ceļ-Malā un ši ir Betleme.

7.

Bet man, nākot no Mezopotāmijas, nomira Rahēle Kānaāna zemē, vēl ceļā esot, nelielā attālumā no Efratas, un es viņu apglabāju tur ceļā uz Efratu, tas ir, uz Bētlemi."

8.

Un Israēls ieraudzija Jāzepa Dēlus un sacija: Kam šie ir?

8.

Kad Israēls ieraudzīja Jāzepa dēlus, tas sacīja: "Kas tie tādi?"

9.

Un Jāzeps sacija uz savu Tēvu: Tie ir mani Dēli ko man Dievs šeit devis ir. Un Viņš sacija: Pieved jele tos pie man ka es tos svētīju.

9.

Un Jāzeps sacīja savam tēvam: "Tie ir mani dēli, kurus Elohim man ir devis." Un viņš sacīja: "Pieved tos man tuvāk, ka es tos svētīju."

10.

Bet Israēļa Acis bija tumsigas no Vecuma un Viņš ne vareja redzēt un tas pievede tos pie viņa un Viņš skūpstija tos un apkampe tos.

10.

Israēla acis vecuma dēļ bija tumšas, un viņš nevarēja redzēt; un viņš tos tam pieveda klāt, un tas tos apkampa un skūpstīja.

11.

Un Israēls sacija uz Jāzepu: es ne būtu šķitis tavu Vaigu redzēt bet raugi Dievs ir man ari tavu Dzimumu licis redzēt.

11.

Un Israēls sacīja Jāzepam: "Es nedomāju, ka vēl redzēšu tavu vaigu, un redzi, tagad Elohim man licis redzēt arī tavus pēcnācējus."

12.

Un Jāzeps nocēle tos no sava Klēpja un locijās ar savu Vaigu pie  Zemes.

12.

Un Jāzeps tos paņēma no viņa klēpja un noliecās viņa priekšā līdz zemei.

13.

Un Jāzeps ņēme tos abejus Evrāimu ar savu labu Roku un Manasu ar savu kreisu Roku pret Israēļa labas Rokas un Viņš like tos pie viņa noiet.

13.

Un Jāzeps tos abus ņēma – Efraimu pie savas labās rokas, Israēlam pa kreisi, un Manasi kreisajā pusē, Israēlam pa labi, un tos pieveda viņam klāt.

14.

Un Israēls izstiepe savu labo Roku un like to uz Evrāima Galvu jepšu tas tas Mazākajs bija un savu kreisu Roku uz Manasus Galvu Viņš ar Ziņu ta like savas Rokas jepšu Manasus tas Pirmdzimtajs bija.

14.

Un Israēls izstiepa savu labo roku un lika to uz Efraima galvas, kaut gan tas bija tas jaunākais, un kreiso roku uz Manases galvas; viņš krusteniski lika savas rokas, kaut arī Manase bija pirmdzimtais.

15.

Un Viņš svētija Jāzepu un sacija: tas Dievs priekš kura Vaigu mani Tēvi Ābrāms un Īzāks ir staigajši tas Dievs kas man savu Mūžu līdz šodien ir barojis.

15.

Un viņš svētīja Jāzepu un sacīja: "Tas Elohim, kura priekšā staigāja mani tēvi, Ābrahāms un Īzāks, tas Elohim, kas man ir bijis mans gans visu manu mūžu, līdz pat šai dienai,

16.

Tas Eņģelis kas man pestijis ir no visa Ļauna tas lai svētī šos Puisenus ka iekš tiem nosaukts top mans Vārds un mano Tēvu Ābrāma un Īzāka Vārds un ka tie pa Pulkiem vairojās tās Zemes vidū.

16.

tas eņģelis, kas mani atpestījis no visa ļauna, tas lai svētī šos zēnus, ka viņu starpā dzīvo tālāk mans vārds, mana tēva Ābrahāma un Īzāka vārds, ka tie aug un vairojas zemes virsū."

17.

Un Jāzeps redzeja ka viņa Tēvs savu labu Roku uz Evrāima Galvu like tad ne patike tas viņam un Viņš satvēre sava Tēva Roku to nolikdams no Evrāima Galvas uz Manasus Galvu.

17.

Un Jāzeps ievēroja, ka viņa tēvs savu labo roku lika uz Efraima galvas. Tas viņa acīm bija nepatīkami, un viņš satvēra sava tēva roku, lai to novirzītu no Efraima galvas uz Manases galvu.

18.

Un Jāzeps sacija uz savu Tēvu: ne tā mans Tēvs jo šis ir tas Pirmdzimtajs Liec savu labu Roku uz viņa Galvu.

18.

Un Jāzeps sacīja savam tēvam: "Ne tā, mans tēvs, šis ir vecākais, liec savu labo roku uz viņa galvu."

19.

Bet viņa Tēvs liedzās un sacija: Es to gan zinu mans Dēls gan es zinu. Ir šis būs par Ļaužo Pulku un tas ari būs liels bet tomēr viņa mazākajs Brālis būs lielaks ne ka Viņš un viņa Dzimums būs par vienu lielo Ļaužo Tautu.

19.

Bet viņa tēvs liedzās un sacīja: "Es zinu, mans dēls, es zinu ir to; arī tas taps par tautu, arī tas pieaugs, bet viņa jaunākais brālis būs lielāks par to, un viņa pēcnācēji būs tie, kas piepildīs zemi."

20.

Un Viņš svētija tos tanī Dienā un sacija: iekš tevis svētīs Israēls un sacīs: Lai Dievs tev dara it kā Evrāimu un kā Manasu un Viņš cēle to Evrāimu Manasum priekšā.

20.

Un viņš to svētīja tanī dienā, sacīdams: "Tavā vārdā Israēla dēli svētīsies. Tie teiks: lai Elohim tev dara tā, kā Viņš Efraimam un Manasem ir darījis." Un viņš cēla Efraimu pār Manasi.

21.

Pēc to sacija Israēls uz Jāzepu: Redz es nomiršu bet Dievs būs ar jums un vedīs jūs atpakaļ uz jūso Tēvu-Zemi.

21.

Un Israēls sacīja Jāzepam: "Redzi, es mirstu, bet Elohim būs ar jums un vedīs jūs atpakaļ jūsu zemē.

22.

Un es esmu tev vienu Daļu devis pāri pār taviem Brāļiem ko es no to Amoriteru Rokas esmu ņēmis ar savu zobinu un ar savu Stopu.

22.

Un es tev dodu vienu kalna muguru vairāk par taviem brāļiem, kuru es esmu ieguvis no amoriešiem ar savu zobenu un ar savu loku."

Nodaļa: Genesis

Birkas: