1. Mozus grāmata 47. nodaļa

 

Gliks

 

Jaunā

1.

Tad nāce Jāzeps un pasludinaja Varaum un sacija: Mans Tēvs un mani Brāļi un viņu sīki Lopi un viņu Vērši un viss kas tiem pieder ir no Kanāna Zemes nākuši un raugi tie ir Gošena Zemē.

1.

Tad Jāzeps gāja un sacīja faraonam: "Mans tēvs un mani brāļi ar saviem sīklopiem un ar saviem liellopiem un ar visu, kas tiem pieder, ir atnākuši no Kānaāna zemes un tagad ir Gošenes zemē."

2.

Un Viņš ņēme piec Vīrus no saviem jaunakiem Brāļiem un vede tos Varaus priekšā.

2.

Un viņš paņēma piecus vīrus no savu brāļu vidus un atveda tos pie faraona.

3.

Un Varaus sacija uz viņa Brāļiem: Kas ir jūsu Darbs? un tie sacija uz Varau: Tavi Kalpi ir Lopu-Gani tik lab mēs kā mūsu Tēvi un tie sacija uz Varau:

3.

Un faraons sacīja viņa brāļiem: "Kāda jūsu nodarbošanās?" Tie atbildēja: "Tavi kalpi ir avju gani, kā mēs, tā arī mūsu tēvi."

4.

Mēs esam nākuši kā Svešinieki šinī Zemē mist jo mums trūkst Ganibas priekš tiem sīkiem Lopiem kas taviem Kalpiem pieder jo tas Bads ir grūts Kanāna Zemē un nu lai mēs lūdzams Gošena Zemē mītam.

4.

Un viņi sacīja faraonam: "Mēs esam nākuši, lai kā svešinieki piemājotu šinī zemē, jo nav ganību tiem sīklopiem, kas pieder taviem kalpiem, tāpēc ka bads Kānaāna zemē ir smags. Tad nu, lūdzams, atļauj taviem kalpiem dzīvot Gošenes zemē."

5.

Tad runāja Varaus uz Jāzepu un sacija: Tavs Tēvs un tavi Brāļi ir pie tev nākuši.

5.

Tad faraons sacīja Jāzepam, teikdams: "Tavs tēvs un tavi brāļi ir atnākuši pie tevis.

6.

Ta Egiptes-Zeme stāv tev atvērā lai tavs Tēvs un tavi Brāļi dzīvo labakā Zemes vietā lai tie mīt Gošena Zemē un ja tu Zini ka starp tiem spēcīgi Vīri ir tad iecel tos pār mano Lopu-Uzraugiem.

6.

Ēģiptes zeme ir tavā priekšā; vislabākajā zemes daļā lai apmetas tavs tēvs un tavi brāļi – Gošenes zemē, un, ja tu atzīsti, ka starp viņiem ir krietni vīri, tad iecel tos par pārraugiem tiem lopiem, kas man pieder."

7.

Un Jāzeps ievadija savu Tēvu Jēkabu? un vede to Varaus Priekšā un Jēkabs svētija Varau.

7.

Un Jāzeps atveda savu tēvu Jēkabu un stādīja priekšā to faraonam, un Jēkabs svētīja faraonu.

8.

Un Varaus sacija uz Jēkabu: cik Gadus esi tu vec?

8.

Un faraons prasīja Jēkabam: "Cik daudz tev gadu?"

9.

Tad sacija Jēkabs uz Varau: manas Svešiniecibas Laiks ir simts un trīsdesmit Gadi mazs un ļauni ir manas Dzīvibas Laiki bijuši un ne panāk mano Tēvu Laikus iekš viņu Svešiniecibas Dienām.

9.

Un Jēkabs sacīja faraonam: "Mani svešniecības gadi ir simts trīsdesmit; īsi un bēdu pilni ir mani mūža gadi, un tie nesasniedz manu tēvu mūža gadus viņu klejošanas laikos."

10.

Un Jēkabs svētija Varau un izgāje no Varaus.

10.

Un Jēkabs svētīja faraonu un aizgāja prom no faraona.

11.

Un Jāzeps iedeve savam Tēvam un saviem Brāļiem Mājas-Vietas un deve tiem Uzturešanu Egiptes-Zemē taī labakā Zemes Vietā iekš Raēmzes Tiesas it kā Varaus bij pavēlejis.

11.

Tā Jāzeps iedeva savam tēvam un saviem brāļiem dzīves vietas un zemes īpašumus Ēģiptes labākajā daļā, Ramzesa novadā, kā to faraons bija pavēlējis.

12.

Un Jāzeps usturēja savu Tēvu un savus Brāļus un visu savu Tēva Namu ar Maizi kā kuram Bērni bija.

12.

Un Jāzeps apgādāja savu tēvu un savus brāļus un visu sava tēva namu ar maizi pēc bērnu skaita.

13.

Un visa Zemē ne bija Maizes jo tas Bads bija ļoti grūts tā ka Egiptes-Zeme un Kanāna Zeme priekš Bada ne vareja tverties.

13.

Un nebija maizes visā tanī zemē, jo bads bija jo smags, tā ka Ēģiptes zemei un Kānaāna zemei draudēja izmiršana.

14.

Un Jāzeps sakrāje visu Naudu kas Egiptes-Zemē un Kanāna Zemē atrasta tape priekš Labibas ko tie pirka un Jāzeps nese to Naudu Varaus Namā.

14.

Un Jāzeps savāca visu naudu, kas bija Ēģiptes un Kānaāna zemē, par to labību, ko tie bija pirkuši, un aiznesa šo naudu faraona namā.

15.

Kad nu ta Nauda no Egiptes-Zemes un Kanāna Zemes izdota bija tad nāce visi Egipteri pie Jāzepa un sacija: Dod mums Maizi kādēļ būs mums tava Priekšā mirt kad Naudas vairs nevaid.

15.

Kad nauda Ēģiptes zemē un Kānaāna zemē bija izsmelta, tad visi ēģiptieši nāca pie Jāzepa, teikdami: "Dod mums maizi! Kāpēc mums mirt? Mums vairs nav naudas."

16.

Tad sacija Jāzeps: Dodiet jūsus Lopus tad es jums došu priekš jūsiem Lopiem kad Naudas nevaid.

16.

Un Jāzeps atbildēja: "Atvediet man savus ganāmpulkus, tad es došu jums par jūsu lopiem, ja jums vairs nav naudas."

17.

Tad vede tie savus Lopus pie Jāzepa un Jāzeps deve tiem Maizi par Zirgiem un par sīkiem Lopiem un par Vēršiem un par Eņģeļiem un Viņš izmitinaja tos ar Maizi to Gadu par visiem viņu Lopiem.

17.

Tad viņi atveda savus lopus pie Jāzepa, un Jāzeps iedeva tiem maizi pret zirgiem, sīklopiem, liellopiem un ēzeļiem; un tanī gadā viņš tos apgādāja ar labību pret nodotiem lopiem.

18.

Kad tas Gads bija pabeigts tad nāce tie otrā Gadā pie viņa un sacija uz viņu: Mēs ne apslēpsim priekš savu Kungu ka ta Nauda ir izdota un tie Lopi ir uz manu Kungu kļuvuši un nenieka ir atliekams priekš mana KUNGA kā vien mūsu Miesas un mūsu Tīrumi.

18.

Kad gads bija pagājis, tie arī nākamajā gadā nāca pie viņa un sacīja: "Mēs mūsu  kungam nevaram slēpt, ka nauda ir pagalam, bet liellopi pieder mūsu kungam; mums nekā vairs cita nav mūsu kunga priekšā kā mēs paši un mūsu zeme.

19.

Kādēļ būs mums postā iet priekš tavām Acīm tik lab mums kā mūsu Tīrumiem pirc mūs un mūsu Tīrumus par Maizi tad būsim mēs ar mūsu Tīrumu Varaum par Kalpiem un dod Sēklu ka mēs dzīvojam un ne mirstam un mūsu Zeme ne paliek tukša.

19.

Kāpēc lai mēs mirstam tavu acu priekšā, mēs un mūsu zeme? Pērc mūs un mūsu laukus pret maizi, tad mēs ar savu zemi būsim faraona vergi. Tikai dod labību sēklai, ka mēs paliekam dzīvi un nemirstam un zeme nepaliek par tuksnesi."

20.

Tad pirke Jāzeps visus Egipteru Tīrumus priekš Varaus jo tie Egipteri pārdeve ikviens savu Tīrumu tapēc ka tas Bads bij grūts tapis pār tiem.

20.

Un Jāzeps nopirka faraonam visu Ēģiptes zemi, jo ēģiptieši pārdeva ikviens savu tīrumu, tāpēc ka pārāk nepanesams bija bads. Tā zeme nonāca faraona īpašumā.

21.

Tad kļuva ta Zeme Varaus īpaša un tos Ļaudis pārcēle Viņš Pilsātās no viena Egiptes Robežu Gala līdz otram Galam.

21.

Un tautu viņš pārvērta par vergiem no viena Ēģiptes zemes gala līdz otram.

22.

Tikai to Priestero Tīrumu Viņš ne pirke jo tiem Priesteriem bij sava Daļa no Varaus un tie ēde no savas Daļas ko tiem Varaus deve tādēļ ne pārdeve tie savu Tīrumu.

22.

Tikai priesteru zemes viņš neuzpirka, jo priesteriem bija faraona dots likumīgs ienākums, un viņi pārtika no ienākuma, ko faraons viņiem bija nolicis, un tādēļ tie savus tīrumus nepārdeva.

23.

Tad sacija Jāzeps uz tiem Ļaudim: Redz es esmu šodien jūs un jūsu Tīrumu Varaum pircis Redz še jums Sēklas ka jūs to Tīrumu apsējat.

23.

Un Jāzeps sacīja tautai: "Redzi, es esmu tagad nopircis jūs un jūsu zemes faraonam. Te jums sēkla, ko savus laukus apsēt.

24.

Tomēr ar tiem Augļiem tas tā būs ka jūs to piektu Tiesu Varaum dodat un četras Daļas jums piederēs to Tīrumu apsēt un jums par Ēdienu un tiem kas jūsu Namā ir un par Ēdienu jūsu Bērniņiem.

24.

Bet ar augļiem būs tā, ka jums piektā daļa jādod faraonam, bet četras daļas paliks jums gan tīruma sēklai, gan barībai jums un tiem, kas jūsu namā, un pārtikai jūsu mazajiem bērniem."

25.

Un tie sacija: Tu esi mūs dzīvus Izglābis lai mēs Žēlastibu atrodam sava KUNGA Acīs un mēs būsim Varaus Kalpi.

25.

Un viņi atbildēja: "Tu mūsu dzīvības esi izglābis; ja mēs tikai varam atrast labvēlību sava kunga acīs, mēs būsim vergi faraonam."

26.

Tad iecēle Jāzeps to par vienu Tiesu līdz šai Dienai pār to Egipteru Tīrumu ka Varaum ta piekta Tiesa pie nāktu tikai ka to Priesteru Tīrums vien Varaus ne kļuva.

26.

Un Jāzeps to izdeva kā likumu, kas līdz pat šai dienai pastāv Ēģiptes zemē, ka piektā daļa jādod faraonam. Tikai priesteru zemes nebija pakļautas faraonam.

27.

Un Israēls mite Egiptes Zemē iekš Gošena Zemes un tie uzturējās iekš tās un auge un vairojās ļoti.

27.

Tā Israēls apmetās Gošenes zemē, Ēģiptē, un tiem bija tur īpašumi, un viņi augļojās un ļoti vairojās.

28.

Un Jēkabs dzīvoja Egiptes-Zemē septiņpadesmits Gadus un Jēkaba Dzīviba bija simts četrdesmits un septiņi Gadi.

28.

Jēkabs nodzīvoja Ēģiptē septiņpadsmit gadus, un Jēkaba mūža gadi bija simts četrdesmit septiņi gadi.

29.

Kad nu Israēļa Dienas tuvu nāce ka tam bij mirt tad sauce Viņš savu Dēlu Jāzepu un sacija uz to: Ja es lūdzams tavā Priekšā Žēlastibu atradis esmu tad Liec jele savu Roku apakš manas Ciskas un dari pie  man Žēlastibu un Patiesibu ne aproci man jele Egiptes-Zemē.

29.

Kad tuvojās laiks, ka Israēlam bija jāmirst, tad viņš ataicināja savu dēlu Jāzepu un sacīja viņam: "Ja es esmu atradis labvēlību tavās acīs, tad liec savu roku zem mana ciskas kaula un parādi man žēlastību un mīlestību – neapglabā mani Ēģiptes zemē,

30.

Bet es gribu gulēt pie maniem Tēviem tad būs tev man no Egiptes izvest un man viņu Kapos aprakt un tas sacija: Es darišu pēc tavu Vārdu.

30.

bet ļauj man gulēt pie maniem tēviem. Aizved mani no Ēģiptes un apglabā mani viņu kapos." Tad tas sacīja: "Es darīšu, kā tu saki."

31.

Tad sacija Viņš: apzvēries pret man un tas zvērēja viņam un Israēls locijās pie tās Gultas Galvgalu.

31.

Un viņš sacīja: "Zvēri man!" Un tas zvērēja viņam. Tad Israēls zemu noliecās savas gultas galvgalī.

Nodaļa: Genesis

Birkas: