1. Mozus grāmata 45. nodaļa

 

Gliks

 

Jaunā

1.

Tad ne vareja Jāzeps saturēties priekš visiem kas pie viņa stāveja un sauce: izvediet ikkatru Vīru no manim āra un ne viens stāveja pie ta kad Jāzeps sev pazīstamu darijās saviem Brāļiem.

1.

Tad Jāzeps nespēja vairs valdīties to priekšā, kas ap viņu stāvēja, un viņš sauca: "Lai aiziet visi, kas pie manis!" Tad neviena vairs nebija pie viņa, kad Jāzeps devās pazīstams saviem brāļiem.

2.

Un Viņš pacēle savu Balsi raudadams? tā ka tie Egipteri to dzirdeja un Varaus Saime to dzirdeja.

2.

Un viņš pacēla savu balsi un sāka raudāt, tā ka to dzirdēja ēģiptieši un to dzirdēja faraona nams.

3.

Un Jāzeps sacija uz saviem Brāļiem: es esmu Jāzeps irag mans Tēvs vēl dzīvs? un viņa Brāļi ne vareja tam atbildēt jo tie priekš viņa Vaiga pārbijājās.

3.

Un Jāzeps sacīja saviem brāļiem: "Es esmu Jāzeps! Vai mans tēvs vēl ir dzīvs?" Bet viņa brāļi nespēja atbildēt, jo tik iztrūkušies tie bija, viņa priekšā stāvot.

4.

Un Jāzeps sacija uz saviem Brāļiem: Pieeite jele klāt pie man un tie pie gāje tad sacija Viņš: Es esmu Jāzeps jūsu Brālis ko jūs esat pārdevuši uz Egiptes-Zemi.

4.

Un Jāzeps sacīja saviem brāļiem: "Nāciet tuvāk klāt!" Un tie pienāca. Un viņš sacīja: "Es esmu Jāzeps, jūsu brālis, kuru jūs pārdevāt uz Ēģipti.

5.

Un nu ne bēdajieties un ne izraugajt bailigi ka jūs man šurp esat pārdevuši jo Dievs ir man jūsu Priekšā šurp sūtijis jūsu Dzīvibas Uzturešanas pēc.

5.

Bet tagad neesiet apbēdināti un nebīstieties, ka jūs mani esat šurp pārdevuši, jo Elohim mani šurp sūtījis, lai jums saglabātu dzīvību.

6.

Jo šis ir tas otrs Bada-Gads pār visu Zemi un vēl būs pieci Gadi kur ne būs Aršana nedz Pļaušana.

6.

Jo šis ir otrais bada gads šinī zemē, un vēl būs pieci gadi, kuros nebūs nedz aršanas, nedz pļaušanas.

7.

Un Dievs ir man jūsu Priekšā sūtijis ka Viņš jūs pāri paturētu virs Zemes un jūs dzīvus glābtu caur vienu lielu Izpestišanu.

7.

Bet Elohim mani jums pa priekšu ir sūtījis, lai jums būtu palikšana virs zemes un jums saglabātu dzīvu lielu izglābto pulku.

8.

Un nu jūs ne esat man šurp sūtijuši bet Dievs kas man Varaum par Tēvu licis ir un par KUNGS u visa viņa Namā un par Valditaju visas Egiptes-Zemes.

8.

Tā ne jūs mani šurp esat sūtījuši, bet Elohim, un Viņš mani ir iecēlis faraonam par tēvu un par kungu visam viņa namam, un par valdnieku pār visu Ēģiptes zemi.

9.

Steidzieties un eita uz augšu pie manu Tēvu un sakajt uz to: Tā saka tavs Dēls Jāzeps: Dievs ir man iecēlis par Kungu visas Egiptes-Zemes nāc šur pie man ne kavejies.

9.

Steidzieties atgriezties pie mana tēva un sakiet viņam: to tev liek teikt tavs dēls Jāzeps: Elohim mani ir nolicis par kungu visai Ēģiptes zemei; nāc pie manis un nevilcinies!

10.

Tev būs dzīvot iekš Gošena Zemes un būsi tuvu pie man tu un tavi Dēli un tavo Dēlu Dēli un tavi sīki Lopi un tavi Vērši un viss kas tev pieder.

10.

Tu dzīvosi Gošenes zemē un būsi man tuvu, gan tu, gan tavi bērni, gan tavi bērnubērni, gan tavi sīklopi, gan tavi liellopi, gan viss, kas tev pieder.

11.

Un es tev tur uzturešu jo kur ir vēl pieci Bada-Gadi ka tu taču Trūkumā ne iznīkstu tu un tavs Nams un viss kas tev pieder.

11.

Un es tevi apgādāšu tur ar uzturu, ka tu nekļūsti nabags, nedz tu, nedz tavs nams, nedz kas tev ir, jo vēl būs pieci bada gadi.

12.

Un raugi jūsu Acis redz un mana Brāļa Benjamina Acis ka mana Mute uz jums  runa.

12.

Jūsu acis redz, un mana brāļa Benjamīna acis redz, ka tā ir mana mute, kas uz jums runā.

13.

Un pasakajt manam Tēvam visu manu Godibu Egiptes-Zemē un visu ko jūs esat redzejši un steidzieties un atvedet manu Tēvu šurp.

13.

Un stāstiet manam tēvam par visu manu godību Ēģiptes zemē un par visu, ko jūs esat redzējuši; steidzieties, noejiet pie mana tēva!"

14.

Un Viņš kampās Benjaminam savam Brāļam Kaklā un raudaja un Benjamins raudaja pie viņa Kakla.

14.

Un viņš krita Benjamīnam, savam brālim, ap kaklu un raudāja; un Benjamīns raudāja pie viņa krūts.

15.

Un Viņš skūpstija visus savus Brāļus un raudaja pār tiem un pēc to runāja viņa Brāļi ar viņu.

15.

Un viņš skūpstīja visus savus brāļus un, to darīdams, raudāja. Pēc tam viņa brāļi runāja ar to.

16.

Un ta Slava tape daudzinata Varaus Namā un sacīts: Jāzeps Brāļi ir nākuši tad patike tas Varaum un viņa Kalpiem.

16.

Un šī ziņa kļuva zināma faraona namā, proti, ka atnākuši Jāzepa brāļi. Un tas patika faraonam un viņa kalpiem.

17.

Un Varaus sacija uz Jāzepu: Saki taviem Brāļiem darajt tā uskraujiet uz jūsu Lopiem un noeita eita uz Kanāna Zemi.

17.

Un faraons sacīja Jāzepam: "Saki tā saviem brāļiem: dariet to, apseglojiet savus lopus un dodieties ceļā, un ejiet uz Kānaāna zemi.

18.

Un ņemiet jūsu Tēvu un jūsu Saimi un nāciet pie man tad es jums Egiptes Zemes Labumu došu un jūs ēdisiet tās Zemes Treknumu.

18.

Paņemiet savu tēvu un savu iedzīvi un nāciet pie manis: un es jums gribu dot Ēģiptes zemes labumu, un jūs ēdīsit šīs zemes labumu.

19.

Un tu pavēli šo darajt ņemiet no no Egiptes-Zemes Ratus priekš jūsiem Bērniņiem un priekš jūsām Sievām un Vediet jūsu Tēvu un nāciet.

19.

Un tu pavēli: tā jums būs darīt, ņemiet sev līdzi no Ēģiptes zemes ratus saviem bērniem un sievām un atvediet savu tēvu, un nāciet paši.

20.

Un ne nožēlojiet jūsus Nama-Rīkus jo visas Egiptes-Zemes Labums jums piederēs.

20.

Lai jūsu acīm nav žēl jūsu iedzīves, jo visas Ēģiptes zemes labumi būs jūsu."

21.

Un Israēļa Dēli darija tā un Jāzeps deve tiem Ratus pēc Varaus Vārdiem un Viņš deve tiem Ceļa-Baribu uz Ceļu.

21.

Un Israēla bēni darīja tā, un Jāzeps deva tiem ratus, kā faraons to bija teicis, un deva tiem ceļamaizi līdzi ceļā.

22.

Un visiem deve Viņš ikvienam Svētku-Drēbes un Benjaminam deve Viņš trīssimts Sudraba Gabalus un piec Svētku-Drēbes.

22.

Un ikvienam viņš deva savu drēbju kārtu, bet Benjamīnam viņš deva trīs simti seķeļu sudraba naudas un piecas drēbju kārtas.

23.

Un savam Tēvam sūtija Viņš tā pat desmits Eņģeļus kas no to Egipteru Labuma nese un desmits Eņģeļu Mātes kas nese Labibu un Maizi un Baribu priekš sava Tēva uz Ceļu.

23.

Un savam tēvam viņš vēl sūtīja desmit ēzeļus, kas nesa dāvanas no Ēģiptes dārgumiem, desmit ēzeļu mātes, apkrautas ar labību, pārtiku un ceļamaizi tēvam.

24.

Un Viņš nosūtija savus Brāļus un tie aizgāje un Viņš sacija: ne baraties virs Ceļu.

24.

Tad viņš atlaida savus brāļus, un tie aizgāja, bet viņš tiem sacīja: "Ceļā būdami, esiet bez bailēm."

25.

Un tie gāje uz augšu no Egiptes-Zemes un nāce Kanāna Zemē pie Jēkabu savu Tēvu.

25.

Tā viņi aizgāja no Ēģiptes un nonāca Kānaāna zemē pie sava tēva Jēkaba.

26.

Un stāstija viņam sacidami: Jāzeps vēl dzīvo un ir viens Valditajs pār visu Egiptes-Zemi. Bet Jēkaba Sirds gan citadi domaja jo Viņš tiem ne ticeja.

26.

Un tie pavēstīja viņam: "Jāzeps vēl ir dzīvs, un tas valda pār visu Ēģiptes zemi!" Bet viņa sirds neiesila, jo viņš tiem nespēja ticēt.

27.

Bet kad tie uz viņu runāja visus Jāzepa Vārdus ko Viņš uz tiem bij sacijis; un kad Viņš tos Ratus ieraudzija ko Jāzeps bij sūtijis viņu atvest tad atdzīvojās Jēkaba viņa Tēva Gars.

27.

Bet, kad tie atstāstīja viņam visus Jāzepa vārdus, kurus tas bija runājis uz viņiem, un tas ieraudzīja ratus, ko Jāzeps bija atsūtījis, lai aizvestu viņu, tad viņu tēva, Jēkaba, gars atdzīvojās.

28.

Un Israēls sacija: tas ir gan kad mans Dēls Jāzeps vēl dzīvo es iešu un apraudzišu viņu pirms ne kā es miršu.

28.

Un Israēls sacīja: "Pietiek! Mans dēls Jāzeps vēl ir dzīvs. Es celšos, lai viņu redzētu, pirms mirstu."

Nodaļa: Genesis

Birkas: