1. Mozus grāmata 44. nodaļa

 

Gliks

 

Jaunā

1.

UN Viņš pavēleja tam kas pār viņa Namu bija un sacija: Pildi to Vīru Maisus ar Baribu cik tie var nest un lieci ikviena Naudu sava Maisa Virs-Galā.

1.

Un viņš pavēlēja sava nama pārraugam, sacīdams: "Pildi šo vīru barības maisus ar labību, cik viņi var pacelt, un liec ikviena naudu viņa barības maisa virsgalā.

2.

Un manu Biķeri to sudraba Biķeri Liec ta mazāka Maisa Virs-Galā ir viņa Labibas Naudu un tas darija pēc Jāzepa Vārdu ko Viņš bij sacijis.

2.

Bet manu kausu, to sudraba kausu, liec jaunākā vīra maisā kopā ar naudu labībai virsū." Un viņš darīja, kā Jāzeps bija sacījis.

3.

Rītā kad Gaisma metēs tad tape šie Vīri atlaisti viņi līdz ar saviem Eņģeļiem.

3.

No rīta, tiklīdz gaisma ausa, viņi tika atlaisti – viņi paši un viņu ēzeļi.

4.

Bet tiem no Pilsāta izeijot un tāļi ne nākot sacija Jāzeps uz sava Nama Ūzraugu; Celies dzennies tiem Vīriem pakāļ un tos panācis saki uz tiem: Kādēļ esat jūs labu ar ļaunu atmaksajši?

4.

Viņi bija iznākuši no pilsētas, bet vēl nebija tālu aizgājuši, kad Jāzeps sava nama pārraugam sacīja: "Celies un dzenies vīriem pakaļ un panāc tos, un tad saki: kādēļ jūs esat atmaksājuši labu ar ļaunu un paņēmuši manu sudraba kausu?

5.

Redzi šis ir tas is ka mans KUNGS dzerr un pie  ta atminēs Viņš tiešam (kādi Ļaudis jūs esat) jūs esat ļaunu darijši to daridami.

5.

Tas taču ir tas, no kura mans kungs dzer un no kā viņš mēdz nākotni pareģot. Jūs gan esat ļaunu darījuši, tā darīdami."

6.

Un tas panāce viņus un sacija uz viņiem šos Vārdus:

6.

Un viņš tos panāca un tiem sacīja šos vārdus.

7.

Tad sacija viņi uz to: Kapēc ru˛a mans KUNGS tādus Vārdus? Mūžam tavi Kalpi šo Darbu ne darīs.

7.

Bet tie tam sacīja: "Kāpēc mans kungs runā tādus vārdus? Lai neviens nedomā, ka tavi kalpi darītu tādu lietu.

8.

Redz to Naudu ko mēs esam atraduši mūsu Maisu Virs-Galā esam mēs pie  tev atkaļ atnesuši no Kanāna Zemes kā tad mēs zagsim is tava KUNGA Nama Sudrabu jeb Zeltu.

8.

Lūk, to naudu, ko mēs bijām atraduši savu barības maisu virsgalā, mēs atkal atnesām atpakaļ no Kānaāna zemes. Un kā gan mēs varētu zagt no mūsu kungs nama sudrabu vai zeltu?

9.

Pie  ka tas no taviem Kalpiem taps atrasts tas lai mirst un mēs ari gribam tavam KUNGAM par Vergiem būt.

9.

Pie kura no taviem kalpiem tas tiks atrasts, tam būs mirt, un mēs būsim mūsu kungam par vergiem."

10.

Un Viņš sacija: Lai tas arīdzan tā būt pēc jūsu Vārdiem pie ka tas atrasts top tas būs mans Vergs bet jūs būsiet svabadi.

10.

Un viņš sacīja: "Lai tagad arī notiek tā, kā jūs sakāt; pie kā tas tiks atrasts, tas lai ir man par vergu, bet jūs būsit brīvi."

11.

Un tie traucās un nocēle ikviens savu Maisu pie  Zemes un ikviens atraisija savu Maisu.

11.

Un viņi steidzīgi nolaida ikviens savu barības maisu zemē un atvēra ikviens savu maisu.

12.

Un Viņš pārmekleja no ta Liela iesākdams un pie ta mazāka beigdams un tas Biķeris tape Benjamina Maisā atrasts.

12.

Un viņš iesāka pārmeklēt; pie vecākā tas sāka un pie jaunākā tas beidza. Un kauss atradās Benjamīna barības maisā.

13.

Tad pārplēse tie savas Drēbes un uzkrāve ikviens uz savu Ēzeli un atgriezās Pilsātā.

13.

Un tie saplēsa savas drēbes, uzkrāva maisus katrs savam ēzelim un atgriezās pilsētā.

14.

Un Jūda nāce ar saviem Brāļiem Jāzepa Namā jo Viņš pats tur vēl bija un tie nometēs priekš viņa Vaigu pie Zemes.

14.

Un Jūda un viņa brāļi gāja Jāzepa namā, jo tas vēl tur bija, un tie krita viņa priekšā pie zemes.

15.

Un Jāzeps sacija uz tiem: Kas tas tāds Darbs ko jūs esat darijuši? redzi jūs būtut zinajši ka tāds Vīrs kāds es tiešam būtu paredzejs?

15.

Un Jāzeps sacīja tiem: "Kas tā par lietu, ko jūs esat darījuši? Vai jūs nevarējāt iedomāties, ka tāds vīrs kā es to paredzēdams paredzēšu?"

16.

Tad sacija Jūda: Ko mēs uz manu KUNGU sacisim to mēs  runasim un ka mēs taisnosimies? Dievs ir tavu Kalpu Noziegumu atradis redz mēs esam mana KUNGA Vergi tik lab mēs kā ari tas pie ka tas Biķeris ir atrasts.

16.

Tad Jūda sacīja: "Kā lai mēs runājam uz savu kungu, kā lai mēs izskaidrojamies, kā lai mēs taisnojamies? Elohim tavu kalpu grēka darbu ir atklājis, un mēs tagad esam savam kungam vergi, kā arī tas, pie kura kauss tika atrasts."

17.

Tad sacija Viņš: mūžam es to ne darišu tas Vīrs pie ka tas Biķeris ir atrasts tam būs man par Vergu būt: Bet jūs eita ar Mieru uz augšu: pie  jūsu Tēva.

17.

Tad viņš sacīja: "Lai nedomā neviens, ka es tā darīšu; tikai tas, pie kura atrasts kauss, būs man par vergu, bet jūs ejiet ar mieru pie sava tēva."

18.

Tad pie gāje Jūda pie ta un sacija: Ak mans KUNGS! lai tavs Kalps lūdzams kādu Vārdu priekš mana KUNGA Ausim runa un ne apskaisties pār tavu Kalpu jo tu esi tik augsts kā Varaus.

18.

Tad Jūda piegāja pie viņa un sacīja: "Ak, mans kungs! Kaut tavs kalps drīkstētu runāt tagad kādu vārdu un mans kungs neiekaistu dusmās par savu kalpu, jo tu taču esi līdzīgs faraonam.

19.

Mans KUNGS vaicaja savus Kalpus un sacija: Irag jums Tēva jeb Brāļa?

19.

Mans kungs vaicāja saviem kalpiem: vai jums vēl ir tēvs vai brālis?

20.

Tad sacijam mēs uz manu Kungu: Mums ir viens vec Tēvs un viens Bērns kas tam Vecumā dzimis tas mazākajs un viņa Brālis ir nomiris un tas ir viens pats no savas Mātes atlicis un viņa Tēvs mīle viņu.

20.

Tad mēs teicām savam kungs: mums ir tēvs sirmgalvis un jaunākais brālis, kas tam ir dzimis vecumā, bet viņa brālis ir miris; tas vienīgais ir atlicies no viņa mātes, un viņa tēvs to mīl.

21.

Tad saciji tu uz taviem Kalpiem: Vediet to pie  man leja es viņu žēlošu.

21.

Tad tu sacīji uz saviem kalpiem: atvediet to pie manis, un es gribu savām acīm to redzēt.

22.

Tad sacijam mēs uz manu Kungu: Tas Bērns ne var savu Tēvu atstāt ja tas savu Tēvu pamet tad Viņš nomirs.

22.

Tad mēs sacījām savam kungs: zēns nevar atstāt savu tēvu; un, ja tas atstāj savu tēvu, tad tas mirs.

23.

Tad saciji tu uz taviem Kalpiem: Ja jūsu mazākajs Brālis ar jums ne nāks zemē tad jūs manu Vaigu vairs ne redzesiet.

23.

Un tu sacīji saviem kalpiem: ja jaunākais neatnāks kopā ar jums, tad jūs turpmāk vairs neredzēsit manu vaigu.

24.

Un kad mēs pie  tavu Kalpu manu Tēvu nācam un mēs viņam pasacijam mana KUNGA Vārdus.

24.

Un notika, kad mēs bijām nonākuši pie tava kalpa, mūsu tēva, un bijām izstāstījuši mūsu kunga vārdus,

25.

Tad sacija mūsu Tēvs: noeita atkaļ pirciet mums Ēdiena kādu Magumu.

25.

mūsu tēvs sacīja: ejiet un pērciet mums labību, mazliet, lai būtu ko ēst.

26.

Tad sacijam mēs: Mēs nevaram leja noiet: Ja mūsu mazākajs Brālis pie  mums ne ir tad mēs noiesim: Jo mēs nevaram ta Vīra Vaigu redzēt ja šis mūsu mazākajs Brālis ar mums ne ir.

26.

Tad mēs sacījām: mēs nevaram noiet, ja mūsu jaunākais brālis nav ar mums. Tikai ar viņu mēs iesim. Jo, kamēr mūsu jaunākā brāļa nav ar mums, tikmēr mēs nevaram rādīties tā vīra acīs.

27.

Tad sacija tavs Kalps mans Tēvs uz mums jūs zinat ka mana Sieva man divi ir dzemdejusi.

27.

Tad tavs kalps, mans tēvs, sacīja mums: jūs zināt, ka mana sieva man divus dēlus dzemdējusi.

28.

Un tas viens ir no manim izgājis un es esmu sacijis tas ir tīri saplosīts un es to neesmu tamēr redzejis.

28.

Un tas pirmais man zudis; un es domāju: tas droši ir ticis saplosīts. Un es to neesmu redzējis līdz šai dienai.

29.

Ja tad jūs arīdzan šo no manam Acīm noņemsiet un tam kāda Liksta uzies tad jūs manus sirmus Matus ar Sird-Ēstiem Kapā novedisiet.

29.

Un, ja tad jūs arī šo vēl paņemsit projām no manis un viņam kaut kas notiktu, tad jūs manu sirmo galvu ar sāpēm novestu kapā.

30.

Nu tad kad es pie tavu Kalpu manu Tēvu nākšu un tas Puisis ar mums ne ir jo viņa Dvēsele ta paša Dvēselei pielīp.

30.

Bet tagad, ja es atgriezīšos pie tava kalpa, sava tēva, un tas zēns nebūs kopā ar mums, jo tēva dvēsele ir sietin piesieta pie tā,

31.

Tad tas notiks kad tas to Puisi ne redzēs klāt esam tad tas nomirs un tavi Kalpi novedīs tava Kalpa mana Tēva sirmus Matus ar Sird-Ēstiem Kapā.

31.

tad notiks gan, kad tas redzēs, ka zēna nav, ka viņš nomirs, un tavi kalpi būs tie, kas viņa sirmo galvu ar sāpēm noveduši kapā.

32.

Jo tavs Kalps ir galvojis priekš to Puisi pie savu Tēvu un sacijis ja es viņu tev atpakaļ ne atvedišu tad gribu es pie mana Tēva savu Mūžu noziedzis būt.

32.

Jo tavs kalps ir galvojis par šo zēnu, sava tēva priekšā sacīdams: ja es neatvedīšu to pie tevis, es visu savu mūžu nesīšu vainu sava tēva priekšā.

33.

Un nu lai jele tavs Kalps ta Puiša Vietā par mana KUNGA Vergu paliek un lai tas Puisis ar saviem Brāļiem uz augšu iet.

33.

Tad nu lai tavs kalps paliek zēna vietā tev par vergu pie tevis, mana kunga. Bet zēns lai dodas ar saviem brāļiem mājup.

34.

Jo ka varētu es uz augšu aiziet pie  sava Tēva ja tas Puisis ar man ne būtu ka es tos Sird-Ēstus ne redzu kas manam Tēvam piekodinajis pieietu.

34.

Jo kā gan es varētu aiziet pie sava tēva, zēnam līdzi neesot? Es nevarētu noskatīties bēdās, kādas uzietu manam tēvam."

Nodaļa: Genesis

Birkas: