1. Mozus grāmata 43. nodaļa

 

Gliks

 

Jaunā

1.

UN tas Bads bija grūts tanī Zemē.

1.

Bet bads bija smags tanī zemē.

2.

Un kad ta Labiba ko tie no Egiptes bij atveduši jau apēsta bija tad sacija viņu Tēvs uz tiem: Noeita atkaļ un pirciet mums Ēdiena kādu Magumu.

2.

Un notika, kad tie jau bija patērējuši labību, kuru tie bija atveduši no Ēģiptes, tad viņu tēvs tiem sacīja: "Ejiet atkal un pērciet mums mazliet labības."

3.

Un Jūda runāja uz to un sacija: Tas Vīrs ir mums stipri piekodinajis un sacijis: jūs manu Vaigu ne redzesiet ja jūsu Brālis ne ir ar jums.

3.

Un Jūda tam sacīja: "Tas vīrs mums stingri piekodināja, teikdams: jums neredzēt manu vaigu, iekāms jūs neatvedīsit savu brāli.

4.

Ja tad tu mūso Brāli ar mums sūtisi gribam mēs noiet un Ēdienu priekš tevim pirkt.

4.

Ja tu esi ar mieru atlaist mūsu brāli līdz ar mums, tad mēs gribam iet un gribam tev pirkt maizes labību.

5.

Bet ja tu to ne sūtisi tad mēs ne noiesim jo tas Vīrs ir uz mums sacijis jums ne būs manu Vaigu redzēt ja jūsu jaunakajs Brālis jums neva klāt.

5.

Bet, ja tu neesi ar mieru sūtīt, mēs neiesim. Jo tas vīrs teica: jums neredzēt manu vaigu, iekāms jūsu brālis nav ar jums."

6.

Tad sacija Israēls: Kapēc esat jūs tik ļaun pie man darijuši tam Vīram pasacidami ka jums vēl viens Brālis esus?

6.

Un Israēls sacīja: "Kādēļ jūs man esat tādas bēdas darījuši, izpauzdami tam vīram, ka jums vēl ir kāds brālis?"

7.

Un tie sacija: Tas Vīrs jautaja jautadams pēc mums un pēc mūsu Radu un sacija: Ar jūsu Tēvs vēl dzīvs? ir jums vēl viens Brālis? tad atbildejam mēs viņam kā Viņš mums jautaja Esam tad mēs to īsti zinajši ka tas būtu sacijis: Vediet jūsu Brāli šurp?

7.

Bet tie atbildēja: "Šis vīrs jautādams jautāja par mums un mūsu dzimtu, sacīdams: vai jūsu tēvs vēl ir dzīvs? Vai jums vēl ir kāds brālis? Tad mēs viņam skaidri pateicām, kāda tā lieta ir. Vai mēs varējām iedomāties, ka viņš mums sacīs: atvediet savu brāli."

8.

Tad sacija Jūda uz Israēlu savu Tēvu: Sūti to Puisi ar mani tad mēs saņemsimies un noiesim ka mēs dzīvojam un ne mirstam ir mēs ir tu pats ir mūsu Bērniņi.

8.

Tad Jūda sacīja Israēlam, savam tēvam: "Atlaid zēnu kopā ar mums, tad mēs celsimies un iesim, lai varam palikt dzīvi un lai mums nebūtu jāmirst, mums, tev un mūsu bērniem.

9.

Es galvošu priekš viņa no manas Rokas būs tev viņu prasīt ja es to pie tev atpakaļ ne vedišu tad es savu Mūžu priekš tev gribu noziedzis būt.

9.

Es par viņu galvoju, no manas rokas tu viņu varēsi atprasīt. Ja es to pie tevis neatvedīšu un nenolikšu viņu tavu acu priekšā, tad es visu savu mūžu gribu būt vainīgs tavā priekšā.

10.

Jo ja mēs ne būtum kavejušies mēs jau tagad otru Reizi būtum pārnākuši.

10.

Ja mēs tā nebūtu vilcinājušies, mēs tagad jau otru reizi būtu atgriezušies."

11.

Tad sacija viņu Tēvs Israēls uz viņiem: Būs tam tā būt tad darajt to ņemiet no tās Zemes vissteicamām Lietām jūsos Traukos un nonesiet tam Vīram Dāvanu Balzamu kādu Magumu un kādu Magumu Medus dārgas zāles un Miru Riekstus un Mandeles.

11.

Tad viņu tēvs Israēls tiem sacīja: "Ja tam tā jābūt, tad dariet arī tā. Ņemiet savos saiņos no šīs zemes augļiem un nonesiet to tam vīram kā dāvanu: mazliet balzama, mazliet medus, nardi, dārgas zāles, riekstus un mandeles.

12.

Ņemiet arīdzan otrtiek Naudas jūsu Rokā un to Naudu kas iekš jūso Maisu Virs-Galā ir atrasta nesiet atpakaļ jūsu Rokā tie ja ne būs tur apmisejšies.

12.

Ņemiet arī divtik naudas sev līdzi; arī to naudu, kas atradās jūsu barības maisu virsgalā, paņemiet sev līdzi; var būt, ka notikusi pārskatīšanās.

13.

Ņemiet arīdzan jūsu Brāli un Celieties kājop un eita atkaļ pie ta Vīra.

13.

Ņemiet arī savu brāli un celieties un ejiet pie tā vīra.

14.

Bet tas visuvarenajs STIPRAIS DIEVS lai jums Žēlastibu dod priekš ta Vīra ka tas atlaiž jūso otru Brāli un Benjaminu bet es (no savas puses) esmu it kā kam tie Bērni ka rautin atrauti ir.

14.

Un tas visuvarenais El lai parāda jums žēlastību tā vīra priekšā, ka viņš atlaiž jums līdzi gan to jūsu brāli, gan Benjamīnu. Bet es esmu, kam bērni ir rautin atrauti."

15.

Tad ņēme tie Vīri to pašu Dāvanu un ņēme otrtiek Naudas savā Rokā un Benjaminu un cēlās un nogāje uz Egiptes-Zemi un pie stājās priekš Jāzepa.

15.

Tad brāļi paņēma dāvanas un divtik naudas un satvēra pie rokas Benjamīnu, cēlās un nogāja uz Ēģipti un nostājās Jāzepa priekšā.

16.

Kad nu Jāzeps to Benjaminu ar tiem ieraudzija tad sacija Viņš uz to kas pār viņa Namu bija: Ieved tos Vīrus Namā un nokau kādu kaujamu Lopu un taisi Ēdienu: Jo tiem Vīriem būs ar man to Maltiti ēst.

16.

Un Jāzeps, ieraudzījis viņus un Benjamīnu, sacīja sava nama pārraugam: "Ieved šos vīrus namā, liec barokli nokaut un sagatavot, jo šie vīri ar mani ēdīs pusdienu."

17.

Un tas Vīrs darija it kā Jāzeps bij sacijis un tas Vīrs ievede šos Vīrus Jāzepa Namā.

17.

Un tas vīrs darīja, kā viņam Jāzeps bija sacījis, un ieveda vīrus Jāzepa namā.

18.

Tad bijājās tie Vīri kad tie Jāzepa Namā vesti tape un sacija: Tās Naudas dēļ ko mēs pirmak savos Maisos atdabujam esam mēs ievesti ka Viņš mums var uzstāvēt un uzmākties uz mums un mūs par Vergiem ņemt un mūsus Eņģeļus.

18.

Un tie izbijās, ka tie tika Jāzepa namā ievesti, un sacīja: "Tas ir tās naudas dēļ, kas toreiz bija atlikta mūsu barības maisos, ka mēs tagad tiekam ievesti; viņi metīsies uz mums un ņems mūs ar mūsu ēzeļiem sev par vergiem."

19.

Tad pie gāje tie pie ta Vīra kas pār Jāzepa Namu bija un runāja ar to priekš tām Nama Durvim.

19.

Un viņi aizgāja pie Jāzepa nama pārrauga un sarunājās ar to nama durvīs,

20.

Un tie sacija: Ak! mans KUNGS mums viņu reizi bij janāk Labibas pirkt.

20.

sacīdami: "Piedod, mūsu kungs, mēs jau reiz bijām šeit, lai pirktu labību.

21.

Un kad mēs Mājas-Vietā bijam nākuši un savus Maisus atraisijam raugi tad bija ikviena Nauda iekš sava Maisa Virs-Galā ar pillu Svaru un mēs esam to atkaļ atnesuši mūsu Rokā.

21.

Un, kad mēs bijām nonākuši savā mājvietā un bijām atraisījuši savus barības maisus, redzi, ikviens savā maisā, barības maisa virsgalā, atrada savu naudu, mūsu naudu pēc tās pilnā svara; mēs to esam līdzi atnesuši.

22.

Mēs esam arīdzan citu Naudu mūsu Rokā atnesuši Baribu pirkt mēs ne zinam kas mūsu Naudu mūsos Maisos ielicis.

22.

Arī citu naudu mēs vēl esam sev līdzi paņēmuši, lai pirktu barību. Mēs nezinām, kas naudu ir atlicis mūsu barības maisos."

23.

Un tas sacija: Esiet ar Mieru ne bīstaties jūsu Dievs un jūsa Tēva Dievs ir jums vienu apslēptu Mantu jūsos Maisos devis jūsu Nauda ir man Rokā tikusi un Viņš izvede Zīmeanu pie tiem āra.

23.

Viņš sacīja: "Miers ar jums. Nebīstieties! Jūsu Elohim un jūsu tēvu Elohim ir jums kādu mantu ielicis jūsu barības maisos. Jūsu naudu es esmu dabūjis." Un viņš lika izvest pie viņiem Simeonu.

24.

Pēc to ievede tas Vīrs šos Vīrus Jāzepa Namā un deve tiem Ūdeni un tie mazgaja savas Kājas un Viņš deve viņu Eņģeļiem Ēdamu.

24.

Tad tas vīrs ieveda viņus Jāzepa namā un deva tiem ūdeni, ka tie varēja mazgāt savas kājas, un barību viņu ēzeļiem.

25.

Un tie sataisija to Dāvanu tiekams Jāzeps nāce ap Dienas Vidu jo tie bij dzirdejši ka tiem tur bij Maltiti ēst.

25.

Un tie nolika dāvanu, pirms Jāzeps atnāca uz pusdienām, jo tie bija dzirdējuši, ka tie tur ēdīšot.

26.

Kad nu Jāzeps Mājās nāce tad atnese tie viņam to Dāvanu kas savā Rokā bija Namā un tie metēs priekš viņa pie Zemes.

26.

Kad Jāzeps ienāca namā, tad viņi tam pienesa dāvanu, kas atradās viņu rokās, un tie klanījās viņa priekšā līdz zemei.

27.

Un tas jautaja tos mīligi un sacija: Kā klājās jūsu Tēvam tam vecam no ka jūs sacijat? ir Viņš vēl dzīvs?

27.

Un viņš tiem jautāja: "Kā jums klājas, un kā klājas jūsu sirmajam tēvam, par kuru jūs stāstījāt? Vai viņš vēl ir dzīvs?"

28.

Un tie sacija: tavam Kalpam mūsu Tēvam gan labi klājās Viņš vēl vesels un tie noliecās un paklanījās.

28.

Un tie sacīja: "Tavam kalpam, mūsu tēvam, klājas labi, un viņš vēl ir dzīvs." Un tie noliecās un klanījās.

29.

Un Viņš pacēle savas Acis un ieraudzija savu Brāli Benjaminu savas Mātes Dēlu un sacija: Irag šis jūsu mazākajs Brālis no ka jūs man sacijat? Dievs palīdz tev mans Dēls.

29.

Un viņš pacēla savas acis un ieraudzīja savu brāli Benjamīnu, savas mātes dēlu, un viņš sacīja: "Vai tas ir jūsu jaunākais brālis, par kuru jūs man stāstījāt?" Un viņš sacīja: "Lai Elohim tev parāda žēlastību, mans dēls!"

30.

Un Jāzeps steidzās jo viņa Sirds iekārse pret savu Brāli un Viņš mekleja raudāt un iegāje Kambari un raudaja turpat.

30.

Un Jāzeps steidzās, jo viņš bija pārāk aizkustināts, redzēdams savu brāli, un viņš meklēja, kur izraudāties; un, iegājis savā istabā, viņš tur raudāja.

31.

Un Viņš mazgaja savu Vaigu un nāce āra un turējās cieti un sacija: Uzceliet Maizi.

31.

Un, nomazgājis savu vaigu, viņš iznāca ārā un savaldīdamies teica: "Celiet priekšā ēdienu!"

32.

Un tie uzcēle viņam sevišķi un viņiem sevišķi un tiem Egipteriem kas ar viņu ēde sevišķi jo tie Egipteri ne var ar tiem Ēbrejiem ēst jo tas ir tiem Egipteriem viena Negantiba.

32.

Un tie nesa viņam atsevišķi un viņiem atsevišķi, un ēģiptiešiem, kas pie viņa ēda, atsevišķi, jo ēģiptieši nevar ēst ar ebrejiem kopā maizi. Jo tas ir apkaunojums ēģiptiešiem.

33.

Un tie sēdeja viņam preti tas Pirmdzimtajs pēc savas Pirmdzimtibas un tas mazākajs pēc sava Mazuma.

33.

Un viņi sēdēja viņa priekšā pēc sava vecuma, no pirmdzimtā pēc viņa dzimšanas līdz jaunākajam pēc viņa dzimšanas; par to tie cits par citu brīnījās.

34.

To brīnijās tie Vīri savā Starpā un Viņš cēle tiem Daļas priekšā no tās Baribas kas priekš viņu bija bet Benjamina Daļu vairoja Viņš pieckārtigi pār visu cito Daļām un tie dzēre un pie dzērēs ar viņu.

34.

Un viņš deva tiem no sava galda goda daļu, bet Benjamīnam goda daļa bija piecas reizes lielāka par to, ko citi dabūja. Un tie dzēra un kļuva priecīgi.

Nodaļa: Genesis

Birkas: