1. Mozus grāmata 42. nodaļa

 

Gliks

 

Jaunā

1.

Kad nu Jēkabs redzeja ka Labiba Egiptes-Zeme bija tad sacija Jēkabs uz saviem Dēliem: Ko skataties jūs (cits uz citu)?

1.

Kad nu Jēkabs redzēja, ka Ēģiptē ir labība, tas sacīja saviem dēliem: "Kāpēc jūs skatāties cits uz citu?

2.

Un Viņš sacija: Redz es esmu dzirdejis Labibu esam Egiptes-Zemē noeita uz turen un pirciet mums no turienes ka mēs dzīvojam un ne mirstam.

2.

Redziet, es esmu dzirdējis, ka Ēģiptē ir labība, noejiet turp un pērciet mums to, lai mēs varētu palikt dzīvi un mums nebūtu jāmirst."

3.

nogāje desmits Jāzepa Brāļi Labibu no Egiptes-Zemes pirkt.

3.

Jāzepa desmit brāļi nogāja, lai iepirktu labību no Ēģiptes.

4.

Bet Benjaminu Jāzepa Brāli ne sūtija Jēkabs ar viņa Brāļiem jo tas sacija ka to taču ne kāda Liksta ne aizņem.

4.

Bet Jāzepa brālim Benjamīnam Jēkabs neļāva iet brāļiem līdzi, jo viņš sacīja: "Ka tam nenotiek kāda nelaime."

5.

Tā nāce Israēļa Dēli u pirkt starp tiem kas turp gāje jo Bads bija arīdzan Kanāna Zemē.

5.

Tā Israēla dēli nogāja citu gājēju vidū, lai pirktu labību, jo Kānaāna zemē bija bads.

6.

Un Jāzeps bija pār to Zemi Valditajs un pārdeve visiem tās Zemes Ļaudim un Jāzepa Brāļi nāce un paklanījās priekš viņa; ar Vaigu pie Zemes.

6.

Bet Jāzeps bija zemes pārvaldnieks un labības pārdevējs visiem zemes iedzīvotājiem. Kad Jāzepa brāļi nāca un klanījās līdz zemei viņa priekšā,

7.

Tad redzeja Jāzeps savus Brāļus un pazine tos bet Viņš likās preti tiem sveš un runāja ar tiem bargi: un sacija uz tiem: No kurienes nākat jūs? un tie sacija: No Kanāna Zemes Baribu pirkt.

7.

tad Jāzeps, ieraudzījis savus brāļus, tos pazina, tomēr viņš izlikās viņus nepazīstam un teica viņiem skarbi: "No kurienes jūs nākuši?" Un viņi atbildēja: "No Kānaāna zemes, lai pirktu labību."

8.

Un Jāzeps pazine savus Brāļus bet tie viņu ne pazine.

8.

Un Jāzeps pazina savus brāļus, bet tie viņu nepazina.

9.

Tad šāvās Jāzepam savi Sapni Prātā ko Viņš bij redzejis un sacija uz tiem: jūs esat Izlūki jūs esat nākuši aplūkot kur tai Zemei pie kļūt var.

9.

Un Jāzeps atcerējās savus sapņus, kādus tas par viņiem bija sapņojis, un viņš sacīja tiem: "Jūs esat izlūki, jo jūs esat nākuši izpētīt zemes neapsargātās vietas."

10.

Un tie sacija uz viņu: Ne mans KUNGS tavi Kalpi ir nākuši Baribu pirkt.

10.

Un tie atbildēja: "Nē, kungs, tavi kalpi ir nākuši labību pirkt.

11.

Mēs visi esam viena Vīra Dēli mēs esam uzticami Tavi Kalpi ne ir Izlūki.

11.

Mēs visi esam viena vīra dēli, mēs esam godīgi ļaudis, tavi kalpi nav izlūki."

12.

Un Viņš sacija uz tiem: Ne bet jūs esat nākuši izlūkot kur tai Zemei pieiet var.

12.

Bet viņš teica uz tiem: "Nē! Jūs esat nākuši izpētīt zemes neapsargātās vietas."

13.

Un tie sacija: Mēs tavi Kalpi bijam divpadesmits Brāļi viena paša Vīra Dēli iekš Kanāna Zemes un redzi tas mazāks ir vēl šodien pie mūsu Tēva bet tas viens neva vairs.

13.

Bet tie sacīja: "Mēs, tavi kalpi, bijām divpadsmit brāļi, viena tēva dēli Kānaāna zemē; jaunākais šobrīd vēl ir pie mūsu tēva, bet tā viena vairs nav."

14.

Tad sacija Jāzeps uz tiem: tas ir tas ko es uz jums esmu runājis un sacijis jūs esat Izlūki.

14.

Tad Jāzeps viņiem sacīja: "Tas tā ir, kā es jums esmu teicis. Jūs esat izlūki.

15.

Pie  ta jūs tapsiet pārbauditi tik tiešam kā Varaus dzīvo jūs no šeienenes ne kļūsiet nost gājuši ja jūsu mazāks Brālis ne atiet.

15.

Tik tiešām, ka faraons dzīvs, pie tā varēs pārbaudīt jūs; no šejienes jūs netiksit prom, kamēr jūsu jaunākais brālis netiks atvests šurp!

16.

Sūtiet vienu no jums kas atved jūsu Brāli bet jūs palieciet Cietumā tad taps jūsu Vārdi pārbauditi aridz Patiesiba pie jums ir un ja ne (tik tiešam kā) Varaus dzīvo tad esat jūs Izlūki.

16.

Aizsūtiet vienu no jūsu vidus, tas lai paņem jūsu brāli, bet jūs esat apcietināti; tā jūsu vārdi tiks pārbaudīti, vai tie ir patiesība vai nav. Pie faraona dzīvības! Jūs esat izlūki."

17.

Un Viņš like tos kopā trīs Dienas Cietumā.

17.

Un viņš tos ieslēdza cietumā trīs dienas.

18.

Un trešā Dienā sacija Jāzeps uz tiem: šo darajt tad jūs dzīvosiet es bīstos Dieva.

18.

Un Jāzeps sacīja viņiem trešajā dienā: "Darait tā, tad jūs paliksit dzīvi, arī es bīstos Elohim.

19.

Ja jūs uzticami esat tad lai viens no jūsu Brāļiem saistīts top jūsu Cietuma Namā un jūs eita pārvediet to Labibu jūsu Nama Bada labad.

19.

Ja jūs esat uzticami ļaudis, tad lai viens no jums, brāļiem, paliek važās šinī apcietinājumā, bet jūs pārējie ejiet un aizvediet labību, tāpēc ka bads taču ir jūsu mājās.

20.

Un Vediet jūsu mazāku Brāli pie man tad jūsu Vārdi taps taisni atrasti un jūs ne mirsiet un tie darija tā.

20.

Atvediet savu jaunāko brāli pie manis, tad jūsu vārdi apstiprināsies un jūs nemirsit." Un tie darīja tā.

21.

Tad sacija tie viens uz otru: Patiesi mēs esam to nozieguši pret mūso Brāli iekš ta kad mēs viņas Dvēseles Bēdas redzejam kad Viņš no mums Žēlastibas lūdze bet mēs ne klausijam tādēļ nāk šās Bēdas pār mums.

21.

Un tie cits citam sacīja: "Patiesi, mums tagad jāizpērk vaina mūsu brāļa dēļ; mēs redzējām viņa dvēseles bēdas, kad viņš lūdzās, lai mēs to apžēlotu, bet mēs viņu nepaklausījām; tāpēc tagad pār mums nāk šīs bēdas."

22.

Un Rūbens atbildeja tiem un sacija: Nedz es jums to esmu sacijis? Kad es saciju: Ne apgrēkojieties pret to Bērnu un jūs ne klausijat un nu redzi top arīdzan viņa Asins meklēts.

22.

Un Rūbens tiem atbildēja: "Vai es neteicu jums, sacīdams: neapgrēkosimies pie zēna, – bet jūs neklausījāt. Tagad viņa asinis tiek atprasītas."

23.

Un tie ne zinaja ka Jāzeps to būtu pratis jo tur bija Tulks starp tiem.

23.

Un viņi nezināja, ka Jāzeps viņus saprata, jo tur bija tulks starp tiem.

24.

Un Viņš novērsās no tie un raudaja un atgriezās atkaļ uz tiem un runāja ar tiem un ņēme Zīmeanu no tiem un saistija to priekš viņu Acīm.

24.

Un viņš aizgāja no tiem un raudāja, bet tad atkal atgriezās pie viņiem un sarunājās ar tiem. Un viņš paņēma no viņu vidus Simeonu un saistīja to viņu acu priekšā.

25.

Un Jāzeps pavēleja ka viņu Maisi ar Labibu pilditi un viņu Nauda ikkatram savā Maisā atdota taptu un ka tiem Ceļa Bariba dota taptu uz Ceļu un tas tape tiem tā darīts.

25.

Un Jāzeps deva pavēli piepildīt viņu maisus ar labību, bet viņu naudu ielikt ikviena maisā un iedot ceļamaizi līdzi ceļā. Un tā tika darīts.

26.

Un tie uzkrāve savu Labibu uz saviem Eņģeļiem un aizgāje no turienes.

26.

Tad tie uzkrāva labību saviem ēzeļiem un aizgāja no turienes.

27.

Kad nu viens no tiem savu Maisu atraisija savu Ēzeli barot Mājas-Vietā tad ieraudzija tas savu naudu un redzi ta bija viņa Maisa Virs-Galā.

27.

Kad nu viens no tiem atvēra savu maisu, lai mājvietā dotu barību savam ēzelim, tad tas ieraudzīja savu naudu, kas bija viņa barības maisa virsgalā.

28.

Un tas sacija uz saviem Brāļiem: Mana Nauda ir man atdota un redzi ta ir arīdzan manā Maisā tad iztrūka tiem ta Sirds un pārbijājās viens uz otru sacidami: Kas tas ir ko Dievs mums ir darijis?

28.

Un viņš sacīja saviem brāļiem: "Mana nauda ir atlikta atpakaļ, lūk, tā ir manā barības maisā." Un sirds tiem pamira, jo tie bija izbijušies un teica cits citam: "Ko Elohim mums ir darījis?"

29.

Un tie nāce pie  Jēkaba sava Tēva uz Kanāna-Zemi teice tam visu kas tiem bij noticis un sacija:

29.

Un viņi nonāca pie sava tēva Jēkaba Kānaāna zemē un stāstīja viņam visu, kas tiem bija atgadījies, sacīdami:

30.

Tas Vīrs tās Zemes KUNGS runāja bargi ar mums un turēja mūs par Zemes Izlūkiem.

30.

"Tas zemes kungs runāja ar mums bargi un turēja mūs par izlūkiem.

31.

Tad sacijam mēs uz to: Mēs esam uzticami mēs ne esam Izlūki bijuši.

31.

Bet mēs teicām viņam: mēs esam godīgi ļaudis, mēs neesam izlūki.

32.

Mēs bijam divpadesmits Brāļi mūsa Tēva Dēli viens neva vairs un tas mazāks ir vēl šodien pie mūsu Tēva Kanāna Zemē.

32.

Mēs esam divpadsmit brāļi, viena tēva dēli, tā viena nav, un tikai jaunākais šobrīd ir pie mūsu tēva Kānaāna zemē.

33.

Un tas Vīrs tās Zemes KUNGS sacija uz mums: Pie  to es nomanišu jūs uzticamus esam pametiet vienu no jūsu Brāļiem pie  man un ņemiet priekš jūsa Nama Vajadzibas un noeite.

33.

Un tas zemes kungs mums sacīja: pēc tā es pazīšu, vai jūs esat uzticami: vienu no jums, brāļiem, atstājiet pie manis, bet ņemiet labību, jo bads ir jūsu mājās, un ejiet.

34.

Un atvediet jūsu mazāku Brāli pie  man tad es nomanišu jūs ne esam Izlūkus bet uzticamus: Jūsu Brāli es jums atdošu un ļaušu jums jūsu Preci dzīt šinī Zemē.

34.

Un atvediet savu jaunāko brāli pie manis, tad es zināšu, ka jūs neesat izlūki, bet taisni ļaudis. Tad es jums atdošu jūsu brāli, un jūs varēsit brīvi ceļot pa šo zemi."

35.

Un kad tie savus Maisus izbēre raugi tad atrade ikviens savu Naudas Muskuli savā Maisā un tie ieraudzija savus Naudas Muskuļus viņi un viņu Tēvs un tie bijājās.

35.

Un, izberot savus maisus, viņi atrada ikviens savu naudas vīstokli savā maisā; un viņi un viņu tēvs, ieraudzījuši naudas vīstokļus, sabijās.

36.

Tad sacija Jēkabs viņu Tēvs uz tiem: jūs paņemat man manus Bērnus Jāzepa vairs neva un Zīmeana neva vairs nu ņemsiet jūs Benjaminu visas šās Lietas virs manim istek.

36.

Un Jēkabs, viņu tēvs, sacīja viņiem: "Jūs man atņemat manus bērnus! Jāzepa vairs nav, Simeona arī nav. Tagad arī Benjamīnu jūs gribat paņemt. Viss tas ir nācis pār mani!"

37.

Tad runāja Rūbens ar savu Tēvu un sacija ja es to pie tev atkaļ ne atvedišu tad nokau manus divi Dēlus dod man viņu Rokā tad es viņu atpakaļ pie tev vedišu.

37.

Tad Rūbens sacīja savam tēvam: "Manus divi dēlus tu vari likt nonāvēt, ja es viņu tev neatvedīšu atpakaļ; dod viņu manā rokā, es tev viņu atvedīšu atpakaļ."

38.

Bet Viņš sacija: Manam Dēlam ne būs ar jums noiet jo viņa Brālis ir nomiris un tas ir viens pats atlicis ja tam taču kāda Liksta uz Ceļu uzietu kur jūs iesiet tad jūs manus sirmus Matus ar lieliem Sird-Ēstiem Bedrē novedisiet.

38.

Un viņš sacīja: "Manam dēlam nebūs iet ar jums, jo viņa īstais brālis ir miris un viņš ir viens pats atlicies. Ja ceļā, kurā jūs dodaties, ar viņu kas notiek, tad jūs manu sirmo galvu ar skumjām novestu pazemē."

Nodaļa: Genesis

Birkas: