1. Mozus grāmata 41. nodaļa
|
Gliks |
|
Jaunā |
1. |
Bet pēc divi Gadiem redzeja Varaus Sapni un raugi tas stāveja Upes Malā. |
1. |
Pēc divi gadiem faraonam bija sapnis: viņš stāvēja upes grīvā. |
2. |
Un redzi no tās Upes uzkāpe septiņas Govis ar krāšnu Ģīmi un treknām Miesām un tās barojās Niedrās. |
2. |
Un no upes grīvas izkāpa septiņas govis, skaista izskata un jo treknām miesām. Un viņas ganījās meldros. |
3. |
Un raugi septiņ citas Govis uzkāpe pēc šām no tās Upes ar nejauku Ģīmi un liesām Miesām un pie stājās pie tām citām Govīm Upes Malā. |
3. |
Un pēc tam atkal izkāpa septiņas citas govis no upes, nejauka izskata un jo liesām miesām, un nostājās blakus pirmajām govīm upes malā. |
4. |
Un tās Govis kas tik nejauki izlūkojās un no Miesām liesas bija ierīja tās septiņ Govis kam krāsnis Ģīmis bija un treknas tad atmodās Varaus. |
4. |
Un govis, kurām bija nejauks izskats un kuras bija liesām miesām, aprija tās septiņas treknām miesām un skaista izskata govis. Un faraons pamodās. |
5. |
Pēc aizmige Viņš atkaļ un sapņoja otrkārt un raugi septiņ Vārpas auge uz vienu Stiebru briedušas un diženas. |
5. |
Un viņš atkal iemiga un redzēja otru sapni: un redzi, septiņas vārpas auga uz viena stiebra, brangas un skaistas. |
6. |
Un raugi septiņ tievas un no Austriņa nodegušas Vārpas radās pēc tām. |
6. |
Un tad atkal radās septiņas plānas vārpas, kas bija austreņa kaltētas. |
7. |
Un tās tievas Vārpas ierīje tās septiņ briedušas un pilnas Vārpas tad atmodās Varaus un redzi tas bija Sapnis. |
7. |
Un plānās vārpas aprija septiņas brangās un pilnās vārpas. Un faraons atmodās un saprata, ka tas bija sapnis. |
8. |
Un tas notike Rītā tad bija tas bēdigs savā Garā un sūtija un aicinaja visus Egipteru-Zīlniekus un visus Gudrus kas tur bija un Varaus teice tiem savus Sapņus bet ne viens bija kas tos Varaum izstāstitu. |
8. |
Un no rīta viņš bija satraukts savā garā un lika saaicināt visus Ēģiptes zīlniekus un visus gudros vīrus. Un faraons izstāstīja viņiem savu sapni, bet nebija neviena, kas to varētu izskaidrot. |
9. |
Tad runāja tas Dzēriena-Devejo Virsnieks uz Varau un sacija: Es atminos šodien manas Noziedzības; |
9. |
Tad galvenais dzērienu devējs bilda faraonam, sacīdams: "Šodien man jāpiemin mans grēks. |
10. |
Kad Varaus bij apdusmojies pret saviem Kalpiem un like man ta Aumeistera Namā Cietumā man un to Maizes-Cepējo Virsnieku. |
10. |
Faraons reiz bija apskaities uz saviem kalpiem, un viņš iemeta mani cietumā sardzes virsnieka namā, mani un galveno maizes cepēju. |
11. |
Un mums bij vienā Naktī Sapnis ikvienam savāds Sapnis savadi izstāstams. |
11. |
Un mēs vienā naktī redzējām sapņus: es un viņš, mēs sapņojām, un ikvienam sapnim bija savs saturs. |
12. |
Un tur bija pie mums viens Ēbreiskis Jauneklis ta Aumeistera Kalps un mēs pasacijam tam tos un Viņš izstāstija mums savus Sapņus ikvienam izstāstija tas to pēc savu Sapnošanu. |
12. |
Un tur kopā ar mums bija ebreju jauneklis, sardzes priekšnieka kalps, tam mēs visu izstāstījām, un viņš mums izskaidroja mūsu sapņus, ko bijām sapņojuši, pateikdams katram viņa sapņa nozīmi. |
13. |
Un ta pat kā tas mums ir izstāstijis ir tas noticis man ir Viņš atkaļ manā Vietā iecēlis un viņu ir Viņš pakāris. |
13. |
Un, kā viņš tos bija izskaidrojis, tā arī notika: mani iecēla manā amatā, bet viņu pakāra." |
14. |
Tad sūtija Varaus un aicinaja Jāzepu un tie like to ātri no Bedres iziet un Viņš apcirpās un apvilke citas Drēbes un nāce pie Varaus. |
14. |
Un faraons lika ataicināt Jāzepu un lika tam steigšus atstāt cietumu. Un tas noskuvās, apmainīja savas drēbes un nāca pie faraona. |
15. |
Tad sacija Varaus uz Jāzepu: Es esmu Sapni redzejis un ne viens ir kas to izstāsta bet es esmu no tevim dzirdejis sakam kad tu vienu Sapni dzirdi to tu varus izstāstīt. |
15. |
Un faraons sacīja Jāzepam: "Es redzēju sapni, bet nav neviena, kas to izskaidrotu, un tad es dzirdēju par tevi sakām, ka tev tikai jādzirdot sapnis, lai to izskaidrotu." |
16. |
Un Jāzeps atbildeja Varaum un sacija: tas ne stāv pie man Dievs sludinās Varaum visu Labu. |
16. |
Un Jāzeps atbildēja faraonam: "Tas nav manā varā, bet Elohim to var atklāt faraonam." |
17. |
Un Varaus sacija uz Jāzepu: Redz es stāveju Sapnī Upes Malā. |
17. |
Tad faraons sacīja Jāzepam: "Es sapņoju, ka stāvu upes malā. |
18. |
Un redzi tur uzkāpe no tās Upes septiņ treknas Govis no Miesām un izlūkojās krāsni un barojās Niedrās. |
18. |
Un redzi, no upes grīvas izkāpa septiņas treknām miesām un skaista izskata govis un ganījās meldros. |
19. |
Un redzi septiņ citas Govis uzkāpe pēc tām liesas un ļoti nejaukas un ar sakaltušām Miesām es neesmu tik nejaukas kā šās visā Egiptes-Zemē redzejis. |
19. |
Un tad septiņas citas govis izkāpa pēc tām, un tās bija liesas un ļoti neglīta izskata, un kaulainas, un es tādas nebiju redzējis visā Ēģiptes zemē, tik vājas tās bija. |
20. |
Un tās sakaltušas un nejaukas Govis ierīja tās septiņ pirmas treknas Govis. |
20. |
Un kaulainās neglītās govis aprija iepriekšējās treknās govis. |
21. |
Un kad tās bija no viņiem ierītas ne vareja pazīt ka tie viņiem Kuņģos bija un tie izlūkojās nejauki tā pat kā pirmak: tad es atmodos. |
21. |
Un tās nonāca viņu iekšās, bet nevarēja manīt, ka tās bija nonākušas viņu iekšās, jo viņu izskats bija tikpat neglīts kā iepriekš. Un es pamodos. |
22. |
Pēc to redzeju es savā Sapnī un raugi septiņ Vārpas izauge no vienu Stiebri pilnas un diženas. |
22. |
Un es atkal redzēju sapni: lūk, septiņas vārpas pacēlās no viena stiebra, pilnas un skaistas. |
23. |
Un raugi septiņ sakaltušas tievas un no Austriņa sadegušas Vārpas isplauka pēc tām. |
23. |
Un redzi, septiņas izkaltušas, plānas un austreņa kaltētas vārpas auga aiz tām. |
24. |
Un tās septiņ tievas Vārpas ierīje tās septiņ diženas Vārpas un es esmu to tiem Zīlniekiem sacijis bet ne viens ir kas to var izstāstīt. |
24. |
Un plānās vārpas aprija septiņas brangās vārpas. Es sapņus izstāstīju zīlniekiem, bet nebija, kas man pateiktu, ko tie nozīmē." |
25. |
Tad sacija Jāzeps uz Varau: Tas Sapnis Varaus ir vienāds Dievs ir Varaum zinamu darijis ko tas apņēmies darīt. |
25. |
Tad Jāzeps sacīja faraonam: "Abi faraona sapņi ir viens un tas pats: Elohim ir darījis zināmu, ko Viņš faraonam darīs. |
26. |
Tās septiņ krāsnas Govis ir septiņ Gadi un tās septiņ diženas Vārpas ir septiņ Gadi tas Sapnis ir vienāds. |
26. |
Septiņas brangās govis ir septiņi gadi, un septiņas glītās vārpas arī ir septiņi gadi; tas ir viens sapnis. |
27. |
Un tās septiņ sakaltušas un nejaukas Govis kas pēc tām uzkāpe ir septiņ Gadi un tās septiņ tievas un no Austriņa nodegušas Vārpas būs septiņ Bada Gadi. |
27. |
Un septiņas kaulainās un neglītās govis, kas iznāca pēc viņām, ir septiņi gadi, un septiņas plānās un austreņa kaltētās vārpas arī ir septiņi gadi, bada gadi. |
28. |
Šis ir tas Vārds ko es uz Varau runājis esmu Dievs ir Varaum parādijis ko Viņš ir apņēmies. |
28. |
Šis ir tas, par ko es sacīju faraonam: Elohim ir atklājis faraonam, ko Viņš darīs. |
29. |
Redzi septiņ it augligi Gadi nāks pār visu Egiptes-Zemi. |
29. |
Redzi, nāks septiņi gadi, kuros liela pārticība būs Ēģiptes zemē. |
30. |
Bet pēc tiem nāks septiņ Bada-Gadi tad taps tas Suitums Egiptes-Zemē aizmirsts un tas Bads Bads klaiji apēdīs to Zemi. |
30. |
Un tad nāks septiņi bada gadi pēc tiem, un tad aizmirsīs visu pārticību Ēģiptes zemē, jo bads aprīs zemi. |
31. |
Un tas Suitums ne taps noprasts taī Zemē priekš ta Pēcnākama Bada jo tas būs pārlieku grūts. |
31. |
Un netiks vairs pieminēta pārticība tanī zemē bada dēļ, kas sekos, jo tas būs ļoti smags. |
32. |
Un par to ka tas Sapnis Varaum divireizi ir rādījies tas ir tapēc ka Dievs to stipri apņēmies un Dievs steidzās to darīt. |
32. |
Un, ka sapnis divreiz ir rādījies faraonam, ir tāpēc, ka Elohim tā lēmis un steigsies to arī piepildīt. |
33. |
Un lai Varaus lūko pēc vienu sapratigu un gudru Vīru un ieceļ to pār Egiptes-Zemi. |
33. |
Un tagad lai faraons izrauga uzticamu un gudru vīru, to lai viņš ieceļ pār visu Ēģiptes zemi. |
34. |
Lai Varaus tā dara un ieceļ Uzraugus pār to Zemi un ņem to piektu Tiesu no Egiptes-Zemes iekš tiem septiņ bagātiem Gadiem un lai tie sakrāj visadu Baribu pār šiem nākamiem augligiem Gadiem. |
34. |
Lai faraons tā dara un lai ieceļ uzraugus pār zemi, kas lai ņem piekto daļu septiņos pārticības gados. |
35. |
Un lai tie Labibu saber apakš Varaus Rokas par Ēdienu iekš Pilsātiem un to paglabo. |
35. |
Un tie lai sakrāj visu maizes labību šinīs labajos gados un lai liek sabērt labību faraona virsuzraudzībā kā pārtiku pilsētās, lai tā tiktu saglabāta. |
36. |
Tad būs Bariba tai Zemei par Padomu kamēr tie septiņ Bada-Gadi Egiptes Zemē ir ka ta Zeme no Bada ne top izdeldeta. |
36. |
Un šī pārtika būs zemei par krājumu septiņiem bada gadiem, kādi pēc tam nāks Ēģiptes zemē. Tā zeme no bada netiks izpostīta." |
37. |
Un ši Valoda patike Varaum un visiem viņa Kalpiem. |
37. |
Un šie vārdi ļoti labi patika faraonam un viņa kalpiem. |
38. |
Tad Varaus sacija uz saviem Kalpiem: Kur mēs atrastum tādu Vīru iekš ka tas Dieva Gars ir? |
38. |
Un faraons sacīja saviem kalpiem: "Vai gan var atrast tādu vīru, kam ir Elohim Gars kā šim?" |
39. |
Tad sacija Varaus uz Jāzepu: Tapēc ka Dievs tev no visām šām ietām ir Ziņu devis tad ne ir neviens tik sapratigs un gudrs kā tu. |
39. |
Un faraons sacīja Jāzepam: "Kad nu Elohim tev darījis zināmas visas šīs lietas, tad nav cita uzticamāka un gudrāka vīra par tevi. |
40. |
Tev būs pār manu Namu būt un visiem maniem Ļaudim būs tavam Vārdam klausīt pēc ta Goda Krēsla vien būšu es lielaks ne kā tu. |
40. |
Tu būsi pārvaldnieks manā namā, un visai manai tautai būs pakļauties taviem vārdiem, tikai par troņa tiesu es būšu lielāks par tevi." |
41. |
Un Varaus sacija uz Jāzepu: Redz es esmu tev pār visu Egiptes-Zemi iecēlis. |
41. |
Un faraons sacīja Jāzepam: "Redzi, es tevi ieceļu pār visu Ēģiptes zemi." |
42. |
Un Varaus novilke savu Gredzenu no savas Rokas un deve to Jāzepam Rokā un apģērbe to ar dārgām Audeklu Drēbēm un apkāre zelta Šķēdes apkārt viņa Kaklu. |
42. |
Un faraons novilka savu gredzenu no savas rokas un deva to Jāzepam rokā, un viņš apvilka tam dārgas drēbes un lika tam zelta ķēdi ap viņa kaklu. |
43. |
Un like to braukt uz saviem otrejiem Ratiem kas viņam bija un izsauce viņa priekša: Šis ir tas Zemes Tēvs un iecēle to pār visu Egiptes-Zemi. |
43. |
Un viņš lika tam braukt savos otrajos ratos, kas tam bija, un lika saukt viņa priekšā: "Metieties ceļos!" Tā viņš to iecēla pār visu Ēģiptes zemi. |
44. |
Un Varaus sacija uz Jāzepu: Es esmu Varaus tomēr bez tavas Ziņas ne būs ne vienam savu Roku jeb Kāju pacelt visā Egiptes Zemē. |
44. |
Un faraons sacīja Jāzepam: "Es esmu faraons, bet bez tavas ziņas lai neviens cilvēks nepaceļ nedz savu roku, nedz savu kāju visā Ēģiptes zemē." |
45. |
Un Varaus nosauce Jāzepu par apslēpto Lietu Izstāstitaju un deve tam Asnatu Potivera ta augsta KUNGA no Ona Meitu par Sievu; Un Jāzeps izgāje pa visu Egiptes Zemi. |
45. |
Un faraons nosauca Jāzepu par Safnatpaneahu un deva tam Onas priestera Potifara meitu Asnāti par sievu. |
46. |
Un Jāzeps bija trīsdesmit Gadus vec kad Viņš priekš ta Egiptes Ķēniņa Varaus stāveja. Un Jāzeps aizgāje no Varaus un pārstaigaja visu Egiptes-Zemi. |
46. |
Bet Jāzepam bija trīsdesmit gadi, kad viņš stājās amatā Ēģiptes ķēniņa faraona priekšā. Pēc tam Jāzeps aizgāja no ķēniņa un pārstaigāja visu Ēģiptes zemi. |
47. |
Un ta Zeme izvede tanīs septiņ bagātos Gadās bagātus Augļus. |
47. |
Un septiņos pārticības gados zeme izdeva pārpilnām augļu. |
48. |
Un Viņš sakrāje visu Labibu to septiņ Gadu kas Egiptes-Zemē bija un like to Labibu Pilsātos to Labibu ikviena Pilsāta Tīruma kas apkārt to bija like Viņš iekš ta. |
48. |
Un viņš sakrāja visu labību, kas ienācās septiņos pārticības gados, kādi bija Ēģiptes zemē, un lika pārtiku pilsētās; to labību, kas bija pilsētu apkārtējos laukos, viņš novietoja pilsētās. |
49. |
Ta sabēre Jāzeps lielu Kopu Labibas kā Smiltis Jūrmalā tiekams tas nostāje skaitītjo ta ne bija izskaitama. |
49. |
Un Jāzeps sabēra labību lielā vairumā, kā jūras smiltis, ka to pārstāja mērīt, jo tā bija neizmērojama. |
50. |
Un Jāzepam dzime divi Dēli pirms ne kā tie Bada-Gadi nāce ko Asnata Potivera ta augsta KUNGA Meita no Ona viņam dzemdeja. |
50. |
Un Jāzepam piedzima divi dēli, iekāms atnāca tie bada gadi; tos viņam dzemdēja Onas priestera Potifara meita Asnāte. |
51. |
Un Jāzeps nosauce ta Pirmdzimta Vārdu Manasus jo (sacija Viņš:) Dievs ir man licis aizmirst visu manu Grūtumu un visu mana Tēva Namu. |
51. |
Un Jāzeps nosauca vecākā dēla vārdu: Manase, jo viņš teica: " Elohim ir licis aizmirst man visus manus grūtumus un mana tēva namu." |
52. |
Un ta otra Vārdu nosauce Viņš Evrāim jo (sacija Viņš:) Dievs ir man licis augt manā Bēdu Zemē. |
52. |
Bet otra dēla vārdu viņš nosauca: Efraims, jo: " Elohim mani darījis auglīgu manā posta zemē." |
53. |
Tad beidzās tie septiņ bagāti Gadi kas Egiptes Zemē bija bijuši. |
53. |
Un septiņi pārticības gadi, kas bija Ēģiptes zemē, gāja uz beigām. |
54. |
Un tie septiņ Bada Gadi sāka nākt it kā Jāzeps bij sacijis un tur bija Bads viss apkārt kārtim bet pa visu Egiptes-Zemi bija Maize. |
54. |
Un iesākās septiņi bada gadi, kā Jāzeps bija sacījis, un bads bija visās zemēs, bet Ēģiptes zemē bija maize. |
55. |
Kad nu visa Egiptes Zeme ari Badu ciete tad brēce Varaus Ļaudis pēc Maizes: Bet Varaus sacija uz visiem Egipteriem: Eita pie Jāzepa ko tas jums sacīs to darajt. |
55. |
Kad arī visā Ēģiptes zemē iestājās trūkums, tad tauta kliedza faraona priekšā pēc maizes. Bet faraons sacīja visiem ēģiptiešiem: "Ejiet pie Jāzepa, darait, kā viņš jums teiks." |
56. |
Kad nu Bads pa visu to Zemi bija tad atvēre Jāzeps visas Klētis un pārdeve tiem Egipteriem jo tas Bads bija jo Dienas jo lielaks Egiptes-Zemē. |
56. |
Un bads bija pa visu zemes virsu. Tad Jāzeps atvēra visas noliktavas un pārdeva ēģiptiešiem, jo bads Ēģiptē pieauga. |
57. |
Un visas citas Zemes Tiesas nāce uz Egiptes-Zemi pie Jāzepa pirkt jo tas Bads bija liels visā Zemē. |
57. |
Un visi zemes iedzīvotāji nāca uz Ēģipti, lai pirktu labību pie Jāzepa. Jo bads bija ļoti smags pa visu zemi. |
Nodaļa: Genesis
Birkas: