1. Mozus grāmata 38. nodaļa

 

Gliks

 

Jaunā

1.

UN tas notike tanī Laikā kad Jūda no saviem Brāļiem nogāje un tas noklīde pie kādu Odollamitera Vīru Hīras Vārdā.

1.

Šinī laikā notika, ka Jūda nošķīrās no saviem brāļiem un apmetās pie kāda vīra no Adullāmas, vārdā Hiraha.

2.

Un Jūda redzeja tur kāda Kananitera Vīra Meitu un viņas Vārds bija Suā un Viņš ņēme to gāje pie tās.

2.

Un Jūda tur ieskatīja kāda kānaānieša meitu, tā vārds bija Sua, un viņš to paņēma un gāja pie tās.

3.

Un ta tape grūta un dzemdeja vienu Dēlu un nosauce viņa Vārdu Gers.

3.

Un viņa tapa grūta un dzemdēja dēlu, un nosauca tā vārdu: Gers.

4.

Un ta tape atkaļ grūta un dzemdeja vienu Dēlu un nosauce viņa Vārdu Onans.

4.

Un tā tapa vēlreiz grūta un dzemdēja dēlu, un nosauca viņa vārdu: Onans.

5.

Un ta dzinās vēl projām un dzemdeja vienu Dēlu un nosauce viņa Vārdu Sēlus un Viņš bija Kezibā kad viņa to dzemdeja.

5.

Un viņa dzemdēja vēl vienu dēlu un nosauca tā vārdu: Šela. Viņa atradās Kezibā, kad viņa to dzemdēja.

6.

Un Jūda ņēme vienu Sievu priekš Geru savu pirmdzimtu un viņas Vārds bija Tāmare.

6.

Un Jūda ņēma sievu Geram, savam vecākajam dēlam, un tās vārds bija Tamāra.

7.

Bet Gers Jūda Pirmdzimtajs bija nikns ta KUNGA Priekšā tapēc nokave to tas KUNGS.

7.

Bet Gers, Jūdas vecākais dēls, bija יהוה acīs ļauns, un יהוה tam lika mirt.

8.

Tad sacija Jūda uz Onanu: ej pie tava Brāļa Sievas un ņem to tava Brāļa Vietā un zeļ tavam Brāļam Dzimumu.

8.

Un Jūda sacīja Onanam: "Ej pie sava brāļa sievas un ņem to kā svainis par sievu, lai tavam brālim būtu pēcnācēji."

9.

Bet Onans zinadams ka tas Dzimums viņam ne būtu piederējis kad tas pie  sava Brāļa Sievas ietu maitaja tas to pie Zemes ka tas savam Brāļam Dzimumu ne dotu.

9.

Bet Onans, zinādams, ka tie nebūs viņa pēcnācēji, pie sava brāļa sievas iedams, izkaisīja zemē, lai nerastos pēcnācēji viņa brālim.

10.

Un tas ne patike tam KUNGAM ko Viņš darija un nokave viņu arīdzan.

10.

Bet יהוה nepatika, ko tas darīja, un Viņš lika mirt arī viņam.

11.

Tad sacija Jūda uz savu Vedekli Tāmari: Paliec Atraitne tava Tēva Namā tiekams Sēlus mans Dēls pieaug jo tas sacija ka taču viņam arīdzan ne ir jāmirst it kā viņa Brāļiem un Tāmare nogāje un dzīvoja sava Tēva Namā.

11.

Un Jūda sacīja savai vedeklai Tamārai: "Atgriezies kā atraitne sava tēva mājās, kamēr mans dēls Šela pieaugs," – jo viņš domāja, ka nenomirst arī viņš, tāpat kā viņa brāļi. Un Tamāra atgriezās sava tēva namā.

12.

Kad nu ilgs Laiks bij pagājis nomire Suas Meita Jūda Sieva pēc to iepriecinajās Jūda un gāje uz augšu pie  saviem Avju-Cirpejiem uz Timnu Viņš un Hīras viņa Draugs tas Odollamiteris.

12.

Bija pagājis ilgāks laiks, kad nomira Jūdas sieva, Suas meita. Kad Jūda bija beidzis sērot, viņš aizgāja pie savu avju cirpējiem uz Timnu; viņš, Jūda, un viņa draugs Hirahs no Adullāmas.

13.

Un tas tape Tāmarei pasludināts un sacīts: Raugi tavs Tēvocis iet uz Timnu savas Avis cirpt.

13.

Un Tamārai tika teikts: "Redzi, tavs vīratēvs iet uz Timnu savas avis cirpt."

14.

Tad izvilke ta tās Atraitnu Drēbes un apsedzās ar Mēteli un aptinnās un apsēdās priekš Durvim uz to Ceļa-Jūti (proti kas tek) uz Timnu jo ta bij redzejusi ka Sēlus bij pieaudzis un ka ta viņam ne bij par Sievu dota.

14.

Tad viņa novilka savas atraitnes laika drēbes, apsedzās ar plīvuru un satinusies apsēdās pie Enajimas vārtiem. Tā ir ceļā uz Timnu, jo viņa redzēja, ka Šela bija pieaudzis, bet viņa tam nebija dota par sievu.

15.

Un Jūda redzeja to un šķite to Mauku esam tapēc ka ta savu Vaigu bij Apsegusi.

15.

Kad Jūda to ieraudzīja, tam šķita, ka tā ir netikle, tāpēc ka tai seja bija apsegta.

16.

Un noklīde pie  tās Ceļmalā un sacija: Nāc jele lai man pie  tev ieiet jo Viņš ne pazine to savu Vedekli esam un ta sacija: Ko tu man dosi ja tu pie man ieiesi.

16.

Un viņš nogriezās pie tās ceļa malā un sacīja: "Atļauj man nākt pie tevis," – jo tas nezināja to esam savu vedeklu. Bet viņa sacīja: "Ko tu man dosi, ja tu nāksi pie manis?"

17.

Un tas sacija: Es sūtīšu tev vienu Āzi no Ganama-Pulka un ta sacija: Tad dod man Ķīlu tiekams tu to sūti.

17.

Un viņš sacīja: "Es atsūtīšu no saviem sīklopiem kādu āzīti." Tad viņa sacīja: "Vai tu dotu ķīlu, kamēr tu to atsūti?"

18.

Tad sacija tas: Kas tas tāds Ķīls? ko man tev būs dot un ta atbildeja: Tavs aiszpiežamajs Gredzens un tavs Auts un tava Niedra kas tavā Rokā ir un tas deve viņai to un iegāje pie tās un ta tape grūta no viņa.

18.

Un viņš sacīja: "Kādu ķīlu lai es tev dodu?" Un viņa atbildēja: "Tavu cilts gredzenu, tavu ķēdi un tavu spieķi, kas tev rokā." Un viņš tai deva tos un gāja pie tās, un tā tapa grūta no viņa.

19.

Un ta cēlās un aizgāje un nolike to Apsegu no sevim un apvilke savas Atraitnu Drēbes.

19.

Un tā piecēlās un aizgāja, nolika plīvuru un apvilka atkal savas atraitnes drēbes.

20.

Un Jūda sūtija to Āzi ar savu Draugu to Odollamiteri kas to Ķīlu no tās Sievas Rokas atņemtu bet tas to ne atrade.

20.

Un Jūda ar savu draugu, kas bija no Adullāmas, atsūtīja āzi, lai paņemtu no tās rokām ķīlas, bet tas to sievu neatrada.

21.

Tad vaicaja tas tās Vietas Cilvekus sacidams: Kur ir ta Mauka kas uz to Ceļa-Jūti ir sēdejusi? un tie sacija še ne ir Mauka bijusi.

21.

Un viņš taujāja tās vietas iemītniekus, teikdams: "Kur ir tā netikle, kas Enajimas ceļa malā bija?" Un tie atbildēja: "Te neviena netikle nav bijusi."

22.

Un tas atgriezās pie Jūdu un sacija: Es to neesmu atradis un tās Vietas Ļaudis arīdzan saka še ne ir Mauka bijusi.

22.

Un tā viņš atgriezās pie Jūdas, sacīdams: "Es neesmu tādu atradis, un arī tās vietas iedzīvotāji saka, ka tur netikle nav bijusi."

23.

Tad sacija Jūda: Lai ta to sev paturr taču mēs ne tapsim Kaunā redz es esmu šo Āzi sūtijis un tu niesi to atradis.

23.

Tad Jūda sacīja: "Lai viņa manis pēc to patur, tikai ka netopam kaunā! Piemini: es šo āzi esmu sūtījis, bet tu viņu neesi atradis."

24.

Un ap trejo Mēnešo Laiku tape Jūdam sludināts un sacīts: Tāmare tava Vedekle ir Maucibu dzinusi un raugi ta ir arīdzan grūta no Maukošanas tad sacija Jūda: Vediet to priekšā ka ta sadedzinata top.

24.

Un notika trešajā mēnesī, ka Jūdam tika šādi vēstīts: "Tamāra, tava vedekla, ir piekopusi netiklību, un viņa ir arī kļuvusi grūta dēļ savas netiklības." Un Jūda sacīja: "Izvediet to, lai tā top sadedzināta!"

25.

Kad nu ta tape priekšā vesta tad sūtija ta pie savu Tēvoci un sacija: no ta Vīra kam šās Lietas pieder esmu es grūta un ta sacija: Atzīsti jele kam pieder tas aiszpiežamajs Gredzens un šis Auts un ši Niedra?

25.

Kad viņa bija izvesta, tā sūtīja ziņu savam vīratēvam un sacīja: "No tā vīra, kam šīs lietas pieder, es esmu kļuvusi grūta. Vai pazīsti šo gredzenu, ķēdi un spieķi; kam tie pieder?"

26.

Un Jūda pazine tās un sacija: Ta Sieva ir taisnaka ne kā es tapēc ka es viņu manam Dēlam Selum neesmu devis un Viņš to vairs ne atzine.

26.

Un Jūda tos pazina un teica: "Tā sieva ir taisnīgāka par mani, jo es tai neesmu devis Šelu, savu dēlu." Un viņš vairs turpmāk negāja pie tās.

27.

Un kad tai bij dzemdēt raugi tad bija Dvīņi viņas Miesās.

27.

Un notika, viņas laikam pienākot dzemdēt, ka, lūk, dvīņi bija viņas miesās.

28.

Un kad ta dzemdeja tad isbāze viens to Roku un ta Bērnu-Saņēmeja ņēme to un sēje vienu sarkanu Pavedeni ap to Roku un sacija: Šis nāks pirmak āra.

28.

Un, viņai dzemdējot, viens bērns izbāza roku, un vecmāte paņēma to un apsēja rokai sarkanu pavedienu, sacīdama: "Tas ir iznācis pirmais."

29.

Un kad tas to Roku ievilke raugi tad nāce viņa Brālis āra un ta sacija: Kapēc esi tu sevis pēc plēzdams caur spiedies? un ta nosauce viņa Vārdu Pie rec.

29.

Tad tas atkal atvilka savu roku, un viņa brālis iznāca pirmais. Tad viņa sacīja: "Kāpēc tu esi viņai izplēsis plīsumu?" Un tā nosauca viņa vārdu: Perecs.

30.

Un pēc to nāce viņa Brālis āra ap ka Roku tas sarkans Pavedens bija un ta nosauce viņa Vārdu Zerus.

30.

Un pēc tam iznāca viņa brālis, kam ap roku bija sarkans pavediens, un tā viņa vārdu nosauca: Zerahs.

Nodaļa: Genesis

Birkas: