1. Mozus grāmata 35. nodaļa

 

Gliks

 

Jaunā

1.

UN Dievs sacija uz Jēkabu: ej augšam pret Beteli un mīti tur un dari tur vienu Altari tavam Dievam kas tev rādijās kad priekš sava Brāļa Ēsava bēdzi.

1.

Un Elohim sacīja uz Jēkabu: "Celies, ej uz Bēteli un paliec tur un taisi tur altāri El, kas tev parādījās, kad tu bēgi no sava brāļa Ēsava."

2.

Tad sacija Jēkabs uz savu Saimi un uz visiem kas ar to bija metiet nost tos svešus Dievus kas jūsu vidū ir un šķīstajties un pārģērbjieties citās Drēbēs.

2.

Tad Jēkabs sacīja saviem mājiniekiem un visiem tiem, kas bija pie viņa: "Atmetiet svešos dievus, kādi vēl jūsu vidū, šķīstaities un mainiet savas drēbes.

3.

Ceļamies un eima augša uz Beteli un tur darišu es vienu Altari tam STIPRAM DIEVAM kas man mano Bēdu Dienā atbildejis un pie  man bijis ir uz to Ceļu ko es staigajis esmu.

3.

Tad celsimies un noiesim uz Bēteli, un es tur uzcelšu altāri tam El, kas mani paklausīja manās posta dienās un kas bija ar mani ceļā, ko esmu nostaigājis."

4.

Tad deve tie Jēkabam visus svešus Dievus kas viņu Rokās bija un tās Aušu-Sprādzes kas viņu Ausīs bija un Jēkabs apslēpe tās apakš Ozola kas pret Siķemes ir un tie gāje projām.

4.

Un viņi nodeva Jēkabam visus svešos dievus, kādi bija viņu rokās, un arī tos auskarus, kas bija viņu ausīs, un Jēkabs tos apraka zem ozola pie Sihemas.

5.

Un Dievs uzsūtija Bailibu tiem Pilsātiem kas visapkārt viņiem bija tā ka tie Jēkaba Bērniem pakāļ ne dzinās.

5.

Un viņi devās ceļā, bet Elohim uzsūtīja bailību pār pilsētām, kas bija viņu apkārtnē, un tie nedzinās Jēkabam un viņa dēliem pakaļ.

6.

Un Jēkabs nāce Lusā kas ir iekš Kanāna Zemes ta ir Betele un visi Ļaudis kas ar viņu bija.

6.

Un Jēkabs nonāca Lūzā, kas atrodas Kānaāna zemē, tas ir, Bētelē; viņš līdz ar visu, kas tam bija.

7.

Un Viņš uztaisija tur vienu Altari un nosauce to Vietu El-Betele tapēc ka Dievs tam bij parādījies kad tas no sava Brāļa bēdze.

7.

Un viņš uzcēla tur altāri un nosauca to vietu: Ēl-Bētele, jo tur Elohim viņam bija atklājies, kad viņš bēga no sava brāļa.

8.

Un Debora Rebekas Emme nomire un tape aprakta pie  Beteles apakš to Ozolu ka Vārdu sacija nosauce Rauda-Ozols.

8.

Bet Rebekas aukle Debora nomira un tika apglabāta pie Bēteles zem ozola, un šo vietu nosauca: Raudu ozols.

9.

Un Dievs rādijās Jēkabam atkaļ kad Viņš no Mezopotamijas nāce un svētija viņu.

9.

Un Elohim parādījās Jēkabam vēlreiz, kad tas nāca no Mezopotāmijas, un Viņš to svētīja.

10.

Un Dievs sacija uz viņu: Tavs Vārds ir Jēkabs tavam Vārdam ne būs vairs Jēkabs sauktam tapt bet Israels būs tavam Vārdam būt un tas nosauce viņa Vārdu Israēls.

10.

Un Elohim sacīja viņam: "Tavs vārds ir Jēkabs, bet turpmāk tavs vārds nebūs Jēkabs, bet Israēls būs tavs vārds." Un Viņš to nosauca par Israēlu.

11.

Un Dievs sacija uz viņu: Es esmu tas viss spēcīgajs STIPRAIS DIEVS auglojies un vairojies Ļaudis un Ļaužu Pulki no tevim celsies un Ķēniņi nāks no taviem Gurniem.

11.

Un Elohim viņu pamācīja: "Es esmu visuspēcīgais El; augļojies un vairojies. Tauta, jā, pat tautu kopa lai ceļas no tevis, un ķēniņi nāks no taviem gurniem.

12.

Un šo Zemi ko es Ābrāmam un Īzākam devis esmu došu es tev un tavam Dzimumam pēc tev došu es šo Zemi.

12.

Un to zemi, ko Es biju devis Ābrahāmam un Īzākam, tev Es to došu, un taviem pēcnācējiem pēc tevis Es došu šo zemi."

13.

Tad uzbrauce Dievs no viņa uz augšu tanī Vietā kur tas ar viņu bij runājis.

13.

Un Elohim cēlās projām no viņa tai vietā, kur Viņš ar to bija runājis.

14.

Un Jēkabs uzcēle kādu Zīmi tanī Vietā kur tas ar viņu bij runājis vienu akmiņainu Zīmi un Viņš apsvaidija to ar Dzeramu-Upuri un lēje tur Eļji virsu.

14.

Bet Jēkabs uzcēla piemiņas akmeni vietā, kur viņš bija ar Viņu runājis, akmens stabu, un lēja pār to slakāmo upuri, un viņš lēja pār to arī eļļu.

15.

Un Jēkabs nosauce tās Vietas Vārdu kur Dievs ar viņu bij runājis Betele.

15.

Un Jēkabs nosauca vietu, kurā Elohim ar viņu bija runājis, par Bēteli.

16.

Un tie aizgāje no Beteles un tur bija vēl mazs Zemes Gabals jaiet līdz Evratai un Raēle dzemdeja.

16.

Un viņi devās ceļā no Bēteles; un, kad vēl bija atlicis kāds zemes pārgājiens līdz Efratai, Rahēlei bija jādzemdē, bet viņai bija grūti dzemdēt.

17.

Un viņai nāce grūti dzemdot un kad viņai Dzemšanā tik grūti nācās sacija ta Bērnu-Saņēmeja ne bīties jo šis Dēls tev arīdzan būs.

17.

Un, tā kā viņai bija grūti dzemdēt, tad vecmāte viņai sacīja: "Nebīsties, arī šoreiz tev būs dēls."

18.

Un kad viņai ta Dvēsele izgāje (jo ta nomire) tad nosauce ta viņa Vārdu Ben-Oni bet viņa Tēvs nosauce to Benjamin.

18.

Un notika, viņas dvēselei šķiroties, jo tai bija jāmirst, tā nosauca viņu par Benoni, bet Jēkabs to nosauca par Benjamīnu.

19.

Un Raēle nomire un tape aprakta Evratas Ceļ-Malā ta ir Betleme.

19.

Un Rahēle nomira un tika apglabāta pie ceļa uz Efratu, tas ir, uz Bētlemi.

20.

Un Jēkabs uztaisija vienu uzceltu Zīmi pār viņas Kapu ši ir Raēles Kapa Zīme līdz šai Dienai.

20.

Un Jēkabs uzcēla piemiņas akmeni pie viņas kapa vietas, tas ir Rahēles kapa akmens līdz šai dienai.

21.

Tad aizgāje Israēls un uzcēle savu Telti uz viņa pusi ta Torņa Eder.

21.

Un Israēls devās ceļā un uzcēla savu telti viņpus Migdalederas.

22.

Un tas notike kad Israēls tāi Zemē dzīvoja tad pie gāje Rūbens un guleja pie  Billas sava Tēva Sānu-Sievas un Israēls dzirdeja to un Jēkaba Dēlu bija divipadesmits.

22.

Un, kamēr Israēls vēl dzīvoja tanī zemē, Rūbens nāca un gulēja pie sava tēva blakussievas Bilhas, un Israēls to dabūja zināt. Un Jēkabam bija divpadsmit dēli.

23.

Leas Dēli bija Rūbens Jēkaba pirmdzimtajs un Zīmeans un Levis un Jūda un Isašars un Sebulans.

23.

Leas dēli ir: Rūbens, Jēkaba pirmdzimtais, Simeons, Levijs, Jūda, Isašars un Zebulons.

24.

Raēles Dēli bija Jāzeps un Benjamins.

24.

Rahēles dēli ir: Jāzeps un Benjamīns.

25.

Billas Raēles Kalpones Dēli bija Dans un Navtalus.

25.

Un Rahēles kalpones Bilhas dēli ir: Dans un Naftalis.

26.

Un Silpas Leas Kalpones Dēli bija Gads un Ašers; šie ir Jēkaba Dēli kas tam dzime iekš Mezopotamijas.

26.

Un Leas kalpones Zilfas dēli ir: Gads un Ašers. Tie ir Jēkaba dēli, kas viņam tika dzemdēti Mezopotāmijā.

27.

Un Jēkabs nāce pie  Īzāku savu Tēvu uz Mamre Kiriat-Arbā ta ir Hebrons kur Ābrāms un Īzāks kā Svešinieki bij mituši.

27.

Un Jēkabs nāca pie sava tēva Īzāka uz Mamri, Kirijat-Arbas tuvumā. Tā ir Hebrona, kur Ābrahāms un Īzāks bija dzīvojuši kā svešinieki.

28.

Īzāka Dzīviba bija simts un astoņdesmits Gadi.

28.

Bet Īzākam bija simts astoņdesmit gadi.

29.

Un Īzāks izlaide to Garu un nomire un tape saviem Ļaudim pie pulcināts vec un gan dzīvojis un viņa Dēli Ēsavs un Jēkabs aprake viņu.

29.

Un Īzāks kļuva vājš un nomira, un tika piepulcināts saviem ļaudīm, vecs un savu mūžu nodzīvojis, un Jēkabs un Ēsavs, viņa dēli, to apglabāja.

Nodaļa: Genesis

Birkas: