1. Mozus grāmata 34. nodaļa

 

Gliks

 

Jaunā

1.

Dina Leas Meita ko viņa Jēkabam bij dzemdejsi izgāje tās Zemes Meitas apraudzīt.

1.

Un Dīna, kas bija Leas meita un kuru tā bija dzemdējusi Jēkabam, gāja iepazīties ar tās zemes meitām.

2.

Tad ieraudzija to Siķems Hemora ta Etitera ta ZemesValdnieka Dēls un ņēme to un guleja pie tās un apsmēje to.

2.

Un viņu ieraudzīja Šehems, hīviešu valdnieka Hamora dēls, un viņš to paņēma, gulēja pie tās un nodarīja tai varasdarbu.

3.

Un viņa Sirds pie ķērēs Dinai Jēkaba Meitai un Viņš mīļoja to jaunu Meitu un runāja sirdsmīligi ar to jaunu Meitu.

3.

Un viņa sirds pieķērās Jēkaba meitai Dīnai, un viņš iemīlēja jaunavu un runāja laipnīgi ar viņu.

4.

Siķems runāja ar Hemoru savu Tēvu un sacija: Ņem man šo Meitu par Sievu.

4.

Un Šehems sacīja savam tēvam Hamoram: "Iegūsti man šo meitu par sievu."

5.

Un Jēkabs dzirdeja ka tas Dinu savu Meitu bij sagānijis un viņa Dēli bija ar to Ganamu-Pulku Laukā un Jēkabs ciete klusu tiekams tie nāce.

5.

Jēkabs gan bija dzirdējis, ka tas bija apsmējis viņa meitu Dīnu; bet viņa dēli bija pie viņa ganāmpulkiem laukos, un Jēkabs klusēja līdz viņu pārnākšanai.

6.

Tad izgāje Hemors Siķema Tēvs pie Jēkaba ar to runāt.

6.

Un Hamors, Šehema tēvs, gāja pie Jēkaba aprunāties.

7.

Un Jēkaba Dēli nāce no Lauka un kad tie to dzirdeja tad rūpe tas tiem Vīriem un tie apskaitās ļoti tapēc ka tas Ģeķibu iekš Israēļa bij darijis guledams pie  Jēkaba Meitas kam tā ne bij darīt.

7.

Pašreiz Jēkaba dēli arī nāca no lauka, un, tiklīdz tie to dzirdēja, tie pārskaitās, un tas tiem ļoti derdzās, jo, guļot pie Jēkaba meitas, tas kauna darbu bija nodarījis Israēlam. Tā tam nevajadzēja notikt.

8.

Un Hemors runāja ar tiem sacidams: Siķema mana Dēla Sirds pie ķerās jūsu Meitai Dodiet lūdzami viņam to par Sievu.

8.

Un Hamors runāja ar viņiem, sacīdams: "Šehema, mana dēla, sirds pieķērusies jūsu meitai, dodiet to viņam par sievu.

9.

Un apdraudzinajieties ar mums Dodiet mums jūsas Meitas un ņemiet priekš jums mūsas Meitas.

9.

Saradojieties ar mums; jūsu meitas dodiet mums, mūsu meitas ņemiet jūs.

10.

Un dzīvojiet pie  mums un visa ta Zeme būs atvēra jūsu Priekšā mītiet precajties un pelnajties iekš tās.

10.

Dzīvojiet ar mums. Zeme, kas jūsu priekšā, jums atvērta; dzīvojiet tanī, staigājiet apkārt un apmetieties tajā."

11.

Un Siķems sacija uz viņas Tēvu un uz viņas Brāļiem: Lai es Žēlastibu atromu jūsās Acīs un ko jūs man sacisiet to es došu.

11.

Un Šehems sacīja viņas tēvam un viņas brāļiem: "Kaut es atrastu labvēlību jūsu acīs! Ko jūs no manis prasīsit, to es došu.

12.

Prasajt papillam Kroņo-Naudu un Dāvanu tad došu es it kā jūs uz man sacisiet Dodiet man tikai to jaunu Meitu par Sievu.

12.

Lai cik lielu atpirkšanas maksu un cik daudz dāvanu jūs prasītu no manis, es tās došu, kā jūs sacīsit man, tikai dodiet jaunavu man par sievu."

13.

Tad atbildeja Jēkaba Dēli Siķemam un Hemoram viņa Tēvam ar Viltu un sacija: Tapēc ka tas Dinu viņu Māsu bij sagānijis un sacija uz tiem.

13.

Un Jēkaba dēli atbildēja Šehemam un viņa tēvam Hamoram ar viltu, tāpēc ka viņš bija apsmējis Dīnu, viņu māsu,

14.

Mēs nevaram šo Lietu darīt ka mēs mūso Māsu kādam Vīram dodam kam Priekš-Āda ir jo tas būtu mums viena Negantiba.

14.

un teica tam: "Mēs nevaram to pielaist, ka dodam savu māsu vīram, kas neapgraizīts, jo tas mums ir apkaunojums.

15.

Tomēr iekš ta būsim mēs jums paprātam ja jūs topat it kā mēs apgraizidami jūsu Starpā visu Vīrišku.

15.

Tikai ar vienu noteikumu mēs to varam darīt, ka jūs kļūtu kā mēs, apgraizīdami visus vīrus.

16.

Tad dosim mēs jums mūsas Meitas un ņemsim mums jūsas Meitas un dzīvosim ar jums kopā un būsim vieni Ļaudis.

16.

Tad mēs dotu savas meitas jums un ņemtu jūsu meitas, un mēs dzīvotu ar jums un būtu viena tauta.

17.

Bet ja jūs mums ne klausisiet un apgraizīzieties tad ņemsim mēs mūsu Meitu un aiziesim.

17.

Bet, ja jūs nepaklausīsit mums un neliksit apgraizīties, tad mēs paņemsim savu meitu un aiziesim."

18.

Un tie Vārdi patike Hemoram un Siķemam Hemora Dēlam.

18.

Šie vārdi patika Hamoram un Šehemam, Hamora dēlam.

19.

Un tas Jauneklis ne kavejās to Lietu darīt jo Viņš pie mīleja Jēkaba Meitu un tas bij godigi turēts pār visu savu Tēva Namu.

19.

Un jauneklis nekavējās darīt, kā bija teikts, jo viņam labi patika Jēkaba meita, un viņš visā sava tēva namā bija godāts.

20.

Tad nāce Hemors un Siķems viņa Dēls uz ta Pilsāta Vārtim un runāja ar sava Pilsāta Vīriem un sacija.

20.

Un Hamors ar savu dēlu Šehemu gāja pilsētas vārtos un runāja nopietni ar savas pilsētas ļaudīm, teikdami:

21.

Šie Vīri ir mierigi ar mums lai tie šinī Zemē mīt un precejās jo raugi tai Zemei ir gan platas Robežas priekš viņiem mēs ņemsim viņu Meitas mums par Sievām un dosim viņiem mūsas Meitas.

21.

Šie vīri tur labu prātu uz mums, atļaujiet tiem šinī zemē dzīvot un to pārstaigāt, jo zeme ir diezgan plaša viņu priekšā; mēs ņemsim viņu meitas sev par sievām un dosim savas meitas viņiem.

22.

Tomēr šinī Lietā grib tie Vīri mums paprātam būt pie  mums dzīvot un vieni Ļaudis būt ja viss kas vīriškigs ir mūsu Starpā apgraizīts top it kā viņi apgraiziti ir.

22.

Bet tikai tad vīri ir ar mieru dzīvot ar mums un kļūt par vienu tautu, ja katrs vīrs, gluži tāpat kā tas ir pie viņiem, tiktu apgraizīts.

23.

Viņu Ganami-Pulki un viņu Sagāds un visi viņu Lopi redzi tie mums piederēs? lai mēs tikai tiem paprātam esam tad tie pie mums dzīvos.

23.

Viņu ganāmpulki, viņu īpašumi un visi viņu lopi, vai tie nepiederēs mums? Izdabāsim viņu prātam, lai tie dzīvo ar mums!"

24.

Un tie klausija Hemoram un Siķemam viņa Dēlam visi kas caur viņa Pilsāta Vārtim gāje un tape apgraiziti visi Vīriški kas caur viņa Pilsāta Vārtim gāje.

24.

Un visi, kas tik mēdza nākt pa viņu pilsētas vārtiem, paklausīja Hamoram un viņa dēlam, un visi vīri tika apgraizīti, visi, kas gāja pa viņu pilsētas vārtiem.

25.

Un trešā Dienā kad tie Sāpes jute tad ņēme tie divi Jēkaba Dēli Zīmeans un Levis Dinas Brāļi ikkatrs savu zobinu un nāce droši Pilsātā un nokave visu vīrišku.

25.

Un notika, trešajā dienā, kad tiem bija sāpes, Simeons un Levijs, abi Jēkaba dēli, Dīnas brāļi, paņēma katrs pa zobenam, netraucēti ienāca pilsētā un apkāva visus vīrus.

26.

Un nokave arīdzan Hemoru un Siķemu viņa Dēlu ar Zobiņa Asmini un ņēme to Dinu no Siķema Nama un izgāje āran.

26.

Un tie nokāva ar zobena asmeni Hamoru un viņa dēlu Šehemu un paņēma no Šehema nama Dīnu un izveda to ārā.

27.

Tad nāce Jēkaba Dēli pār tiem Nokautiem un aplaupija to Pilsātu tapēc ka tie viņu Māsu bij sagānijuši.

27.

Un Jēkaba dēli gāja pie pārmāktiem un aplaupīja pilsētu, kurā viņu māsa bija tikusi apsmieta.

28.

Viņu Avis un viņu Vēršus un viņu Eņģeļus un to kas Pilsātā un kas Laukā bija ņēme tie.

28.

Viņu sīklopus un viņu liellopus, un viņu ēzeļus, un visu, kas bija pilsētā vai uz tīruma, tie nolaupīja.

29.

Un visu viņa Padomu visus viņu Bērniņus un visas viņu Sievas gūstija tie un aplaupija tos un viss kas Namās bija.

29.

Un visu viņu bagātību un visu viņu bērnu pulku, un viņu sievas tie aizveda gūstā kā laupījumu.

30.

Un Jēkabs sacija uz Zīmeanu un Levi: jūs esat man apbēdinajši smirdošu man daridami starp tās Zemes Iedzīvotajiem starp tiem Kananiteriem un Veresiteriem un es esmu mazs Pulkā ja tie pret man sapulcinasies tad tie manis apkaus un es tapšu izdeldēts es un mans Nams.

30.

Un Jēkabs sacīja Simeonam un Levijam: "Jūs grūžat mani postā, padarīdami mani ienīstu šīs zemes iedzīvotāju kānaāniešu un ferisiešu starpā. Cik liels ir mūsu skaits? Ja tie sapulcējas pret mani, tie mani var sasist. Un es un mans nams tiksim iznīcināti."

31.

Un tie sacija: Bij tad viņam mūsai Māsai it kā Maukai darīt?

31.

Bet tie sacīja: "Vai viņš drīkstēja apieties ar mūsu māsu kā ar netikli?"

Nodaļa: Genesis

Birkas: