1. Mozus grāmata 33. nodaļa

 

Gliks

 

Jaunā

1.

Un Jēkabs pacēle savas Acis un skatījās un redz Ēsavs nāce un četrdesmit Vīri ar to: Tad pie šķīre Viņš tos Bērnus pie Leas un pie Raēles un pie tām divi Kalponēm.

1.

Un Jēkabs pacēla savas acis un redzēja Ēsavu nākam un četri simti vīru ar viņu. Tad viņš sadalīja bērnus starp Leu, Rahēli un abām kalponēm.

2.

Un like tās Kalpones un viņu Bērnus papriekš un Leu un viņa Bērnus pakāļ tiem un Rāēli un Jāzepu visu pēc.

2.

Un viņš novietoja kalpones un viņu bērnus priekšgalā, bet aiz viņām Leu un tās bērnus, bet Rahēli un Jāzepu aiz viņiem.

3.

Un Viņš pats gāje tiem priekšā un klanījās septiņreizi pie Zemes tiekams Viņš pie sava Brāļa klāt tape.

3.

Bet viņš pats gāja tiem pa priekšu un palocījās septiņas reizes līdz zemei, kamēr tas tuvojās savam brālim.

4.

Un Ēsavs teceja tam preti un apkampe to un metēs apkārt viņa Kaklu un skūpstija to un tie raudaja.

4.

Bet Ēsavs steidzās tam pretim un to apkampa, krita tam ap kaklu un to skūpstīja, un tie raudāja.

5.

Un Viņš pacēle savas Acis un redzeja tās Sievas un tos Bērnus un sacija: Kam pieder tie kas pie tev un tas sacija: (šie ir) tie Bērni ko Dievs tavam Kalpam ir iedāvanajs.

5.

Un viņš pacēla savas acis un ieraudzīja sievas un bērnus un sacīja: "Kas tie tur tev?" Un tas atbildēja: "Tie ir mani bērni, ar kuriem Elohim ir svētījis tavu kalpu."

6.

Tad pie gāje tās Kalpones viņas un viņu Bērni un paklanījās.

6.

Tad kalpones pienāca ar saviem bērniem un palocījās.

7.

Un Lea pie gāje arīdzan un viņas Bērni un paklanījās un pēc nāce Jāzeps un Rāēle un paklanījās.

7.

Arī Lea un tās bērni nāca un palocījās viņa priekšā. Un pēc tam pienāca Jāzeps un Rahēle, un arī tie palocījās.

8.

Un Viņš sacija: Kam viss tas Lēģeris ko es sastapis esmu? un tas sacija: Ka es Žēlastibu atromu tavās Acīs mans KUNGS.

8.

Un viņš sacīja: "Kas tas tev par pulku, ko es esmu sastapis?" Un tas atbildēja: "Lai atrastu labvēlību tavās acīs, mans kungs."

9.

Un Ēsavs sacija: Man pašam gan ir mans Brāli patur kas tev pieder.

9.

Bet Ēsavs teica: "Man pašam ir diezgan, mans brāli, paturi, kas tev pieder."

10.

Bet Jēkabs sacija: Ak ne! lūdzams ja es Žēlastibu esmu atradis tavās Acīs tad ņem manu Dāvanu no manas Rokas; jo tapēc esmu es tavu Vaigu redzejis it kā būtu es Dieva Vaigu redzejis tik pie mīligi esi tu man saņēmis.

10.

Bet Jēkabs sacīja: "To gan ne! Ja es esmu atradis labvēlību tavās acīs, tad saņem dāvanu no manām rokām, jo, tavu vaigu redzot, man bija, it kā es redzētu Elohim vaigu, tādu laipnību tu man parādīji.

11.

Pie ņem lūdzams manu Svētību kas tev pie vesta ir jo Dievs ir man to žēligi iedāvanajis un man ir Dievs un gan: un tas spiede viņu ka Viņš to ņēme.

11.

Pieņem svētības dāvanu, kāda tev atnesta, jo Elohim mani ir svētījis un man ir visa kā." Un viņš tam to uzspieda, un tas pieņēma.

12.

Un Viņš sacija: Nāc eima projām es iešu ar tev līdzi.

12.

Un Ēsavs sacīja: "Dosimies ceļā, lai ejam; bet es iešu tev pa priekšu."

13.

Bet tas sacija uz viņu: Mans KUNGS zin ka man mīksti Bērni un Avis tad zīdamas Govis ir kad tos vienu Dienu tikai pārdzītu tad man visi Lopiņi apmirtu.

13.

Un viņš sacīja: "Mans kungs, tu zini, pie manis ir vārgi bērni un aitu un govju mātes, un, kad es tos pārdzītu, tad nākamā dienā ietu bojā viss lopu pulks.

14.

ej KUNGS lūdzams tavam kalpam papriekšu un es vadīšu maliņam it kā manas Lietas kas priekš man ir paspēj un it kā tie Bērni paspēj tiekams es pie  manu Kungu Sēirā nāku.

14.

Dodies, mans kungs, kā pirmais tava kalpa priekšā, un es gribu lēnām sekot ar tiem, kas man uzticēti, ar kustoņiem un bērniem, līdz nonākšu pie mana kunga Seīrā."

15.

Un Ēsavs sacija: Es tad jele pametišu pie  tev citus no tiem Ļaudim kas pie  man ir un tas sacija: Kam vajaga lai es Žēlastibu atromu mana KUNGA Acīs.

15.

Un Ēsavs sacīja: "Es, mazākais, atstāšu no tiem ļaudīm, kādi pie manis ir, dažus pie tevis." Un viņš sacīja: "Kādēļ tas vajadzīgs? Ja es tik atrodu labvēlību sava kunga acīs."

16.

Tā atgriezās Ēsavs tanī Dienā pa savu Ceļu uz Sēiru.

16.

Un Ēsavs tanī dienā atgriezās, pa savu ceļu iedams, Seīrā.

17.

Bet Jēkabs nogāje uz Sukotu un uzcēle Namu priekš sevim un darija saviem Lopiem Laidarus tādēļ nosauce Viņš tās Vietas Vārdu Sukot.

17.

Bet Jēkabs devās uz Sukotu un uzcēla sev namu, bet lopiem viņš uzcēla laidarus; tādēļ šīs vietas vārdu sauc Sukota.

18.

Un Jēkabs nāce uz Salemu Siķema Pilsātu kas ir iekš Kanāna Zemes kad Viņš no Mezopotamijas nāce un apmetēs priekš ta Pilsāta.

18.

Un Jēkabs sveiks nonāca Sihemas pilsētā, kas atrodas Kānaāna zemē, nākot no Mezopotāmijas. Viņš apmetās iepretim pilsētai.

19.

Un nopirkās vienu Zemes Gabalu no Hemora Bērniem Siķema Tēva par simts Sudraba Gabaliem un uzcēle tur savu Dzīvokli.

19.

Un viņš nopirka to zemes gabalu, uz kura savu telti bija uzcēlis, no Hamora, Šehema tēva, bērniem par simts naudas gabaliem.

20.

Un uztaisija tur vienu Altari un nosauce to: tas SPĒCĪGAIS ir Israēļa Dievs.

20.

Un viņš uzcēla turpat altāri un nosauca to: Israēla El.

Nodaļa: Genesis

Birkas: