1. Mozus grāmata 32. nodaļa

 

Gliks

 

Jaunā

1.

Jēkabs gāje savu Ceļu un tie Dieva Eņģeļi sastape to.

1.

Bet Jēkabs devās savā ceļā. Un Elohim eņģeļi tam parādījās.

2.

Un Jēkabs sacija šos redzedams: šie ir Dieva Kara-Spēks un nosauce tās Vietas Vārdu Mānāim.

2.

Un, tos ieraudzījis, Jēkabs sacīja: "Šī ir Elohim karapulka nometne." Un viņš nosauca šīs vietas vārdu: Mahanajima.

3.

UN Jēkabs sūtija Vēstis savā Priekšā uz Ēsavu savu Brāli uz Seira Zemi tās Edoma Tiesas.

3.

Un Jēkabs sūtīja vēstnešus savā priekšā pie sava brāļa Ēsava uz Seīras zemes Edoma apgabalu

4.

Un pavēleja tiem un sacija: Tā būs jums sacīt manam KUNGAM Ēsavam tā saka tavs Kalps Jēkabs: Es esmu Svešumā mitis pie Lābana un līdz šim tur kavejies.

4.

tiem pavēlēja, sacīdams: "Sakiet tā manam kungam Ēsavam: tā saka tavs kalps Jēkabs: es esmu kā svešinieks mitis pie Lābana līdz šai dienai.

5.

Un man ir Vērši un Eņģeļi Avis un Kalpi un Kalpones un es esmu sūtijis manam KUNGAM sludināt ka es Žēlastibu tavās Acīs atromu.

5.

Un man ir vērši, ēzeļi, sīklopi, kalpi un kalpones, un es sūtu šo vēsti savam kungam, lai atrastu žēlastību tavās acīs."

6.

Un tie Vēstneši atgriezās uz Jēkabu un sacija: Mēs nācam pie tavu Brāli pie  Ēsavu un Viņš tev arīdzan iet preti un četrdesmit Vīri ar viņu.

6.

Un sūtņi atgriezās pie Jēkaba, teikdami: "Mēs nogājām pie tava brāļa Ēsava, un tas jau nāk tev pretī, un četri simti vīru ir ar viņu."

7.

Tad bijājās Jēkabs ļoti un viņam bija bail un šķīre tos Ļaudis kas tam bij un tās Avis un tos Vēršus un tos Kamieļus divejs Pulks.

7.

Un Jēkabs ļoti izbijās, un smagas rūpes nospieda viņa sirdi, un viņš sadalīja ļaudis, kas bija ar viņu, tāpat sīklopus, liellopus un kamieļus divos pulkos,

8.

Un sacija: Ja Ēsavs vienam Pulkam virsu nāks un apkaus to tad tas otrs Pulks izmuks.

8.

un viņš domāja: ja Ēsavs uzbrūk vienam pulkam un to sakauj, tad atlikušais var mesties bēgt.

9.

Un Jēkabs sacija: Dievs mana Tēva Ābrāma un tu Dievs mana Tēva Īzāka. Ak KUNGS! kas tu uz mani sacijis esi atgriezies uz tavu Zemi un uz taviem Radiem un es tev gribu lab darīt.

9.

Un Jēkabs sacīja: "Tu, mana tēva Ābrahāma Elohim un mana tēva Īzāka Elohim, Tu, ak, יהוה, kas esi sacījis man: atgriezies savā zemē un pie savas cilts, tad Es tev darīšu labu, -

10.

Es esmu mazs pret visām Apžēlošanām un pret visas Pie ticibas ko tu savam Kalpam darijis esi. Jo ar šo Spieķi esmu es pār šo Jardanu pārgājis un nu esmu es par divi Pulkiem tapis.

10.

es esmu pārāk niecīgs visas tās žēlastības un uzticības priekšā, ko Tu Savam kalpam esi parādījis: ar spieķi rokā es pārcēlos pāri šai Jordānai, un tagad es esmu tapis par divi pulkiem.

11.

Izpesti man lūdzams no mana Brāļa Rokas no Ēsava Rokas jo es bīstos par viņu ka tas ne nāk un apkauj man to Māti ar tiem Bērniem.

11.

Izglāb mani no mana brāļa rokas, no Ēsava rokas, jo es bīstos viņa, ka tas nenāk un nenokauj mūs, mātes un viņu bērnus.

12.

Tu esi sacijis: Es ne mitešos tev labdarīt un likšu tavu Dzimumu kā Jūras Smiltis kas priekš liela Pulka ne var izskaititas tapt.

12.

Jo Tu esi sacījis: Es darīdams darīšu labu tev un vairošu tavus pēcnācējus kā jūras smiltis, kuru tik daudz, ka tās nevar saskaitīt."

13.

Un Viņš palike tur to Nakti un ņēme no ta kas tam pie  Rokas vienu Dāvanu priekš Ēsavu savu Brāli.

13.

Un viņš pārnakšņoja tur šo nakti un paņēma no tā, kas bija nācis viņa rokās, dāvanu savam brālim Ēsavam,

14.

Divisimts Kazas un dividesmits Āžus divisimts Avis un dividesmits Aunus.

14.

divi simti kazu, divdesmit āžus, divi simti avju un divdesmit aunus,

15.

Trīsdesmit zīdošas Kamieļu-Mātes ar saviem Kumeļiem četrdesmits Govis un desmits Vēršus dividesmits Eņģeļa-Mātes un desmits Kumeļus.

15.

trīsdesmit zīdītājas kamieļu mātes līdz ar kumeļiem, četrdesmit govis, desmit vēršus, divdesmit ēzeļu mātes un desmit ēzeļu kumeļus.

16.

Un deve tos savo Kalpu Rokā ikkatru Pulku sevišķi un sacija uz saviem Kalpiem: Eita jūs man papriekšu un pametiet Starpibu starp ikvienu Pulku.

16.

Un viņš tos deva savu kalpu rokās, katru ganāmpulku atsevišķi, un sacīja saviem kalpiem: "Ejiet manā priekšā, bet tā, lai paliek atstarpe starp vienu un otru pulku."

17.

Un Viņš pavēleja tam pirmajam sacidams: Kad Ēsavs mans Brālis tev sastaps un tev vaicās un sacīs: Kam tu piederi un uz kurien tu ej un kam pieder šie kas tavā Priekšā?

17.

Un viņš pavēlēja pirmajam un sacīja: "Kad tev nāk pretī mans brālis Ēsavs un prasa tev, sacīdams: kā vīrs tu esi, un kurp tu ej, un kam pieder tie, kas tavā priekšā? -

18.

Tad būs tev sacīt: Tie pieder tavam Kalpam Jēkabam tas sūta savam KUNGAM Ēsavam Dāvanu un redzi Viņš pats ir arīdzan pakāļ mums.

18.

tad saki: tavam kalpam Jēkabam tie pieder, tā ir dāvana, ko viņš sūta savam kungam Ēsavam, un arī viņš pats nāk aiz mums."

19.

Un Viņš pavēleja arīdzan tam otram un tam trešam un visiem kas tos Lopus dzine sacidams: Pēc šiem Vārdiem būs jums sacīt uz Ēsavu kad jūs to atrasiet.

19.

Un viņš pavēlēja tāpat arī otram un trešajam, un arī visiem, kas ar ganāmpulkiem nāca aiz viņa, sacīdams: "Tā jums jāsaka Ēsavam, viņu sastopot.

20.

Un jums būs arīdzan sacīt: Raugi tavs Kalps Jēkabs ir pakāļ mums jo Viņš sacija: Es samierinašu viņa Vaigu ar šo Dāvanu kas man papriekšu iet un pēc to redzešu es viņa Vaigu kas zina Viņš manis pie ņems.

20.

Un arī tā vēl sakiet: redzi, tavs kalps Jēkabs mums seko." Jo viņš domāja: es gribu remdināt viņa dusmas ar šo dāvanu, kas man iet pa priekšu, un tikai pēc tam es gribu pats rādīties viņa vaiga priekšā; varbūt viņš mani saņems draudzīgi.

21.

Tad aizgāje nu ta Dāvana viņam papriekšu bet Viņš pats palike to Nakti pie  sava Pulka.

21.

Un tā dāvana devās viņam pa priekšu ceļā, bet viņš pa nakti palika nometnē.

22.

Un Viņš cēlās tanī Naktī un ņēme savas divi Sievas un savas divi Kalpones un savus vienpadesmits Bērnus un gāje pie tās Pārceļamas-Vietas Jabaks.

22.

Un tai pašā naktī viņš piecēlās, paņēma abas savas sievas un abas savas kalpones, un savus vienpadsmit dēlus un cēlās pāri Jabokas upes braslam.

23.

Un Viņš ņēme tos un pārvede tos pār to Upi un Viņš pārvede kas tam bij bet Jēkabs palike viens pats.

23.

Tad viņš ņēma tos un pārveda pāri upei, tāpat visu, kas tam pašam piederēja.

24.

Tad cīnijās viens Vīrs ar to kamēr Diena sāka aust.

24.

Bet Jēkabs palika viens pats, un kāds ar viņu cīnījās līdz rīta ausmai.

25.

Un kad tas redzeja ka tas viņu ne pārspēja aiskāre tas viņa Ciskas Locekli ta ka tas Loceklis pie Jēkaba Ciskas cīkstot izgriezās.

25.

Kad tas redzēja, ka nespēj viņu pieveikt, tas aizskāra viņa ciskas kaulu, tā ka Jēkaba ciskas kauls izgriezās, cīnoties ar viņu.

26.

Un tas sacija: Palaid man jo Gaisma jau rādās bet Viņš atbildeja es tev ne palaišu ja tu man ne svētī.

26.

Un tas teica: "Atlaid mani, jo rīts sāk aust." Bet Jēkabs teica: "Es tevi neatlaidīšu, iekāms Tu mani nesvētīsi."

27.

Un tas sacija uz viņu: Kas ir tavs Vārds? un Viņš sacija Jēkabs.

27.

Un tas vaicāja: "Kā tevi sauc?" Viņš atbildēja: "Jēkabs."

28.

Tad sacija tas: Tavam Vārdam ne būs vairs Jēkabs sauktam tapt bet Israēls jo tu esi cīnijies ar Dievu un ar Cilvēkiem un esi pārspējis.

28.

Bet tas viņam sacīja: "Tavs vārds turpmāk nebūs Jēkabs, bet Israēls, jo tu ar Elohim un ar cilvēkiem esi cīnījies un esi uzvarējis."

29.

Un Jēkabs vaicaja un sacija: Pasaki man lūdzams tavu Vārdu un tas sacija: Kam tu jauta pēc manu Vārdu un tas svētija viņu turpat.

29.

Un Jēkabs jautāja un sacīja: "Pasaki jel savu vārdu!" Bet tas sacīja: "Kādēļ tu man prasi manu vārdu?" Un Viņš to tur svētīja.

30.

Un Jēkabs nosauce tās Vietas Vārdu Pniēl jo (sacija tas) es esmu Dievu no Vaiga Vaigam redzejis un mana Dvēsele ir Izglābta.

30.

Un Jēkabs nosauca to vietu par Pniēlu, jo: "Es esmu Elohim redzējis vaigu vaigā un esmu izglābis savu dzīvību."

31.

ta Saule uzlēce tam pēc to kad Viņš Pniēlu bij secen gājis; un Viņš kliboja ar savu Cisku.

31.

Un saule lēca, kad viņš Pniēlai gāja garām, bet viņš kliboja savas gūžas dēļ.

32.

Tapēc ne ēd Israēļa Bērni no Dzīsles pie Ciskas Locekļa līdz šodien tapēc ka Jēkabam ta Dzīsle pie Ciskas Locekļa maitata tapa.

32.

Tāpēc Israēla bērni līdz šai dienai neēd gūžas dzīslu, kas iet pār ciskas locītavu, jo Jēkabam bija skarta gūžas dzīsla.

Nodaļa: Genesis

Birkas: