1. Mozus grāmata 31. nodaļa

 

Gliks

 

Jaunā

1.

UN Viņš dzirdeja Lābana Bērnu Vārdus kas sacija Jēkabs ir visu paņēmis kas mūsu Tēvam pieder un no ta kas mūsu Tēvam piederēja ir Viņš visu šo Godu padarijis.

1.

Bet viņš dzirdēja Lābana dēlus sakām: "Jēkabs ir piesavinājies it visu, kas mūsu tēvam bija. No tā, kas mūsu tēvam pieder, viņš sagādājis sev visu šo bagātību."

2.

Un Jēkabs redzeja Lābana Vaigu un redzi tas ne bija tā kā Vakar un aizvakar.

2.

Un Jēkabs vēroja Lābana seju, un, lūk, tā nebija pret viņu tāda kā vakar un aizvakar.

3.

Un tas KUNGS sacija uz Jēkabu: Atgriezies uz tavu Tēva-Zemi un pie  taviem Radiem un es būšu ar tevim:

3.

Un יהוה sacīja uz Jēkabu: "Atgriezies sava tēva zemē pie savas cilts, un Es būšu ar tevi."

4.

Tad sūtija Jēkabs un aicinaja Raēli un Leu uz Lauku pie savām Avim.

4.

Un Jēkabs sūtīja ziņu un lika Rahēlei un Leai nākt uz lauka pie viņa sīklopiem.

5.

Un sacija uz tām: Es redzu jūso Tēva Vaigu ka tas ne ir pret man it kā vakar un aizvakar bet mana Tēva Dievs ir ar manim bijis.

5.

Un viņš sacīja tām: "Es vēroju jūsu tēva seju, ka tā vairs nav pret mani tāda kā vakar un aizvakar; bet mana tēva Elohim ir ar mani,

6.

Un jūs zinat ka es ar visu savu Spēku jūsu Tēvam kalpojis.

6.

un jūs zināt, ka es ar visiem saviem spēkiem esmu kalpojis jūsu tēvam.

7.

Bet jūsu Tēvs ir man pievīlis un manu Algu desmitkārt pārgrozijis tomēr Dievs tam ne ir Vaļu devis pie man Ļaunu darīt.

7.

Bet jūsu tēvs mani ir pievīlis, un viņš ir pārgrozījis manu algu desmitām reižu, bet Elohim nav ļāvis viņam ļaunu man darīt.

8.

Kad Viņš tā sacija: tām lāsaiņām būs tava Alga būt tad vedās visas Avis lāsaiņas un kad Viņš ta sacija: tām ieraibām būs tava Alga būt tad vedās visas Avis ieraibas.

8.

Ja viņš sacīja: lāsainie lai ir tava alga,- tad visiem sīklopiem atnesās lāsaini jēri un kazlēni. Bet, ja viņš sacīja: raibie lai ir tava alga,- visiem atnesās raibi jēri un kazlēni.

9.

Tā ir Dievs jūsu Tēvam tos Lopus atņēmis un man devis.

9.

Elohim ir atņēmis jūsu tēvam ganāmpulku un devis man.

10.

Un tas notike tanī Laikā kad tās Avis apgājās ka es savas Acis pacēlu un redzeju Sapnī un raugi tie Āži apgājās ar tiem ieraibiem raibiem un lāsaiņiem sīkiem Lopiem.

10.

Un notika, ap avju apiešanās laiku, es, savas acis pacēlis, sapnī redzēju: un, lūk, visi teķi, kas aplēca avis, bija svītraini, lāsaini un raibi.

11.

Tad sacija tas Dieva Eņģelis uz man Sapnī: Jēkabs un es saciju: še es esmu.

11.

Un Elohim eņģelis sacīja man sapnī: Jēkab! – Un es sacīju: te es esmu.

12.

Un tas sacija: Pacel jele tavas Acis un skatajs visi tekuļi apjaucās ar tām ieraibām lāsaiņām un raibām Avim jo es esmu to visu redzejis ko tev Lābans dara.

12.

Un Viņš sacīja: atver savas acis un skaties: visi teķi, kas aplec avis, ir svītraini, lāsaini un raibi; jo Es esmu redzējis, ko Lābans tev ir darījis.

13.

Es esmu tas STIPRAIS Beteles DIEVS kur tu to uzceltu Zīmi svaidijis esi kur tu man apsolidamies esi apsolijies celies nu un izeij no šās Zemes un atgriezies uz tavu Dzimteni.

13.

Es esmu tas Bēteles El, kur tu piemiņas akmeni esi svaidījis, kur tu esi Man solījumu devis. Bet tagad celies, ej no šīs zemes projām un atgriezies savā dzimtajā zemē."

14.

Tad atbildeja Raēle un Lea un sacija uz to: Voj ir mums vēl Daliba un Iemantošana mūsu Tēva Namā?

14.

Un Rahēle un Lea atbildēja viņam: "Vai mums vēl ir kāda daļa jeb mantojums mūsu tēva namā?

15.

Redzi mēs par Svešām no viņa esam turetas jo Viņš ir mūs pārdevis un arīdzan mūsu Naudu aprīdams aprījis.

15.

Vai viņš mūs netur kā svešinieces? Jo viņš mūs ir pārdevis un pats apēdis mūsu atlīdzības naudu.

16.

Jo visa Bagātiba ko Dievs mūsu Tēvam ir atņēmis pieder mums un mūsu Bērniem un nu visu ko Dievs uz tev ir sacijis to dari.

16.

16 Un visa bagātība, ko Elohim atņēmis mūsu tēvam, pieder mums un mūsu bērniem. Tad nu dari visu, ko Elohim tev ir sacījis."

17.

Un Jēkabs cēlās un like savus Bērnus un savas Sievas uz Kamieļiem.

17.

Un Jēkabs cēlās un uzsēdināja savus bērnus un savas sievas uz kamieļiem.

18.

Un aizvede visus savus Lopus un visu savu Mantu ko Viņš Mezopotamijā bij pelnijis ka tas nāktu pie Īzāku savu Tēvu uz Kanāna Zemi.

18.

Un viņš savāca visus savus ganāmpulkus un visu savu mantību, ko bija ieguvis, ganāmpulkus, ko tas Mezopotāmijā bija ieguvis, lai ietu pie sava tēva Īzāka uz Kānaāna zemi.

19.

Un Lābans bij aizgājis savas Avis cirpt un Raēle zaga tos Elka-Dievus kas viņas Tēvam bij.

19.

Bet, kad Lābans gāja savas avis cirpt, Rahēle nozaga terafīmu, kas bija viņas tēvam.

20.

Un tad zaga Jēkabs Lābanam tam Sīreram to Sirdi ka tas viņam ne sacija ka tas bēgtu.

20.

Un Jēkabs pievīla aramieti Lābanu, jo neko neteica tam par savu bēgšanu.

21.

Un Viņš bēdze un viss kas viņam bij un cēlās un pārcēlās pār Upi un griezās tiešām uz to Kalnu Gileād.

21.

Un viņš bēga līdz ar visu, kas tam bija, un cēlās un pārgāja pāri upei, un virzījās uz Gileāda kalna pusi.

22.

Un trešā Dienā tape Lābanam sacīts: Jēkabu esam nobēgušu.

22.

Bet Lābanam trešajā dienā tika paziņots, ka Jēkabs aizbēdzis.

23.

Tad ņēme tas savus Brāļus un dzinās tam pakāļ septiņ Dieno Gājumu un panāce to virs to Kalnu Gileād.

23.

Tad viņš ņēma savus brāļus un dzinās tam pakaļ septiņu dienu gājumā un panāca viņu pie Gileāda kalna.

24.

Tomēr Dievs nāce pie  Lābanu to Sīreri Sapnī un sacija uz to: sargajs ka tu ar Jēkabu ne runa no laba uz ļaunu.

24.

Un Elohim nāca pie aramieša Lābana sapnī, nakts laikā, un sacīja: "Sargies, ka tu ar Jēkabu nerunā ne labu, ne ļaunu."

25.

Un Lābans panāce Jēkabu un Jēkabs bij savu telti uzcēlis Kalnā un Lābans ar saviem Brāļiem uzcēle (savu Telti) uz to Kalnu Gileād.

25.

Un Lābans panāca Jēkabu; un Jēkabs savu telti bija uzcēlis kalnā; arī Lābans ar saviem brāļiem uzcēla savu telti Gileāda kalnā.

26.

Tad sacija Lābans uz Jēkabu: ko esi tu darijis ka tu manu Sirdi esi pazadzis un manas Meitas aizvedis it kā caur zobinu saņemtas?

26.

Un Lābans teica Jēkabam: "Ko tu man esi darījis! Kāpēc tu esi mani pievīlis, manas meitas aizvezdams kā kara gūsteknes?

27.

Kam esi tu paslepen aisbēdzis un tev no man nozadzies un neesi man to pasacijis ka es tev būtu pavadijis ar Līgsmibu un Dziesmām ar Bungām un Koklēm?

27.

Kāpēc tu esi slepeni aizbēdzis, mani pievildams, un neesi man to sacījis? Es tevi būtu pavadījis ar prieku un dziesmām, ar bungām un cītarām.

28.

Tu arīdzan man neesi ļāvis manus Dēlus un manas Meitas skūpstīt? tu esi ne sapratigi darijis šo daridams.

28.

Un tu neesi ļāvis man noskūpstīt manus bērnubērnus un manas meitas. Tiešām, tu esi aplam darījis.

29.

Gan būtu spēka manā Rokā jums ļaunu darīt bet jūsu Tēva Dievs ir vakar uz man runājis sacidams: Sargajs ka tu ar Jēkabu ne runa no laba uz ļaunu.

29.

Mana roka gan ir pietiekami stipra, lai tev darītu ļaunu, bet tavu tēvu Elohim vakar runāja uz mani, sacīdams: sargies, ka tu ar Jēkabu nerunā ne labu, ne ļaunu.

30.

Un nu tu esi ātri aizgājis jo tu esi ilgodamies ilgojies pēc tava Tēva Namu kapēc esi tu manus Dievus nozadzis?

30.

Nu labi, tu esi ietin aizgājis tāpēc, ka tu ilgodamies ilgojies pēc sava tēva nama; bet kāpēc tu esi nozadzis manus dievus?"

31.

Tad atbildeja Jēkabs un sacija uz Lābanu: Tapēc ka es bījājos jo es domaju ka tu taču tavas Meitas ar Varu ne atņemtu.

31.

Un Jēkabs atbildēja un sacīja Lābanam: "Es baidījos, jo es domāju, ka tu man tik ar varu neatņem savas meitas.

32.

Bet pie  ka tu tavus Dievus atrasi tas lai priekš mūsiem Brāļiem dzīvs ne paliek mekle kas tev pieder kas pie man ir un ņemies tos nost. Bet Jēkabs ne zinaja ka Raēle tos bij nozagusi.

32.

Pie kā tiek atrasti tavi dievi, tas lai mitas dzīvot! Mūsu brāļu klātbūtnē pārmeklē to, kas man ir, un ņem to sev." Bet Jēkabs nezināja, ka Rahēle bija tos nozagusi.

33.

Un Lābans gāje Jēkaba Teltī un Leas Teltī un to divejo Kalpoņu Teltī un ne atrade ne nieka un Viņš izgāje no Leas Telts un gāje Raēles Teltī.

33.

Un Lābans iegāja Jēkaba teltī un Leas teltī, un abu kalpoņu teltīs, un viņš tur nekā neatrada; un viņš iznāca no Leas telts un iegāja Rahēles teltī.

34.

Bet Raēle bij tos Elka-Dievus ņēmusi un bij tos apakš to Kamieļu-Pakaišu likusi un uzsēdās tiem virsu. Un Lābans apgrābstija visu to Telti? un ne atrade tos.

34.

Un Rahēle bija paņēmusi terafīmu un ielikusi to kamieļa seglos un pati uzsēdusies tiem virsū. Un Lābans iztaustīja visu telti un nevarēja to atrast.

35.

Un ta sacija uz savu Tēvu: Ne apskaisties mans KUNGS ka es priekš tevis ne varu celties jo man klājas kā Sievām mēdz būt un Viņš pārmekledams ne atrade tos Elka-Dievus.

35.

Bet viņa sacīja savam tēvam: "Lai mans kungs nedusmojas, ka es viņa priekšā nevaru piecelties, jo man klājas, kā sievām mēdz būt." Un viņš meklēja, bet neatrada terafīmu.

36.

Tad apskaitās Jēkabs un aizbildinājās pret Lābanu un Jēkabs atbildeja un sacija uz Lābanu: Kas ir mans Noziegums ka ir mani Grēki ka tu tik karsti man esi pakāļdzinies?

36.

Un Jēkabs sadusmojās un uzbruka Lābanam. Un Jēkabs atbildēja un sacīja Lābanam: "Ko es esmu pārkāpis, ko es esmu nogrēkojies, ka tu man dzenies pakaļ?

37.

Ka tu esi visus manus Rīkus aptaustijis ko esi tu atradis no visiem tava Nama Rīkiem Liec to priekšā priekš maniem un taviem Brāļiem ka tie starp mums abējiem tiesa.

37.

Tu esi aptaustījis visas manas lietas. Ko tu esi atradis no sava nama lietām? Liec to tagad manu un savu brāļu priekšā, lai tie izšķir, kam taisnība.

38.

Šos dividesmits Gadus esmu es pie tev bijis tavas Avis un tavas Kazas ne ir izmetušas un tos Aunus no tavām Avim es neesmu ēdis.

38.

Divdesmit gadus es esmu bijis pie tevis; tavas avis un tavas kazas nav izmetušās, un tavu sīklopu aunus un āžus es neesmu ēdis.

39.

To saplositu es neesmu tev pārnesis tas man bij jamaksa no manas Rokas esi tu to prasijis kaut tas bij zagts tapis Dienā jeb tas bij Naktī zagts tapis.

39.

Saplosīto es neesmu tev atnesis atpakaļ, es esmu samaksājis; no manas rokas tu to atprasīji, vai nu tas bija zudis dienā, vai naktī.

40.

esmu tāds bijis ka man Dienā Karstums nomāce un Naktī Augstums un Miegs ne nāce manās Acīs.

40.

Es esmu tā dzīvojis, ka karstums mani ēda dienā, bet aukstums naktī. Un miegs bēga no manām acīm.

41.

Es esmu dividesmits Gadus tavā Namā bijis četrpadesmits Gadus esmu es tev par tavām divi Meitām kalpojis un seš Gadus par tavām Avim un tu esi manu Algu Desmitkārt pārgrozijis.

41.

Es tev divdesmit gadus esmu kalpojis, četrpadsmit gadus es esmu kalpojis par tavām abām meitām un sešus gadus par taviem sīklopiem; desmitām reižu tu manu algu esi pārgrozījis.

42.

Kaut mana Tēva Dievs tas Ābrāma Dievs un Īzāka Bījašana ne būtu pie  man bijis tu nu būtu man tukšu aizsūtijis Dievs ir manas Bēdas un mano Roku Darbu uzlūkojis un tev isgājušā Naktī apsaucis.

42.

Ja nebūtu bijis mana tēva Elohim, Ābrahāma Elohim, un tas, ko Īzāks bīstas, ar mani, tad tagad tukšām rokām tu būtu mani atlaidis. Bet Elohim ir redzējis manas bēdas un manu roku darbu un šonakt lietu izšķīris."

43.

Tad atbildeja Lābans un sacija uz Jēkabu: Tās Meitas ir manas Meitas un tie Bērni ir mani Bērni un tās Avis ir manas Avis un viss ko tu redzi tas ir mans un ko darišu es šām manām Meitām šodien jeb viņu Bērniem ko tās ir dzemdejušas.

43.

Un Lābans atbildēja un sacīja Jēkabam: "Šīs meitas ir manas meitas, šie bērni – mani bērni un šie sīklopi – mani lopi, un viss, ko tu pārredzi, tas ir mans. Bet ko gan es šodien darīšu savām meitām vai viņu bērniem, kurus tās ir dzemdējušas?

44.

Un nu nāc darisim Deribu es un tu ka ta esoti par Liecibu starp man un starp tev.

44.

Tāpēc nāc, lai noslēdzam derību, es un tu, un lai tā ir liecība starp mani un tevi."

45.

Un Jēkabs ņēme vienu Akmini un uzcēle to par Zīmi.

45.

Un Jēkabs paņēma akmeni un cēla to par piemiņas akmeni.

46.

Un Jēkabs sacija uz saviem Brāļiem: Salasajt Akmiņus un tie ņēme Akmiņus un salike tos vienā Kopā un ēde tur virs to Kopu.

46.

Un Jēkabs sacīja saviem brāļiem: "Salasiet akmeņus!" Un tie paņēma akmeņus un izveidoja akmens kaudzi un ēda tur pie tās akmens kaudzes.

47.

Lābans nosauce to Jegar-Sāduta bet Jēkabs nosauce to Gilead.

47.

Un Lābans to nosauca: Jegar-Sahaduta, bet Jēkabs to nosauca: Galeda.

48.

Un Lābans sacija: Ši Kopa lai šodien Liecibu dod starp man un starp tev tapēc tape viņa Vārds nosaukts Gilead.

48.

Un Lābans sacīja: "Šī kaudze lai ir par liecību šodien starp mani un tevi." Tāpēc tas nosauca tās vārdu: Galeda

49.

Un Micpa tapēc ka Viņš sacija: Lai tas KUNGS redz uz man un uz tev kad mēs viens otru ne redzesimies.

49.

un arī Micpa, tāpēc ka tas sacīja: " יהוה lai ir sargs pār mani un pār tevi, kad mēs neredzamies.

50.

Ja tu apbēdinasi manas Meitas un ņemsies Sievas pār manām Meitām: Ne viens ir pie mums redzi Dievs būs Liecinieks starp man un starp tevis.

50.

Ja tu ļauni apiesies ar manām meitām vai kad tu ņemsi citas sievas klāt pie manām meitām, kur neviena nav klāt, tad redzi: Elohim ir liecinieks mūsu vidū."

51.

Tad sacija Lābans uz Jēkabu: Redz ši Kopa un redz ši uzcelta Zīme ko es uzcēlis esmu starp man un starp tev.

51.

Un Lābans sacīja Jēkabam: "Redzi, šī kaudze un šis piemiņas akmens, ko esmu uzcēlis starp mani un tevi:

52.

Ši Kopa lai Liecibu dod ka es ne iešu pāri pie tev secen šo Kopu un ka tev ne būs pāri nākt secen šo Kopu un šo uzceltu Zīmi ļaunu darīt.

52.

liecinieces ir šī kaudze un šis akmens, ka es neiešu pāri pie tevis un tu nenāksi pāri pie manis, lai darītu ļaunu.

53.

Ābrāma Dievs un Nahora Dievs un viņu Tēvu Dievs lai tiesa starp mums.

53.

Ābrahāma Elohim un Nahora Elohim lai ir soģis starp mums, viņu tēvu Elohim!" Un to Jēkabs apzvērēja pie Tā, ko Īzāks, viņa tēvs, bijās.

54.

Un Jēkabs zvērēja pie  sava Tēva Īzāka Bījašanas un Jēkabs upureja Upuri Kalnā un aicinaja savus Brāļus Maizi ēst un tie ēde Maizi un palike par Nakti uz to Kalnu.

54.

Un Jēkabs sagatavoja upuri uz kalna un aicināja savus radus ēst maizi. Un viņi ēda maizi un pārnakšņoja kalnā.

55.

Un Lābans cēlās Rītā agri un skūpstija savus Bērnus un savas Meitas un svētija tos un Lābans aizgāje un atgriezās uz savu Vietu.

55.

 Un Lābans pamodās nākamajā rītā, sagatavojās ceļam un, skūpstījis savus bērnubērnus un savas meitas, atgriezās savā dzīves vietā.

Nodaļa: Genesis

Birkas: