4. Mozus grāmata 22.nodaļa

Gliks

Jaunā

1.

Tad cēlās tie Israēļa Bērni un apmetās Moaba Klajumos šaī Jardaņas Pusē pret Jeriku.

1.

Tad Israēla bērni devās ceļā un apmetās Moāba līdzenumā, viņpus Jordānai, iepretim Jērikai.

2.

Tad nu Balaks Cipora Dēls dzirdeja visu ko Israēls tiem Amoriteriem bij darijis.

2.

Kad nu Balaks, Cipora dēls, visu to redzēja, ko Israēls bija amoriešiem nodarījis,

3.

Tad bijājās Moabs ļoti priekš tiem Ļaudim jo to bija daudz un Moabam bija bail priekš tiem Israēļa Bērniem.

3.

tad moābieši varen izbijās no tās tautas, jo to bija daudz, un moābiešiem bija bailes no Israēla bērniem.

4.

Tapēc sacija Moabs uz tiem Midijaniteru Vecajiem: Nu apēdīs ši Draudze visu kas apkārt mums ir itin kā viens Vērsis to Zāli virs Zemes apēd; tanī Laikā bija Balaks Cipora Dēls to Moabiteru Ķēniņš.

4.

Tāpēc Moābs runāja ar midiāniešu vecajiem: "Nu šie, tur sapulcējušies, gan notīrīs tīru visu mūsu apkārtni itin kā vērsis, kas aprij lauka zāli!" Bet Balaks, Cipora dēls, bija tanī laikā Moāba ķēniņš.

5.

Un tas izsūtija Vēstis uz Bileamu Beora Dēlu Petorā kas pie tās Upes ir iekš viņa Ļaužu Bērnu Zemes viņu aicinadams un sacija: Raugi tur ir Ļaudis no Egiptes-Zemes izgājuši redz tie ir to Zemes Virsu apklājuši un gul man it preti.

5.

Un tas sūtīja vēstnešus pie Bileāma, Beora dēla, uz Petoru pie lielās upes viņa tautas bērnu zemē, lai viņu aicinātu, un sacīja: "Redzi, tur ir tauta, kas iznākusi no Ēģiptes; redzi, tie apklāj zemes virsu un ir apmetušies pret mani.

6.

Un nu nāc jele un nolād man tos Ļaudis jo šie ir stipraki ne kā es tos varētu apkaut un no tās Zemes izdzīt jo es zinu ka kuru tu svētī tas ir svētīts un ko tu nolādi tas ir nolādēts.

6.

Un tagad, lūdzams, nāc un nolādi man šo tautu, jo tā ir stiprāka nekā es, tad varbūt es varētu tos pieveikt un izdzīt no zemes; jo es zinu, ka tas, ko tu svētī, ir svētīts un, ko tu nolādi, ir nolādēts."

7.

Tad gāje tie Moabiteru Vecajie un tie Midijaniteru Vecajie un tiem bija ta Zilešanas Alga sava Rokā un nāce pie  Bileamu un runāja Balaka Vārdus uz to.

7.

Tad moābiešu vecaji un midiāniešu vecaji gāja, un zīlnieku alga jau tiem bija rokā, un tie nogāja pie Bileāma un sacīja viņam Balaka vārdus.

8.

Tad sacija tas uz viņiem: Palieciet šeit pār Nakti tad atsacišu es jums itin kā tas KUNGS uz man runās un tie Moaba Virsnieki palike pie  Bileama.

8.

Tad tas viņiem sacīja: "Palieciet šeit pa nakti, tad es jums došu līdzi vēsti, ko יהוה  man iedos." Un moābiešu vadoņi palika pie Bileāma.

9.

Un Dievs nāce pie  Bileama un sacija: Kas tie tādi Ļaudis kas pie  tevis ir ?

9.

Un Elohim nāca pie Bileāma un tam jautāja: "Kas tie tādi par vīriem tur pie tevis?"

10.

Tad sacija Bileams uz Dievu: Balaks Cipora Dēls tas Moabiteru Ķēniņš ir pie  man sūtijis.

10.

Un Bileāms atbildēja Elohim: "Balaks, Cipora dēls, moābiešu ķēniņš, ir tos pie manis sūtījis un caur viņiem liek man sacīt:

11.

(Sacidams:) Redz Ļaudis ir no Egiptes-Zemes izgājuši un ir tās Zemes Virsu apklājuši nāc nu nolād man tos taču es varešu pret tiem karot un tos izdzīt.

11.

redzi, tauta ir iznākusi no Ēģiptes un apklāj visu zemes virsu. Tagad nāc, nolādi tos manis labad, varbūt tad es spēšu pret tiem karot un tos izdzīt."

12.

Tad sacija Dievs uz Bileamu: Tev ne būs ar viņiem iet tev ne būs šos Ļaudis nolādēt jo tie ir svētīti.

12.

Tad Elohim sacīja Bileāmam: "Tev nebūs iet kopā ar viņiem, un tev nebūs nolādēt šo tautu, jo tā ir svētīta!"

13.

Tad cēlās Bileams agri un sacija uz Balaka Lieliem-Kungiem: Eite uz jūsu Zemi jo tas KUNGS aizliedz un ne palaiž man ar jums iet.

13.

Un no rīta Bileāms agri piecēlās un sacīja Balaka vadoņiem: "Eita atpakaļ uz savu zemi, jo יהוה man ir aizliedzis un neļauj iet ar jums."

14.

Tad cēlās tie Moaba Virsnieki un nāce pie  Balaku un sacija: Bileams ir aisliedzies ar mums iet.

14.

Tad cēlās moābiešu vadoņi un nāca pie Balaka un tam pavēstīja: "Bileāms ir atsacījies nākt mums līdzi."

15.

Tad sūtija Balaks vēl vairak un jo cienigus LielusKungus.

15.

Tad Balaks mēģināja vēl vienu reizi un nosūtīja daudz vairāk un cienījamākus vadoņus nekā tos.

16.

Tie nāce pie  Bileamu un sacija uz to: Tā saka tev Balaks Cipora Dēls: Ne liedzies lūdzams! pie  man nākt.

16.

Un tie nāca pie Bileāma un sacīja: "Tā saka Balaks, Cipora dēls: lūdzams, neliedzies nākt pie manis!

17.

Jo es tev augsti Godinašu un visu ko tu uz man sacisi darišu es: Tad nāc jele nolād man šos Ļaudis.

17.

Jo es tevi godināt godināšu, un visu, ko tu man teiksi, to es izdarīšu; bet, lūdzams, nāc un nolādi man šo tautu!"

18.

Tad atbildeja Bileams un sacija uz Balaka Kalpiem: Kaut man Balaks savu Namu pilnu Zelta un Sudraba dotu tad ne varētu es ta KUNGA mana Dieva Vārdu pārkāpt daridams kādu mazu jeb lielu Lietu.

18.

Tad Bileāms atbildēja un sacīja Balaka kalpiem: "Kaut vai Balaks man dotu savu namu pilnu piebērtu ar zeltu un sudrabu, tad tomēr es nevarētu pārkāpt יהוה, sava Elohim, pavēli, darot vai nu mazas, vai arī lielas lietas.

19.

Un nu palieciet jele arīdzan šo Nakti pie  manis ka man zinams top ko tas KUNGS ar man vēl runās.

19.

Un tad nu palieciet arī šo nakti pie manis, tad es redzēšu, ko יהוה man tālāk teiks."

20.

Tad nāce Dievs pie  Bileamu Naktī un sacija uz to: Ja tie Vīri nākuši ir tev aicināt tad celies ej ar viņiem bet tev būs to Vārdu darīt ko es uz tev  runašu.

20.

Tad Elohim nāca pie Bileāma nakts laikā un tam sacīja: "Ja tie vīri ir nākuši tevi aicināt, tad celies un ej ar viņiem, bet tikai to Vārdu, ko Es tev teikšu, to pildi."

21.

Tad cēlās Bileams agri un apsedloja savu Eņģeļa Māti un gāje ar tiem Moaba Virsniekiem.

21.

Tad Bileāms piecēlās agri no rīta un apsegloja savu ēzeļu māti un devās līdzi moābiešu vadoņiem.

22.

Bet ta Dieva Bardzība apskaitās tapēc ka Viņš gāje un ta KUNGA Eņģelis stāveja uz to Ceļu viņam par Pretinieku Viņš tad jāje uz savu Eņģeļa-Māti un viņa divi Puiši ar viņu.

22.

Bet Elohim dusmas pret to iedegās, tāpēc ka tas gāja, un יהוה eņģelis nostājās viņam ceļā, lai būtu viņam par naidīgu pretinieku; un viņš jāja uz savas ēzeļu mātes, un divi tā puiši bija viņam līdzi.

23.

Tad ieraudzija ta EņģeļaMāte ta KUNGA Eņģeli uz Ceļu stāvam ar pliku zobinu savā Rokā un ta Eņģeļa-Māte atkāpe no Ceļa un gāje uz Tīrumu tad kūle Bileams to Eņģeļa-Māti viņu uz Ceļu griezdams.

23.

Un ēzeļu māte ieraudzīja יהוה eņģeli uz ceļa stāvam ar atvēztu zobenu rokā, un ēzeļu māte nogriezās no ceļa un gāja pa lauku; tad Bileāms sita ēzeļu māti, lai to uzgrieztu uz ceļa.

24.

Bet ta KUNGA Eņģelis Stāveja uz vienu Celiņu ta Vīna-Dārza kur abejās Pusēs Mūris bija.

24.

Bet יהוה eņģelis nostājās ceļa šaurumā starp vīna dārziem, kur abās pusēs bija mūris.

25.

Kad nu ta Eņģeļa-Māte ta KUNGA Eņģeli ieraudzija tad spiedās viņa pie  Mūra un spiede Bileama Kāju pie Mūra tapēc kūle tas viņu vēl vairak.

25.

Kad nu ēzeļu māte ieraudzīja יהוה eņģeli, tad viņa spiedās gar mūri un saspieda pie mūra Bileāmam kāju, tāpēc viņš to atkal sita.

26.

Tad gāje tas KUNGA Eņģelis vēl tāļaki un stāveja kādā šaurā Vietā kur Ceļš ne bija atkāpt ne pa labo ne pa kreiso Roku.

26.

Un יהוה eņģelis virzījās joprojām uz priekšu un nostājās kādā šaurā spraugā, kur nebija vietas, lai atkāptos nedz pa labi, nedz pa kreisi.

27.

Kad nu ta Eņģeļa-Māti ta KUNGA Eņģeli ieraudzija pakrite ta apakš Bileamu un Bileama Dusmiba apskaitās un Viņš kūle to Eņģeļa Māti ar vienu Koku.

27.

Un, kad ēzeļu māte ieraudzīja יהוה eņģeli stāvam, tad viņa pakrita ceļos zem Bileāma. Un Bileāms saskaitās un sita ēzeļu māti ar rīksti.

28.

Tad atvēre tas KUNGS tai Eņģeļa-Mātei to Muti un ta sacija uz Bileamu: Ko esmu es tev darijusi? ka tu man nu trīs Reizas esi kūlis?

28.

Un tad יהוה atvēra ēzeļu mātes muti, un tā sacīja Bileāmam: "Ko es esmu tev darījusi, ka tu mani esi trīs reizes sitis?"

29.

Tad sacija Bileams uz to Eņģeļa-Māti: Tapēc ka tu man esi apsmējusi kaut būtu Zobins manā Rokā es gribetu tev nokaut.

29.

Un Bileāms sacīja ēzeļu mātei: "Tāpēc ka tu mani esi kaitinājusi! Ja man būtu bijis zobens rokā, es tevi nokautu!"

30.

Tad sacija ta Eņģeļa-Māte uz Bileamu: Redzi es esmu tava Eņģeļa-Māte bijusi? uz ko tu esi jājis līdz šai Dienai? esmu es arīdzan ieradusi tev tā darīt? Viņš sacija: ne.

30.

Tad ēzeļu māte sacīja Bileāmam: "Vai es neesmu tava ēzeļu māte, uz kuras tu esi jājis savu laiciņu līdz šai dienai? Vai tas ir bijis mans ieradums tev tā darīt?" Viņš teica: "Nē."

31.

Tad atvēre tas KUNGS Bileamam tās Acis ka Viņš ta KUNGA Eņģeli ieraudzija uz Ceļu stāvam ar pliku zobinu savā Rokā tapēc klanījās un locijās Viņš uz savu Vaigu.

31.

Tad יהוה atvēra Bileāmam acis, un viņš ieraudzīja יהוה eņģeli stāvam uz ceļa ar atvēztu zobenu rokā. Un viņš palocījās un nometās uz sava vaiga.

32.

Tad sacija ta KUNGA Eņģelis uz viņu: Kapēc esi tu tavu Eņģeļa-Māti nu trīs Reizas kūlis? Raugi es esmu izgājis tev par Pretinieku tapēc ka tavs Ceļš manā Priekšā nepareizi ir.

32.

Un יהוה eņģelis viņam sacīja: "Kāpēc tu savu ēzeļu māti esi tā trīs reizes sitis? Redzi, es tev nostājos par pretinieku, lai tevi atturētu, jo tavs ceļš ir ļauns un pret manu gribu.

33.

Bet ta Eņģeļa-Māte ir man redzejusi un ir nu trīs Reizas priekš man atkāpusi un ja viņa ne būtu atkāpusies tiešam es tev būtu nokāvis un viņu dzīvu pametis.

33.

Bet pat ēzeļu māte mani bija ieraudzījusi, un tā trīs reizes ir šeit no manis nost virzījusies, un, ja viņa nebūtu varējusi nost novirzīties, tad es tiešām tevi būtu nositis un viņu būtu atstājis dzīvu."

34.

Tad sacija Bileams uz ta KUNGA Eņģeli: Es esmu grēkojis jo es neesmu zinajis tev uz Ceļu man preti stāvim un nu ja tas tev ne patīk tad iešu es atpakaļ.

34.

Tad Bileāms sacīja יהוה eņģelim: "Es esmu grēkojis, jo es nezināju, ka tu esi pret mani nostājies uz ceļa, bet, ja tas tavās acīs ir nepatīkami, tad es griezīšos atpakaļ!"

35.

Tad sacija tas KUNGA Eņģelis uz Bileamu: ej līdz ar tiem Vīriem tomēr šo Vārdu vien ko es uz tev  runašu to būs tev runāt. Tā gāje Bileams ar tiem Balaka Lieliem-Kungiem.

35.

Tad יהוה eņģelis sacīja Bileāmam: "Ej līdzi tiem vīriem, tikai runā to, ko es tev teikšu." Un Bileāms gāja Balaka vadoņiem līdzi.

36.

Kad nu Balaks dzirdeja Bileamu nākam tad izgāje Viņš tam preti uz to Moabiteru Pilsātu kas pie Arnoņa Robežas ir ta ir ta pēdiga Robeža.

36.

Kad Balaks dzirdēja, ka Bileāms nāk, tad tas izgāja viņam pretim uz Moāba pilsētu pie Arnonas robežām pašā robežu stūrī.

37.

Un Balaks sacija uz Bileamu: vaj neesmu es lielu Sūtišanu pie tev sūtijis tev aicināt kapēc tu neesi pie  man nācis? voj ne varu es tev gan Godināt ?

37.

Un Balaks sacīja Bileāmam: "Vai gan es neesmu sūtīdams sūtījis vīrus pie tevis, lai tevi aicinātu? Kāpēc tu tūdaļ nenāci pie manis? Vai tad es patiesi neprastu tevi godināt?"

38.

Tad sacija Bileams uz Balaku: Redz es esmu pie  tev nācis voj es jebkā varu runāt bez to Vārdu vien ko Dievs manā Mutē liks to  runašu es.

38.

Un Bileāms sacīja Balakam: "Redzi, es esmu pie tevis atnācis, bet vai es kaut ko varu runāt, kā vien tos Vārdus, ko Elohim liks manā mutē? To es tikai runāšu."

39.

Un Bileams gāje ar Balaku un tie nāce Kiriat-Ricotā.

39.

Un Bileāms gāja kopā ar Balaku, un tie nonāca Kirjat-Hucotā.

40.

Un Balaks nokave lielus un sīkus Lopus un sūtija pēc Bileamu un pēc tiem Lieliem-Kungiem kas pie viņa bija.

40.

Un Balaks upurēja kaujamam upurim liellopus un sīklopus, un tas sūtīja arī Bileāmam un vadoņiem, kas bija pie viņa.

41.

Un Rīta Dienā ņēme Balaks to Bileamu un vede to Baāla Kalnos ka Viņš no turienes ieraudzitu tos Ļaudis līdz Galu Galam.

41.

Un nākamā rītā Balaks ņēma Bileāmu un uzveda viņu Baala augstienēs un no turienes tam rādīja nometnes vienu galu.

Nodaļa: Numeri

Birkas: