4. Mozus grāmata 21.nodaļa

Gliks

Jaunā

1.

TAd dzirdeja tas Kananiteris tas Ķēniņš Arads kas pret Dienas Vidus pusi dzīvoja Israēlu nākam par to Izlūkotaju Ceļu un kāvās pret Israēlu un aizvede citus sagūstitus nost.

1.

Kad kānaānietis, Arada zemes ķēniņš, kas dzīvoja Negebā, dzirdēja, ka Israēla tauta nāk pa Ataraima ceļu, tas karoja pret Israēlu un aizveda kādus no viņiem gūstā.

2.

Tad apsolija Israēls tam KUNGAM vienu Solišanu un sacija: Ja tu šos Ļaudis manā Rokā dosi tad gribu es viņu Pilsātus izdeldēt.

2.

Tad Israēls deva solījumu יהוה, sacīdams: "Ja Tu šo tautu tiešām nodosi manā rokā, tad es viņu pilsētas izdeldēšu."

3.

Tad klausija tas KUNGS to Israēļa Bērnu Balksnei un nodeve tos Kananiterus un tie izdeldeja tos ar viņu Pilsātiem un nosauce tās Vietas Vārdu Orma.

3.

Un יהוה paklausīja Israēla balsij, un Viņš nodeva kānaāniešus viņu rīcībā, un viņi tos izdeldēja, gan viņus pašus, gan viņu pilsētas, un nosauca tās vietas vārdu.

4.

Tad aizgāje tie no ta Kalna Or pār to Niedru-Jūras Ceļu ka tie tai Edomiteru Zemei apkārtietu.

4.

Un tie aizgāja no Hora kalna pa Niedru jūras ceļu, lai apietu Edoma zemi. Ceļā tauta kļuva nepacietīga,

5.

Un to Ļaužu Dvēsele apnike uz to Ceļu un tie Ļaudis runāja pret Dievu un pret Mozu: Kapēc esat jūs mūs no Egiptes-Zemes uz augšu veduši? ka mēs Tuksnesī mirstam jo šeit neva Maizes nedz Ūdens un mūsu Dvēsele ir apnikusi šās Blēņu-Maizes.

5.

un tauta kurnēja pret Elohim un pret Mozu: "Kāpēc jūs mūs esat izveduši no Ēģiptes? Lai mēs mirtu tuksnesī? Mums nav maizes un nav pat ūdens, un mūsu dvēselēm riebj šī bada maize!"

6.

Tad sūtija tas KUNGS dedzigas Čūskas to Ļaužu Starpā tās kode tos Ļaudis un tur nomire daudz Ļaudis no Israēļa.

6.

Un יהוה uzsūtīja tautai dzēlīgas čūskas; tās sakoda tautu, un daudzi no Israēla tautas nomira.

7.

Tapēc nāce tie Ļaudis pie Mozus un sacija: Mēs esam grēkojši tapēc ka mēs pret to KUNGU un pret tev esim runājši lūdz to KUNGU ka Viņš tās Čūskas no mums atņem tad lūdze Mozus to Ļaužu dēļ.

7.

Tad tauta nāca pie Mozus un sacīja: "Mēs esam ar saviem vārdiem grēkojuši pret יהוה un pret tevi; lūdz יהוה, lai Viņš mums atņem tās čūskas!" Tad Mozus aizlūdza par tautu.

8.

Tad sacija tas KUNGS uz Mozu: dari tev vienu Čūsku no Vara un uzcel to par vienu Zīmi un tas notiks ikkatrs kas kosts ir un to uzlūkos tas dzīvos.

8.

Un יהוה sacīja uz Mozu: "Darini sev čūskas tēlu un liec to par zīmi; un katrs, kas sakosts un to uzlūkos, tas dzīvos."

9.

Un Mozus Darija vienu Čūsku no Vara un Ūscēle to par vienu Zīmi un tas notike ja kāda Čūska jebkuru bij kodusi tas ūzlūkoja to Čūsku no Vara un palike dzīvs.

9.

Un Mozus izveidoja vara čūsku, un viņš to uzcēla par zīmi. Un notika, ja čūska kādu sakoda, tad tas uzlūkoja vara čūsku un palika dzīvs.

10.

Tad aizgāje tie Israēļa Bērni un apmetās Obotā.

10.

Tad Israēla bērni no turienes devās ceļā un apmetās pie Obotas.

11.

Pēc to aizgāje tie no Obota un apmetās pie tiem Pakalniem Abarim Tuksnesī kas pret Moabu ir pret Rītiem.

11.

Un no Obotas tie devās ceļā un apmetās Ije Ābarīmā, kas atrodas iepretim Moābai tuksnesī pret saules lēktu.

12.

No turienes aizgāje tie un apmetās pie tās Saredas Upes.

12.

No turienes tie aizgāja un apmetās pie Zāredas strauta.

13.

No turienes aizgāje tie un apmetās šaī Arnoņa Pusē kas Tuksnesi ir iziedami no to Amoriteru Robežas jo Arnons ir Moaba Robeža starp Moabu un starp tiem Amoriteriem.

13.

No turienes tie aizgāja un apmetās šaipus Arnonas, kas tuksnesī iztek no amoriešu novadiem; Arnona veido Moāba robežas starp moābiešiem un amoriešiem.

14.

(Tapēc top sacīts iekš tās Kara-Grāmatas ta KUNGA; (tas KUNGS karoja) pret Vaebu caur Viesuli un pret tām Arnoņa Upēm.)

14.

Tāpēc יהוה karu grāmatā teikts: "Viņš karoja pret Vahebu viesulī un pret Arnonas upēm,

15.

Un tas (Arnoņa) Strautu Avots lokās ap to Vidu Ar un top salikts ar Moaba Robežām.

15.

un pie upju krituma, kas nogriežas uz Āru un aizvijas gar Moābas robežām."

16.

Un no turienes aizgāje tie uz Beēru ši ir ta Aka no ka tas KUNGS uz Mozu sacija: Sapulcini tos Ļaudis tad es jums došu Ūdeni.

16.

Un no turienes viņi devās uz Beēru pie tās akas, pie kuras יהוה Mozum sacīja: "Sapulcini tautu, Es tiem došu ūdeni."

17.

Tad dziedaja Israēls šo Dziesmu: Ūslec tu Aka dziedajiet no tās viens pret otru:

17.

Toreiz Israēls dziedāja šādu dziesmu: "Verdi, aka, uzdziediet tai!

18.

Tu Aka ko tie Virsnieki ir rakuši ko to Ļaužu Cienigie ir isbeduši caur to Bauslibas-Deveju ar saviem Zizliem. Pēc to aizgāje tie no tās Tuksneses uz Matanu.

18.

Ak, aka, ko vadoņi rakuši, ko tautas brīvie vīri ar scepteri izrakuši, ar savu karavadoņa zizli, ar savām kūjām!" No tuksneša tie aizgāja uz Matanu

19.

Un no Matanas uz Naāliēli.

19.

un no Matanas uz Nahaliēlu, un no Nahaliēlas uz Bāmotu,

20.

Un no Naāliēla uz Bamotu un no Bamotas uz to Ieleju kas Moaba Laukā ir pie  to augstu Kalnu Pizga kas pret to Tuksnibu stiepjās.

20.

un no Bāmotas uz ieleju, kas atrodas Moābas līdzenumā pret Pizgas virsotni, kas noraugās uz tuksnesi.

21.

Tad sūtija Israēls Vēstis uz Sionu to Amoriteru Ķēniņu un sacija:

21.

Tad Israēls sūtīja vēstnešus pie Sihona, amoriešu ķēniņa, un sacīja:

22.

Lai es caur tavu Zemi iemu mēs ne griezisimies Druvēs nes Vīna-Dārzos mēs ne dzersim to Ūdeni no Akām pa Liel-Ceļu iesim mēs mēs tiekams mēs caur tavām Robežām caurgājuši.

22.

"Atļauj mums iziet caur tavu zemi! Mēs nenogriezīsimies tavā zemē no ceļa un neiesim ne tīrumos, ne vīna dārzos, mēs arī nedzersim tevis izrakto aku ūdeni; mēs turēsimies uz ķēniņa ceļa, kamēr būsim izgājuši cauri tavām robežām."

23.

Bet Sions ne ļāve Israēlu caur savām Robežām iet un Sions sapulceja visus savus Ļaudis un izgāje Israēļam preti uz to Tuksnesi un Viņš nāce uz Jakcu un karoja pret Israēlu.

23.

Bet Sihons neļāva Israēlam iziet caur savas zemes robežām un sapulcināja visu savu kara tautu tuksnesī pret Israēlu; kad Sihons nonāca pie Jahcas, tad tas uzbruka Israēlam.

24.

Bet Israēls apkave viņu ar ta Zobiņa Asmini un iemantoja viņa Zemi no Arnoņa līdz Jabokam līdz Ammoņa Bērniem (jo Ammoņa Bērnu Robeža bija stipra.)

24.

Bet Israēls to sita ar zobena asmeni un ieņēma viņa zemi no Arnonas līdz Jabokai, tas ir, līdz amoniešu robežām, jo pašu amoniešu robežas bija stipri nocietinātas.

25.

Tā ņēme Israēls visus šos Pilsātus un Israēls dzīvoja visos Amoriteru Pilsātos Esbonā un visās viņu Valstīs.

25.

Tā Israēls tanī vietā ieņēma visas viņu pilsētas, un Israēls apmetās uz dzīvi visās amoriešu pilsētās – Hešbonā un visās tās mazajās pilsētās.

26.

Jo Esbons bija Sioņa ta Amoriteru Ķēniņa Pilsāts un Viņš bija karojis pret to pirmu Moabiteru Ķēniņu un bija visu viņa Zemi no viņa Rokām ņēmis līdz Arnoņam.

26.

Jo Hešbona bija amoriešu ķēniņa Sihona pilsēta, bet viņš bija karojis pret agrāko Moāba ķēniņu un bija tam visu viņa zemi atņēmis līdz pat Arnonai.

27.

Tapēc top sakamā Vārdā sacīts: Nāciet Esbonā ka Ūstaisīts un apstiprināts top tas Sioņa Pilsāts.

27.

Tāpēc dziesminieki saka: "Nāciet uz Hešbonu, lai Sihona pilsēta tiek uzcelta!

28.

Jo viens Uguns ir izgājis no Hesboņa un viena Liesma no Sioņa Pilsāta ta ir aprījusi to Moabiteru Āru un tos Kungus to Augsto Arnoņa Vietu.

28.

Jo uguns ir izlauzusies no Hešbonas un liesma no Sihona pilsētas; tā ir aprijusi Moāba apgabalu un sadedzinājusi Arnonas virsotņu kungus.

29.

Vaj tev Moabs! jūs Kamosa Ļaudis esat pazuduši viņa Dēli ir spiesti bēgt un viņa Meitas ir Cietumā vestas Sioņam to Amoriteru Ķēniņam.

29.

Vai tev, Moāb! Jūs, Kemoša tauta, tagad esat nolemti iznīcībai, viņš ir licis būt jūsu dēliem par bēgļiem, bet jūsu meitas viņš ir aizvedis Sihona, amoriešu ķēniņa, gūstā.

30.

Un viņa Spožums ir iznīcis no Hesboņa līdz Dibonam mēs esim to izdeldejuši līdz Novu kas stiepjās līdz Medbai.

30.

Un no Hešbonas līdz Dibonai ir iznīkusi Moāba cerības gaisma, un mēs tos esam vajājuši līdz Nopahai, kas sniedzas līdz Medebai."

31.

Tā dzīvoja Israēls iekš to Amoriteru Zemes.

31.

Tā Israēls apmetās amoriešu zemē.

32.

Pēc to sūtija Mozus Jazeru izlūkot un tie uzvareja viņas Valstas un iemantoja tos Amoriterus kas tur bija.

32.

Un Mozus izsūtīja izlūkus izpētīt Jāzeru, un tie ieņēma tās ciemus un izdzina amoriešus, kas tur mita.

33.

Tad atgriezās tie un gāje uz augšu pār to Bāsana Ceļu un Ogs tas Bāsana Ķēniņš izgāje viņiem preti Viņš un visi viņa Ļaudis kaudamies iekš Ēdrejas.

33.

Tad tie nogriezās sāņus un devās kalnup pa Basanas ceļu, bet Ogs, Basanas ķēniņš, un viņa ļaudis izgāja viņiem pretim, lai karotu pie Edrejas.

34.

Tad sacija tas KUNGS uz Mozu: Ne bīties priekš viņu jo es esmu viņu un visus viņa Ļaudis un visu viņa Zemi tavā Rokā devis un tev būs viņam darīt itin kā tu darijis esi Sioņam tam Amoriteru Ķēniņam kas Esbonā dzīvoja.

34.

Un יהוה sacīja uz Mozu: "Nebīsties no viņa, jo viņu un visus viņa ļaudis, un visu viņa zemi Es nodošu tavās rokās, un tu darīsi viņam tāpat, kā tu esi darījis Sihonam, amoriešu ķēniņam, kas dzīvoja Hešbonā."

35.

Un tie apkave viņu un viņa Dēlus un visus viņa Ļaudis tā ka neviens atlicināts tape un tie iemantoja viņa Zemi.

35.

Un tie viņu sakāva un viņa dēlus un visu viņa tautu, ka neviens neatlikās, un tie ieņēma viņa zemi.

Nodaļa: Numeri

Birkas: