4. Mozus grāmata 14.nodaļa

Gliks

Jaunā

1.

Tad cēlās visa Draudze un pacēle savu Balksni un tie Ļaudis raudaja taī Naktī.

1.

Un visa draudze pacēla savu balsi un deva tai vaļu, un tauta raudāja to nakti.

2.

Un visi Israēļa Bērni kurneja pret Mozu un pret Āronu un ta visa Draudze sacija uz tiem: Kaut mēs Egiptes-Zemē būtum nomiruši jeb kaut mēs šinī Tuksnesī būtum nomiruši!

2.

Un visi Israēla bērni kurnēja pret Mozu un Āronu, un visa draudze viņiem pārmeta: "Kaut Ēģiptes zemē mēs būtu nomiruši! Jeb kaut labāk nomirstam te šinī tuksnesī!

3.

Un kapēc tas KUNGS mūs uz šo Zemi ka caur zobinu jakrīt mūsu Sievām un mūsu Bērniņi par Laupijumu būs? ne būtu mums labaki uz Egiptes-Zemi griezties?

3.

Un kāpēc יהוה mūs ved uz šo zemi, lai mums liktu krist no zobena, kādēļ arī mūsu sievām un mūsu mazajiem bērniem būs jākrīt par laupījumu? Vai mums nebūtu labāk, ka mēs grieztos atpakaļ uz Ēģipti?"

4.

Un tie sacija viens uz otru: Lai mēs vienu Virsnieku ieceļam un atgriežamies uz Egiptes-Zemi.

4.

Un tie runāja cits uz citu: "Celsim sev vadītāju un iesim atpakaļ uz Ēģipti!"

5.

Tad krite Mozus un Ārons uz saviem Vaigiem priekš visu Israēļa Bērnu Draudzes Pulku.

5.

Tad Mozus un Ārons nokrita uz sava vaiga pie zemes visas sapulcētās Israēla bērnu draudzes priekšā.

6.

Un Jozuas Nunna Dēls un Kālebs Jevuņa Dēls no tiem Zemes Izlūkotajiem saplosija savas Drēbes.

6.

Un Jozua, Nūna dēls, un Kālebs, Jefunnas dēls, no zemes izlūkiem, saplēsa savas drēbes,

7.

Un tie runāja uz visu Israēļa Bērnu Draudzi un sacija: Ta Zeme ko mēs esam parstaigajuši viņu izlūkot ir viena ļoti varen laba Zeme.

7.

un tie runāja uz visu Israēla bērnu draudzi, teikdami: "Zeme, ko mēs esam pārstaigājuši, to izlūkodami, šī zeme ir varen laba zeme!

8.

Ja tam KUNGAM labs Prāts pie mums ir tad vedīs Viņš mūs uz šo Zemi un dos mums to vienu Zemi kas ar Pienu un Medu tek.

8.

Ja יהוה būs mums labvēlīgs, tad Viņš mūs arī ievedīs tanī zemē un dos mums tādu zemi, kurā piens un medus tek.

9.

Tapēc ne Esiet pārgalvigi preti to KUNGU un ne bīstieties par tās Zemes Ļaudim tie būs mums it ka Maizes-Kumos: viņa Patverums ir no tiem atstājis un tas KUNGS ir ar mums ne bīstieties par tiem.

9.

Tikai jūs paši nesacelieties pret יהוה un nebīstieties zemes iedzīvotājus; tie mums būs kā maizes kumoss. Viņu patvērums ir tos atstājis, bet יהוה ir ar mums; nebīstieties no tiem!"

10.

Tad sacija visa Draudze ka tos bij ar Akmiņiem nomētāt. Bet ta KUNGA Godiba rādijās Saiešanas Teltī priekš visiem Israēļa Bērniem.

10.

Un visa draudze sacīja, ka tie ir ar akmeņiem nomētājami. Bet יהוה godība parādījās Saiešanas teltī visu Israēla bērnu priekšā.

11.

Un tas KUNGS runāja uz Mozu cik ilgi šie Ļaudis manis kaitina? un cik ilgi tie ne grib iekš man ticēt visu to Zīmju dēļ ko es viņu Vidū esmu darijis.

11.

Un יהוה sacīja Mozum: "Cik ilgi šī tauta nicinādama Mani atmetīs? Un cik ilgi tie negrib Man ticēt, neraugoties uz visām tām zīmēm, ko Es esmu tās vidū darījis?

12.

Es nositīšu tos caur Mēri un atmetišu tos un tev darišu es par vienu lielaku un stipraku Tautu ne kā viņi ir.

12.

Es viņus sitīšu ar mēri un tos izdeldēšu, bet tevi Es darīšu par tautu, kas būs lielāka un stiprāka nekā viņi!"

13.

Bet Mozus sacija uz to KUNGU: Tad tie Egipteri to dzirdēs jo tu esi šos Ļaudis caur tavu Spēku no viņiem izvedis.

13.

Bet Mozus sacīja יהוה: "Ēģip-tieši ir dzirdējuši, ka Tu ar Savu spēku šo tautu esi izvedis no viņu vidus,

14.

Un tie sacīs uz šās Zemes Iedzīvotajiem kas ir dzirdejuši Tev ak KUNGS! esam starp šiem Ļaudim ka tu KUNGS ar Acīm redzēts topi ka tava Padebes pār tiem stāv un tu vienā Padebes-Stabā viņu Priekšā ej Dienā un Uguns-Stabā Naktī.

14.

un ir to sacījuši šīs zemes iedzīvotājiem; tie ir dzirdējuši, ka Tu, ak, יהוה, esi starp šiem ļaudīm, ka Tu, יהוה, esi acīm redzams, ka Tu esi, kas stāvi pār tiem mākonī, un ka Tu ej viņu priekšā mākoņa stabā dienā, bet uguns stabā naktī.

15.

Būtu tu nu šos Ļaudis it kā vienu vienigu Vīru nokāvis? tad tie Pagaņi tiešam runātu kas tavu Slavu ir dzirdejši un sacitu:

15.

Un, ja Tu tagad liktu mirt šai tautai, gluži tā kā vienam vīram, tad tautas, kas Tavu slavu dzirdējušas, sacītu:

16.

Tapēc ka tas KUNGS šos Ļaudis ne vareja uz to Zemi vest ko Viņš tiem bij zvērējis tad Viņš tos ir Tuksnesī nokāvis.

16.

tāpēc, ka יהוה nevarēja šo tautu ievest tanī zemē, ko Viņš tiem ar zvērestu bija apsolījis, tāpēc Viņš arī tos ir nogalinājis tuksnesī!

17.

Nu tad lai ta KUNGA Spēks paaugstināts top itin ka tu runājis un sacijis esi.

17.

Bet nedari tā, liec Savam spēkam augt, ak, Kungs, kā Tu esi apsolījis, sacīdams:

18.

Tas KUNGS ir pacietigs un no lielas Žēlastibas piedodams Noziegumu un Pārkāpšanu kas ne vienu nesoditu ne pamet pie mekledams to Tēvu Noziegumu pie tiem Bērniem līdz trešam un ceturtam Augumam.

18.

 יהוה ir pacietīgs un bagāts žēlastībā; Viņš piedod noziegumus un pārkāpumus, bet Viņš arī nepamet nesodītus, piemeklēdams tēvu grēkus pie bērniem līdz trešam un ceturtam augumam.-

19.

Piedod jele šo Ļaužu Noziegumu pēc tavas lielas Žēlastibas un itin kā tu šiem Ļaudim esi pie devis no Egiptes-Zemes līdz šim.

19.

Tā piedod, lūdzams, šīs tautas pārkāpumus pēc Savas lielās žēlastības, un tā, kā Tu šai tautai esi piedevis no Ēģiptes zemes laikiem, tā dari līdz šim!"

20.

Un tas KUNGS sacija: Es esmu pie devis pēc tavu Vārdu.

20.

Un יהוה sacīja: "Es esmu piedevis, kā tu to esi lūdzis.

21.

Un nu tik tiešam kā es dzīvoju visa Pasaule taps pilna ar ta KUNGA Godibu.

21.

Bet nu, tik tiešām, ka Es dzīvoju, יהוה godība piepildīs visu zemi;

22.

Jo Visi tie Vīri kas redzejši ir manu Godu un manas Zīmes ko es Egiptes Zemē un Tuksnesī darijs esmu un ir man nu kārdinajši desmitskārt un manai Balksnei ne ir paklausijuši.

22.

visiem tiem vīriem, kas ir redzējuši Manu godību un Manas zīmes, ko Es esmu darījis Ēģiptē un tuksnesī, bet, kas tomēr Mani ir vēl kārdinājuši desmitām reižu, nepaklausīdami Manai balsij,

23.

Tiem ne būs redzēt to Zemi ko es viņu Tēviem zvērējis esmu ne vienam no tiem kas man ir apkaitinajuši būs to redzēt.

23.

tiem nebūs redzēt to zemi, ko Es ar zvērestu esmu apsolījis viņu tēviem; nē, nevienam no viņiem visiem, kas Mani nicinādami ir atmetuši, nebūs to redzēt!

24.

Bet mans Kalps Kālebs tapēc ka cits Gars ar to bijis ir un ir man pareizi klausijis to gribu es uz to Zemi vest kurp Viņš nācis ir un viņa Dzimumam būs to iemantot

24.

Bet Savu kalpu Kālebu, tādēļ ka viņam bija cits gars un tas ir Man sekojis, to Es gan ievedīšu tanī zemē, kur viņš jau ir bijis, un viņa pēcnācēji to iemantos;

25.

Un tos Amalekiterus un Kamaniterus kas dzīvo Ielejā. Griezties Rītā atpakaļ un eita uz to Tuksnesi pār tās Niedru-Jūras Ceļu.

25.

bet amalekieši un kānaānieši dzīvo ielejā; rīt griezieties atpakaļ un ejiet uz tuksnesi pa Niedru jūras ceļu!"

26.

Un tas KUNGS runāja u Mozu un uz Āronu un sacija:

26.

Un יהוה sacīja Mozum un Āronam, teikdams:

27.

Cik ilgi būšu es pie  šās niknas Draudzes kas pret man kurne es esmu to Israēļa Bērnu Kurnešanas dzirdejis ar ko tie pret man kurne.

27.

"Cik ilgi Man būs ar šo ļauno draudzi ciesties, kas kurn pret Mani? Es esmu dzirdējis Israēla bērnu kurnēšanu, ar ko tie ir izteikuši savu nemieru pret Mani.

28.

Saki uz tiem: Tik tiešam kā es dzīvoju saka tas KUNGS ja es jums ta ne darišu kā jūs esat runājuši manās Ausīs.

28.

Saki tiem: tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka יהוה, Es tā jums darīšu, kā jūs Manās ausīs esat runājuši!

29.

Šinī Tuksnesi būs jūsām Miesām pakrist un visi jūsu skaititi pēc visiem jūso Pulkiem kas dividesmits Gadus veci un pāri ir jūs kas jūs pret man esat kurnejuši.

29.

Šinī tuksnesī kritīs jūsu augumi no visiem jūsu skaitītiem, tas ir, tiem, kas divdesmit gadus veci un vecāki, kas ir pret Mani kurnējuši.

30.

Jums ne būs uz to Zemi nākt pār ko es savu Roku pacēlis esmu ka es jums to par Īpašumu dotu bez kā Kālebam Jevuņa Dēlam un Jozūm Nunna Dēlam.

30.

Jums nebūs ieiet tanī zemē, pār kuru Es esmu pacēlis Savu roku, lai jūs tanī varētu dzīvot, bet vienīgi tikai Kālebam, Jefunnas dēlam, un Jozuam, Nūna dēlam.

31.

Un jūsus Bērniņus no ka jūs sacijat tie būs par Laupijumu tos ievadīšu es un tie iepazīs to Zemi ko jūs peldami esat atmetuši.

31.

Un jūsu bērnus, par kuriem jūs teicāt, ka tie kritīšot par laupījumu,- tomēr Es tos ievedīšu, un viņi iepazīsies ar to zemi, ko jūs nicinādami esat atmetuši;

32.

Bet jums un jūsu Miesām būs šinē Tuksnesė pakrist.

32.

bet jūsu augumi kritīs šinī tuksnesī,

33.

Un jūso Bērni ies ganos Tuksnesī četrdesmits Gadus un tiem būs jūsu Maucibu nest tiekams jūsas Miesas bojā iet Tuksnesī.

33.

un jūsu bērni būs gani tuksnesī četrdesmit gadus, un tiem būs jānes sods par jūsu netiklību, kamēr jūsu līķi būs galīgi izzuduši tuksnesī.

34.

Tik daudz Dienas skaitait cik ilgi jūs to Zemi esat izlūkojši ikvienai Dienai būs vienu Gadu maksāt četrdesmits Gadus būs jums jūsus Noziegumus nest ka jūs atzīstat kas tas ir ka es esmu no jums atkāpis.

34.

Pēc četrdesmit dienu skaita – tik ilgi jūs izlūkojāt to zemi -, ikvienu dienu skaitot par gadu, jūs nesīsit četrdesmit gadus savus pārkāpumus, lai jūs tad atzītu, kas tas ir, kad Es no jums nogriežos!

35.

Es tas KUNGS esmu runājis es to tiešam darišu visai šai niknai Draudzei kas pret man ir sapulcinata šinī Tuksnesī būs tiem bojā iet un tur būs tiem nomirt.

35.

Es esmu יהוה; patiesi, ko Es runāju, to Es arī darīšu visai šai ļaunajai draudzei; kas pret Mani ir vienojušies, tiem būs iet bojā šinī tuksnesī, un tur tie arī mirs!"

36.

Tā nomire tie Vīri ko Mozus bij sūtijis to Zemi izlūkot kas bija atgriezušies un visu to Draudzi pret viņu bij uz Kurnešanu rīdinajuši un vienu niknu Slavu pār to Zemi likuši izpaust.

36.

Bet tie vīri, ko Mozus bija izsūtījis, lai izlūkotu zemi, un kas bija atgriezušies atpakaļ un skubinājuši draudzi kurnēt pret viņu, celdami neslavu arī tai zemei,

37.

Tie paši Vīri kas tai Zemei to niknu Slavu padarija nomire caur vienu Mocibu priekš to KUNGU.

37.

šie vīri, kas bija neslavu cēluši zemei, nomira piepešā nāvē יהוה priekšā.

38.

Bet Jozuas Nunna Dēls un Kālebs Jevuņa Dēls palike dzīvi no tiem Vīriem kas nogājuši bija to Zemi izlūkot.

38.

Bet Jozua, Nūna dēls, un Kālebs, Jefunnas dēls, no to vīru vidus, kas bija gājuši izlūkot zemi, palika dzīvi.

39.

Un Mozus runāja šos Vārdus uz visiem Israēļa Bērniem tad bēdājās tie Ļaudis ļoti.

39.

Kad nu Mozus pateica visus šos vārdus Israēla bērniem, tad tauta ļoti bēdājās.

40.

un tie cēlās agri un kāpe augšam uz ta Kalna Galu sacidami: Raugi šeit esam mēs un celsimies iet uz to Vietu ko tas KUNGS ir sacijis: Jo mēs esam grēkojši.

40.

Bet rīta agrumā tie posās un cēlās, kāpdami kalnāja virsotnē, sacīdami: "Te mēs esam un ejam augšup uz to vietu, par ko יהוה ir sacījis, jo mēs esam grēkojuši."

41.

Bet Mozus sacija: Kapēc pārkāpjat jūs ta KUNGA Vārdu? Jo tas jums ne izdosies.

41.

Bet Mozus sacīja: "Kāpēc jūs pārkāpjat יהוה pavēles? Tas jums neizdosies!

42.

Ne eite uz augšu tas KUNGS ne ir jūso Vido ka jūs ne topat kauti priekš jūsiem Ienaidniekiem.

42.

Neejiet uz augšu, jo יהוה nav jūsu vidū, ka jūs netiekat pēkšņi savu ienaidnieku sakauti,

43.

Jo tie Amalekiteri un tie Kananiteri ir tur priekš jums un jūs kritisiet caur zobinu jo tapēc ka jūs esat no ta KUNGA atkāpuši tad tas KUNGS ar jums ne būs.

43.

jo amalekieši un kānaānieši ir jūsu priekšā, ka jūs nekrītat no zobena; jūs esat no יהוה atkāpušies, tāpēc יהוה nav vairs jūsu vidū!"

44.

Tomēr darbojās tie ar Pārgalvibu uz augšu doties uz to Kalna Galu bet ta KUNGA Deribas Šķirsts un Mozus ne atstāje no ta Lēģera.

44.

Un tomēr tie bija pārgalvīgi un devās augšup kalnāja virsotnē, bet יהוה derības šķirsts un Mozus nekustējās ārā no nometnes.

45.

Tad nāce tie Amalekiteri un Kananiteri kas uz Kalniem dzīvoja un apkave tos un sadauzija tos līdz Ormam.

45.

Tad amalekieši un kānaānieši, kas tajos kalnos dzīvoja, nāca lejup un tos sita un padzina līdz Hormai.

Nodaļa: Numeri

Birkas: