4. Mozus grāmata 11.nodaļa

Gliks

Jaunā

1.

UN tas notike kad tie Ļaudis kurneja ne patike tas tam KUNGAM un tas KUNGS dzirdeja to un viņa Bardzība apskaitās un ta KUNGA Uguns iededze viņu Starpā un norīje ta Lēģera Galu.

1.

Bet notika, ka tauta kurnēja יהוה ausīs. Kad יהוה to dzirdēja, tad Viņš iedegās dusmās, un יהוה uguns iedegās kara nometnes stūros un tos rija.

2.

Tad brēce tie Ļaudis uz Mozu: Un Mozus pielūdze to KUNGU un tas Uguns noslāpe.

2.

Tad tauta kliedza uz Mozu, un viņš lūdza יהוה, un uguns nodzisa.

3.

Tapēc nosauce Viņš tās Vietas Vārdu Tabira tapēc ka ta KUNGA Uguns starp tiem bij iededzies.

3.

Un to vietu sauca Tabēra, tāpēc ka tur starp viņiem bija iedegusies יהוה uguns.

4.

Un viens Pulks no visādiem saskrējušiem Ļaudim kas viņu Starpā bija iekārojās tapēc raudaja tie Israēļa Bērni atkaļ sacidami.

4.

Un pulks visādu salašņu, kas bija viņu vidū, kļuva stipri kārīgi; tad arī Israēla bērni pēc sava bijušā paraduma sāka raudāt un vaimanāt: "Kas mums dos ēst gaļu?

5.

Kas ēdina mūs ar Gaļu mēs atgādajamies to Zivju ko mēs Egiptes-Zemē velti ēdām to Auģurķu to Melonu to Loku to Sīpoļu un to Ķiploku.

5.

Mēs atceramies tās zivis, ko mēs Ēģiptes zemē par velti ēdām, gurķus, melones, lokus, sīpolus un ķiplokus.

6.

Bet nu ir mūsu Miesa pagurusi jo neva nenieka kā tas Mana vien priekš mūsām Acīm.

6.

Tagad mūsu dvēsele ir pagalam iztvīkusi, jo nav nekā cita kā vien manna mūsu acu priekšā!"

7.

Un tas Mana bija it kā Koroandera Sēklas un israudzījās kā Bedellijons.

7.

Bet manna bija līdzīga koriandra sēklām, un tās spīdums bija kā berilija mirga.

8.

Un tie Ļaudis skrēje šurp un turp un sakrāje to un malē to Dzirnņs jeb sagrūde to Miezerņs un vārija to Podos un taisija no ta Karašas un viņa Smaka bija it kā jaunas Eļjes Smaka.

8.

Un ļaudis skrēja šurpu turpu un to salasīja; viņi to samala starp diviem akmeņiem vai sasmalcināja to, sagrūžot piestā, un vārīja to podos un cepa no tās plāceņus; bet tās smarža bija kā olīvkoku eļļas smarža.

9.

Un kad ta Rasa Naktī Lēģerī nokrite tad krite tas Man līdz tur virsu.

9.

Un, kad naktī pār nometni nokrita rasa, tad nokrita arī manna.

10.

Tad dzirdeja Mozus tos Ļaudis raudajam ar viņu Saimēm ikvienu priekš sava Dzīvokļa Durvim un ta KUNGA Bardzība apskaitās ļoti un tas Mozum ari ne patike.

10.

Un, kad nu Mozus dzirdēja tautu visās ģimenēs raudam, ikvienu savas telts priekšā, tad יהוה dusmas iekvēlojās karsti, un arī Mozum tā lieta izlikās ļauna.

11.

Un Mozus sacija uz to KUNGU: Kapēc esi tu tavam Kalpam tik grūti darijs? un kapēc neesmu es tavās Acīs Žēlastibu atradis? ka tu visu šo Ļaužu Nastu uz mani licis esi?

11.

Un Mozus runāja ar יהוה un sacīja: "Kāpēc Tu Savam kalpam esi sagādājis tādu grūtumu? Un kādēļ es neesmu atradis Tavās acīs žēlastību, ka Tu esi licis visas tautas nastu uz maniem pleciem?

12.

Voj esmu es visus šos Ļaudis manās Miesās nesis? esmu es tos dzemdinajis? ka tu uz mani gribi sacīt: Nes tos tavā Klēpī it kā viens Bērnu-Aukletajs vienu Zīdamu Bērnu nes uz to Zemi ko tu viņu Tēviem zvērējis esi.

12.

Vai tad es esmu savās miesās iznesis visu šo tautu? Vai arī es būtu tos dzemdējis, ka Tu man saki: nes tos pie savas krūts, kā zīdītāja nes savu zīdāmo bērnu, uz zemi, ko ar zvērestu Es esmu apsolījis jūsu tēviem.

13.

No kurienes varētu es Gaļu dabūt visiem šiem Ļaudim dot jo tie rauda pret mani sacidami: Dod mums Gaļa ka mēs ēst varam.

13.

Kur lai es ņemu gaļu, ko šai tautai celt priekšā? Jo tie raud manā priekšā, sacīdami: dod mums ēst gaļu!

14.

Es viens ne varu visus šos Ļaudis nest jo tas ir man visai grūts.

14.

Es viens pats nevaru nest visu šo tautu, jo tas man ir pārāk smagi!

15.

Un ja tu man tā gribi darīt nokau mani labis ja es Žēlastibu tavās Acīs esmu atradis un ne lieci man save Nelaimi tā redzēt.

15.

Un, ja Tu ar mani tā gribi darīt, tad labāk nokauj mani, ja es tikai esmu atradis žēlastību Tavās acīs, un neliec man ilgāk redzēt manu nelaimi!"

16.

Un tas KUNGS sacija uz Mozu: sapulcina man septiņdesmit Vīrus no tiem Israēļa Vecajiem no ka tu zini ka tie to Ļaužu Vecajie un viņu Virsnieki ir un dabu man tos priekš tās Saiešanas Telts un lai tie tur pat ar tevim stāv.

16.

Un יהוה sacīja Mozum: "Sapulcini Man septiņdesmit vīrus no Israēla vecaju vidus, par kuriem tu zini, ka tie ir tautas vecaji un viņu ierēdņi; un tad ved tos pie Saiešanas telts, un lai tur viņi nostājas kopā ar tevi.

17.

Tad es nonākšu un  runašu ar tev tur un no ta Gara kas uz tev ir gribu es atņemt un uz tiem likt un tiem būs ar tev to Ļaužu Nastu nest ka tev vienam tas ne ir janes.

17.

Tad Es nonākšu un ar tevi tur runāšu, un no tā Gara, kāds ir tev, Es ņemšu un likšu to viņos, un viņiem būs nest kopā ar tevi tautas nastas, lai tev nav vienam pašam viss jānes.

18.

Un uz tiem Ļaudim būs tev sacīt: Svētījieties uz Rīta Dienu tad ēdisiet jūs Gaļu jo jūs esat priekš ta KUNGA Ausim raudajuši: sacidami: Kas mūs paēdinās ar Gaļu? Jo mums labi klājās Egiptes-Zemē tapēc dos jums tas KUNGS Gaļu ka jūs ēst varat.

18.

Bet tautai saki: dariet sevi svētus rītdienai! Tad jūs ēdīsit gaļu, jo jūs esat יהוה ausīs gaudušies, sacīdami: kas dos mums ēst gaļu? Mums tik labi klājās Ēģiptes zemē! – Tāpēc יהוה jums dos ēst gaļu, un jūs to baudīsit.

19.

jūs ne ēdisiet vienu nedz divi Dienas nedz piec Dienas nedz desmits Dienas nedz dividesmits Dienas.

19.

Jūs to neēdīsit vienu, nedz divas dienas, nedz piecas dienas, nedz desmit dienas un nedz arī divdesmit dienas,

20.

Bet vienu vissaugošu Mēnesi tiekams ta jums caur Nāsim izies un jūs tās apniksiet tapēc ka jūs to KUNGU esat atmetuši kas jūso Vidū ir un esat priekš viņa raudajuši sacidami: Kapēc esam mēs no Egiptes-Zemes izgājuši?

20.

nē, bet veselu mēnesi, tiekāms tā jums caur nāsīm izies un galīgi apniks, tāpēc ka jūs יהוה esat atmetuši, kas ir jūsu vidū, un esat Viņa priekšā raudājuši, sacīdami: kāpēc mēs esam iznākuši no Ēģiptes zemes?"

21.

Un Mozus sacija: Sešsimts reizi tūkstoši Kājinieki ir šie Ļaudis ka Vidū es esmu un tu saki es došu tiem Gaļu un tiem būs vienu vissaugošu Mēnesi ēst!

21.

Un Mozus sacīja: "Seši simti tūkstošu kājnieku ir tautā, kuras vidū es atrodos, bet Tu esi sacījis: Es tiem došu gaļu, un tie to ēdīs veselu mēnesi!

22.

Būs tad mazus un lielus Lopus priekš tiem nokaut? ka priekš viņiem gan būtu? Būs visām Zivim Jūrā sapulcinatām tapt? ka priekš viņiem gan būtu?

22.

Vai tad kāds sīklopus un liellopus varēs viņu vajadzībām nokaut, ka viņiem pietiktu? Jeb vai visas jūras zivis būs sapulcināt, lai viņiem to būtu pietiekami?"

23.

Bet tas KUNGS runāja uz Mozu: Ir tad ta KUNGA Roka paīsinata? tagad būs tev redzēt aridz mans Vārds tev notiks jeb ne?

23.

Bet יהוה sacīja Mozum: "Vai tad יהוה roka ir kļuvusi īsāka? Tagad tu redzēsi, vai piepildīsies Mani Vārdi vai ne!"

24.

Un Mozus izgāje un runāja ta KUNGA Vārdus uz tiem Ļaudim un sapulcinaja septiņdesmit Vīrus no to Ļaužu Vecajiem un vede tos visapkārt to Saiešanas Telti.

24.

Un Mozus izgāja pie tautas, un viņš tiem atstāstīja יהוה Vārdus; tad viņš sapulcināja septiņdesmit vīrus no tautas vecajiem un novietoja tos visapkārt teltij.

25.

Tad nonāce tas KUNGS Padebesī un runāja uz to un ņēme no ta Gara kas uz viņu bija un like to uz tiem septiņdesmit Vecajiem un tas notike kad tas Gars uz tiem duseja tad runāja tie uz Praviešu Vīzi un ne mitējās.

25.

Un יהוה nonāca mākonī un uz to runāja un ņēma no Gara, kas bija viņā, un lika to septiņdesmit vecajos, un notika, kad Gars tajos palika, tad tie runāja kā pravieši, bet pēc tam vairs ne.

26.

Bet divi Vīri bija Lēģerī palikuši ta viena Vārds bija Eldads un tas otrajs bija Medads Vārdā un tas Gars duseja uz tiem jo tie bija starp tiem uzrakstitiem jepšu tie no Telts ne bija izgājuši un tas runāja uz Praviešu Vīzi Lēģerī.

26.

Bet divi vīri bija palikuši nometnē, tā viena vārds bija Eldads, bet tā otra – Medads; un arī viņos palika Gars, jo tie bija starp tiem uzrakstītiem, bet viņi nebija izgājuši ārā no savām teltīm, un tomēr nometnē tie runāja kā pravieši.

27.

Tad teceja viens Puisis un stāstija Mozum n sacija: Eldads un Medads runa Lēģerī uz Praviešu vīzi.

27.

Un tad kāds zēns tecēja un ziņoja Mozum, sacīdams: "Eldads un Medads nometnē runā kā pravieši!"

28.

Tad atbildeja Jozuas Nunna Dēls Mozus Sulainis no viņa izlasitiem Jaunekļiem un sacija: Mans KUNGS Mozus aizliedz tiem.

28.

Tad Jozua, Nūna dēls, Mozus palīgs, viens no viņa izraudzītiem jaunekļiem, atbildēja un sacīja: "Mozu, mans kungs, aizliedz tiem!"

29.

Tad sacija Mozus uz to: Esi tu tas Bārgotajs priekš mani? Ak! kaut visi KUNGA Ļaudis Pravieši būtu un tas KUNGS savu Garu pār tiem dotu !

29.

Tad Mozus tam atbildēja: "Vai tu esi manu tiesību aizstāvis? Ak, kaut יהוה tauta visa būtu pravieši, un kaut יהוה Savu Garu pār viņiem visiem dotu!"

30.

Pēc to sapulcējās Mozus Lēģerī ar tiem Israeļa Vecajiem.

30.

Pēc tam Mozus kopā ar Israēla vecajiem atgriezās atpakaļ nometnē.

31.

Tad cēlās viens Vējš no ta KUNGA un atvede Paipales no Jūras un kaisija tās pār to Lēģeri šeit vienu Dienas-Gājumu un tur vienu Dienas-Gājumu visapkārt to Lēģeri un tās tik ne bija divi Olektis augstumā pa Zemes virsu.

31.

Tad cēlās יהוה sūtīts vējš un atdzina no jūras izklaidus pāri nometnei paipalas – šeit vienas dienas gājuma puslokā un tur vienas dienas gājuma puslokā, visapkārt ap nometni divi olektis augstu kārtu virs zemes.

32.

Tad cēlās tie Ļaudis visā taī Dienā un visā Naktī un visā Rīta Dienā un salasija Paipales un kam vismazāk bija tas bija desmits Omorus salasijis un tie izplēte tās priekš sevis apkārt to Lēģeri.

32.

Un tad cēlās tauta visu dienu un visu nakti un vēl visu nākamo dienu un lasīja paipalas; un, kas maz bija salasījis, tam tomēr bija desmit homeras; un tie tās klādami izklāja nometnē sev visapkārt.

33.

(Kad nu) ta Gaļa viņiem vēl Zobos bija pirms ta sakosta tape tad apskaitās Ļaudim un tas KUNGS site tos Ļaudis ar vienu ļoti grūtu Mocibu.

33.

Un gaļa vēl bija starp viņu zobiem, pirms tā bija apēsta, kad יהוה iekaisa dusmās pret tautu, un יהוה piemeklēja tautu ar ļoti grūtām mocībām.

34.

Tapēc tape tās Vietas Vārds nosaukts Iekārošanas-Kapenes jo tur aprake tie tos Ļaudis kas bija iekārojušies.

34.

Tāpēc to vietu nosauca vārdā Kibrot-Taava, jo tur viņi glabāja kārīgos ļaudis.

35.

No tām Iekārošanas-Kapenēm aizgāje tie Ļaudis uz Acerotu un apmetās Acerotā.

35.

Bet no Kibrot-Taavas tauta devās ceļā uz Hacerotu, un tie apmetās Hacerotā.

Nodaļa: Numeri

Birkas: