4. Mozus grāmata 5.nodaļa

Gliks

Jaunā

1.

Un tas KUNGS runāja uz Mozu un sacija:

1.

Un יהוה runāja uz Mozu:

2.

Pavēl tiem Israēļa Bērniem ka tiem būs visus Spitāligus no Lēģera izdzīt un visus kam (savas Miesas) pill un visus kas pie kādas Maitas ir apgānijušies.

2.

"Pavēli Israēla bērniem, lai viņi izraida no nometnes ikvienu spitālīgo un ar dzimuma slimību saslimušo un katru, kas kļuvis nešķīsts gar mirušo.

3.

Tik lab Vīrus ka Sievas būs tev izdzīt: Āra priekš to Lēģeri būs tev tos izdzīt ka tie savus Lēģerus ne apgāna ka Vidū es dzīvoju.

3.

Kā vīrus, tā sievas jums nākas izraidīt ārpus nometnes, ārā no nometnes tos būs izraidīt, lai viņi nepadara nometni nešķīstu, kur Es dzīvoju viņu vidū."

4.

Un tie Israēļa Bērni darija tā un izdzine tos no Lēģera āra; itin kā tas KUNGS uz Mozu bija runājis tā darija tie Israēļa Bērni.

4.

Un Israēla bērni arī tā izdarīja un izraidīja tos ārpus nometnes; kā יהוה to Mozum bija pavēlējis, tā Israēla bērni izdarīja.

5.

Vēl runāja tas KUNGS uz Mozu un sacija.

5.

Un יהוה runāja uz Mozu:

6.

Runa uz tiem Israēļa Bērniem ja kāds Vīrs jeb Sieva jeb kādu cilvecigu Grēku dara ar Noziegumu noziegdamies pret to KUNGU ta pati Dvēsele ir noziedziga.

6.

"Paziņo Israēla bērniem: ja kāds vīrs vai kāda sieva izdara kaut vienu no cilvēciskajiem grēkiem, kļūdami uzticības lauzēji יהוה priekšā un uzkraudami uz sevi vainu,

7.

Tad būs tiem savus Grēkus sūdzēt ko tie darijuši un savu Noziegumu maksāt ar to pillu Naudu un to piektu Tiesu būs tam pār to vēl pie likt un būs tam dot pie  ka Viņš ir noziedzies.

7.

tad tiem būs izsūdzēt savus grēkus, ko tie darījuši, un vainīgajam jāatlīdzina viņa nodarītais zaudējums pilnā vērtībā un vēl jāpievieno viena piektdaļa, un jāatdod tam, kā priekšā viņš noziedzies.

8.

Bet ja tam Vīram ne kāds Izglābejs ir kam to Noziegumu maksāt varētu tad lai tas Noziegums kas tam KUNGAM jamaksa tam Priesteram nākās bez vien tas Salīdzinašanas Auns ar ko tam priekš to KUNGU Salīdzinašanu par viņu darīt būs.

8.

Bet, ja tādam cilvēkam nebūtu tuva cilvēka, kas varētu celt prasību, kam to noziegumu varētu maksāt, tad atlīdzība par vainu lai paliek יהוה, un tā pienākas priesterim, atskaitot aunu, ar kuru viņš izdara salīdzināšanu tā labad.

9.

Tā pat būs visiem Pacelšanas-Upuriem no visadām Lietām ko tie Israēļa Bērni svētī un pie  to Priesteri nes viņam piederēt.

9.

Tāpat visi cilājamie upuri no Israēla bērnu svētītām dāvanām, ko tie pienes priesterim, lai viņam arī paliek.

10.

Un ikkatra svētīta Lieta lai viņam nākās ja kas tam Priesteram ka labu dod lai tas viņam pieder.

10.

Ikviena devēja svētītā dāvana lai pieder priesterim; ja kāds ko priesterim dod, tas lai priesterim pieder."

11.

Un tas KUNGS runāja uz Mozu un sacija:

11.

Un יהוה runāja uz Mozu:

12.

Runa uz tiem Israēļa Bērniem un saki uz tiem: Ja kāda Sieva no sava Vīra no vēršās un noziegdamies pret to noziegtos.

12.

"Runā uz Israēla bērniem, tiem sacīdams: katra sieva, kas novērsusies no sava vīra, ar to ir lauzusi viņam uzticību.

13.

Un viens Vīrs miesigi pie viņas guletu un tas būtu viņas Vīram nezinams un ta būtu to slēpusi ka ta apgānijusies un ne būtu neviens Liecinieks pret viņu nedz viņa būtu atrasta tapusi.

13.

Un, ja kāds vīrs tad pie viņas guļ un to apaugļo un ja viņa to noklusē savam vīram un tā apslēpj savu laulības pārkāpšanu, tad viņa ir kļuvusi nešķīsta, lai arī nebūtu pret to liecinieku un tā nebūtu pienākta.

14.

Un tas Dusmošanas Gars pār viņu nāktu ka tas dusmotu pār savu Sievu tapēc ka ta apgānijusies jeb ja tas Dusmošanas-Gars pār viņu nāktu ka tas dusmotos pār savu Sievu jepšu ta ne būtu apgānijusies.

14.

Un, ja pār vīru nāk greizsirdības gars un viņš neuzticas savai sievai, kura tiešām ir aptraipījusies, vai ja greizsirdības kaislība viņu pārņem pret savu sievu, kaut tā nemaz nebūtu kļuvusi nešķīsta,

15.

Tad būs tam Vīram savu Sievu pie to Priesteri vest un viņas Upuri priekš viņu atnest to desmitu Tiesu nu viena Epa Miežu-Miltu tam ne būs Eļji pār to liet nedz Vīraku uz to likt jo tas ir viens Dusmošanas-Upurs viens Pieminēšanas-Upurs kas to Noziegumu piemin.

15.

tad tāds vīrs lai ved savu sievu pie priestera un kā upuri viņas labā lai tas atnes desmito daļu ēfas miežu miltu, bet lai neuzlej miltiem eļļu, nedz uzliek vīraku, jo tas ir greizsirdības piemiņas upuris, ēdamais upuris, lai atgādinātu pārkāpumu.

16.

Un tam Priesteram būs viņu pie vest un ta KUNGA Priekšā stādināt.

16.

Un priesteris lai šo sievu ņem un nostata יהוה priekšā.

17.

Un tam Priesteram būs svētu Ūdeni Kādā mālu Traukā ņemt un no tiem Pīšļiem kas Dzīvokļa Grīdī ir būs tam Priesteram ņemt un Ūdenī likt.

17.

Tad priesteris lai ņem māla traukā svētīto ūdeni un arī putekļus no svētā mājokļa grīdas un tos ieliek ūdenī.

18.

Pēc to būs tam Priesteram to Sievu priekš to KUNGU stādināt un tās Sievas Galvu atsegt un to Pieminēšanas-Upuri uz viņas Roku likt kas viens Ēdams-Upurs tās Dusmošanas ir tā ka tas rūktajs nolādēts Ūdens Priestera Rokā ir.

18.

Un priesterim būs nostatīt šo sievu יהוה priekšā, un viņam ir jāatsedz sievas galva un viņas rokās jāieliek greizsirdības piemiņas ēdamais upuris, un rūgtais lāsta ūdens lai ir priestera rokā.

19.

Un tam Priesteram būs to likt nozvēreties un uz to Sievu sacīt: Ja neviens Vīrs pie  tev ir gulejis un ja tu neesi novērsusies pie  tava Vīra būdama uz Nešķīstibu tad tu vesela paliksi no ša rūkta nolādēta Ūdens.

19.

Un priesteris lai izjautā sievu un lai viņai saka: ja neviens svešs vīrs nav pie tevis gulējis un ja tu neesi lauzusi uzticību, nešķīsta kļūdama, kamēr tu piederi savam vīram, tad tu paliksi rūgtā lāsta ūdens malka neskarta!

20.

Bet ja tu pie  tava Vīra būdama esi novērsusies un apgānijusies tā ka viens cits Vīrs pie  tevis gulejis un ne tavs Vīrs vien.

20.

Bet, ja tu tomēr, savam vīram piederēdama, esi uzticību lauzusi, esi pati aptraipījusies un vēl cits vīrs pie tevis ir gulējis, tevi apaugļodams,-

21.

(Tad būs tam Priesteram to Sievu likt nozvēreties un tam Priesteram būs uz to Sievu sacīt:) Lai tas KUNGS tev ieceļ par Lāstu un Nolādumu starp taviem Ļaudim tā ka tas KUNGS tavu Cisku liek sakrist un tavu Vēderu ūztūkt.

21.

tad priesteris ar lāsta vārdiem lai apdraud sievu un lai viņai saka: lai יהוה sūtīts lāsts nāk pār tevi un tevi padara nolādētu savas tautas vidū, ka יהוה liek izdilt tavām ciskām, un lai tavs klēpis uztūkst;

22.

Ka šis nolādēts Ūdens tavās Iekšās ieiet daridams to Vēderu ūztūkt un to Cisku sakrist tad būs tai Sievai sacīt: Amen amen.

22.

un šis rūgtais lāsta ūdens lai ieplūst tavās iekšās un lai ir tas, kas liek tavai ciskai izdilt un tavam klēpim uztūkt! Un tai sievai būs sacīt: jā, lai tas tā notiek! Āmen!

23.

Pēc to būs tam Priesteram šos Lāstus Grāmatā rakstīt un ar to rūktu Ūdeni noskalot.

23.

Un priesterim šie lāsti ir jāieraksta grāmatā un jānoskalo ar rūgto ūdeni.

24.

Un viņam būs to rūktu to nolādētu Ūdeni tai Sievai dzert dot tā ka tas nolādēts Ūdens viņai par Rūktumu ieiet.

24.

Un viņam ir jādod sievai dzert rūgtais lāsta ūdens, lai šis rūgtais lāsta ūdens ieietu viņas iekšās viņai par rūgtām sāpēm.

25.

Un tam Priesteram būs no tās Sievas Rokas to Dusmošanas-Upuri ņemt un par Ēdamu-Upuri kustināt priekš to KUNGU un to uz to Altari upurēt.

25.

Tad priesterim jāizņem no sievas rokas upura dāvana, kas ir par greizsirdību nesta, un viņš lai šo ēdamo upuri šūpo šurpu turpu יהוה priekšā un lai to noliek uz altāra.

26.

Un tam Priesteram būs no ta Ēdama-Upura vienu pilnu Sauju par Pieminēšanas-Upuri kampt un to uz to Altari iededzināt un pēc to būs viņam to Ūdeni tai Sievai dzert dot.

26.

Un priesterim jāņem pilna sauja no ēdamā upura, proti, piemiņai domātā daļa, un jāsadedzina uz altāra par kvēpināmo upuri, un tad lai viņš dod sievai ūdeni dzert.

27.

Kad nu Viņš to Ūdeni viņai ir dzert devis tad tas notiks ja ta ir sagānijusies un pret savu Vīru noziegdamies ir noziegusies ka tas nolādēts Ūdens viņai par Rūktumu būs un viņas Vēders uztūks un viņas Ciskas sakritīs un ta pati Sieva būs par Lāstu starp saviem Ļaudim.

27.

Un, kad viņš ūdeni būs devis sievai dzert, tad notiks: ja viņa ir aptraipījusies un ir izdarījusi pārkāpumu, laužot uzticību savam vīram, tad viņas iekšās skalosies lāsta ūdens viņai par rūgtām sāpēm un viņas klēpis piepamps, un viņas ciskas izdils, un šī sieva kļūs nolādēta savas tautas vidū.

28.

Bet ja ta Sieva ne ir sagānijusies bet šķīķsta tad būs viņa vesela un augliga.

28.

Bet, ja šī sieva nav aptraipījusies, bet ir šķīsta, tad viņu sods neskars, viņa paliks vesela un būs auglīga māte."

29.

Ši ir to Laulibas-Dusmošanu Bausliba kad viena laulata Sieva ir novērsusies un sagānijusies.

29.

Šie ir bauslības noteikumi par greizsirdību: ja sieva, piederēdama vīram, ir lauzusi uzticību aptraipīdamās

30.

Jeb kad pār vienu Vīru tas Dusmošanas-Gars nāk un Viņš pār savu Sievu dusmo ka tam ta Sieva javed KUNGA Priekšā un ka tam Priesteram visa ši Bausliba pie tās jadara.

30.

vai kad vīru pārņem greizsirdības kaislība un viņš ir greizsirdīgs uz savu sievu, tad viņam sava sieva ir jānostata יהוה priekšā, un priesterim jādara viss, kā tas šeit bauslībā noteikts.

31.

Tad būs tas Vīrs no ta Nozieguma nenoziedzigs bet tai Sievai būs savu Noziegumu nest.

31.

Un tad vīrs būs bez noziedzības pārkāpumā, bet sieva nesīs pārkāpējas vainu.

Nodaļa: Numeri

Birkas: