1. Mozus grāmata 30. nodaļa

 

Gliks

 

Jaunā

1.

KAd nu Raēle redzeja ka ta Jēkabam ne dzemdeja ienīdeja ta savu Māsu un sacija uz Jēkabu: Dabu man Bērnus bet ja ne tad man jāmirst.

1.

Kad Rahēle redzēja, ka viņa Jēkabam nedeva bērnus, tā sāka apskaust savu māsu un teica Jēkabam: "Gādā man bērnus, ja ne, es miršu."

2.

Tad apskaitās Jēkabs uz Raēles un sacija: Voj es par Dievu esmu kas tev tavas Miesas Augļus liedzis ir?

2.

Bet Jēkaba dusmas iekvēlojās pret Rahēli, un viņš sacīja: "Vai tad es esmu Elohim vietā, kas liedzis bērnus tavam klēpim?"

3.

Un ta sacija: Redz še ir mana Kalpone Bila ej pie tās ka ta uz manu Klēpi dzemde un es arīdzan caur viņu apbērnota topu.

3.

Tad tā teica viņam: "Lūk, mana kalpone Bilha, ej pie tās, lai tā dzemdē uz maniem ceļiem, lai man rastos caur viņu dzimums."

4.

Un viņa deve tam Bilu savu Kalponi par Sievu un Jēkabs gāje pie tās.

4.

Un viņa tam deva Bilhu, savu kalponi, par sievu, un Jēkabs gāja pie tās.

5.

Un Bila tape grūta un dzemdeja Jēkabam Dēlu.

5.

Un Bilha tapa grūta un dzemdēja Jēkabam dēlu.

6.

Tad sacija Raēle: Dievs ir man tiesajis un arīdzan manu Balsi paklausijis un man Dēlu devis tādēļ nosauce ta viņa Vārdu Dans.

6.

Un Rahēle sacīja: "Elohim man piešķīris tiesu un ir paklausījis mani, un devis man dēlu." Tādēļ viņa nosauca tā vārdu: Dans.

7.

Un Bila Rāēles Kalpone tape atkaļ grūta un dzemdeja Jēkabam to otru Dēlu.

7.

Un Bilha, Rahēles kalpone, tapa atkal grūta un dzemdēja Jēkabam otru dēlu.

8.

Tad sacija Raēle: Es esmu caur Dieva Cīnišanām ar manu Māsu cīnijusies un ari uzvarejusi un nosauce viņa Vārdu Navtalus.

8.

Un Rahēle sacīja: "Es esmu izcīnījusi cīņu ar savu māsu un esmu uzvarējusi." Un viņa nosauca tā vārdu: Naftalis.

9.

Kad nu Lea redzeja ka ta bij mitejusies dzemdēt tad ņēme ta arīdzan savu Kalponi Silpu un deve to Jēkabam par Sievu.

9.

Kad Lea redzēja, ka ir pārstājusi dzemdēt, tā ņēma savu kalponi Zilfu un deva to Jēkabam par sievu.

10.

Un Silpa Leas Kalpone dzemdeja Jēkabam Dēlu.

10.

Un Zilfa, Leas kalpone, dzemdēja Jēkabam dēlu.

11.

Tad sacija Lea: tur nāk viens Pulks un nosauce viņa Vārdu Gads.

11.

Un Lea teica: "Laime nāk," – un nosauca tā vārdu: Gads.

12.

Un Silpa Leas Kalpone dzemdeja Jēkabam to otru Dēlu.

12.

Un Zilfa, Leas kalpone, dzemdēja otru dēlu Jēkabam.

13.

Tad sacija Lea: Lab man jo tās Meitas turēs man laimigu un ta nosauce viņa Vārdu Ašers.

13.

Un Lea teica: "Es – laimīgā, jo mani teiks laimīgu visas sievas." Un tā nosauca viņa vārdu: Ašers.

14.

Un Rūbens gāje Kviešu-Pļaujama laikā un atrade Dudāim Laukā un atnese tos Leai savai Mātei un Raēle sacija uz Leu dod man jele no tava Dēla Dudāim.

14.

Un kādu dienu Rūbens nāca ap kviešu pļaujamo laiku un atrada tīrumā mīlestības ābolus, un viņš tos atnesa savai mātei Leai. Tad Rahēle sacīja Leai: "Dod man kādu no sava dēla mīlestības āboliem."

15.

Un viņa sacija uz to: Ir ta viena maza Lieta ka tu manu Vīru esi atņēmusi un tu gribi arīdzan mana Dēla Dudāim ņemt? tad sacija Raēle tapēc būs tam šo Nakti pie tev gulēt par tava Dēla Dudāim.

15.

Tā teica: "Vai tad nav vēl diezgan, ka tu man esi atņēmusi manu vīru, tagad tu gribi paņemt arī mana dēla mīlestības ābolus?" Tad Rahēle sacīja: "Lai tad arī viņš guļ pie tevis šonakt tava dēla mīlestības ābolu dēļ."

16.

Kad nu Jēkabs Vakarā no Lauka nāce tad izgāje Lea tam preti un sacija: pie  man būs tev nākt jo es esmu tev ar Maksu saderējusi par mana Dēla Dudāim un Viņš guleja pie tās tanī Naktī.

16.

Un Jēkabs nāca vakarā no tīruma; tad Lea gāja tam pretī un sacīja viņam: "Tev jānāk pie manis, jo es tevi esmu pirktin nopirkusi par sava dēla mīlestības āboliem." Un viņš ar to gulēja tanī naktī.

17.

. Un Dievs paklausija to Leu un ta tape grūta un dzemdeja Jēkabam to piektu Dēlu.

17.

Un Elohim paklausīja Leu, un tā tapa grūta un dzemdēja Jēkabam piekto dēlu.

18.

Tad sacija Lea: Dievs ir man to maksajs ka es manam Vīram manu Kalponi esmu devusi un ta nosauce viņa Vārdu Isašars.

18.

Un Lea sacīja: " Elohim man ir atmaksājis to, ka es esmu devusi savu kalponi savam vīram." Un viņa nosauca tā vārdu: Isašars.

19.

Un Lea tape atkaļ grūta un dzemdeja Jēkabam to sestu Dēlu.

19.

Un Lea atkal tapa grūta un dzemdēja Jēkabam sesto dēlu.

20.

Tad sacija Lea: Dievs ir man apdāvanajs ar labu Dāvanu šo Brīdi pie dzīvos man mans Vīrs tapēc ka es viņam seš Dēlus esmu dzemdejsi un nosauce viņa Vārdu Sebulons.

20.

Un Lea sacīja: " Elohim mani pieminējis ar labu piemiņu, dodams dāvanu; nu reiz mans vīrs cienīs mani, jo es tam esmu dzemdējusi sešus dēlus." Un viņa nosauca tā vārdu: Zebulons.

21.

Un pēc to dzemdeja viņa vienu Meitu un nosauce viņas Vārdu Dina.

21.

Un pēc tā viņa dzemdēja meitu un nosauca viņas vārdu: Dīna.

22.

Un Dievs atgādajās uz Raēli un Dievs paklausija viņu un darija viņu augligu.

22.

Tad Elohim pieminēja Rahēli un paklausīja viņu, atverot tās klēpi.

23.

Un viņa tape grūta un dzemdeja vienu Dēlu un sacija: Dievs ir manu Apsmieklu no manim atņēmis.

23.

Un viņa tapa grūta un dzemdēja dēlu, un sacīja: "Elohim man ir atņēmis manu kaunu."

24.

Un ta nosauce viņa Vārdu Jāzeps sacidama: Lai tas KUNGS man apdāvana vēl ar citu Dēlu.

24.

Un viņa nosauca viņa vārdu: Jāzeps, sacīdama: "Lai יהוה man pieliek vēl vienu dēlu."

25.

Un tas notike kad Raēle Jāzepu bij dzemdejusi sacija Jēkabs uz Lābanu: Atlaid man ka es noeimu uz savu Vietu un savā Zemē.

25.

Un notika, pēc tam kad Rahēle bija dzemdējusi Jāzepu, Jēkabs sacīja Lābanam: "Atlaid mani! Es gribu iet uz savu vietu savā zemē.

26.

Dod man manas Sievas un manus Bērnus kādēļ es tev kalpojis esmu tad es iešu jo tu gan zini to Kalpošanu ar ko es tev esmu kalpojis.

26.

Dod man manas sievas un manus bērnus, jo es tev par viņām esmu kalpojis, un es gribu doties ceļā; tu jau zini manu kalpošanu, ko esmu tev kalpojis."

27.

Un Lābans sacija uz to: Ja es lūdzams Žēlastibu esmu atradis tavās Acīs es esmu nopratis ka tas KUNGS man tevis dēļ ir svētījis.

27.

Bet Lābans sacīja viņam: "Kaut es būtu atradis labvēlību tavās acīs; no zīmēm esmu nopratis, ka יהוה mani ir svētījis tevis dēļ."

28.

Tad sacija Viņš: prasi to Algu tad es to došu.

28.

Un viņš sacīja: "Prasi man savu algu, un es to došu."

29.

Un tas sacija uz viņu: tu zini kā es tev esmu kalpojis un kā tavi Lopi pie  man ir bijuši.

29.

Un tas sacīja viņam: "Tu zini, kā es tev esmu kalpojis un kā tavs ganāmpulks pieaudzis manā laikā.

30.

Jo priekš manim tev bij Mazums un tas ir lielā Pulkā vairojies un tas KUNGS ir tev svētījis caur manu Kāju un nu kad būs tad man savu Namu apgādāt?

30.

Jo maz tev bija, pirms es atnācu, bet tas pieauga vairumā, un יהוה tevi svētījis manu soļu dēļ. Bet tagad – kad lai es sāku gādāt arī par savu namu?"

31.

Un Viņš sacija: ko es tev došu? tad sacija Jēkabs tev ne būs man ne nieka dot ja tu man šo Lietu darīsi tad es atkaļ ganišu un sargašu tavas Avis.

31.

Un viņš sacīja: "Ko lai es tev dodu?" Un Jēkabs sacīja: "Tev man nekā nav jādod. Ja tu man darīsi kādu lietu, es atkal ganīšu un sargāšu tavus sīklopus.

32.

Es izstaigašu šodien pa visu tavu Ganamu-Pulku un atšķiršu no turienes visus raibus un lāsaiņus Lopus un visus Melus Lopus starp tiem Jēriem un visus lāsaiņus un raibus starp tām Kazām un tās būs man par Algu.

32.

Es šodien apstaigāšu visus tavus sīklopus. Atšķir no tiem visas avis, kas ir raibas
vai lāsainas, un visus melnos starp jēriem un lāsainās un raibās kazu starpā. Tā lai ir mana alga.

33.

Tad atbildēs mana Taisniba jeb šodien jeb rītu kad tu nāksi pār manu Algu kas priekš tavām Acīm viss kas te ir raibs un lāsains starp tām Kazām un mells starp tiem Jēriem to būšu es zadzis.

33.

Un mana taisnība lai dod liecību par mani nākamā laikā, kad nāksi pārbaudīt manu algu: kas nav raiba vai lāsaina starp kazām vai melns starp jēriem, to uzskati par manis zagtu."

34.

Tad sacija Lābans: Redzi Manis pēc lai tas ir pēc tavu Vārdu.

34.

Un Lābans sacīja: "Labi, lai notiek, kā tu esi sacījis."

35.

Un tas atšķīre tanī Dienā tos lāsaiņus un raibus Āžus un visas lāsaiņas un raibas Kazas visu pie  ka Baltums bija un viss kas mels bija starp tiem Jēriem un Viņš iedeve tos savo Bērnu Rokā.

35.

Un viņš atšķīra tanī dienā raibos un lāsainos āžus un visas raibās un lāsainās kazas, visus, kam bija kāds baltums, un ikvienu melno starp jēriem un deva tos savu dēlu rokās.

36.

Un šķīrās trejo Dieno Gājumu starp sev un starp Jēkabu un Jēkabs ganija Lābana citas Avis.

36.

Un viņš lika atstarpi triju dienu gājumā starp Jēkabu un sevi, un Jēkabs ganīja pārējos Lābana sīklopus.

37.

Tad ņēme Jēkabs Rīkstes no zaļiem Pepeļiem un Lazda-Kokiem Kastaņo-Kokiem un robija iekš tiem baltus Robus nomizodams to Baltumu kas virs tām Rīkstēm bija.

37.

Un Jēkabs ņēma svaigus dzinumus no apsēm, mandeļu kokiem un platānu kļavām un izdrāza baltas svītras, atsegdams baltumu, kāds bija rīkstēm.

38.

Un Viņš like tos Kociņus ko Viņš bij mizojis Ūdens-Silēs un Dzerama-Traukos tām Avim priekšā ka tās dzert nākdamas apietos.

38.

Un šīs rīkstes, kuras viņš bija nomizojis, viņš lika sīklopu priekšā ūdens tvertnēs un dzirdināmās silēs, pie kurām sīklopi nāca dzert, ka tie, nākdami dzert, apietos.

39.

Un tās Avis apgājās pār tām Rīkstēm un vedās ieraibas lāsaiņas un raibas.

39.

Un sīklopi apgājās pār šīm rīkstēm, un tiem atnesās raibi, svītraini un lāsaini jēri un kazlēni.

40.

Un Jēkabs atšķīre tos Jērus un like tām skatities uz tām ieraibām un mellām starp Lābana Avim un like savus Ganama-Pulkus sevišķi un ne like tos pie  Lābana Avim.

40.

Bet šos jērus Jēkabs atšķīra un vērsa visus sīklopu purnus uz svītrainajiem un melnajiem starp Lābana sīklopiem. Un viņš lika savus ganāmpulkus atsevišķi un nepievienoja tos Lābana sīklopiem.

41.

Un tas notike allažiņ kad tās Pavasaru Avis apgājās tad like Jēkabs tām Avim tos Kociņus Ūdens-Silēs priekšā ka tās pār tiem Kokiem apietos.

41.

Un vienmēr, kad spēcīgākie sīklopi apgājās, Jēkabs lika rīkstes sīklopu priekšā ūdens tvertnēs, lai tie pār šīm rīkstēm apietos.

42.

Bet kad tās Avis vēli apgājās tad ne like Jēkabs tos Kociņus iekšā tad kļuva tie Atpīļi Lābanam un tie Agrejie Jēkabam.

42.

Bet, vājākiem sīklopiem apejoties, viņš nelika tās; un tā vājākie sīklopi palika Lābanam, bet stiprākie Jēkabam.

43.

Un tas Vīrs auge ļoti varen un tam bij daudz Avju Kalpoņu un Kalpu Kamieļu un Eņģeļu.

43.

Tā šis vīrs kļuva ļoti bagāts, jo tam bija daudz sīklopu, kalpoņu, kalpu, kamieļu un ēzeļu.

Nodaļa: Genesis

Birkas: