1. Mozus grāmata 29. nodaļa

 

Gliks

 

Jaunā

1.

Un Jēkabs metās kājop un gāje uz to Ļaužu Zemi kas pret Rītiem.

1.

Un Jēkabs cēlās kājās un devās uz to ļaužu zemi, kas pret austrumiem.

2.

Un skatījās un redzi tur bija Aka virs Lauka: un raugi tur bija trīs Avju-Pulki pie  tās pašas jo no tās Akas tape tās Avis dzirditas un viens liels Akmins bija virs tās Akas Cauruma.

2.

Un viņš ieraudzīja tīrumā aku, un trīs ganāmpulki bija apmetušies pie tās, jo no šīs akas ganāmpulki tika dzirdināti. Bet liels akmens bija uzlikts uz akas cauruma.

3.

Un tur pat tape visi Avju-Pulki sadzīti un tie novēle to Akmini no tās Akas Cauruma un dzirdija tās Avis un like atkaļ to Akmini uz tās Akas Caurumu savā Vietā.

3.

Kad visi ganāmpulki tur bija sadzīti, tad novēla akmeni no akas cauruma un dzirdīja lopus, un pēc tam atkal lika akmeni savā vietā uz akas cauruma.

4.

Tad sacija Jēkabs uz tiem: Mani Brāļi no kurienes jūs esat? un tie sacija mēs esam no Āranas.

4.

Jēkabs viņiem sacīja: "Brāļi, no kurienes jūs esat?" Un tie sacīja: "Mēs esam no Hāranas."

5.

Un Viņš sacija uz tiem: Pazīstat jūs Lābanu Nahora Dēlu? un tie sacija: mēs to gan pazīstam.

5.

Un Jēkabs tiem sacīja: "Vai jūs pazīstat Nahora dēlu Lābanu?" Un tie sacīja: "Pazīstam."

6.

Tad sacija Viņš uz tiem: Aridz tam labi klājas? un tie atbildeja; gan labi un redz Raēle viņa Meita te nāk ar Avim.

6.

Tad viņš sacīja: "Vai viņam klājas labi?" Tie sacīja: "Labi, un redzi, tur nāk viņa meita Rahēle ar lopiem."

7.

Un Viņš sacija: Redz ta Saule ir vēl augsta vēl Laika nevaid Lopus pārdzīt dzirdijiet tās Avis un eita un paganijiet tās.

7.

Un viņš sacīja: "Vēl taču ir liela diena, un vēl nav pienācis laiks sadzīt lopus; dzirdiniet lopus un ejiet ganīt."

8.

Tad sacija tie: Mēs nevaram pirms visi Avju-Pulki sadzīti top ka tie to Akmini no Akas Cauruma noveļ ka mēs tās Avis dzirdijam.

8.

Bet tie sacīja: "Mēs nevaram, pirms nav sadzīti visi ganāmpulki, tad akmens tiek novelts no avota cauruma, un mēs dzirdinām lopus."

9.

Kad Viņš vēl ar tiem runāja tad nāce Raēle ar tām Avim kas viņas Tēvam piederēja jo viņa ganija tās.

9.

Kamēr viņš vēl ar tiem sarunājās, nāca Rahēle ar sava tēva sīklopiem, jo viņa bija gane.

10.

Un kad Jēkabs Raēli savas Mātes Brāļa Lābana Meitu ieraudzija un savas Mātes Brāļa Lābana Avis tad pie gāje tas un novēle to Akmini no tās Akas Cauruma.

10.

Un notika, kad Jēkabs ieraudzīja Rahēli, savas mātes brāļa Lābana meitu, un savas mātes brāļa Lābana sīklopus, tad Jēkabs piegāja un novēla akmeni no avota un padzirdināja savas mātes brāļa Lābana sīklopus.

11.

Un dzirdija savas Mātes Brāļa Lābana Avis un Jēkabs skūpstija Raēli un pacēle savu Balsi un raudaja.

11.

Un Jēkabs skūpstīja Rahēli un, savu balsi pacēlis, raudāja.

12.

Un Jēkabs pasacija Raelei ka Viņš viņas Tēva Brālis esus tad teceja ta un pasacija to savam Tēvam.

12.

Un Jēkabs izstāstīja Rahēlei, ka viņš ir tās tēva radinieks un Rebekas dēls; tad viņa tecēja un izstāstīja to tēvam.

13.

Un kad Lābans tās vēstis no Jēkaba savas Māsas Dēla dzirdeja tad teceja tas viņam preti un apkampe viņu un skūpstija viņu un ievede viņu savā Namā. Tad izteice tas Lābanam visas šās Lietas.

13.

Un, kad Lābans dzirdēja vēsti par Jēkabu, savas māsas dēlu, tad viņš tam skrēja pretī, apkampa un skūpstīja un ieveda savā namā. Un viņš izstāstīja arī Lābanam visus šos notikumus.

14.

Un Lābans sacija uz viņu: Tiešam tu esi no maniem Kauliem un no manas Miesas un Viņš mite pie ta caur augošu Mēnesi.

14.

Un Lābans sacīja viņam: "Tiešām, tu esi no maniem kauliem un manas miesas!" Un viņš pie tā palika vienu mēnesi.

15.

Un Lābans sacija uz Jēkabu: Jepšu tu mans Brālis esi būtu tādēļ tu man velti kalpojis? saki man ko prasi tu Algai?

15.

Un Lābans sacīja Jēkabam: "Kaut gan tu esi mans radinieks, bet vai tādēļ tev par velti kalpot? Saki man, kādu algu tu prasi?"

16.

Un Lābanam bij divi Meitas tās vecakas Vārds bija Lea un tās jaunakas Vārds bija Raēle.

16.

Bet Lābanam bija divi meitas: vecākās vārds bija Lea un jaunākās Rahēle.

17.

Bet Leas Acis bija pavājas bet Raēlei bija ražens un skaists Ģīmis.

17.

Leas acis bija blāvas, bez spožuma, bet Rahēle bija skaista augumā un sejā.

18.

Un Jēkabs mīleja to Raēli un sacija: Es gribu tev septiņ Gadus kalpot par Raeli tavu jaunaku Meitu.

18.

Un Jēkabs iemīlēja Rahēli un sacīja: "Es kalpošu tev septiņus gadus par Rahēli, tavu jaunāko meitu."

19.

Tad sacija Lābans: Labaki es tev to domu ne kā es to citam Vīram domu paliec pie manis.

19.

Tad Lābans sacīja: "Labāk es dodu to tev nekā kādam citam; paliec pie manis."

20.

Un Jēkabs kalpoja par Raēli septiņ Gadus Viņš šķite tos mag Dienas esošas tik mīļi tas to turēja.

20.

Un Jēkabs kalpoja par Rahēli septiņus gadus; un tie izlikās viņam kā dažas dienas, tik mīļa tā viņam bija.

21.

Un Jēkabs sacija uz Lābanu: Dod man manu Sievu jo tās Dienas ir piepilditas ka es pie  tās esmu.

21.

Tad Jēkabs sacīja Lābanam: "Dod man tagad manu sievu, jo mans laiks ir pilns, ka es ietu pie viņas."

22.

Tad sapulceja Lābans visus tās Vietas Ļaudis un padarija Viesibas.

22.

Un Lābans sapulcēja visus tās vietas ļaudis un sarīkoja dzīres.

23.

Un Vakarā ņēme Viņš savu Meitu Leu un ievede to pie viņa un Jēkabs gāje pie tās.

23.

Un vakarā viņš ņēma savu meitu Leu un ieveda pie viņa, un Jēkabs gāja pie tās.

24.

Un Lābans deve savu Kalponi Silpu Leai savai Meitai par Kalponi.

24.

Un Lābans deva savu kalponi Zilfu savai meitai Leai par kalponi.

25.

Un tas notike Rītā tad raugi ta bija Lea tad sacija Viņš uz Lābanu: Kas tas ir ko tu man esi darijis? Nedz es par Raēli pie tev esmu kalpojis kam tu man esi pievīlis?

25.

Un no rīta izrādījās, ka tā bija Lea. Un viņš sacīja Lābanam: "Kāpēc tu man esi tā darījis? Vai es neesmu tev kalpojis par Rahēli? Kāpēc tu mani esi piekrāpis?"

26.

Tad sacija Lābans: Mūsu Zemē ne mēdz to jaunaku priekš tās Pirmdzimtas izdot.

26.

Bet Lābans sacīja: "Tā nemēdz šinī vietā darīt, ka izdod jaunāko pirms vecākās.

27.

Beidz ar šās to Nedeļu tad došu es tev viņu arīdzan par to kalpošanu jo tev būs vēl citus septiņ Gadus pie man kalpot.

27.

Piepildi šīs septiņas dienas ar šo; tad mēs tev dosim arī to otru tavas kalpošanas dēļ, kad tu man kalposi vēl citus septiņus gadus."

28.

Un Jēkabs darija tā un beidze to Nedeļu ar to tad deve Viņš tam Raēli savu Meitu par Sievu.

28.

Un Jēkabs darīja tā; un viņš piepildīja tās septiņas dienas, tad Lābans deva viņam savu meitu Rahēli par sievu.

29.

Un Lābans deve Raēlei savu Kalponi Bila par Kalponi.

29.

Un Lābans deva savu kalponi Bilhu savai meitai Rahēlei par kalponi.

30.

Un Jēkabs gāje arīdzan pie Raēles un mīleja to Raēli vairak ne kā Leu un tas kalpoja pie viņa vēl citus septiņ Gadus.

30.

Un Jēkabs gāja arī pie Rahēles, un viņš mīlēja Rahēli vairāk nekā Leu. Un viņš kalpoja Lābanam vēl otrus septiņus gadus.

31.

Un tas KUNGS redzeja ka Lea ienīdeta tape tad darija Viņš to augligu bet Raēle bija neaugliga.

31.

Un יהוה redzēja, ka Lea tika nicināta; tad Viņš atvēra tās klēpi, bet Rahēle bija neauglīga.

32.

Un Lea tape grūta un dzemdeja Dēlu un nosauce viņa Vārdu Rūbens jo ta sacija: Tapēc ka tas KUNGS manas Bēdas ir skatijis jo nu mīļos man mans Vīrs.

32.

Un Lea tapa grūta un dzemdēja dēlu, un nosauca tā vārdu: Rūbens, jo viņa sacīja: " יהוה ir uzlūkojis manas bēdas; un tagad noteikti mans vīrs mani mīlēs."

33.

Un ta tape atkaļ grūta un dzemdeja Dēlu un sacija: Tapēc ka tas KUNGS dzirdejis man ienīdetu esam ir Viņš man arīdzan to devis un nosauce viņa Vārdu Zīmeans.

33.

Un viņa tapa atkal grūta un dzemdēja dēlu, un sacīja: " יהוה ir dzirdējis, ka es esmu nicināta, un Viņš man arī šo ir devis." Un viņa nosauca tā vārdu: Simeons.

34.

Un ta tape atkaļ grūta un dzemdeja Dēlu un sacija: Nu šo Brīdi mans Vīrs man pie dzīvos jo es esmu viņam trīs dēlus dzemdejsi tādēļ nosauce ta viņa Vārdu Levis.

34.

Un viņa tapa atkal grūta un dzemdēja dēlu, un sacīja: "Tagad taču mans vīrs pieķersies man, jo es viņam esmu dzemdējusi trīs dēlus." Un viņa nosauca tā vārdu: Levijs.

35.

Un viņa tape atkaļ grūta un dzemdeja Dēlu un sacija: Šo Brīdi slavešu es to KUNGU tādēļ nosauce ta viņa Vārdu Jūda un ta mitējās dzemdēt.

35.

Un viņa tapa atkal grūta un dzemdēja dēlu, un sacīja: "Tagad es slavēšu יהוה." Un viņa nosauca tā vārdu: Jūda. Un viņa mitējās dzemdēt.

Nodaļa: Genesis

Birkas: