1. Mozus grāmata 28. nodaļa

 

Gliks

 

Jaunā

1.

Tad aicinaja Īzāks to Jēkabu un svētija to un pavēleja tam un sacija uz to: Tev ne būs Sievu ņemt no tām Kananiteru Meitām.

1.

Tad Īzāks aicināja Jēkabu un svētīja to un pavēlēja tam, sacīdams: "Tev nebūs sievu ņemt no Kānaāna meitām.

2.

Celies ej uz Mezopotamiju Betuēļa tavas Mātes Tēva Namā un ņemies no turienes Sievu no Lābana tavas Mātes Brāļa Meitām.

2.

Celies, ej uz Mezopotāmiju, uz Betuēla, savas mātes tēva, namu un ņem sev sievu no turienes, no Lābana, savas mātes brāļa meitām.

3.

Un Dievs tas visuvarenais STIPRAIS DIEVS lai tev svētī un tas lai tev augligu padara un tev vairo par lielu Ļaužu Pulku.

3.

Visuvarenais El lai svētī tevi, ka tu augļojies un vairojies, un lai dara tevi par lielu tautu kopu,

4.

Un tas lai dod to Ābrāma Svētīšanu tev un tavam Dzimumam ar tev ka tu iemantot vari to Zemi kur tu Svešinieks bijis esi ko Dievs Ābrāmam devis ir.

4.

un lai Viņš tev un taviem pēcnācējiem dod Ābrahāma svētību, ka tu iemanto to zemi, kurā tu mīti kā svešinieks un kuru Elohim ir devis Ābrahāmam."

5.

Tad atlaide Īzāks to Jēkabu un tas gāje uz Mezopotamiju pie  Lābana Betuēļa ta Sīrera Dēla Rebekas Jēkaba un Ēsava Mātes Brāļa.

5.

Tā Īzāks atlaida Jēkabu, un tas devās uz Mezopotāmiju pie aramieša Lābana, Betuēla dēla, Rebekas, Jēkaba un Ēsava mātes, brāļa.

6.

Kad nu Ēsavs redzeja ka Īzāks Jēkabu bij svētījis un to uz Mezopotamiju sūtijis ka tam no turienes bij Sievu ņemt un ka tas tam to svētījot bij pavēlejs sacidams: tev ne būs Sievu ņemt no tām Kananiteru-Meitām.

6.

Un Ēsavs redzēja, ka Īzāks Jēkabu bija svētījis un bija to sūtījis uz Mezopotāmiju ņemt sievu no turienes un ka viņš, to svētījot, bija tam pavēlējis, sacīdams: tev nebūs sievu ņemt no Kānaāna meitām,-

7.

Un ka Jēkabs savam Tēvam un savai Mātei bij paklausijis un uz Mezopotamiju gājis.

7.

un ka Jēkabs bija uzklausījis savu tēvu un savu māti un aizgājis uz Mezopotāmiju.

8.

Un Ēsavs ari redzeja ka Īzāks viņa Tēvs tās Kananiteru Meitas ne ieredzeja.

8.

Un Ēsavs arī redzēja, ka Īzākam, viņa tēvam, Kānaāna meitas nebija pa prātam.

9.

Tad gāje Ēsavs pie Ismāēļa un ņēme sev par Sievu pār savām Sievām Mālatu Ismaeļa Ābrāma Dēla Meitu Nabajota Māsu.

9.

Tad Ēsavs devās pie Ismaēla un ņēma klāt pie savām sievām sev par sievu Mahalatu, Ismaēla, Ābrahāma dēla, meitu, Nebojota māsu.

10.

Tad aizgāje Jēkabs no Bēšabas un gāje uz Āranu.

10.

Un Jēkabs atstāja Bēršebu un devās uz Hāranu.

11.

Un tam gadijās nākt kādā Vietā tur palike Viņš par Nakti jo ta Saule bij nogājusi un tas ņēme vienu no tās Vietas Akmiņiem un like to sev Pagalvē un apgulās tanī Vietā

11.

Un tam gadījās nonākt kādā vietā un palikt tur pa nakti, jo saule bija norietējusi. Un viņš ņēma vienu no akmeņiem, kas bija tur, un lika to sev pagalvī, un apgūlās tanī vietā.

12.

Un tam sapņoja un raugi Trepes bij celtas virs Zemes un viņu Virs-Gals aiztike to Debes un redzi tie Dieva Eņģeļi uzkāpe un nokāpe pār tām.

12.

Un viņam bija sapnis, un redzi, uz zemes bija kāpnes uzslietas, bet to augšgals sniedzās debesīs, un redzi, Elohim eņģeļi kāpa pa tām augšup un lejup.

13.

Un redzi tas KUNGS stāveja pa virsu un sacija: Es esmu tas KUNGS tava Tēva Ābrāma Dievs un Īzāka Dievs to Zemi virs ko tu guli došu es tev un tavam Dzimumam.

13.

Un redzi, יהוה stāvēja augšgalā un sacīja: "Es esmu יהוה, tava tēva Ābrahāma Elohim un Īzāka Elohim! To zemi, uz kuras tu guli, Es došu tev un taviem pēcnācējiem.

14.

Un tavs Dzimums būs kā Zemes Pīšļi un tu izplatisies pret Vakaru un pret Rītiem un pret Ziemeli un pret Dienas-Vidu un caur tev un tavu SĒKLU taps visas Zemes Ciltis svētītas.

14.

Un tavi pēcnācēji būs kā zemes pīšļi, un tu izpletīsies uz rietumiem un austrumiem, uz ziemeļiem un dienvidiem, un tevī un tavos pēcnācējos visas zemes tautas būs svētītas.

15.

Un redz es esmu ar tev un pasargašu tev visur kur tu staigasi un pārvedišu tev atkaļ uz šo Zemi jo es no tevi ne gribu atstāt tiekams es darišu ko es uz tev esmu runājis.

15.

Un redzi, Es esmu ar tevi, un Es tevi pasargāšu it visur, kur tu ej, un Es likšu tev atgriezties šinī zemē, jo Es tevi neatstāšu, līdz kamēr izdarīšu, ko Es esmu tev sacījis."

16.

kad nu Jēkabs no sava Miega atmodās sacija tas: Tiešam tas KUNGS ir šinī Vietā un es to neesmu zinajs.

16.

Un Jēkabs uzmodās no miega un sacīja: "Tiešām, יהוה ir šinī vietā, bet es to nezināju."

17.

Un Viņš bijājās un sacija: Kā cienijama ir ši Vieta še neva cits ka Dieva-Nams un še ir tās Debes Vārtis.

17.

Un viņam kļuva bail, un tas sacīja: "Cik bijājama ir šī vieta, te tiešām ir Elohim nams, un še ir debesu vārti."

18.

Un Jēkabs cēlās Rītā agri un ņēme to Akmini kas tam bij Pagalvē bijis un uzcēle to par vienu Zīmi un uslēje tam Eļji virsu.

18.

Un Jēkabs pamodās no rīta un ņēma akmeni, ko savā pagalvī bija licis, un cēla to par piemiņas akmeni un lēja eļļu pār tā virsu.

19.

Un nosauce tās Vietas Vārdu Betele bet papriekš bija tam Pilsātam Lus Vārdā.

19.

Un viņš nosauca šīs vietas vārdu: Bētele, bet iepriekš pilsētu sauca Lūza.

20.

Un Jēkabs apsolidamies apsolijās un sacija: Ja Dievs ar manim būs un man pasargās uz šo Ceļu ko es staigaju un dos man Maizi ēst un Drēbes apģērbties.

20.

Un Jēkabs deva solījumu, sacīdams: "Ja Elohim būs ar mani un pasargās mani šinī ceļā, ko es eju, un dos man maizi, ko ēst, un drēbes, ar ko ģērbties,

21.

Un liks man ar Mieru pāriet mana Tēva Namā tad būs tam KUNGAM man par Dievu būt.

21.

un liks man sveikam atgriezties savā tēva namā, tad יהוה man būs par Elohim.

22.

Un šim Akmiņam ko es par vienu Zīmi esmu uzcēlis būs par vienu Dieva-Namu tapt un visu ko tu man dosi no ta došu es tev to desmitu Tiesu.

22.

Bet šis akmens, ko es esmu cēlis par piemiņas akmeni, taps par Elohim namu; un no visa, ko Viņš man dos, es desmito tiesu došu Viņam ."

Nodaļa: Genesis

Birkas: