1. Mozus grāmata 26. nodaļa

 

Gliks

 

Jaunā

1.

UN Bads bija taī Zemē pār to pirmaju Badu kas Ābrāma Laikā bija un Īzāks nogāje uz Abimeleku to Vīlisteru Ķēniņu Gerarā.

1.

Un bads bija tai zemē, pēc pirmā bada, kas bija bijis Ābrahāma laikā, un Īzāks nogāja pie Abimeleha, filistiešu ķēniņa, uz Gerāru.

2.

Un tas KUNGS rādijās viņam un sacija: Ne noeij uz Egiptu mīti taī Zeme ko es tev sacišu.

2.

Un יהוה parādījās viņam un sacīja: "Nenoej uz Ēģiptes zemi; dzīvo tanī zemē, par kuru Es tev sacīšu.

3.

Esi Svešinieks šinī Zemē un es būšu ar tevim un es svētīšu tev jo tev un tavam Dzimumam došu es visas šās Zemes un apstiprinašu to Zvērēšanu ko es tavam Tēvam Ābrāmam zvērējis esmu.

3.

Dzīvo kā svešinieks šinī zemē, un Es būšu ar tevi, un Es tevi svētīšu. Tev un taviem pēcnācējiem Es došu visas šīs zemes, un Es piepildīšu to derību, kuru Es tavam tēvam Ābrahāmam ar zvērestu esmu apsolījis.

4.

Un es vairošu tavu Dzimumu kā tās Debes Zvaigznes un došu tavam Dzimumam visas šās Zemes un caur tavu SĒKLU taps visas Zemes Tautas svētītas.

4.

Un Es vairošu tavus pēcnācējus kā debesu zvaigznes un došu taviem pēcnācējiem visas šīs zemes, un tavos pēcnācējos visas zemes tautas tiks svētītas,

5.

Tapēc ka Ābrāms manai Balsi ir paklausigs bijis un turējis manas Pavēlēšanas Iestādijumus Likumus un Bauslibas.

5.

tāpēc ka Ābrahāms Manai balsij paklausīja un turēja Manus norādījumus un Manas pavēles, Manus likumus un Manu bauslību."

6.

Tā mite Īzāks Gerarā.

6.

Un Īzāks dzīvoja Gerārā.

7.

Un tās Vietas Cilveki vaicaja pār viņa Sievu un Viņš sacija: ta ir mana Māsa jo Viņš bijājās sacīt ta ir mana Sieva ka ne taču (sacija tas) tās Vietas Cilveki man nokauj Rebekas dēļ jo tai bija skaists Ģīmis.

7.

Tad tās vietas iemītnieki vaicāja par viņa sievu. Un viņš atbildēja: "Tā ir mana māsa," – jo viņam bija bailes sacīt "mana sieva", lai pilsētas vīri nenokautu viņu Rebekas dēļ, jo tā bija skaista.

8.

Un kad Viņš ilgu Laiku tur bij dzīvojis tad skatījās Abimeleks to Vīlisteru Ķēniņš caur Logu un redz Īzāks glaimoja ar savu Sievu Rebeku.

8.

Kad viņš tur bija pavadījis ilgu laiku, tad Abimelehs, filistiešu ķēniņš, reiz skatījās pa logu un ieraudzīja Īzāku smīdinām Rebeku, savu sievu.

9.

Tad aicinaja Abimeleks to Īzāku un sacija: It tiešam raugi ta ir tava Sieva kā esi tu tad sacijis ta ir mana Māsa un Īzāks sacija uz to: tapēc ka es esmu sacijis ka man viņas dēļ taču ne jāmirst.

9.

Un Abimelehs pasauca Īzāku un sacīja: "Patiesi, tā taču tava sieva, kā tad tu esi sacījis: tā ir mana māsa." Un Īzāks tam atbildēja: "Tāpēc ka es domāju, ka man būs jāmirst viņas dēļ."

10.

Tad sacija Abimeleks: kā esi tu mums šo darijis gan drīz būtu viens no šiem Ļaudim varejs pie  tavas Sievas gulēt tad būtu tu vienu Noziegumu pār mums vedis.

10.

Un Abimelehs tad sacīja: "Kāpēc tu šādas lietas esi mums darījis? Daudz netrūka, lai kāds no šiem ļaudīm būtu gulējis ar tavu sievu. Tu pār mums būtu licis nākt tik lielai vainai!"

11.

Un Abimeleks pavēleja visiem Ļaudim sacidams: Kas šo Vīru jeb viņa Sievu aizskar tas taps tiešam nokauts.

11.

Un Abimelehs pavēlēja visiem ļaudīm, sacīdams: "Kas aizskars šo vīru un tā sievu, tam mirtin jāmirst."

12.

Un Īzāks sēje tanī Zemē un dabuja tanī gadā simtkārtigus Augļus jo tas KUNGS svētija to.

12.

Un Īzāks sēja tanī zemē un saņēma simtkārtīgu ražu, jo יהוה viņu bija svētījis.

13.

Un tas Vīrs auge augumā un tape liels tiekams Viņš ļoti augsts kļūs.

13.

Tā šis vīrs kļuva bagāts un augdams auga bagātībā, līdz kamēr kļuva ļoti bagāts.

14.

Un tam bij Manta no sīkiem un Manta no lieliem Lopiem un daudz Saimes un tie Vīlisteri skaude viņu.

14.

Viņam piederēja sīklopu ganāmpulki un liellopu ganāmpulki un liels pulks kalpu, tā ka filistieši to apskauda.

15.

Un visas Akas ko viņa Tēva Kalpi viņa Tēva Ābrāma Laikā bij rakuši tās aizbāze tie Vīlisteri un pildija tās ar Smiltim.

15.

Visas akas, kādas bija izrakuši viņa tēva kalpi viņa tēva Ābrahāma laikā, filistieši aizraka un aizbēra ar zemi.

16.

Un Abimeleks sacija arīdzan uz Īzāku: ej nost no mums jo tu esi daudz vairak varens tapis ne kā mēs.

16.

Un Abimelehs sacīja Īzākam: "Aizej no manis, jo tu esi kļuvis varenāks par mums."

17.

Tad aizgāje Īzāks no turienes un nolaidās iekš Geraras Ielejas un dzīvoja tur.

17.

Un Īzāks aizgāja no turienes un uzcēla savas teltis Gerāras ielejā un palika tur dzīvot.

18.

Un Īzāks uzrake atkaļ tās Ūdens-Akas ko tie viņa Tēva Ābrāma Laikā bij rakuši un tie Vīlisteri pēc ka Ābrāms nomiris bij aizbāzuši un Viņš nosauce viņu Vārdus pēc tiem Vārdiem ar ko tās viņa Tēvs bij nosaucis.

18.

Un Īzāks apmetās un no jauna atraka akas, kas viņa tēva Ābrahāma laikā bija izraktas un kuras filistieši pēc Ābrahāma nāves bija aizbēruši, un nosauca tās tādos pašos vārdos, kā viņa tēvs tās bija saucis.

19.

Un Īzāka Kalpi rake iekš tās Ielejas un atrade tur vienu Aku ar dzīvu Ūdeni.

19.

Un Īzāka kalpi raka tanī ielejā un uzraka avotu ar dzīvu ūdeni.

20.

Tad bārās tie Geraras Gani ar Īzāka Ganiem sacidami: šis Ūdens mums pieder tad nosauce Viņš tās Akas Vārdu Eseku tapēc ka tie ar viņu bij bārušies.

20.

Un Gerāras gani strīdējās ar Īzāka ganiem, sacīdami: "Tas ir mūsu ūdens." Un viņš nosauca šīs akas vārdu: Eseka, tāpēc ka ļaudis bija strīdējušies.

21.

Tad rake tie citu Aku un tie bārās pār to arīdzan tapēc nosauce Viņš viņas Vārdu Sitna.

21.

Tad viņi raka vēl vienu aku un strīdējās arī tās dēļ. Un viņš nosauca tās vārdu: Sitna.

22.

Un Viņš cēlās no turienes un rake citu Aku un tie ne bārās pār to tad nosauce Viņš viņas Vārdu Rēbots un sacija: Jo nu ir tas KUNGS mūs isplatījis un mēs esam auglojušies šinī Zemē.

22.

Viņš devās no turienes tālāk un raka citu aku, bet šoreiz nestrīdējās. Tāpēc viņš nosauca tās vārdu: Rehoboa, jo sacīja: "Tagad יהוה liek mums izplesties, un mēs varam augļoties šinī zemē."

23.

Tad gāje Viņš no turienes augšam uz Beršabu.

23.

Un viņš devās no turienes uz Bēršebu.

24.

Un tas KUNGS rādijās viņam tanī Naktī un sacija: Es esmu Ābrāma tava Tēva Dievs ne bīties jo es esmu ar tev un svētīšu tev un vairošu tavu Dzimumu Ābrāma mana Kalpa dēļ.

24.

Un יהוה parādījās viņam sapnī, sacīdams: "Es esmu tava tēva Ābrahāma Elohim, nebīsties, jo Es esmu ar tevi, Es tevi svētīšu, un Mana kalpa Ābrahāma dēļ Es tavus pēcnācējus vairošu."

25.

Un Viņš uztaisija tur vienu Altari un pie sauce ta KUNGA Vārdu un uzcēle tur savu Dzīvokli un Īzāka Kalpi rake tur vienu Aku.

25.

Un viņš uzcēla tur altāri un piesauca יהוה VĀRDU, un uzcēla tur savas teltis, un Īzāka kalpi raka tur aku.

26.

Un Abimeleks gāje pie  ta no Geraras un viens no viņa Draugiem Ahuzats un Pīhols viņa Kara-Spēka Virsnieks.

26.

Tad Abimelehs reiz nāca pie viņa no Gerāras kopā ar Ahuzatu, savu draugu, un Pikolu, savu karaspēka virsnieku.

27.

Tad sacija Īzāks uz tiem: Kapēc nākat jūs pie  man kas jūs man ienīdāt un esat man no sevis nodzinuši.

27.

Un Īzāks sacīja viņiem: "Kāpēc jūs nākat pie manis? Jo jūs taču ienīstat mani un esat mani aizsūtījuši prom no sevis."

28.

Un tie sacija: Mēs redzēt redzam ka tas KUNGS ar tevim ir tad esam mēs sacijuši: sazvēresimies kopā un darisim vienu Deribu ar tev.

28.

Bet tie sacīja: "Mēs redzēt redzam, ka יהוה ir bijis ar tevi; un mēs sacījām: lai būtu zvērests mūsu starpā – starp mums un starp tevi – un lai slēdzam derību ar tevi,

29.

Ka tu mums ļaunu ne padari it kā mēs tev ne esam aiskāruši un it kā mēs tev labu vien esam darijuši un tev ar Mieru atlaiduši bet tu nu esi ta KUNGA Svētīts.

29.

ka tu nedarītu mums nekā ļauna, kā arī mēs tevi neesam pazemojuši, bet esam tev labu vien darījuši un tevi ar mieru atlaiduši, tu, יהוה svētītais."

30.

Un Viņš darija tiem dzīres un tie ēde un dzēre.

30.

Un viņš tiem sarīkoja dzīres, un tie ēda un dzēra.

31.

Un cēlās Rītā agri un zvērēja viens otram un Īzāks atlaide tos tad gāje tie no viņa ar Mieru.

31.

Un viņi cēlās no rīta un zvērēja cits citam. Tad Īzāks tos atlaida, un tie no viņa aizgāja ar mieru.

32.

Un tanī Dienā nāce Īzāka Kalpi un pasacija viņam kas ar Aku bij noticis ko tie bij rakuši un tie sacija uz viņu: Mēs esam Ūdeni atraduši.

32.

Un tanī dienā nāca Īzāka kalpi un pastāstīja viņam par aku, kādu tie bija rakuši, tam sacīdami: "Mēs esam atraduši ūdeni."

33.

Un Viņš nosauce to Sebu tādēļ ir ta Pilsāta Vārds Beršeba līdz šai Dienai.

33.

Un viņš to nosauca par Šebu, tāpēc tās pilsētas vārds ir Bēršeba līdz pat šai dienai. Zvēresta aka jeb septiņu aka.

34.

Un Ēsavs bija četrdesmits Gadus vec un ņēme Juditu Berus ta Etitera Meitu par Sievu un Basmatu Elona ta Etitera Meitu.

34.

Un Ēsavs bija četrdesmit gadus vecs, kad tas sev par sievu ņēma hetieša Bērija meitu Jūdīti un hetieša Elona meitu Basmati.

35.

Un tās padarija Sird-Ēstus Īzākam un Rebekai.

35.

Tās darīja sirdēstus Īzākam un Rebekai.

Nodaļa: Genesis

Birkas: