1. Mozus grāmata 25. nodaļa

 

Gliks

 

Jaunā

1.

UN Ābrāms ņēme atkaļ vienu Sievu Ķetura Vārdā.

1.

Ābrahāms atkal ņēma sev sievu, tās vārds bija Ketūra.

2.

Un ta dzemdeja viņam to Simronu un Jokšanu un Medanu un Midijanu un Jisbaku un Suas.

2.

Un tā viņam dzemdēja Zimranu, Jokšanu, Medaanu, Midiānu, Jisbaku un Suahu.

3.

Un Jokšans dzemdinaja to Sebu un Dedanu un Dedana Bērni bija Asurim un Latusim un Leumim.

3.

Bet Jokšans dzemdināja Sebu un Dedanu, un Dedana pēcnācēji bija asurieši, letusieši un leumieši.

4.

Un Midijana Bērni bija Epa un Evers un Anoks un Abidus un Eldaus šie visi bija Ķeturas Bērni.

4.

Bet Midiāna bērni ir: Eifa un Efers, Hanohs, Abida un Ēlda; visi tie ir Ketūras dzimuma.

5.

Bet Ābrāms deve visu kas tam piederēja Īzākam.

5.

Un Ābrahāms nodeva visu, kas tam bija, Īzākam.

6.

Bet to Sānu-Sievu Bērniem kas Ābramam bij deve Ābrāms Dāvanas un atstādināja tos no sava Dēla Īzāka vēl dzīvs būdams pret Rītiem uz Austruma-Zemi.

6.

Bet blakussievu bērniem, kas Ābrahāmam bija, Ābrahāms izdalīja dāvanas. Un viņš, vēl dzīvs būdams, šķīra tos no Īzāka, aizsūtīdams viņus pret rītiem uz austrumu zemi.

7.

Un šās ir tās Dienas to Gadu tās Dzīvibas Ābrama cik ilgi tas Dzīvojis simts septiņdesmit un piec Gadus.

7.

Un šie ir Ābrahāma mūža gadi – viņš piedzīvoja simts septiņdesmit piecus gadus.

8.

Un Viņš izlaide to Dvēseli un Ābrāms nomire labā Vecumā vec un gan dzīvojis un Viņš tape saviem Ļaudim pie pulcināts.

8.

Un viņš aizmiga un nomira lielā vecumā, pēc nodzīvotas dzīves, sirmgalvis būdams, un tika piepulcināts saviem tēviem.

9.

Un Īzāks un Ismaēls viņa Dēli aprake viņu iekš tās divkārtigas Bedres ta Tīruma Evrona Zoāra ta Etitera Dēla kas pret Mamre ir.

9.

Un Īzāks un Ismaēls, viņa dēli, viņu apglabāja Makpelas alā, kas atrodas hetieša Efrona, Zohāra dēla, tīrumā pretim Mamrei.

10.

Taī Tīrumā ko Ābraāms pircis bij no Eta Bērniem tur ir Ābrāms aprakts un viņa Sieva Sara.

10.

Tīrumā, kuru Ābrahāms bija pircis no Heta bērniem, Ābrahāms tika apglabāts, un arī Sāra, viņa sieva.

11.

Un pēc to kad Ābrāms bij nomiris tad svētija Dievs to Īzāku viņa dēlu un Īzāks mite pie ta Dzīvaja Akas kas man uzlūko.

11.

Un notika, ka pēc Ābrahāma nāves Elohim svētīja Īzāku, viņa dēlu, un Īzāks apmetās pie Lehaj-roi avota.

12.

šie nu ir Radu-Raksti Ismaēla Ābrama Dēla ko Agāre ta Egipterene Saras Kalpone Ābrāmam ir dzemdejsi.

12.

Šie ir Ābrahāma dēla Ismaēla ciltsraksti; viņu Ābrahāmam dzemdēja Hagara, Sāras ēģiptiešu kalpone.

13.

Un šie ir Ismaēla Bērnu Vārdi ar saviem Ciltu Vārdiem Ismaēla Pirmdzimtajs Nebajots un Kedars un Adbels un Mibsams.

13.

Šie ir Ismaēla dēlu vārdi, pēc viņu ciltīm: Ismaēla pirmdzimtais Nebajots, Kēdars, Adbels un Mibsāms,

14.

Un Mismus un Dumus un Masus.

14.

Misma, Dūma un Masa,

15.

Adars un Temus Jeturs Navis un Kedmus.

15.

Hādads, Tema, Jeturs, Nafiss un Kedma.

16.

Šie ir Ismaēla Bērni un šie ir viņu Vārdi pēc viņu Muižām un Pilīm divpadesmits Virsnieki pār saviem Ļaudim.

16.

Tie ir Ismaēla dēli, un tie ir viņu vārdi pēc viņu sētām un nometnēm: divpadsmit vadoņi pēc viņu ciltīm.

17.

Un šie ir Ismaēla Dzīvibas Gadi simts trīsdesmit un septiņ Gadi un Viņš izlaide savu Dvēseli un nomire un tape saviem Ļaudim pie pulcināts.

17.

Un šie ir Ismaēla mūža gadi – simts trīsdesmit septiņi gadi, un viņš aizmiga, nomira un tika piepulcināts saviem tēviem.

18.

Un tie dzīvoja no Hevilas līdz Surai kas Egiptes-Zemei preti ir kur iets top uz Asuru visiem saviem Brāļiem redzot ir Viņš nomiris.

18.

Un viņš mita no Havilas līdz Šūrai, kas ir uz rītiem no Ēģiptes ceļā uz Asuru, iepretim visiem saviem brāļiem viņš bija apmeties.

19.

un šie ir Īzāka Ābrāma Dēla Radu-Raksti. Ābrāms dzemdinaja Īzāku.

19.

Šie ir Ābrahāma dēla Īzāka ciltsraksti: Ābrahāms dzemdināja Īzāku.

20.

Un Īzāks bija četrdesmits Gadus vec kad Viņš par Sievu dabuja Rebeku Betuēļa ta Sīrera Meitu no Mezopotamijas Lābana ta Sīrera Māsu.

20.

Un Īzākam bija četrdesmit gadi, kad viņš dabūja par sievu Rebeku no Mezopotāmijas, aramieša Betuēla meitu, aramieša Lābana māsu.

21.

Un Īzāks pielūdze to KUNGU priekš savas Sievas jo ta bija neaugliga un tas KUNGS likās pie lūgties un Rebeka viņa Sieva tape grūta.

21.

Un Īzāks savas sievas dēļ stipri pielūdza יהוה, jo tā bija neauglīga, un יהוה ļāvās pielūgties, un viņa sieva Rebeka kļuva grūta.

22.

Un tie Bērni stumdijās viņas Miesās tad sacija ta: Ir tas tā kapēc esmu es tāda tapusi? Un ta nogāje tam KUNGAM jautāt.

22.

Un divi bērni rozījās viņas miesās, un viņa sacīja: "Vai tam tā būt? Kāpēc gan man tā notiek?"

23.

Un tas KUNGS sacija uz to: Divi Tautas ir tavā Miesā un divi Ļaudis šķirsies no tavām Iekšām un viena Tauta būs jo spēcīga ne kā ta otra un tas Pravakajs kalpos tam mazākajam.

23.

Un יהוה viņai atbildēja: "Divi tautas ir tavā klēpī, un divi ciltis izraisīsies no tavām miesām. Un cilts sacentīsies ar cilti varas dēļ, un vecākais kalpos jaunākajam."

24.

Kad nu tas Laiks nāce ka tai bij dzemdēt redz tad bija Dvīņi viņas Miesās.

24.

Un, kad viņas dienas piepildījās, lai tā dzemdētu, tad tiešām dvīņi bija tās klēpī.

25.

Un tas pirmajs nāce āra pasarkans viss pāri spalvaiņs kā Drēbe un tie nosauce viņa Vārdu Ēsavs.

25.

Tad pirmais iznāca, viss sarkans kā spalvains apģērbs, tāpēc tie nosauca viņa vārdu Ēsavs.

26.

Un pēc to nāce viņa Brālis āra tas ar savu Roku Ēsava Papēdi satvēre tapēc tape viņa Vārds nosaukts Jēkabs: Un Īzāks bija sešdesmits Gadus vec kad Viņš tos dzemdinaja.

26.

Bet viņa brālis tam sekoja, un viņa roka bija satvērusi Ēsava papēdi, tāpēc viņa vārdu nosauca: Jēkabs; un Īzāks bija, tiem dzimstot, sešdesmit gadus vecs.

27.

Un tie Puiši auge un Ēsavs tape gudris uz Medišanu viens Zemes-Kopējs un Jēkabs tape viens rāms Vīrs un palike Teltīs.

27.

Un zēni pieauga, Ēsavs kļuva izveicīgs mednieks, lauku cilvēks, bet Jēkabs bija klusas dabas vīrs un mājoja teltīs.

28.

Un Īzāks mīleja to Ēsavu tapēc ka viņa Medījums viņa Mutei gards bija un Rebeka mīleja to Jēkabu.

28.

Un Īzāks iemīlēja Ēsavu, jo medījumi bija pēc viņa garšas, bet Rebeka vairāk mīlēja Jēkabu.

29.

Un Jēkabs bij kādu Virumu vārijis tad nāce Ēsavs no Lauka un tas bija piekusis un Ēsavs sacija uz Jēkabu.

29.

Un Jēkabs bija izvārījis viru, bet Ēsavs nāca no tīruma un bija izsalcis.

30.

Dod man jele paēsties no tās sarkanas (Baribas) jo es esmu piekusis tādēļ ir viņa Vārds nosaukts Edoms.

30.

Un Ēsavs sacīja Jēkabam: "Ļauj man ēst no tā sarkanā, tā sarkanā viruma, jo es esmu izsalcis," – tāpēc to dēvē par Edomu.

31.

Tad sacija Jēkabs pārdod man šodien tavu Pirmdzimšanas-(Tiesu.)

31.

Tad Jēkabs atbildēja: "Pārdod man papriekš savu pirmdzimtību."

32.

Un Ēsavs sacija: Raugi man taču jāmirst ko tad palīdz man ta Pirmdzimšanas-(Tiesa.)

32.

Un Ēsavs sacīja: "Man tā kā tā jāmirst, ko man tur līdz pirmdzimtība?"

33.

Tad sacija Jēkabs: Zvērē man šodien tad zvērēja Viņš tam un Viņš pārdeve Jēkabam savu Pirmdzimšanas-(Tiesu).

33.

Un Jēkabs sacīja: "Zvēri man papriekš." Tad viņš zvērēja un pārdeva Jēkabam savu pirmdzimtību.

34.

Un Jēkabs deve Ēsavam Maizi un to Lēcu-Virumu un tas ēde un dzēre un cēlās un gāje projām. Ta nicinaja Ēsavs savu Pirmdzimšanas-(Tiesu.)

34.

Bet Jēkabs deva Ēsavam maizi un lēcu virumu, un tas ēda un dzēra un cēlās un aizgāja. Tā Ēsavs nicināja savu pirmdzimtību.

Nodaļa: Genesis

Birkas: