1. Mozus grāmata 24. nodaļa

Gliks

Jaunā

1.

UN Ābrāms bija vec un labi pie dzīvojis un tas KUNGS bij Ābrāmu ar visām Lietām svētījis.

1.

Un Ābrahāms bija vecs, padzīvojis vīrs, un יהוה Ābrahāmu bija svētījis pie visa.

2.

Tad sacija Ābrāms uz savu Kalpu to vecak savā Namā kas valdija pār visu kas viņam bij.

2.

Un Ābrahāms teica savam kalpam, sava nama vecākajam, kas pārvaldīja it visu, kas tam piederēja: "Liec savu roku zem manas ciskas

3.

Liec jele savu Roku apakš manas Ciskas tad likšu es tev zvērēt pie  ta KUNGA ta Debes Dieva un ta Zemes Dieva ka tev ne būs manam Dēlam Sievu ņemt no tām Kananiteru Meitām kuro Vidū es dzīvoju.

3.

un zvēri man pie יהוה, debesu Elohim un zemes Elohim, ka tu manam dēlam neņemsi sievu no kānaāniešu meitām, kuru vidū es dzīvoju,

4.

Bet ka tev būs uz manu Zemi un uz manu Radu iet un manam Dēlam Īzākam Sievu apņemt.

4.

bet ka tu iesi uz manu zemi un pie maniem cilts piederīgiem un tur ņemsi sievu manam dēlam Īzākam."

5.

Tad sacija tas Kalps uz viņu Taču ta Sieva ne gribēs ar man līdzi nākt uz šo Zemi būs man tavu Dēlu atkaļ aizvest uz to Zemi no ka tu izgājis?

5.

Tad kalps sacīja: "Varbūt sieva nevēlēsies nākt man līdzi uz šo zemi, vai man tad tavu dēlu aizvest atpakaļ uz zemi, no kuras tu izgāji?"

6.

Un Ābrāms sacija uz to: Sargajies ka tu manu Dēlu uz turen atpakaļ ne vedi.

6.

Un Ābrahāms sacīja viņam: "Sargies, ka tu neaizved manu dēlu turp.

7.

Tas KUNGS tas Debes Dievs kas man ņēmis ir no mana Tēva Nama un no manas dzimtu Zemes un kas ar man runājis ir un kas man zvērējis ir sacidams: Tavam Dzimumam došu es šo Zemi tas sūtīs savu Eņģeli tavā Priekšā ka tu manam Dēlam no turienes vienu Sievu var apņemt.

7.

יהוה, debesu Elohim, kas mani izvedis no mana tēva nama un no manas dzimtās zemes un kas sacījis man un zvērējis man, sacīdams: taviem pēcnācējiem Es došu šo zemi,- Tas sūtīs Savu eņģeli tev pa priekšu, kad tu ņemsi manam dēlam sievu no turienes.

8.

Bet ja ta Sieva tev ne gribēs pakāļ iet tad būsi tu svabads no šās manas Zvērēšanas ne ved tikai manu Dēlu atpakaļ uz turen.

8.

Bet, ja sieva negribēs tev sekot, tad tu no šī mana zvēresta būsi brīvs, tikai manu dēlu neved turp atpakaļ."

9.

Un tas Kalps like savu Roku apakš Ābrāma sava KUNGA Ciskas un zvērēja tam pār šo Lietu.

9.

Un kalps lika savu roku zem sava Kunga Ābrahāma ciskas un zvērēja tam par šo lietu.

10.

Pēc ņēme tam Kalps desmits Kamieļus no sava KUNGA Kamieļiem un aizgāje un visada Manta sava KUNGA bij viņa Rokā un Viņš cēlās un gāje uz to Mezopotamiju uz Nahora Pilsātu.

10.

Un kalps paņēma desmit kamieļus no sava Kunga kamieļu pulka un devās ceļā, līdzi paņēmis visādas sava Kunga mantas; un viņš cēlās un nonāca Mezopotāmijā Nahora pilsētā.

11.

Tad like Viņš tos Kamieļus apmesties āra priekš ta Pilsāta pie vienas Ūdens akas ap Vakara Laiku taī Laikā kad tās Smēlejas āra nāce un Viņš sacija:

11.

Un viņš lika kamieļiem apmesties pilsētas ārpusē pie akas, pret vakaru, laikā, kad ūdens smēlējas mēdza nākt,

12.

KUNGS tu Dievs mana KUNGA Ābrāma sastopi man šodien un dari Žēlastibu pie mana KUNGA Ābrāma.

12.

un sacīja: " יהוה, mana Kunga Ābrahāma Elohim, liec, lai man šodien veicas, un parādi žēlastību manam Kungam Ābrahāmam.

13.

Redz es stāvu pie tās Ūdens-Akas un ša Pilsāta Ļaužu Meitas ies āra Ūdeni smelt.

13.

Lūk, te es stāvu pie ūdens avota, un pilsētas iedzīvotāju meitas nāks smelt ūdeni.

14.

Tad lai notiek ka ta jauna Meita uz ko es sacišu pagāz jele tavu Trauku ka es dzert varu un ta sacīs dzer es tavus Kamieļus arīdzan dzirdinašu ta pati (esoti) ko tu tavam Kalpam Īzākam novēlejis un ka es pie ta atzīt varu ka tu Apžēlošanu parādijis esi manam KUNGAM.

14.

Tad lai notiek, ka tā meita, kurai es teikšu: padod savu trauku, es gribu dzert, – un kura sacīs: dzer, un es padzirdīšu arī tavus kamieļus, – būtu tā, kuru Tu esi novēlējis Savam kalpam Īzākam, un pēc tā es zinātu, ka Tu esi žēlastību parādījis manam Kungam."

15.

Un tas notike pirms tas bij pabeidzis runāt raugi tad nāce Rebeka āra kas bij dzimusi Betuēļam Milkas tās Nahora Sievas Ābrāma Brāļa Dēlam un tai bij viņas Trauks virs saviem Kamiešiem.

15.

Un notika, iekāms viņš bija beidzis runāt, ka nāca Rebeka; viņa bija meita Betuēlam, kas bija Milkas un Ābrahāma brāļa Nahora dēls, un tai uz pleca bija ūdens trauks.

16.

Un tai Meitiņai bij ļoti skaists Vaigs ta bij viena Jumprava un ne viens Vīrs bij to atzinis ta nokāpe Akkā un pildija savu Trauku un uzkāpe atkaļ.

16.

Un meita bija ļoti skaista izskata jaunava, un to neviens nebija aizticis, un tā nokāpa akā, pildīja savu ūdens trauku ar ūdeni un kāpa ārā.

17.

Tad teceja tas Kalps viņai preti un sacija: lai es jele kādu Ūdens Malciņu no tava Trauka nodzeros.

17.

Un kalps skrēja tai pretim un sacīja: "Ļauj man drusku nodzerties no tava trauka."

18.

Un ta sacija: Dzer mans KUNGS un ta steidzās un nolaide to Trauku uz savu Roku un dzirdija viņu.

18.

Tad viņa atbildēja: "Dzer, mans Kungs!" Veikli viņa nolaida trauku savā rokā un dzirdīja viņu.

19.

Un kad ta bij pabeigusi viņu dzirdināt sacija ta: es smelšu arīdzan priekš taviem Kamieļiem.

19.

Un, kad viņa bija beigusi dot viņam dzert, tā teica: "Es pasmelšu arī taviem kamieļiem, līdz tie būs padzēruši."

20.

Un ta steidzās un izlēje savu Trauku dzirdijamā Silē un teceja atkaļ uz Aku smelt: un smēle visiem viņa Kamieļiem.

20.

Un tā steidzās un izlēja savu trauku dzirdināmā silē un tecēja vēlreiz uz avotu, lai smeltu no jauna, un tā smēla visiem viņa kamieļiem.

21.

Un tas Vīrs izsabrīnījās pār tās klusu ciesdams ka Viņš sajustu aridz tas KUNGS viņa Ceļam licis labi izdoties jeb ne.

21.

Bet vīrs noraudzījās viņā klusēdams, lai dabūtu zināt, vai יהוה licis izdoties viņa ceļam vai ne.

22.

Un kad tie Kamieļi bij nodzērušies tad ņēme tas Vīrs vienu zelta Pieres-Sprādzi ta zvērē vienu pus Sīķeli un divi apliekamus Roku-Gredzenus pie  viņas Rokām tie zvērē desmits Sīķeļus.

22.

Un, lūk, kad kamieļi bija beiguši dzert, vīrs paņēma zelta pieres sprādzi pusseķeļa svarā un divas zelta rokassprādzes viņas rokām desmit seķeļu svarā

23.

Un Viņš sacija: Meitiņa kuras Meita tu esi? pasaki man jele to Irag priekš mums tava Tēva Namā Vietas tur Nakts-Māju dabūt?

23.

un sacīja: "Kā meita tu esi? Un saki man – vai tava tēva namā ir vieta, kur mēs varētu pārnakšņot?"

24.

Un ta sacija uz viņu: Es esmu Betuēļa Milkas Dēla Meita ko ta tam Nahoram dzemdejsi.

24.

Un tā atbildēja: "Es esmu Betuēla, Milkas dēla, meita, kuru tā dzemdēja Nahoram."

25.

Un ta sacija vēl uz viņu tur ir arīdzan Pelavas un daudz Baribas pie mums ir Mājošanas-Vieta.

25.

Un viņa sacīja tam: "Gan salmu, gan siena mums ir daudz, kā arī vietas pārnakšņošanai."

26.

Tad tas Vīrs priekš ta KUNGA nomezdamies pielūdze to.

26.

Tad tas vīrs zemu noliecās un pielūdza יהוה

27.

Un sacija: Slavēts lai ir tas KUNGS mana KUNGA Ābrāma Dievs kas ne ir atrāvis savu Žēlastibu un Patiesibu no mana KUNGA: kas man pie nāk tad ir tas KUNGS man vadijis to Ceļu uz mana KUNGA Brāļa Namu.

27.

un sacīja: "Slavēts lai יהוה, mana Kunga Ābrahāma Elohim, kas Savu žēlastības solījumu nav aizmirsis un nav atrāvis Savu uzticību manam Kung am; taisnā ceļā יהוה mani ir novedis mana Kung a brāļa namā!"

28.

Un ta Meitiņa teceja un pasacija to pašu savas Mātes Namā

28.

Bet jaunava skrēja un paziņoja mātei mājās, kas bija noticis.

29.

Un Rebekai bij viens Brālis Lābans Vārdā un Lābans teceja pie  ta Vīra āra uz Aku.

29.

Un Rebekai bija brālis, vārdā Lābans, un Lābans steidzās pie vīra ārā pie avota.

30.

Un kad Viņš tos Roku-Gredzenus un tās Pieres-Sprādzes savas Māsas Rokās redzejis un savas Māsas Rebekas Vārdus dzirdejis bij kas sacija tā ir tas Vīrs uz man runājis tad nāce tas pie ta Vīra un raugi tas stāveja pie  tiem Kamieļiem pie tās Akas.

30.

Bet, kad tas ieraudzīja pieres sprādzi un rokassprādzes uz savas māsas rokām un dzirdēja savas māsas Rebekas stāstu: tā un tā tas vīrs ar mani runājis,- tad tas izgāja pie šī vīra. Bet tas stāvēja pie kamieļiem pie akas, un Lābans teica:

31.

Un Viņš sacija: Nāc iekša tu Svētīts ta KUNGA kam tu stāvi ārā jo es esmu savu Namu sataisijis un Vietu priekš taviem Kamieļiem.

31.

"Nāc iekšā, tu, יהוה svētītais! Kādēļ tu gribi ārā stāvēt? Jo es esmu uzposis namu un vietu kamieļiem."

32.

Tad nāce tas Vīrs Namā un tie Kamieļi tape nometinati un tiem Kamieļiem tape Pelavas un Bariba dota un Ūdens viņa Kājas mazgāt un to Vīru Kājas kas ar viņu bija.

32.

Un vīrs devās uz māju, viņi nosegloja kamieļus un deva salmus un sienu kamieļiem, arī ūdeni, lai tas nomazgātu savas kājas, tāpat arī vīriem, kas bija ar viņu, kāju mazgāšanai.

33.

Un tie uzcēle viņam Baribu bet Viņš sacija: Es ne ēdišu tiekams es savus Vārdus esmu runājis un Viņš sacija:  runa.

33.

Bet, kad viņam lika priekšā ēdienu, viņš sacīja: "Es neēdīšu, pirms nebūšu pateicis, kādā lietā es esmu še." Tie sacīja: "Runā!"

34.

Tad sacija tas: Es esmu Ābrāma Kalps

34.

Viņš sacīja: "Es esmu Ābrahāma kalps.

35.

Un tas KUNGS ir manu Kungu bagātigi svētījis un tas ir augamo audzis un Viņš ir tam devis Avis un Vēršus un Sudrabu un zeltu un Kalpus un Kalpones un Kamieļus un Eņģeļus.

35.

Un יהוה manu Kung u ir bagāti svētījis, tas ir audzis augumā, jo Viņš tam ir devis sīklopus un liellopus, sudrabu un zeltu, kalpus un kalpones, kamieļus un ēzeļus.

36.

Un Sara mana KUNGA Sieva ir manam KUNGAM vienu Dēlu dzemdejsi pēc to kad ta bij veca tapusi un tam ir Viņš devis visu kas viņam pieder.

36.

Un mana Kung a sieva Sāra dzemdējusi manam Kung am dēlu, kad tas jau bija sirmgalvis. Tam viņš novēlējis visu, kas tam ir.

37.

Un mans KUNGS ir man licis zvērēt sacidams: Tev ne būs manam Dēlam Sievu ņemt no tām Kananiteru Meitām ka Zemē es dzīvoju.

37.

Un mans Kung s lika man zvērēt, piekodinādams: tev nebūs manam dēlam sievu ņemt no Kānaāna meitām, kaut arī es dzīvoju viņa zemē.

38.

Bet tev būs iet uz mana Tēva Namu un pie  maniem Radiem un manam Dēlam Sievu ņemt.

38.

Bet tev būs noiet uz mana tēva namu un manu cilti, lai manam dēlam gūtu sievu.

39.

Tad saciju es uz manu Kungu: taču ta Sieva man ne ies pakāļ.

39.

Es iebildu savam Kung am: varbūt šī sieva nesekos man?

40.

Un Viņš sacija uz man: tas KUNGS kura Priekšā es staigajis esmu sūtīs savu Eņģeli ar tevi un liks tavam Ceļam labi izdoties ka tu manam Dēlam vienu Sievu ņemi no manas Cilts un no mana Tēva Nama.

40.

Tad viņš sacīja man: יהוה, kura priekšā esmu staigājis, – Viņš (-) sūtīs Savu eņģeli tev līdzi un liks tavam ceļam labi izdoties, ka tu varēsi manam dēlam gūt sievu no manas cilts un no mana tēva nama.

41.

Tad būsi tu svabads no manas Zvērēšanas kad tu iesi pie  maniem Radiem un ja viņi tev ne dos tad būsi tu svabads no manas Zvērēšanas.

41.

Tikai tad tu būsi atbrīvots no sava zvēresta, ja tu gan nonāksi pie manas cilts, bet tie tev to nedotu; tad tu būsi no zvēresta solījuma brīvs.

42.

Un es nācu šodien pie  tās Akas un saciju KUNGS tu mana KUNGA Ābrāma Dievs ja tu esi lūdzams manam Ceļam labi licis izdoties uz kuru es esmu.

42.

Un es šodien nonācu pie akas un sacīju: יהוה, mana Kung a Ābrahāma Elohim, ja Tu gribi būt tas, kas manam ceļam ļaus sekmēties, kuru esmu uzņēmies,-

43.

Redzi tad stāvu es pie  tās Ūdens-Akas kad nu viena Jumprava nāk kas izies smelt un uz ko es sacišu: Dod man jele maķenīt Ūdens dzert no tava Trauka.

43.

redzi, es stāvu te pie ūdens avota,- lai tad notiktu, ka tā jaunava, kura iznāks smelt ūdeni un kurai es teikšu: dod, lūdzama, man nodzerties no sava trauka,-

44.

Un ta uz man sacīs: Dzer ir tu un es taviem Kamieļiem smelšu ka ši ta Sieva esoti ko tas KUNGS mana KUNGA Dēlam novēlejs.

44.

lai viņa man atbildētu: dzer, un arī tavus kamieļus es gribu dzirdīt,- ir tā sieva, kuru יהוה ir izraudzījis mana Kung a dēlam.

45.

Pirms es savā Sirdī pabeidzu runāt redzi tad nāce Rebeka āra ar Ūdens-Trauku virs saviem Kamiešiem un ta nokāpe Akkā un smēle un es saciju uz to: Dod man lūdzama nodzerties.

45.

Un, iekāms es biju beidzis savā sirdī tā spriest, redzi, nāca Rebeka, un trauks tai bija uz viņas pleca, un viņa nokāpa akā un smēla ūdeni, bet es viņai sacīju: dod, lūdzu, arī man dzert.

46.

Tad traucās viņa un nocēle savu Trauku no sevim zemē un sacija: Dzer un es tavus Kamieļus arīdzan dzirdinašu tad dzēru es un tie Kamieļi tape arīdzan dzirdināti.

46.

Tad tā steidzās un nolaida trauku un sacīja: dzer, un arī taviem kamieļiem es došu dzert. Un es dzēru, un arī manus kamieļus tā dzirdīja.

47.

Un es vaicaja viņu un saciju: Ka Meita tu esi? Un ta sacija: Betuēļa Nahora Dēla Meita ko tam Milka ir dzemdejsi tad liku es to Pieres-Sprādzi uz viņas Vaigu un tos Roku-Gredzenus apkārt viņas Rokām.

47.

Tad es jautāju viņai un sacīju: kā meita tu esi? Un tā atbildēja: Milkas. Un es liku viņai pieres sprādzi pie vaiga un rokassprādzes ap viņas rokām.

48.

Un es klanījos un pie lūdzu to KUNGU un slaveju to KUNGU mana KUNGA Ābrāma Dievu kas man to īstenu Ceļu bij vadijis mana KUNGA Brāleni viņa Dēlam par Sievu ņemt.

48.

Es zemu noliecos un pielūdzu יהוה, un es slavēju יהוה, mana Kung a Ābrahāma Elohim, kas mani bija vadījis pa taisnu ceļu, lai ņemtu brāļa meitu mana Kung a dēlam par sievu.

49.

Un nu ja jūs esat tie kas grib Žēlastibu un Pie ticibu pie mana KUNGA parādīt tad pasakajt man: un ja ne tad pasakajt man to (arīdzan) tad griezišos es jeb pa labo Roku jeb pa kreiso.

49.

Bet tagad, ja jūs patiesi gribat mīlestību un uzticību parādīt manam Kung am, sakiet man to; un, ja ne, sakiet arī to man, lai es varētu doties pa labi vai pa kreisi."

50.

Tad atbildeja Lābans un Betuēls un sacija: Ši Lieta ir no ta KUNGA nākusi mēs nevaram uz tev nedz ļaunu ne labu runāt.

50.

Un Lābans un Betuēls atbildēja un sacīja: "No יהוה tas ir nācis – mēs nevaram tev teikt ne labu, ne ļaunu.

51.

Redzi Rebeka ir tavā Priekšā ņem to un ej projām lai ta ir tava KUNGA Dēla Sieva it kā tas KUNGS sacijis ir.

51.

Lūk, Rebeka stāv tavā priekšā; ņem to un ej. Un viņa lai ir Tava Kung a dēla sieva, kā יהוה to ir gribējis."

52.

Un kad Ābrāma Kalps viņu Vārdus dzirdeja tad Viņš priekš KUNGA pie  Zemes mezdamies pielūdze to.

52.

Un notika, kad Ābrahāma kalps dzirdēja viņu vārdus, viņš metās zemē יהוה priekšā.

53.

Un tas Kalps izņēme Sudraba un Zelta Rīkus un Drēbes un deve Rebekai un viņas Brāļam un viņas Mātei deve tas ari dārgas Lietas.

53.

Pēc tam tas izņēma visas sudraba un visas zelta dārglietas un drēbes un deva tās Rebekai; viņš deva dārgas dāvanas arī viņas brālim un viņas mātei.

54.

Tad ēde un dzēre tie Viņš un tie Vīri kas ar viņu bija un pie mājoja tur Nakti un cēlās Rītā.

54.

Un viņi ēda un dzēra – viņš un arī tie vīri, kas bija ar viņu, un tie palika pa nakti; un tie cēlās no rīta, un viņš sacīja: "Atlaid mani pie mana Kung a."

55.

Un tas sacija: Atlaidiet man pie  manu Kungu tad sacija viņas Brālis un viņas Māte lai ta Meitiņa kādas desmits Dienas pie mums paliek pēc to tu vari iet.

55.

Bet viņas brālis un viņas māte sacīja: "Ļauj, lai meitene paliek kādas pāris desmit dienas vēl pie mums, pēc tu varēsi iet."

56.

Bet Viņš sacija uz tiem: Ne aiskavejiet man tapēc ka tas KUNGS manam Ceļam licis labi izdoties Atlaidiet man ka es pie savu Kungu iešu.

56.

Bet viņš sacīja tiem: "Neaizturiet mani! יהוה manam ceļam ir licis labi izdoties, atlaidiet mani, ka es noeimu pie sava Kung a."

57.

Tad sacija tie: lai mēs to Meitiņu saucam un viņu jautasim.

57.

Tad tie sacīja: "Ataicināsim meiteni un jautāsim viņai."

58.

Tad aicinaja tie to Rebeku un sacija uz to: Gribi tu ar šo Vīru iet? un ta sacija: Es iešu.

58.

Un viņi pasauca Rebeku un jautāja viņai: "Vai tu gribi sekot šim vīram?" Un viņa atbildēja: "Es iešu."

59.

Tad atlaide tie to Rebeku savu Māsu un viņas Emmu un Ābrama Kalpu un viņa Vīrus.

59.

Un tie atlaida Rebeku un tās aukli, un Ābrahāma kalpu, un tos vīrus, kas tam bija.

60.

Un tie svētija to Rebeku un sacija uz to: Tu esi mūsu Māsa audzi iekš tūkstoš tūkstošiem un tavs Dzimums lai pārvalda tavu Ienaidnieku Vārtis.

60.

Un viņi svētīja Rebeku un sacīja viņai: "Tu, mūsu māsa, topi par tūkstošu tūkstošiem, un lai tavi pēcnācēji ieņem savu naidnieku vārtus."

61.

Un Rebeka cēlās ar savām Meitiņām un jāje uz Kamieļiem un gāje tam Vīram pakāļ un tas Kalps ņēme to Rebeku un aizgāje.

61.

Un Rebeka cēlās ar savām kalponēm un sēdās uz kamieļiem un jāja aiz kalpa. Tā tas kalps, paņēmis Rebeku, devās ceļā.

62.

Tad nāce Īzāks to Ceļu no ta Dzīvaja Akas kas man uzlūko un tas mite Dienas Vidus Zemē un Īzāks bij izgājis uz Lauku Dievu pie lūgt ap Vakara Laiku.

62.

Bet Īzāks nāca no Lehaj-roi avota, jo viņš bija Negebas iemītnieks.

63.

Un tas pacēle savas Acis un skatījās un raugi tad nāce tie Kamieļi.

63.

Īzāks ap vakara laiku bija izgājis laukā Dievu pielūgt. Tas pacēla savas acis un ieraudzīja tanī brīdī kamieļus nākam.

64.

Un Rebeka pacēle savas Acis un redzeja Īzāku un nolaidās no ta Kamieļa un ta sacija uz to Kalpu kas tas tāds Vīrs kas tur staiga pār Lauku mums preti?

64.

Un Rebeka pacēla savas acis un, ieraudzījusi Īzāku, nolaidās no kamieļa.

65.

Tad sacija tas Kalps: tas ir mans KUNGS tad ņēme ta to Autu un apsedzās.

65.

Un viņa sacīja kalpam: "Kas ir šis vīrs, kas tur staigā pa lauku un nāk mums pretim?" Un kalps atbildēja: "Tas ir mans Kung s."

66.

Tad izteice tas Kalps Īzākam visas Lietas ko tas bij darijis.

66.

Tad viņa paņēma savu plīvuru un apsedzās.

67.

Un Īzāks vede to savas Mātes Saras Dzīvoklī un apņēme Rebeku un ta tape viņam par Sievu un Viņš mīleja to ta tape Īzāks pār savu Māti iepriecināts.

67.

Un kalps izstāstīja Īzākam visu, ko bija darījis.

 

68.

Un Īzāks veda Rebeku uz savas mātes telti, un viņš to ņēma, un tā kļuva viņa sieva, un viņš to mīlēja. Tā Īzāks atguva mieru pēc savas mātes nāves.

Nodaļa: Genesis

Birkas: