1. Mozus grāmata 23. nodaļa

Gliks

Jaunā

1.

UN Sara bija simts dividesmits un septiņ Gadus veca ši bija Saras Dzīviba un Sara nomire Kiriat-Arbā ši ir Hebrons iekš tās Zemes Kanān.

1.

Un Sārai bija simts divdesmit septiņi gadi, tāds bija Sāras vecums.

2.

Un Ābrāms nāce Saru nožēlot un viņu apraudāt.

2.

Un Sāra nomira Kirijat-Arbā, tā ir Hebrona, Kānaāna zemē, un Ābrahāms gāja sērot par Sāru un to apraudāja.

3.

Un pēc cēlās Ābrāms no sava Miroņa un runāja ar Heta Bērniem sacidams:

3.

Tad Ābrahāms cēlās no sava mirušā apstāvēšanas un sacīja Heta bērniem:

4.

Es esmu viens Svešinieks pie  jums mizdams Dodiet man īpašu Kapu tad es aprakšu savu Miroņu no manām Acīm nost.

4.

"Es kā svešinieks dzīvoju pie jums; atvēliet man kapa vietu, ka es varētu apglabāt savu mirušo, kas pie manis."

5.

Tad atbildeja Heta Bērni Ābrāmam sacīdami uz to:

5.

Un Heta bērni atbildēja Ābrahāmam, sacīdami tam:

6.

Klausi mūs KUNGS tu esi viens Dieviskigs Virsnieks mūso vidū aproci tavu Miroņu mūsos cienigos Kapos ne vienam no mums būs tev savu Kapu aizliegt ka tev ne būtu Vaļas tavu Miroņu aprakt.

6.

"Uzklausi mūs, Kungs (master)! Tu esi Elohim paaugstināts mūsu vidū, labākajā no mūsu kapu vietām apglabā savu mirušo. Neviens no mums tev neliegs savu kapu, ka tu nevarētu apglabāt savu mirušo."

7.

Tad cēlās Ābrāms un klanījās priekš tiem Zemes Ļaudim priekš Heta Bērniem.

7.

Un Ābrahāms cēlās un zemu palocījās tās zemes iedzīvotāju, Heta bērnu, priekšā.

8.

Un Viņš runāja ar tiem sacidams: Ja tas jums ir pa Prātam ka es savu Miroņu mana Priekšā aproku tad klausajt man un aizlūdziet manis dēļ Evronu Zoāra Dēlu.

8.

Un viņš sacīja viņiem, teikdams: "Ja tas jums pa prātam, ka es apglabāju savu mirušo, kas pie manis, tad klausiet jel mani un griezieties manis labā pie Efrona, Cohara dēla,

9.

Ka tas man dod savu divkārtigu Bedri kas tam sava Tīruma Galā ir tam būs man to par pillu Naudu dot par vienu īpašu Kapu jūso Vidu.

9.

ka viņš man dotu alu Makpelā, kas viņam pieder un atrodas viņa tīruma galā. Par pilnu samaksu lai viņš dod to man jūsu klātbūtnē par kapa vietu."

10.

Un Evrons mite starp Heta Bērniem: Tad atbildeja Evrons tas Etiteris Ābrāmam priekš Heta Bērnu Ausim un priekš visiem kas caur viņa Pilsāta Vārtim gāje sacidams.

10.

Bet Efrons atradās turpat starp Heta bērniem. Un hetietis Efrons atbildēja Ābrahāmam, visiem Heta bērniem, kas bija ienākuši pa pilsētas vārtiem, dzirdot:

11.

Ne mans KUNGS klausi man to Tīrumu domu es tev to Bedri kas iekš ta ir to domu es tev priekš mano Ļaužu Bērnu Acīm domu es tev to aproc tavu Miroņu.

11.

"Ne tā, Kungs(master). Klausi mani. Es tev atdodu tīrumu un alu, kas tanī; es tev to dāvinu, savu brāļu klātbūtnē es tev to dāvinu, apglabā savu mirušo."

12.

Tad klanījās Ābrāms priekš tiem Zemes Ļaudim.

12.

Un Ābrahāms palocījās tās zemes iedzīvotāju priekšā

13.

Un runāja uz Evronu tiem Zemes Ļaudim dzirdot sacidams: Mīļajs ja tu gribi klausi man lūdzams: Es došu tev to Naudu priekš ta Tīruma ņem to no manim tad aprakšu es tur savu Miroņu.

13.

un sacīja Efronam, tās zemes iedzīvotājiem dzirdot: "Ja tu gribi būt mans draugs, tad klausies: es tev došu samaksu par tīrumu, pieņem to no manis, lai es tur varu apglabāt savu mirušo."

14.

Un Evrons atbildeja Ābrāmam sacidams uz to.

14.

Tad Efrons atbildēja Ābrahāmam, sacīdams:

15.

Mans KUNGS klausi man ta Zeme maksa četrdesmit Sudraba Sīķeļus cik tas ir starp man un starp tev aproc tikai tavu Miroņu.

15.

"Kungs, uzklausi mani: maksa par zemi – četri simti sudraba seķeļu; ko tas gan nozīmē mūsu starpā! Apglabā, lūdzams, savu mirušo."

16.

Un Ābrāms paklausija Evronam un iezvērē tam to Naudu ka tas bij runājs tiem Heta Bērniem dzirdot kas Precinieku Starpā tek.

16.

Un Ābrahāms paklausīja Efronam un nosvēra Efronam naudu, kādu tas bija minējis, Heta bērniem dzirdot, – četri simti sudraba seķeļu pēc parastās tirgus vērtības.

17.

Tad kļuva viņam Evrona Tīrums par īpašu iekš ka ta divkārtiga Bedre bija pret Mamre tas Tīrums un ta Bedre? kas iekš ta bija un visi Koki kas uz to Tīrumu stāveja kas visās viņa Ežās apkārt bija. 

17.

Tā Ābrahāma īpašumā nonāca tīrums pie Makpelas iepretim Mamrei – tīrums līdz ar alu, kas tanī, līdz ar visiem kokiem, kas atradās tīrumā, visās tā robežās, -

18.

Ābrāmam par īpašu priekš to Heta Bērnu Acīm pie  visiem kas caur viņa Pilsāta Vārtim gāje.

18.

visu Heta bērnu klātbūtnē, kas vien tās pilsētas vārtos bija sapulcējušies.

19.

Un pēc to aprake Ābrāms savu Sievu Saru iekš tās divkārtigas Bedres ta Tīruma pret Mamre ši ir Hebrona iekš Kanāna Zemes.

19.

Un Ābrahāms apglabāja savu sievu Sāru tanī alā, kas atrodas Makpelas tīrumā iepretim Mamrei, tas ir, Hebronai, Kānaāna zemē.

20.

Tad kļuva tas Tīrums un ta Bedre kas iekš ta bija Ābrāmam par īpašu Kapu no Heta Bērniem apstiprinata.

20.

Tā tīrums un ala, kas tanī bija, nonāca Ābrahāma īpašumā no Heta bērniem par kapa vietu.

Nodaļa: Genesis

Birkas: