1. Mozus grāmata 22. nodaļa

Gliks

Jaunā

1.

UN tas notikās pēc šām Lietām pabaudija Dievs Ābrāmu un sacija uz to: Ābrāms!

1.

Un notika, ka pēc šīm lietām Elohim pārbaudīja Ābrahāmu un viņam sacīja: "Ābrahām!" Un tas atbildēja: "Te es esmu."

2.

Un tas atbildeja: Redz še es esmu un Viņš sacija: Ņem jele tavu Dēlu tavu vienigu ko tu mīle to Īzāku un ej uz to Zemi Morija un upure to tur par vienu Dedzamu-Upuri uz vienu no tiem Kalniem ko es tev sacišu.

2.

Tad Viņš teica: "Ņem savu vienīgo dēlu, kuru tu mīli, Īzāku, un ej uz Morija zemi un upurē to tur par dedzināmo upuri uz kāda no kalniem, kuru Es tev norādīšu."

3.

Un Ābrāms cēlās rīta agri un apjoze savu Ēzeli un ņēme divi no saviem Puišiem ar sev un Īzāku savu Dēlu un skaldija Malku par to Dedzamu-Upuri un cēlās un gāje uz to Vietu ko Dievs tam bij sacijis.

3.

Un Ābrahāms no rīta posās ceļam; apsegloja savu ēzeli, paņēma sev līdzi divus savus puišus, kā arī savu dēlu Īzāku; sacirta malku dedzināmam upurim un devās uz to vietu, kuru Elohim viņam bija norādījis.

4.

Trešā Dienā kad Ābraāms savas Acis pacēle tad redzeja Viņš to Vietu no tāļenes.

4.

Un trešajā dienā Ābrahāms pacēla savas acis un ieraudzīja to vietu iztālēm.

5.

Un Ābrāms sacija uz saviem Puišiem: Palieciet jūs teju ar to Ēzeli un es un tas Puisis iesim uz turen un pie lūgsim tad atiesim mēs atkaļ pie jums.

5.

Un Ābrahāms sacīja saviem puišiem: "Palieciet jūs ar ēzeli šeit. Bet es ar zēnu gribu iet turp, un mēs gribam pielūgt, bet pēc tam atkal atgriezīsimies pie jums."

6.

Tad ņēme Ābrāms ta Dedzama-Upura Malku un like to uz Īzāku savu Dēlu un ņēme savā Rokā to Uguni un to Nazi un tie gāje abi kopā.

6.

Un Ābrahāms paņēma dedzināmo malku un to uzlika Īzākam, savam dēlam, bet pats savā rokā ņēma uguni un nazi, un abi soļoja viens otram līdzās.

7.

Tad runāja Īzāks ar Ābrāmu savu Tēvu un sacija: Mans Tēvs un Viņš sacija: Redz še es esmu mans Dēls un tas sacija Redz še ta Uguns un ta Malka bet kur ir tas Jērs par Dedzamu-Upuri?

7.

Tad Īzāks sacīja Ābrahāmam, savam tēvam: "Mans tēvs!" Un viņš sacīja: "Te es esmu, mans bērns." Tas sacīja: "Te ir uguns un malka, bet kur tad ir upurējamais jērs?"

8.

Tad sacija Ābrāms: Dievs sev izredzēs vienu Jēru par Dedzamu-Upuri mans Dēls un tie gāje abi kopā.

8.

Ābrahāms sacīja: "Gan Elohim pats izraudzīs sev jēru upurim, mans dēls." Un abi soļoja viens otram līdzās.

9.

Un nāce uz to Vietu ko Dievs viņam bij sacijis un Ābrāms uztaisija tur vienu Altari un salike to Malku un saistija to Īzāku savu Dēlu un like to virs Altari pa Malkas virsu.

9.

Un tie nonāca līdz vietai, kādu tam Elohim bija noteicis, un Ābrahāms uzcēla tur altāri, sakārtoja malku, sasēja savu dēlu Īzāku un uzcēla to uz altāra virs malkas.

10.

Un Ābrāms izstiepe savu Roku un ņēme to Nazi savu Dēlu nokaut.

10.

Un Ābrahāms izstiepa savu roku un satvēra nazi, lai nokautu savu dēlu.

11.

Bet ta KUNGA Eņģelis sauce no Debes uz to un sacija: Ābrāms! Ābrāms! Un tas sacija: Redz še es esmu.

11.

Bet יהוה eņģelis no debesīm sauca viņam: "Ābrahām! Ābrahām!"

12.

Tad sacija Viņš: ne izstiep savu Roku pret to Puisi? un ne dari tam nenieka jo nu zinu es ka tu Dievu bīties un neesi tavu Dēlu tavu vienigu saudzejis manis labad.

12.

Bet tas sacīja: "Te es esmu." Un viņš sacīja: "Neizstiep savu roku pret savu dēlu un nedari tam it nekā, jo tagad Es zinu, ka tu bīsties Elohim un neesi taupījis savu vienīgo dēlu Manis labad."

13.

Un Ābrāms pacēle savas Acis un skatījās un raugi viens Auns pakāļ viņu karejās lielos Krūmos ar saviem Ragiem un Ābrāms gāje un nēme to Aunu un upureja to par Dedzamu-Upuri sava Dēla vietā.

13.

Un Ābrahāms pacēla savas acis un ieraudzīja aunu aiz sevis, kas ar saviem ragiem bija saķēries krūmājos, un Ābrahāms piegāja klāt, paņēma aunu un nolika to par dedzināmo upuri sava dēla vietā.

14.

Un Ābrāms nosauce tās Vietas Vārdu: Tas KUNGS redzēs: Tad vēl šodien sacīts top uz ta KUNGA Kalnu taps tas redzēts.

14.

Un Ābrahāms nosauca šīs vietas vārdu: Jahve-jire. Tā vēl šodien mēdz teikt: uz kalna יהוה izredz.

15.

Tad sauce ta KUNGA Eņģelis uz to Ābrāmu otru Reizi no Debes.

15.

Tad יהוה eņģelis sauca Ābrahāmu otrreiz no debesīm

16.

Un sacija: Es esmu pie  sev zvērējis saka tas KUNGS: Tapēc ka tu šo darijis esi un tavu Dēlu tavu vienigu neesi saudzejis.

16.

un sacīja: "Es esmu zvērējis, saka יהוה, ka tāpēc, ka tu to esi darījis un neesi taupījis savu vienīgo dēlu,

17.

Ka es svētīdams tev svētīšu un vairodams vairošu tavu Dzimumu it kā tās Smiltis kas Jūrmalā ir un tavs Dzimums iemantos tavu Ienaidnieku Vārtis.

17.

Es tevi svētīdams svētīšu un vairodams vairošu tavus pēcnācējus kā debesu zvaigznes, kā smiltis jūras malā.

18.

Un iekš tavas SĒKLAS visas Zemes Tautas svētīsies pēc to ka tu manai Balsi esi paklausijis.

18.

Un tavi pēcnācēji iekaros tavu ienaidnieku vārtus. Un tavos pēcnācējos tiks svētītas visas zemes tautas, tāpēc ka tu esi paklausījis Manai balsij."

19.

Un Ābrāms atgriezās uz saviem Puišiem un tie cēlās un gāje kopā uz Beršabu un Ābrāms mite Beršabā.

19.

Un Ābrahāms atgriezās pie saviem puišiem, un tie cēlās un gāja kopā uz Bēršebu, un Ābrahāms dzīvoja Bēršebā.

20.

Un pēc šām Lietām tape Ābrāmam sludināts un sacīts:Redzi Milka ir arīdzan Nahoram tavam Brāļam Bērnus dzemdejsi.

20.

Un pēc šiem notikumiem Ābrahāmam tika pateikts: "Redzi, arī Milka ir dzemdējusi bērnus Nahoram, tavam brālim:

21.

Ucu viņa Pirmdzimtu un Bucu viņa Brāli un Kemuelu Ārama Tēvu.

21.

Ucu, viņa pirmdzimto, un Buzu, tā brāli, un Kemuēlu, aramiešu tēvu,

22.

Un Kesedu un Azu un Pildasu un Jitlapu un Betuēlu.

22.

arī Kesedu, Hazu, Pildašu, Jidlapu un Betuēlu."

23.

Un Betuēls dzemdinaja to Rebeku. Šos astoņus dzemdeja Milka Nahoram Ābrāma Brāļam.

23.

Un Betuēls dzemdināja Rebeku. Visus šos astoņus dzemdēja Milka Nahoram, Ābrahāma brālim.

24.

Un viņa Sānu-Sieva Reuma Vārda dzemdeja arīdzan Tebu un Gāmu un Tāsu un Māku.

24.

Un arī viņa blakussieva, vārdā Reuma, dzemdēja dēlus: Tebahu, Gahamu, Tahasu un Maāhu.

Nodaļa: Genesis

Birkas: