1. Mozus grāmata 21. nodaļa

 

Gliks

 

Jaunā

1.

UN tas KUNGS piemekleja Saru it kā Viņš bij sacijis un tas KUNGS darija Sarai ka Viņš bij runājis.

1.

Bet יהוה Sāru uzlūkoja, kā Viņš to bija teicis; un יהוה darīja Sārai, kā Viņš bija pavēstījis.

2.

Un Sara tape grūtena un dzemdeja Ābrāmam vienu Dēlu viņa Vecumā tanī nolikta Laikā ko Dievs viņam bij sacijis.

2.

Un Sāra tapa grūta un dzemdēja dēlu, Ābrahāmam vecam esot, laikā, kādu Elohim iepriekš viņam bija pateicis.

3.

Un Ābrāms sauce sava Dēla Vārdu kas viņam dzime ko viņam Sara bij dzemdejsi Īzāk.

3.

Un Ābrahāms nosauca savu dēlu, kas viņam bija piedzimis, ko Sāra viņam dzemdēja, par Īzāku.

4.

Un Ābrāms apgraizija savu Dēlu Īzāku astoņ Dienas vecu esošu it kā Dievs tam bij pavēlejis.

4.

Un Ābrahāms apgraizīja savu dēlu Īzāku astoņu dienu vecumā, kā Elohim to viņam bija pavēlējis.

5.

Un Ābrāms bija simts Gadus vec kad tam Īzāks viņa Dēls dzime.

5.

Bet Ābrahāms bija simts gadu vecs, kad Īzāks, viņa dēls, tam piedzima.

6.

Un Sara sacija: Dievs ir man vienu Smieklu padarijis ikkatrs kas to dzirdēs pār man smiesies.

6.

Un Sāra sacīja: " Elohim man sagādājis apsmieklu; ikviens, kas par to dzirdēs, smiesies par mani."

7.

Un ta sacija: Kas būtu Ābrāmam sacijis: Sara ir Bērnus zīdejusi jo es esmu vienu Dēlu dzemdejusi viņa Vecumā.

7.

Un viņa teica: "Kas gan būtu vēstījis Ābrahāmam: Sāra ir bērnu zīdītāja. Jo viņa vecumā es esmu dzemdējusi viņam dēlu."

8.

Un tas Bērns auge un tape Krūtim atšķirts un Ābrāms darija lielas Dzīres taī Dienā kad Īzāks atšķirts tape.

8.

Un bērns auga un tika atšķirts no krūts. Ābrahāms sarīkoja lielas dzīres tai dienā, kad Īzāku atšķīra no krūts.

9.

Un Sara redzeja Agāres tās Egipterenes Dēlu ko ta Ābrāmam bij dzemdejusi Smējeju esam

9.

Un Sāra redzēja kalpones, ēģiptietes Hagaras, dēlu Ismaēlu, kuru viņa bija dzemdējusi Ābrahāmam, smejamies.

10.

Un sacija uz Ābrāmu: Izdzen šo Kalponi un viņas Dēlu jo Šīs Kalpones Dēls ne mantos ar manu Dēlu ar Īzāku.

10.

Un viņa sacīja Ābrahāmam: "Padzen šo kalponi un viņas dēlu, lai šīs kalpones dēls nebūtu mantinieks kopā ar manu dēlu Īzāku."

11.

Un tas Vārds Ābrāmam ļoti riebe sava Dēla dēļ.

11.

Bet šis vārds ļoti nepatika Ābrahāmam sava dēla dēļ.

12.

Bet Dievs sacija uz Ābrāmu: Lai tas tev ne ieebj ta Puiša un tās Kalpones dēļ. Viss ko Sara tev ir sacijusi klausi viņas Balsi jo iekš Īzāka taps tev Dzimums nosaukts.

12.

Un Elohim runāja uz Ābrahāmu: "Lai tas nav netīkami tavam prātam nedz zēna dēļ, nedz arī tavas kalpones dēļ: paklausi Sārai visās lietās, kā viņa tev saka, jo no Īzāka tiks dēvēti tavi pēcnācēji.

13.

Tomēr ir es tās Kalpones Dēlu par vienu lielu Tautu celšu tapēc ka tas tavs Dzimums ir.

13.

Bet arī šīs kalpones dēlu Es darīšu par tautu, jo tas ir tavs dzimums."

14.

Un Ābrāms cēlās agri un ņēme Maizi un vienu Ūdens-Trauku un deve to Agārei likdams uz viņas Pleciem un to Bērnu un nosūtija to un ta gāje nost un bokstijās Bēšabas Tuksnesī.

14.

Un Ābrahāms nākamā rītā cēlās, lai dotos ceļā; viņš paņēma maizi un ūdens trauku un deva tos Hagarai un lika uz viņas pleciem arī zēnu, un aizraidīja viņu; un viņa aizgāja un klīda pa Bēršebas tuksnesi.

15.

Kad nu Ūdens Traukā pie trūke tad nomete ta to Bērnu apakš vienu Krūmu.

15.

Un ūdens izsīka traukā, un viņa pameta zēnu zem kāda krūma.

16.

Un nogāje un apsēdās tur preti Bultas Šāvena Tāļumā jo ta sacija: es ne varu redzēt to Bērnu nomirstam un apsēdās tur preti un pacēle savu Balsi un raudaja.

16.

Un pati aizgāja un apsēdās gabalu nost, apmēram bultas šāviena attālumā, jo tā sacīja: "Es nevaru noraudzīties zēna miršanā." Viņa apsēdās pretī un pacēla savu balsi un raudāja.

17.

Un Dievs klausija ta Puiša Balsi un tas Dieva Eņģelis sauce Āgari no Debes un sacija uz to: Kas tev kait Agāre? ne bīties jo Dievs ir ta Puiša Balsi klausijis tai Vietā kur Viņš ir celies pacel to Puisi un turi to stipri pie tavas Rokas.

17.

Un Elohim dzirdēja zēna balsi, un Elohim eņģelis sauca Hagarai no debesīm un sacīja uz to: "Kas tev, Hagar? Nebīsties, jo Elohim ir dzirdējis zēna balsi no tās vietas, kur viņš atrodas.

18.

Jo es celšu viņu par vienu lielu Tautu.

18.

Celies, paņem zēnu un turi to stingri pie rokas, jo Es to gribu darīt par lielu tautu."

19.

Un Dievs atvēre viņas Acis un ta ieraudzija vienu Ūdens-Aku un gāje un pildija to Trauku ar Ūdeni un dzirdinaja to Puisi.

19.

Un Elohim atdarīja viņas acis, ka tā ieraudzīja ūdens avotu; un viņa aiztecēja, piepildīja ūdens trauku ar ūdeni un deva zēnam padzerties.

20.

Un Dievs bija ar to Puisi un tas auge un dzīvoja Tuksnesī.

20.

Un Elohim bija ar zēnu, un tas pieauga un apmetās tuksnesī, un kļuva par strēlnieku.

21.

Un tape Strēlnieks ar Stopu un dzīvoja Varanas Tuksnesī un viņa Māte ņēme tam vienu Sievu no Egiptes-Zemes.

21.

Un viņš mita Pāranas tuksnesī, un viņa māte tam paņēma sievu no Ēģiptes zemes.

22.

Un tanī Laikā runāja Abimeleks un Pīhols viņa Kara-Spēka Virsnieks ar Ābrāmu sacidami: Dievs ir ar tev visās Lietās ko tu dari.

22.

Un ap šo laiku notika, ka Abimelehs un Pikols, viņa karaspēka virsnieks, sacīja Ābrahāmam: "Elohim ir ar tevi visās lietās, ko tu dari.

23.

Un nu zvēre man šeitan pie Dieva ka tu ne gribi viltigs būt pret man jeb pret maniem Bērniem nedz pret maniem Bērnu-Bērniem pēc tās Žēlastibas ko es pie  tev darijis būs tev pie man darīt un pie tās Zemes kurā tu viens Svešinieks bijis.

23.

Bet tagad apstiprini man šeit ar zvērestu pie Elohim, ka tu nelauzīsi uzticību nedz man, nedz maniem bērniem, nedz maniem bērnu bērniem, ka to žēlastību, kādu es tev esmu parādījis, arī tu gribi parādīt man un visai zemei, kurā tu dzīvo kā svešinieks."

24.

Un Ābrāms sacija: Es gribu zvērēt.

24.

Un Ābrahāms atbildēja: "Es zvērēšu."

25.

Un Ābrāms norāje to Abimeleku vienas Ūdens Akas dēļ ko Abimeleka Kalpi ar Varu bij ņēmuši.

25.

Un Ābrahāms pārmeta Abimeleham par ūdens aku, kuru Abimeleha kalpi bija atņēmuši.

26.

Tad sacija Abimeleks: Es neesmu zinajis kas šo Lietu ir darijis ir tu man to neesi pasacijis un es ar neesmu dzirdejis līdz šodien.

26.

Abimelehs atbildēja: "Es nezinu, kas to ir darījis; tu arī man to neesi sacījis, un es līdz šai dienai to nebiju dzirdējis."

27.

Un Ābrāms ņēme Avis un Vēršus un deve tos Abimelekam un tie darija abi vienu Deribu.

27.

Bet Ābrahāms paņēma sīklopus un liellopus un deva tos Abimeleham. Un abi noslēdza derību.

28.

Bet Ābrāms like septiņ Jērus no Avim sevišķi.

28.

Un Ābrahāms nolika savrup septiņus jērus.

29.

Tad sacija Abimeleks uz Ābrāmu: Par ko ir šie septiņ Jēri? ko tu sevišķi esi licis?

29.

Un Abimelehs prasīja Ābrahāmam: "Ko nozīmē šie septiņi jēri, kurus tu esi nolicis savrup?"

30.

Un Viņš sacija: Par to ka tev tos septiņ Jērus no manas Rokas būs ņemt ka tas man par Liecibu esus ka es šo Aku racis.

30.

Viņš atbildēja: "Lai tu šos septiņus jērus paņemtu no manas rokas, lai tā būtu man liecība, ka es šo aku esmu racis."

31.

Tapēc tape ta Vieta nosaukta Beršaba ka tie abi tur bij zvērējuši.

31.

Tāpēc viņš šo vietu nosauca: Bēršeba, jo šinī vietā abi apmainījās zvērestiem.

32.

Tad darija tie vienu Deribu Beršabā pēc to cēlās Abimeleks un Pīhols viņa Kara-Spēka Virsnieks un atgriezās uz to Vīlisteru Zemi.

32.

Un viņi noslēdza derību pie Bēršebas. Un Abimelehs un Pikols, viņa karaspēka virsnieks, cēlās un atgriezās filistiešu zemē.

33.

Un Viņš dēstija Koka Dārzu Beršabā un pie sauce tur to Vārdu ta KUNGA ta mūžiga STIPRA DIEVA.

33.

Un Ābrahāms dēstīja tamarisku Bēršebā un piesauca יהוה, mūžīgā El  VĀRDU.

34.

Un Ābrāms mite ka Svešinieks iekš tās Vīlisteru Zemes ilgu-Laiku.

34.

Un Ābrahāms dzīvoja kā svešinieks filistiešu zemē daudz gadu.

Nodaļa: Genesis

Birkas: