1. Mozus grāmata 20. nodaļa

 

Gliks

 

Jaunā

1.

UN Ābrāms aizgāje no turienes uz to Zemi pret Dienas Viduspusi un mite starp Kādes un starp Sur un bija viens Svešinieks Gerarā.

1.

No turienes Ābrahāms devās uz kādu zemi dienvidos, kur apmetās dzīvot starp Kedemu un Šūru un uzkavējās kā svešinieks Gerārā.

2.

Un Ābrāms sacija no Saras savas Sievas ta ir mana Māsa tad sūtija Abimeleks tas Ķēniņš no Geraras un ņēme to Saru.

2.

Un Ābrahāms sacīja par Sāru, savu sievu: "Tā ir mana māsa." Tad Gerāras ķēniņš Abimelehs sūtīja un paņēma viņu.

3.

Bet Dievs nāce pie Abimeleku Sapnī Naktī un sacija uz to: Redzi tev ir jāmirst tās Sievas dēļ ko tu esi ņēmis jo ta ir viena laulata Sieva.

3.

Bet Elohim naktī parādījās Abimeleham kādā sapnī un sacīja tam: "Redzi, tev jāmirst tās sievas dēļ, kuru tu esi paņēmis, jo viņa ir precēta sieva."

4.

Bet Abimeleks viņu vēl ne bij aizkāris tad sacija tas: KUNGS ari tu taisnus Ļaudis nonāvesi?

4.

Bet Abimelehs nebija tai tuvojies, un viņš sacīja: "Tu, יהוה , taču neizdeldēsi nevainīgus ļaudis!

5.

Redzi tas pats uz man sacijis: ta ir mana Māsa un viņa pati arīdzan ir sacijusi tas ir mans Brālis: Es esmu to manas Sirds Vientiesibas un no mano Roku Šķīstibas darijis.

5.

Vai viņš neteica man: tā ir mana māsa? – Bet viņa pati taču arī teica: tas ir mans brālis.- Sirds nevainībā un tīrām rokām es to esmu darījis."

6.

Tad sacija Dievs uz to Sapnī: Es zinu arīdzan ka tu šo no tavas Sirds Vientiesibas esi darijis un es esmu tev arīdzan aiskavejis ka tu pret man ne grēkotu tādēļ es tev neesmu paļāvis viņu aiskārt.

6.

Un Elohim sacīja viņam sapnī: "Arī Es zinu, ka tu ar nevainīgu sirdi to esi darījis, un Es pats atturēju tevi, ka tu negrēko pret Mani, tāpēc Es tevi pasargāju, ka tu viņu neaiztiki.

7.

Un nu atdod tam Vīram to Sievu jo tas ir viens Praviets un lai Viņš priekš tev lūdz tad tu dzīvosi bet ja tu to ne atdosi tad zini ka tu mirdams mirsi un viss kas tev pieder.

7.

Bet tagad atdod šo sievu viņas vīram, jo viņš ir pravietis, viņš lai aizlūdz par tevi, tad tu paliksi dzīvs; bet, ja tu viņu neatdosi, tad zini: tu mirdams mirsi, tu un viss, kas tev pieder."

8.

Un Abimeleks cēlās agri un aicinaja visus savus Kalpus un runāja visus šos Vārdus priekš viņu Ausim un tie Vīri bijājās ļoti.

8.

Un Abimelehs no rīta steigšus sasauca savus kalpus un viņiem atklāti izstāstīja visu, kas bija noticis, un vīri ļoti izbijās.

9.

Un Abimeleks aicinaja to Ābrāmu un sacija uz to: Kam esi tu mums to darijis nu ko esmu es pret tev grēkojis ka tu pār man un pār manu Valstibu tik lielus Grēkus vedis? tu esi tā pie man darijis kas ne pie klājas darīt.

9.

Tad Abimelehs ataicināja Ābrahāmu un sacīja viņam: "Kāpēc tu to mums esi nodarījis? Vai es kādā lietā pret tevi biju noziedzies, ka tu pār mani un pār manu valsti esi uzlicis tik lielu vainu? Lietas, kādas nedrīkst notikt, tu man esi darījis."

10.

Un Abimeleks sacija uz Ābrāmu ko esi tu redzejis ka tu to esi darijis?

10.

Un Abimelehs jautāja Ābrahāmam: "Ko tu turēji savā prātā, kad tu to darīji?"

11.

Tad sacija Ābrāms: Es domaju kas zina Dieva Bījašana ne ir šini Vietā un tie nokaus man manas Sievas dēļ.

11.

Ābrahāms sacīja: "Es tāpēc runāju, jo domāju, ka šinī vietā nav Elohim bijības un ka viņi nokaus mani manas sievas dēļ.

12.

Un ta ir arīdzan tiešām mana Māsa mana Tēva Meita bet ne manas Mātes Meita un ta ir mana Sieva tapusi.

12.

Un, patiešām, viņa ir arī mana māsa – viņa ir mana tēva meita, bet nav manas mātes meita, un viņa ir kļuvusi mana sieva.

13.

Un pēc to kad Dievs man no mana Tēva Nama licis bokstities tad saciju es uz to: lai ši ir ta Žēlastiba ko tu pie man darīsi: Visur kurp mēs nāksim saki no manim tas ir mans Brālis.

13.

Un, kad Elohim man lika apkārt klīst projām no savām tēva mājām, tad es sacīju viņai: lai tā ir tava laipnība, kādu tu man parādi, – ikvienā vietā, kurā mēs nonāksim, saki par mani: tas ir mans brālis."

14.

Tad ņēme Abimeleks Avis un Vēršus un Kalpus un Kalpones un deve tos Ābrāmam un atdeve tam Saru savu Sievu arīdzan.

14.

Un Abimelehs ņēma liellopus un sīklopus, kalpus un kalpones un deva tos Ābrahāmam un atdeva tam arī viņa sievu Sāru.

15.

Un Abimeleks sacija: Raugi mana Zeme ir tavā Priekšā dzīvo kur tas tavām Acīm lab patīk.

15.

Un Abimelehs teica: "Lūk, mana zeme ir tavā priekšā, dzīvo, kur tavām acīm labi patīk."

16.

Un uz Saru sacija Viņš: Redz es esmu tavam Brāļam tūkstošus Sudraba Gabalus devis un redzi lai tas tev ir par Acu Apsegu priekš visiem kas ar tev ir un visur un tas bija viņas Pārmācišana.

16.

Bet Sārai viņš sacīja: "Redzi, es tūkstoš sudraba gabalus esmu devis tavam brālim; tā lai ir atvainas maksa, lai visi, kas ar tevi, zina, ka tu esi attaisnota."

17.

Un Ābrāms pielūdze Dievu tad dziedinaja Dievs to Abimeleku un viņa Sievu un viņa Kalpones ka tās dzemdeja.

17.

Un Ābrahāms lūdza Elohim, un Elohim dziedināja Abimelehu, viņa sievu, viņa kalpones, ka tās atkal varēja dzemdēt.

18.

Jo tas KUNGS bij visas Mātes ta Abimeleka Nama cieti aislēdzis Saras Ābrāma Sievas dēļ.

18.

Jo יהוה bija slēgtin aizslēdzis ikvienu klēpi Abimeleha namā Ābrahāma sievas Sāras dēļ.

Nodaļa: Genesis

Birkas: