1. Mozus grāmata 19. nodaļa

 

Gliks

 

Jaunā

1.

UN tie divi Eņģeļi nāce Sodomā Vakarā un Lats sēdeja Sodomas Vārtīs: Un Lats tos ieraudzijis cēlās tiem preti un klanījās ar savu Vaigu pie Zemes.

1.

Un divi eņģeļi nonāca vakarā Sodomā, bet Lats dzīvoja Sodomas pievārtē. Un, tos ieraudzījis, Lats cēlās viņu priekšā un palocījās ar savu vaigu līdz zemei.

2.

Un sacija: Raugi KUNGS ņemiet lūdzami Mājas-Vietu pie jūsu Kalpu un palieciet šo Nakti un mazgājiet savas Kājas tad jūs rīta cēlušies varat savu Ceļu iet un tie sacija: Ne bet uz Ielām gribam mēs palikt.

2.

Un viņš sacīja: "Dariet man patikšanu, mani Kungi (kungi), un ņemiet sava kalpa namā naktsmājas, mazgājiet savas kājas un atpūtieties; pēc tam, rītā cēlušies, ejiet savu ceļu." Bet tie teica: "Nē, mēs pārnakšņosim laukā uz ielas."

3.

Bet Viņš spiede tos ļoti lūgdams ka tiem bij pie viņa mājot un tie iegāje viņa Namā un Viņš darija tiem Mielastu cepdams neraudzetas Karašas un tie ēde.

3.

Bet viņš tos lūgdams lūdza, un tie iegriezās pie viņa un iegāja viņa namā, un viņš tiem sarīkoja dzīres un cepa neraudzētas maizes, un tie ēda.

4.

(Bet) pirms tie apgulās tad ta Sodomas Pilsāta Ļaudis apstāje to Namu tik lab jauni kā veci viss tas Pulks no visām Malām.

4.

Vēl tie nebija apgūlušies, kad Sodomas pilsētas vīri aplenca namu, zēni un sirmgalvji, visādi ļaudis no visām malām.

5.

Un aicinaja Latu un sacija uz to: Kur ir tie Vīri kas šo Nakti pie  tev ir nākuši? Izved tos pie mums āra ka mēs tos atzīstam.

5.

Un tie aicināja Latu ārā un sacīja: "Kur ir tie vīri, kas pie tevis iegriezās naktī? Liec tiem iznākt ārā pie mums; un mēs iepazīsim tos."

6.

Tad gāje Lats pie tiem āra priekš Durvim un aislēdze tās Durvis pakāļ sev un sacija:

6.

Un Lats izgāja pie viņiem ārā, vārtos, durvis aizbultēdams aiz sevis, un sacīja:

7.

Ne darajt jele mani Brāļi tādu ļaunu.

7.

"Brāļi, nedariet taču tādu grēku!

8.

Redzi man ir divi Meitas kas ne vienu Vīru ir atzinušas tās es izvedišu pie  jums un darajt ar tiem kas jums patīk šiem Vīriem tikai ne darajt ne nieka jo tapēc ir tie mana Jumta Paēnī nākuši.

8.

Redziet, man ir divas meitas, kuras neviens nav atzinis; es likšu viņām iznākt pie jums, un jūs varat tām darīt, kā jums labpatīk, tikai tiem vīriem nedariet nekā, tāpēc ka tie nākuši mana jumta pavēnī."

9.

Tad sacija tie: Šis viens ir nācis ka Svešinieks dzīvot un grib pār mums valdīt nu mēs tev ļaunu darisim viņu Vietā.

9.

Bet viņi teica: "Ej nost." Un tie pretojās: "Šis viens ir atnācis kā svešinieks, un nu viņš grib tiesāt? Tagad mēs tev vairāk ļauna darīsim kā tiem."

10.

Un tie mācās tam Vīram Latam ļoti virsu un nāce tās Durvis uzlaust bet tie Vīri sniedzās pa Durvim un ierāve Latu pie sevim Namā un aislēdze Durvis.

10.

Un tie uzmācās ar varu šim vīram Latam un grasījās durvis atlauzt. Bet tie vīri izstiepa savas rokas un ievilka Latu pie sevis namā, un durvis tie aizbultēja.

11.

Un apstulbinaja tos Vīrus kas priekš Nama-Durvim bija tos mazus ar lieliem ta ka tie piekuse pēc Durvim grābstidami.

11.

Bet tie, kas atradās nama vārtos, tika sisti ar aklumu, gan mazie, gan lielie, tā ka tie nevarēja vārtus pat atrast.

12.

Tad sacija tie Vīri uz Latu: Irag tev še vēl kāds Znots jeb Dēli jeb Meitas jeb kas cits kas tev pieder šinī Pilsātā Izved tos no šās Vietas.

12.

Un vīri sacīja Latam: "Vai tev te vēl ir kāds znots vai dēli, vai meitas, vai cits kāds, kas pieder tev šinī pilsētā? Izved tos no šīs vietas.

13.

Jo mēs samaitasim šo Vietu tapēc ka viņu Brēkšana liela ir priekš ta KUNGA un tas KUNGS ir mūs sūtijis to samaitat.

13.

Mēs gribam izpostīt šo vietu, jo liela brēkšana par to nākusi יהוה priekšā, un יהוה mūs ir sūtījis to izpostīt."

14.

Un Lats izgāje un runāja uz saviem Znotiem kas viņa Meitas gribeja apņemt un sacija: Celieties un eite nost no šās Vietas jo tas KUNGS samaitās šo Pilsātu bet Viņš bija saviem Znotiem it kā Smieklus runādams.

14.

Un Lats izgāja un runāja ar saviem znotiem, kas gribēja viņa meitas ņemt, un sacīja: "Celieties, ejiet prom no šīs pilsētas, jo יהוה šo pilsētu izpostīs." Bet viņš likās savu znotu acīs smieklīgs.

15.

Un kad Gaisma metās skubinaja tie Eņģeļi to Latu sacidami: Celies ņem tavu Sievu un tavas divi Meitas kas klātu ir ka tu iekš ša Pilsāta Nozieguma bojā ne eiji.

15.

Un, tiklīdz rīts ausa, eņģeļi skubināja Latu, teikdami: "Celies, ņem savu sievu un abas savas meitas, kas atrodas še, ka tu neej bojā šīs pilsētas nozieguma dēļ."

16.

Bet Viņš kavejās tad satvēre tie Vīri viņa Roku un viņa Sievas Roku un viņa divejo Meito Roku tapēc ka ta KUNGA Apžēlošana pār viņu bija un izvede to un pamete to āra priekš Pilsāta.

16.

Bet viņš vēl kavējās. Tad tie vīri satvēra viņu pie rokas, tāpat viņa sievu un abas viņa meitas, tāpēc ka יהוה gribēja viņus pataupīt, un tie viņu izveda un atstāja ārpus pilsētas.

17.

Un kad tie tos bij āra Izveduši tad sacija Viņš: Izglāb jele tavu Dzīvibu ne atskaties atpakaļ un ne stāvi šinī visā Klajumā Izglābies Kalnā ka tu taču bojā ne eiji.

17.

Un notika, kad tie bija viņu izveduši ārā, kāds sacīja: "Izglāb savu dzīvību, neskaties atpakaļ un nepaliec visā šinī apgabalā stāvam, glābies kalnos, ka tu netiktu iznīcināts."

18.

Un Lats sacija uz tiem Ne lūdzams KUNGS.

18.

Un Lats sacīja viņiem: "Nē jel, mans יהוה.

19.

Raugi jele tavs Kalps ir Žēlastibu atradis tavās Acīs un tava Apžēlošana ko tu pie man darijis esi manu Dzīvibu Izglābdams ir varen liela bet es ne varu glābties Kalna Virsū ka man taču kāds Ļaunums ne aiztiek un es ne miršu.

19.

Redzi, Tavs kalps ir atradis labvēlību Tavās acīs, un Tu man esi lielu žēlastību parādījis, saglabādams manu dzīvību, bet es nevaru glābties kalnos; es miršu, iekāms ļaunums mani sasniegs.

20.

Redzi jele šis Pilsāts ir tuvu klāt ka es uz turen varu bēgt un ta ir maza lai es jele tur glābjos redzi ta ir maza ka es dzīvs palieku.

20.

Lūk, te tuvumā ir kāda pilsēta, kur es varētu glābties, es tanī gribu paglābties, tā ir tik maza. Tur es būtu glābts."

21.

Un Viņš sacija uz to Redz es arīdzan šinī Lietā esmu tev uzlūkojis ne samaitadams to Pilsātu no ka tu esi sacijis.

21.

Un Viņš sacīja tam: "Lūk, Es paklausīšu tevi arī šinī lietā; Es neizpostīšu šo pilsētu, par kuru tu esi runājis.

22.

Steidzies glābies turpat jo es ne varu ne ko darīt tiekams tu uz turen esi nācis: Tādēļ tape ta Pilsāta Vārds nosaukts Zoāra.

22.

Steidzies, glābies tur, jo Es nevaru nekā darīt, iekāms tu neesi tur nonācis." Tāpēc tās pilsētas vārds ir Coāra.

23.

Ta Saule bij uzlēkusi kad Lats Zoārā nāce.

23.

Saule uzlēca pār zemi, kad Lats nonāca Coārā.

24.

Un tas KUNGS like virs Sodomu un Gomoru Sēras un Uguni līt no ta KUNGA is Debesim.

24.

Bet יהוה lika līt sēram un ugunij pār Sodomu un Gomoru no יהוה, no debesīm.

25.

Un samaitajt visai tos pašus Pilsātus un visu to Klajumu un visus Pilsāta Iedzīvotajus ir tos Zemes Augļus.

25.

Un Viņš izpostīja šīs pilsētas un visu apgabalu un visus pilsētas iedzīvotājus, arī zemes augus.

26.

Un viņa Sieva atskatījās atpakaļ un tape par Sāls-Stabu.

26.

Bet viņa sieva paskatījās atpakaļ un kļuva par sāls stabu.

27.

Un Ābrāms cēlās it agri uz to Vietu kur Viņš priekš ta KUNGA Vaigu bij stāvejis.

27.

Un Ābrahāms cēlās no rīta, lai dotos uz to vietu, kur יהוה priekšā bija stāvējis.

28.

Un skatījās pret Sodomu un Gomoru un pret visu klaju Zemi un redzeja un raugi Dūmi cēlās no tās Zemes it kā kāda Cepļa Dūmi.

28.

Un viņš skatījās uz Sodomu un Gomoru un visu tā apgabala apkārtni, un redzi, no zemes pacēlās dūmi, it kā kāda cepļa dūmi.

29.

Un tas notike kad Dievs ši Klajuma Pilsātus samaitaja bij Dievs Ābrāma pēc atgādajies un izvedis to Latu no tās Samaitašanas Vidus kad Viņš tos Pilsātus samaitaja kurās Lats mite.

29.

Pēc šī apgabala pilsētu izpostīšanas Elohim pieminēja Ābrahāmu, un Elohim izveda Latu no šīs posta vietas, kad Viņš tās pilsētas bija izpostījis, kurās Lats bija dzīvojis.

30.

Un Lats gāje uz augšu no Zoāras un mite Kalna Virsū un viņa divi Meitas ar viņu jo Viņš bijājās Zoārā mist un palike tur kādā Bedrē līdz ar savām divi Meitām.

30.

Un Lats atstāja Coāru un dzīvoja kalnā, un abas viņa meitas kopā ar viņu, jo viņam bija bailes dzīvot Coārā. Un viņš ar abām savām meitām apmetās alā.

31.

Tad sacija ta pirmdzimusi uz to jaunaku: Mūsu Tēvs ir vecigs un Cilveka neva virs Zemes kas pie mums var iet pēc visas Pasaules Ieraduma.

31.

Un tad pirmdzimtā sacīja jaunākai: "Mūsu tēvs ir vecs, un neviena vīra nav virs zemes, kas varētu nākt pie mums, kā tas ir virs zemes parasts.

32.

Nāc lai mēs mūsu Tēvam Viņu dodam dzert un pie ta gulam un dzīvu Dzimumu no mūsu Tēva paturam.

32.

Lai ejam un dodam savam tēvam vīnu dzert un lai tad guļamies pie sava tēva, lai no sava tēva mums būtu pēcnācēji."

33.

Un tie deve savam Tēvam tanī Naktī Vīnu dzert un ta pirmdzimusi nāce un guleja pie sava Tēva un Viņš ne nomanīja to kad viņa apgulās nedz kad viņa cēlās.

33.

Un viņas naktī savu tēvu piedzirdīja ar vīnu. Un pirmdzimtā gāja un apgūlās pie sava tēva, bet viņš nepamanīja nedz viņas apgulšanos, nedz viņas piecelšanos.

34.

Un no Rīta sacija ta pirmdzimusi uz to jaunaku: Raugi es esmu Vakar Nakt pie  mana Tēva gulejusi lai mēs viņam arīdzan šo Nakti Vīnu dzert dodam tad ieeij tu un guli pie ta ka mēs Dzimumu dzīvu paturam no mūsu Tēva.

34.

Un nākamajā dienā pirmdzimtā sacīja jaunākai: "Lūk, es vakar esmu gulējusi ar savu tēvu. Dosim viņam vīnu dzert arī šodien, ej tad tu un guli pie viņa, lai mums būtu pēcnācēji no sava tēva."

35.

Un tās deve arīdzan tanī Naktī savam Tēvam Vīnu dzert un ta jaunaka cēlās un guleja pie ta un tas ne nomanīja kad viņa apgulās nedz kad viņa cēlās.

35.

Un viņas piedzirdīja arī šinī naktī savu tēvu ar vīnu, un jaunākā cēlās un apgūlās pie viņa. Bet viņš nepamanīja nedz viņas apgulšanos, nedz viņas piecelšanos.

36.

Un Lata divi Meitas tape grūtas no sava Tēva.

36.

Tā abas Lata meitas kļuva grūtas no sava tēva.

37.

Un ta pirmdzimusi dzemdeja vienu Dēlu un nosauce viņa Vārdu Moāb šis ir to Moābiteru Tēvs līdz šai Dienai.

37.

Un pirmdzimtā dzemdēja dēlu un nosauca viņa vārdu: Moābs, tas ir moābiešu tēvs līdz šai dienai.

38.

Un ta jaunaka dzemdeja ari vienu Dēlu un nosauce viņa Vārdu Ben-Ammi šis ir to Ammoņa Bērnu Tēvs līdz šai Dienai.

38.

Un arī jaunākā dzemdēja dēlu un nosauca viņa vārdu: Ben-Ammi. Viņš ir amoniešu tēvs līdz šai dienai.

Nodaļa: Genesis

Birkas: