1. Mozus grāmata 18. nodaļa

 

Gliks

 

Jaunā

1.

UN tas KUNGS rādijās viņam pie  tiem Ozoliem Mamre kad Viņš sava Nama Durvīs sēdeja ap tās Dienas Karstumu.

1.

Un יהוה parādījās viņam pie Mamres ozoliem, kad tas dienas tveicē sēdēja savas telts durvīs.

2.

Un Viņš pacēle savas Acis un raudzija un redzi trīs Vīri stāveja priekš viņa.

2.

Un viņš pacēla savas acis un skatījās, un raugi, trīs vīri stāvēja viņa priekšā.

3.

Un Viņš tos ieraudzijis teceja tiem preti no ta Dzīvokļa Durvim un klanījās līdz pat Zemei un sacija: KUNGS ja es jele Žēlastibu esmu atradis tavās Acīs tad ne ej lūdzams tavam Kalpam secen.

3.

Tos ieraudzījis, viņš steidzās tiem pretim no telts durvīm, noliecās līdz zemei un sacīja: "Mans יהוה, ja es esmu atradis labvēlību tavās acīs, tad, lūdzams, neej savam kalpam garām.

4.

Jums taps atnests kāds Mazums Ūdens un mazgājiet savas Kājas un pie sliedzajties apakš ša Koka.

4.

Es likšu atnest drusku ūdens, ko nomazgāt kājas, tad apmetieties zem šī koka.

5.

Un es dabušu kādu Maizes Kumosu ka jūs savu Sirdi atspirdzinajat pēc varat jūs iet jo tapēc esat jūs pie  jūsu Kalpu nākuši un tie sacija: dari kā tu esi sacijis.

5.

Un es dabūšu kumosu maizes, ka jūs varat savas sirdis stiprināt, pēc jūs varat atkal doties ceļā, jo kādā citā nolūkā tad jūs būtu iegriezušies pie sava kalpa?" Un tie teica: "Labi, dari, kā tu esi sacījis."

6.

Un Ābraāms traucās uz to Dzīvokli pie  Saras un sacija: Steidzies ņem sījato Miltu trīs Mērus mīc un dari Karašas.

6.

Un Ābrahāms iesteidzās teltī pie Sāras un sacīja: "Steidzies, paņem trīs mērus miltu no smalkajiem miltiem, iejauc tos un taisi plāceņus."

7.

Un Ābraāms noteceja pie  Lopiem un nēme vienu mīkstu un labu Teļu un deve to tam Puišam un tas traucās to sataisīt.

7.

Un Ābrahāms skrēja pie lopiem un paņēma labu un mīkstu telēnu un deva to puisim, steidzinādams to sagatavot.

8.

Un Viņš ņēme Sviestu un Pienu un to Teļu ko Viņš bij sataisijis un cēle tiem priekšā un stāveja pats pie tiem apakš Koka un tie ēde.

8.

Tad viņš paņēma raudzētu un svaigu pienu un sagatavoto teļu un cēla to viņiem priekšā, bet pats viņš stāvēja pie viņiem zem koka, kamēr viņi ēda.

9.

Tad sacija tie uz viņu: Kur ir Sara tava Sieva? un Viņš sacija: Redzi teju Dzīvoklī.

9.

Un tie sacīja viņam: "Bet kur ir Sāra, tava sieva?" Viņš atbildēja: "Lūk, teltī."

10.

Un tas sacija: Es patiesi atiešu pie tevi (citā Gadā) ap šo Laiku; un raugi Sarai tavai Sievai būs viens Dēls un Sara dzirdeja to Dzīvokļa Durvīs jo tās bija viņiem no pakāļenes.

10.

Bet tas sacīja: "Es atgriezīšos pie tevis pēc gada šinī laikā, un redzi, tavai sievai Sārai būs dēls." Bet Sāra stāvēja, klausīdamās pie telts durvīm, kas bija aiz viņiem.

11.

Bet Ābraāms un Sara bija veci un daudz Dienas pie dzīvojuši un tas bij mitejies ar Saru būt kā Sievām mēdz būt.

11.

Bet Ābrahāms un Sāra bija jau padzīvojuši, gados veci, un Dievs (-)Sārai jau bija pārtraucis tās norises, kas sievām mēdz būt.

12.

Tad smējās Sara pati pie sevis sacidama: Būs tad man Kāribā dzīvot pēc ka es nu veca esmu un mans KUNGS vecigs ir.

12.

Un tad Sāra smējās pie sevis, sacīdama: "Pēc tam kad es esmu sākusi novecot, lai es vēl iedegtos? Un mans Kungs (kungs) jau ir vecs."

13.

Un tas KUNGS sacija uz Ābraāmu: Kam ir Sara smējusies pār to sacidama: varētu es tiešam dzemdēt veca būdama.

13.

Un יהוה sacīja uz Ābrahāmu: "Kāpēc tad Sāra smējās, sacīdama: vai es patiešām vēl dzemdēšu, veca būdama?

14.

Būtu tad jeb kāda Lieta tam KUNGAM ne iespējama? es atiešu pie  tevi ap šo noliktu Laiku tad būs Sarai viens Dēls.

14.

Vai יהוה kaut kas būtu neiespējams? Noliktā laikā Es atgriezīšos pie tevis nākamā gadā, un Sārai būs dēls."

15.

Un Sara liedzās sacidama es neesmu smējusies: Jo ta bijājās. Un tas sacija; ne tu esi smējusies.

15.

Un Sāra meloja, teikdama: "Es neesmu smējusies," – jo viņai bija bailes. Bet Viņš sacīja: "Kā tad ne – tu smējies."

16.

Tad cēlās tie Vīri no turienes un griezās uz Sodomu: Un Ābraāms gāje ar tiem tos pavadidams.

16.

Un tie vīri cēlās no turienes un devās uz Sodomas pusi, un Ābrahāms gāja ar viņiem, tos pavadīdams.

17.

Un tas KUNGS sacija: Aridz es priekš Ābrama apslēpšu ko es daru?

17.

Un יהוה sacīja: "Vai Man no Ābrahāma būs slēpt, ko Es gribu darīt?

18.

Jo Ābraāms būs par vienu lielu un varenu Tautu un iekš viņa taps visi Ļaudis virs Zemes svētīti.

18.

Jo Ābrahāmam būs tapt par lielu un varenu tautu, un viņā būs svētītas visas zemes tautas.

19.

Jo es pazīstu to ka Viņš saviem Bērniem un savam Namam pēc sevim pavēlēs ka tie ta KUNGA Ceļu sarga daridami kas taisns un tiesa ir ka tas KUNGS liek nākt uz Ābraāmu ko Viņš uz to ir runājis.

19.

Es esmu viņu izredzējis, lai viņš saviem bērniem pavēl un savam namam pēc viņa, ka tie sargā יהוה ceļu, lai darītu taisnību un tiesas, ka יהוה liktu nākt pār Ābrahāmu tam, ko Viņš ir sacījis viņam."

20.

Un tas KUNGS sacija: Sodomas un Gomoras Brēkšana ir liela un viņu Grēki ļoti grūti.

20.

Un יהוה sacīja: "Brēkšana par Sodomu un Gomoru patiešām ir liela, un viņu apgrēcība ir ļoti smaga.

21.

Tad noiešu es un lūkošu Aridz pēc tās Brēkšanas kas priekš man nākusi visnotaļ ir darijuši jeb ne? tad es gan Zināšu.

21.

Es iešu un lūkošu, vai viņi ir darījuši pēc tās brēkšanas, kas aizsniegusi Mani, vai ne; to Es gribu uzzināt."

22.

Un tie Vīri griezās no turienes un gāje uz Sodomu bet Ābrāms stāveja vēl priekš ta KUNGA.

22.

Un vīri nogriezās no turienes un gāja uz Sodomu; bet Ābrahāms stāvēja vēl יהוה vaiga priekšā. (Jahve still stood before Abraham)

23.

Un Ābraāms pie gāje un sacija: Aridz tu to Taisnu samaitasi ar to BezDievigu?

23.

Un Ābrahāms tuvojās Viņam (-) un sacīja: "Vai Tu tiešām gribi iznīcināt taisno kopā ar bezDievīgo?(wrong)

24.

Taču piecdesmits Taisni ir Pilsātā aridz tu tos samaitasi un ne saudzesi to Vietu to piecdesmits Taisno dēļ kas Pilsātā ir.

24.

Varbūt atrastos piecdesmit taisnie šinī pilsētā? Vai Tu tiešām iznīcināsi tos un nesaudzētu šo vietu to piecdesmit taisno dēļ, kas ir viņas vidū?

25.

Mūžam tu tā ne darīsi nonāvedams to Taisnu ar to BezDievigu ka tas Taisns būtu it kā tas BezDievigs ne mūžam voi tas visas Pasaules Soģis ne būtu pareizi tiesajis.

25.

Nemūžam Tu tā nedarīsi, ka liksi mirt taisnajam ar bezDievi, ka taisnais būtu līdzīgs bezDievim. Nemūžam! Vai visas pasaules soģis nedarīs taisni?"

26.

Tad sacija tas KUNGS: Ja es Sodomas Pilsātā piecdesmits Taisnus atradišu tad saudzešu es visu to Vietu viņu labad.

26.

Un יהוה sacīja: "Ja Es Sodomas pilsētā atradīšu piecdesmit taisnus, Es saudzēšu visu šo vietu viņu dēļ."

27.

Un Ābraāms atbildeja un sacija: Raugi jele es esmu iedrošinajies ar to KUNGU runāt jepšu es esmu Putekļi un Pelni.

27.

Un Ābrahāms atbildēja un sacīja: "Es esmu uzdrošinājies runāt ar savu יהוה, lai gan es esmu pīšļi un pelni.

28.

Taču tur trūks pieci no tiem piecdesmits Taisniem būtu tu šo pieco dēļ to visu Pilsātu samaitajis un Viņš sacija: Es to ne samaitašu ja es tur četrdesmits un piecus atradišu.

28.

Varbūt pieci iztrūkst no piecdesmit taisniem, vai Tu tad arī šo piecu dēļ iznīcinātu visu pilsētu?" Un Viņš sacīja: "Nē, Es neiznīcināšu, ja atradīšu tur četrdesmit piecus."

29.

Tad runāja tas jo projām uz viņu un sacija: taču tur taps četrdesmits atrasti un Viņš sacija: Es nenieka darišu to četrdesmits labad.

29.

Un tas turpināja runāt ar Viņu un sacīja: "Var būt, ka tiek atrasti tur četrdesmit." Un Viņš sacīja: "Nē, Es to nedarīšu šo četrdesmit dēļ."

30.

Un tas sacija: ne apskaisties lūdzams KUNGS ka es vēl runāju taču tur taps trīsdesmit atrasti. Un Viņš sacija: Es to ne darišu ja es trīsdesmit atrašu.

30.

Un tas sacīja: "Lūdzams, nedusmojies, mans יהוה, ka es gribu runāt; varbūt tur atrastos trīsdesmit?" Un Viņš sacīja: "Es to nedarīšu, ja tur atrastos trīsdesmit."

31.

Un tas sacija: Raugi jele es esmu iedrošinajies uz to KUNGU runāt taču tur taps dividesmits atrasti un Viņš sacija: Es tos ne samaitašu tos dividesmits labad.

31.

Un tas sacīja: "Es esmu uzdrošinājies runāt ar savu יהוה; varbūt tur atrastos divdesmit?" Un Viņš sacīja: "Es to neizpostīšu šo divdesmit dēļ."

32.

Un tas sacija: Ne apskaisties KUNGS lūdzams ka es vēl vienreizi runāju taču tur taps desmits atrasti un Viņš sacija es tos ne samaitašu to desmits labad.

32.

Un tas sacīja: "Kaut nedusmotos mans יהוה. Es runāšu vēl reizi; varbūt atrastos tikai desmit?" Un Viņš atbildēja: "Es to neizpostīšu šo desmit dēļ."

33.

Tad nogāje tas KUNGS pēc ka Viņš bij pabeidzis uz Ābraāmu runāt un Ābraāms atgriezās uz savu Vietu.

33.

Un יהוה aizgāja, kad bija beidzis runāt ar Ābrahāmu. Bet Ābrahāms atgriezās savā vietā.

Nodaļa: Genesis

Birkas: