3. Mozus grāmata 22. nodaļa

Gliks

Jaunā

1.

Pēc to runāja tas KUNGS uz Mozu un sacija:

1.

Un יהוה runāja uz Mozu:

2.

Runa uz Āronu un viņa Dēliem ka tiem būs no Israēļa Bērnu svētām Lietām ko tie man svētī atstāties un manas Svētības Vārdu ne sagānīt Es esmu tas KUNGS.

2.

"Saki Āronam un viņa dēliem, ka tiem būs sargāties no Israēla bērnu svētām dāvanām, ko tie Man svētī, ka tie nesagāna Manu svēto VĀRDU,- Es esmu יהוה.

3.

Saki uz tiem: Visam Vīram starp jūsu Pēcnākamiem kas starp visu jūso Dzimumu pie tām svētām Lietām ko Israēļa Bērni tam KUNGAM svētī pieies kad viņa Nešķīstiba pār viņu ir tas taps izdeldēts no mana Vaiga Es esmu tas KUNGS.

3.

Saki tiem: ikviens no jūsu pēcnācējiem uz paaudžu paaudzēm, kas ko no sava pieliek pie tām svētām dāvanām, ko Israēla bērni atnes kā svētu upuri יהוה, lai ar to kļūtu svēts, tomēr būdams nešķīsts, tad tāds cilvēks ir izdeldējams no Mana vaiga,- Es esmu יהוה!

4.

Ne vienam no Āroņa Dzimuma kad tas spitaligs ir jeb kam ta Miesa pil būs no tām svētām Lietām ēst tiekams tas šķīsts top ir kas jeb kuru nešķīstu Miesu aizskar no kāda Miroņa jeb kam guļot Sēkla ispill.

4.

Ikviens no Ārona cilts, kam ir spitālība vai dzimumorgānu slimība,- tas lai neēd no svētā upura, līdz kamēr viņš kļūst šķīsts. Kas ko aizskar, kas ar mironi palicis nešķīsts, vai tādu, kam guļot notek sēkla,

5.

Jeb ja kas kādu lienamu Tārpu aizskar no ka tas nešķīsts ir jeb kādu Cilveku no ka tas nešķīsts ir ar jeb kuru Lietu tas sagānīts top.

5.

vai ja kāds aizskāris kādu rāpuli un tāpēc kļuvis nešķīsts, vai arī kādu cilvēku, no kā tas pats kļuvis nešķīsts ar kaut kādu nešķīstību, kas viņam ir,

6.

Tas kas to ir aizkāris būs nešķīsts līdz Vakaram un ne ēdīs no tām svētām Lietām bet viņam būs savu Miesu ar Ūdeni pērt.

6.

tad tas, kas aizskāris ko tādu, ir kļuvis nešķīsts līdz vakaram, un viņš nedrīkst nekā ēst no svētām dāvanām, iekāms viņš nav mazgājis savu miesu ūdenī.

7.

Kad ta Saule nogājusi tad taps tas šķīsts un pēc to var tas no tām svētām Lietām ēst jo tas ir viņa Bariba.

7.

Pēc saules rieta tanī laikā viņš ir atkal kļuvis šķīsts, un pēc tam viņš var ēst no svētām dāvanām, jo tā ir viņa barība.

8.

Kādu Maitu jeb kas saplosīts ir tam ne būs ēst ar to sagānidamies es esmu tas KUNGS.

8.

Maitu vai saplosītu gaļu lai tas neēd, jo ar to viņš kļūst nešķīsts,- Es esmu יהוה!

9.

Tiem tad būs manu Pavēlešanu turēt ka tiem viņas dēļ Grēki ne ir janes un iekš tiem nomirst kad tie viņu sagānīs Es esmu tas KUNGS kas tos svētī.

9.

Tāpēc lai tie tur Manus noteikumus, lai neuzkrautu sev grēku un tā dēļ nemirtu, jo viņi ar tiem sagandējas,- Es esmu יהוה, kas tos dara svētus!

10.

Ne vienam Svešiniekam būs to Svētu ēst viens Piedzīvotajs pie  kāda Priestera jeb Algadzis ne var to Svētu ēst.

10.

Nevienam svešiniekam nebūs ēst no svētītā: nedz piedzīvotājam pie priestera, nedz arī algādzim nebūs ēst no svētītā.

11.

Bet ja tas Priesteris kādu Cilveku pircin pircis tam būs no ta ēst un kas viņa Namā dzimis ir tiem būs no viņa Baribas ēst.

11.

Bet, ja priesteris ir par savu naudu nopircis kādu vergu, tam būs no tā ēst; tāpat arī viņa namā dzimušais vergs, tie visi lai ēd no viņa maizes.

12.

Bet ja ta Priestera Meita pie  kāda sveša Vīra būs tad viņai ne būs no to svētu Lietu Kustinašanas-Upura ēst.

12.

Bet, ja priestera meita iziet pie sveša vīra, tad viņai nebūs ēst no svētā cilājamā upura.

13.

Tomēr ja ta Priestera Meita viena Atraitne jeb Atstādinata būs un viņai Dzimuma ne ir un ta sava Tēva Namā it tā kad ta vēl Meita bija ir nākusi tad būs viņai sava Tēva Maizi ēst: bet ne vienam Svešiniekam būs no ta ēst.

13.

Bet, ja priestera meita kļuvusi atraitne vai tikusi atstādināta un viņai nav pēcnācēju un tā atgriežas atpakaļ sava tēva namā, tad viņa drīkst kā savā jaunības laikā ēst sava tēva maizi, bet nevienam svešiniekam to nebūs ēst.

14.

Un ja kas to Svētu neapdomigi ēdīs tad būs viņam to piektu Tiesu pār to pie likt un tam Priesteram līdz ar to Svētu atdot.

14.

Un, ja kas nezinādams ēdīs no svētītā, tam pie tā jāpieliek piektā daļa un jāatdod priesterim kopā ar svētīto.

15.

Tā ne būs tiem Israēļa Bērnu svētas Lietas sagānīt ko tie tam KUNGAM par Pacelšanas-Upuri devuši.

15.

Un priesteriem nebūs sagandēt Israēla bērnu svētās dāvanas, ko tie devuši יהוה kā cilājamo upuri,

16.

Ka tie Noziegumu un Apgrēkošanu uz sevim ne velk kad tie viņu svētas Lietas ēd jo es esmu tas KUNGS kas tos svētī.

16.

ka viņi sev neuzliek noziegumu un apgrēcību, ēzdami savas svētās dāvanas, jo Es esmu יהוה, kas viņus dara svētus."

17.

Un tas KUNGS runāja uz Mozu un sacija:

17.

Un יהוה runāja uz Mozu, sacīdams:

18.

Runa uz Āronu un uz viņa Dēliem un uz visiem Israēļa Bērniem un saki uz tiem: Kurš no Israēļa Nama un no tiem Svešiniekiem starp Israēlu ir kas savu Upuri grib pie nest lai būt no visadām viņu Apsolišanām un no visādiem viņu Upuriem kas no laba Prāta nāk ko tie tam KUNGAM par Dedzamu-Upuri grib upurēt ka tas no jums viņam patīkams būtu.

18.

"Runā uz Āronu un viņa dēliem un uz visiem Israēla bērniem, un saki viņiem: ja kas no Israēla nama un no svešiniekiem, kas piedzīvo Israēlā, gribētu pienest savu upuri, vai nu izpildot kādu no saviem solījumiem, vai arī darot to labprātīgi, lai to pienestu יהוה kā dedzināmo upuri,

19.

Nesiet vienu Tēviņu no lieliem Lopiem Jēru un Kazu kas bez Vainas.

19.

kāds Viņam labi patiktu, tas lai ņem vīriešu kārtas dzīvnieku no vēršiem, no avīm vai no kazām, kas bez vainas.

20.

Visu kam kāda Vaina ir ne būs jums upurēt jo tas ne būs labi patīkams no jums.

20.

Bet dzīvnieku, kam kāda vaina, to jūs nedrīkstat nest, jo tas nebūs patīkams.

21.

Un ja kas tam KUNGAM vienu Pateikšanās-Upuri pienes vienu sevisku Apsolišanu jeb no laba Prāta no lieliem Lopiem jeb no sīkiem Lopiem tam būs bez Vainas būt ka tas labi patīkams ir tam ne būs ne kādas Vainas būt.

21.

Un, ja kas יהוה grib ziedot pateicības upuri, vai nu izpildot sevišķu solījumu, vai darot to labprātīgi, un ņem to no liellopiem vai no sīklopiem, tad tas lai būtu bez vainas, ka tas būtu patīkams; tas lai būtu bez vainas.

22.

Ir tas Akls jeb ari viņam Lūzums jeb ir tas ievainots jeb kārpaiņs jeb kraupaiņs jeb kašķains šādus jums ne būs tam KUNGAM upurēt un no tiem jums ne būs tam KUNGAM Ugunis uz to Altari likt.

22.

Ja tas ir akls vai ar salauztiem locekļiem, vai sakropļots, vai ar strutu pilniem augoņiem, vai aplipis ar kraupi, vai ar ļaunām ēdēm, tad tādus dzīvniekus jums nebūs pienest יהוה upurēt, un no tiem jums nebūs יהוה likt uz altāra uguns upuri.

23.

Bet kādu Vērsi jeb Avi kam visai gari jeb visai īsi Locekļi ir varat jūs par vienu Upuri no laba Prāta sataisīt bet par Apsolišanas-Upuri tas ne būs labi patīkams.

23.

Bet vērsi vai avi, kam visai gari vai visai īsi locekļi, tādu jūs varat sataisīt par labprātības upuri, bet tāds nebūs patīkams kā solījuma upuris.

24.

To Spaiditu to Sadauzitu jeb Saplositu jeb isrāmitu jums ne būs tam KUNGAM upurēt to jums savā Zemē ne būs darīt.

24.

Bet dzīvnieku, kam pauti saspiesti vai sadauzīti, vai nogriezti, vai kas ir rāmīts, jums nebūs pienest un upurēt יהוה; tādas lietas jūs savā zemē nedariet.

25.

Jums ari ne būs no ta Svešinieka Rokas jūsam Dievam ne kādu Baribu upurēt jo tās Lieti ne der tām ir Vaina tās ne būs no jums labi patīkamas.

25.

Arī no svešinieka rokas jums nekā nebūs atnest no visādiem tādiem dzīvniekiem un tos upurēt savam Elohim par barību, jo tādiem ir rāmīšanas pazīmes, tiem ir vaina, un tie nebūs patīkami kā dāvana no jums."

26.

Un tas KUNGS runāja uz Mozu un sacija:

26.

Un יהוה runāja uz Mozu, sacīdams:

27.

Kad kāds Vērsis jeb Jērs jeb Kazlēns dzemm tad būs tam septiņas Dienas pie  savas Mātes palikt bet astotā Dienā un pēc būs tas patīkams par Uguni tam KUNGAM.

27.

"Kad vērsis vai avs, vai kazlēns piedzimst un ja tie ir palikuši septiņas dienas pie mātes, tad tādi atšķirti astotajā dienā vai vēlāk būs patīkami kā uguns upuri יהוה.

28.

Jums ari ne būs vienu lielu Lopu jeb Avi līdz ar savu Augli vienā Dienā nokaut.

28.

Liellopu vai avi līdz ar tā augli jums nebūs nokaut vienā un tanī pašā dienā.

29.

Un kad jūs vienu Teikšanas-Upuri tam KUNGAM upuresiet tad būs jums to upurēt ka tas no jums patīkams.

29.

Un, kad jūs upurējat kaujamo pateicības upuri יהוה, tad upurējiet to tā, ka tas būtu patīkams dāvinājums no jums.

30.

Taī pašā Dienā būs to ēst jums ne būs no ta līdz Rītam atlicināt Es esmu tas KUNGS.

30.

Tanī pašā dienā tas ir apēdams, neatliciniet neko līdz rītam,- Es esmu יהוה!

31.

Tad nu būs jums manus Bausļus turēt un tos darīt es esmu tas KUNGS.

31.

Turiet Manus baušļus un pildiet tos,- Es esmu יהוה!

32.

Un jums ne būs manu svētu Vārdu pulgot ka es Israēļa Bērnu Starpā svētīts topu es esmu tas KUNGS kas es jūs svētīju.

32.

Un nepulgojiet Manu svēto VĀRDU, bet gādājiet, ka Es tieku turēts svēts Israēla bērnu vidū,- Es esmu יהוה, kas dara jūs svētus,

33.

Kas Es jūs no Egiptes Zemes izvedis esmu ka es jums par Dievu būtu Es tas KUNGS.

33.

Tas, kas jūs izveda no Ēģiptes zemes, lai jūs piederētu vienīgi Elohim,- Es esmu יהוה!"

Nodaļa: Leviticus

Birkas: