3. Mozus grāmata 27. nodaļa

Gliks

Jaunā

1.

UN tas KUNGS runāja uz Mozu un sacija:

1.

Un יהוה runāja uz Mozu, sacīdams:

2.

runa uz Israēļa Bērniem un saki uz tiem: Ja kas laban tam KUNGAM sevišķi apsolās tad būs tam no tevim nospriestam tapt.

2.

"Runā uz Israēla bērniem un saki: ja kāds dod solījumu, zvērestu zvērēdams, tad viņa dvēsele lai pieder יהוה pēc tava novērtējuma.

3.

Kad tu vienu no Vīra Kārtas spriedi dividesmits Gadus vecu līdz sešdesmitam Gadam tad būs tev viņam nospriest piecdesmits sudraba Sīķeļus pēc tās svētas Vietas Sīķeli.

3.

Un tavs vērtējums vīram starp divdesmit un sešdesmit gadiem lai ir piecdesmit sudraba seķeļi pēc svētnīcas svara.

4.

Bet ja ta viena Sieva tad būs tev viņai trīsdesmit Sīķeļus nospriest.

4.

Bet, ja tā ir sieva, tad tavs novērtējums lai ir trīsdesmit seķeļi.

5.

Bet ja tas no piekta Gada līdz dividesmit vec ir tad būs tev viņam nospriest dividesmits Sīķeļus kad tas no Vīra-Kārtas bet ja tas no Sievas-Kārtas ir desmits Sīķeļus.

5.

Bet, ja vecums ir no pieciem līdz divdesmit gadiem, tad lai tavs novērtējums ir: par vīru divdesmit seķeļi, bet par sievu desmit seķeļi.

6.

Bet ja tas vienu Mēnesi līdz piektam Gadam vec ir tad būs tev viņam nospriest piecus sudraba Sīķeļus kad tas no Vīra-Kārtas un trīs sudraba Sīķeļus kad tas no Sievas-Kārtas ir.

6.

Bet par bērniem, vecumā no viena mēneša līdz pieciem gadiem, tavam novērtējumam ir jābūt: par zēnu pieci sudraba seķeļi, bet par meiteni trīs sudraba seķeļi.

7.

Bet ir tas sešdesmits Gadus vec un pāri ja tas Vīrs ir tad būs tev viņam nospriest piecpadesmits Sīķeļus un desmits Sīķeļus ja ta no Sievas-Kārtas ir.

7.

Bet, ja tas ir sešdesmit gadus vecs vai vairāk, tad lai tavs novērtējums par vīru ir piecdesmit seķeļi, bet, ja tā ir sieva, tad desmit seķeļi.

8.

Bet ja tam tik daudz pie Rokas nevaid ka tu viņam nospriedis esi tad būs to priekš ta Priestera vest un tam Priesteram būs viņu spriest pēc to ka viņa Roka pelnīt var kas apsolijies būs tam Priesteram viņam spriest.

8.

Bet, ja tas nav spējīgs tik daudz maksāt, cik tu esi nospriedis, tad tādu būs novest priestera priekšā, un tas lai viņu novērtē; tad pēc tā, cik pati zvēresta devēja roka spēj nopelnīt, lai priesteris to novērtē.

9.

Un ja tas viens Lops ir no ka tam KUNGAM upurēt var tad būs visam ko viņš no ta tam KUNGAM devis ir svētam būt.

9.

Bet, ja kaut ko no liellopiem var kā upuri pievest יהוה, tad ikviens lops, kas tiek dots יהוה, ir svēts.

10.

To ne būs mīt nedz pārmīt vienu labu par vienu ļaunu jeb vienu ļaunu par vienu labu bet ja viņš Lopu pret Lopu pārmīs tad būs šim un tam kas pārmīts ir tam KUNGAM svētam būt.

10.

Tas nav jāaizstāj, tas nav jāizmaina – labs pret nelabu vai nelabs pret labu, bet, ja lops pret lopu ir mītin iemīts, tad tikpat pirmais, kā arī iemītais lai ir svēti.

11.

Un ja tas kāds nešķīsts Lops ir no ka tam KUNGAM ne drīkst upurēt tad būs tam to Lopu priekš ta Priestera vest.

11.

Bet, ja tas ir no nešķīstiem lopiem, ko יהוה nedrīkst pievest par dāvinājuma upuri, tad to lopu būs novest pie priestera.

12.

Un tam Priesteram būs to spriest tā ka tas labs jeb ļauns ir un kā tas Priesteris ir spriedis tā būs tam būt.

12.

Un tad lai priesteris to novērtē, cik labs vai nederīgs tas ir, un, kā priesteris to novērtē, tā lai paliek.

13.

Jeb ja viņš to pircin izpirks tad būs tam to piektu Tiesu pār to pie likt kā tu to spriedis esi.

13.

Bet, ja to kāds pirktin izpērk, tad lai tas pieliek klāt piekto daļu pie novērtējuma.

14.

Un ja kas savu Namu svētī ka tas tam KUNGAM svēts esus tad būs tam Priesteram to spriest tā ka tas labs jeb ļauns ir kā to tas Priesteris spriedis ir tā būs tam būt.

14.

Bet, ja kas savu namu veltī, lai nams būtu יהוה svētīts, tad priesterim to būs novērtēt, cik labs vai cik nelabs tas ir, un, kā priesteris par to ir savu spriedumu teicis, tā lai paliek.

15.

Un ja tas kas savu Namu svētījs ir to grib izpirkt tad būs viņam to piektu Tiesu tās Naudas pār to pie likt kā tu to spriedis esi tad tas viņam piederēs.

15.

Bet, ja tas, kas savu namu veltījis, to grib tagad izpirkt, tad lai viņš pieliek piekto daļu naudā pie novērtētās cenas, un tad lai tas viņam pieder.

16.

Ja arīdzan kas no sava īpaša Tīruma tam KUNGAM ko lab svētīs tad būs to spriest pēc viņa Sēklas Mēru kur viens Miežu Omors sēts top tad būs to uz piecdesmits Sīķeļiem spriest.

16.

Bet, ja kas grib savu dzimto tīrumu svētīt יהוה, tad novērtējums ir pēc sējas platības; kur viens homers miežu tiek izsēts, tur novērtējumam ir jābūt – piecdesmit sudraba seķeļu.

17.

Ja viņš savu Tīrumu no ta Gavilešanas-Gada Laika svētīs tad būs viņa Maksa pēc tavas Spriešanas.

17.

Bet, ja viņš savu tīrumu veltī pirms gaviļu gada, tad viņa maksa būs nosakāma pēc pilna novērtējuma.

18.

Bet ja viņš savu Tīrumu pēc to Gavilešanas Gadu svētīs tad būs viņam to Naudu līdzināt pēc to atliekamo Gadu Pulku līdz Gavilešanas-Gadam un ta taps no tavas Spriešanas atrauta.

18.

Bet, ja viņš savu tīrumu veltī pēc gaviļu gada, tad priesterim jāaplēš viņam tīruma maksa pēc gadu skaita, kas atlikusi līdz gaviļu gadam, un lai attiecīgi tas atvelk no novērtējuma.

19.

Un ja viņš to Tīrumu ko viņš svētījs ir pircin izpirks tad būs viņam to piektu Naudas Tiesu pār to pie likt kā tu to spriedis esi tad tas viņam piederēs.

19.

Bet, ja viņš savu tīrumu, ko ir veltījis, grib izpirkt, tad lai viņš pie novērtējuma cenas pieliek piekto daļu naudā, un tad lai tas viņam pieder.

20.

Bet ja viņš to Tīrumu ne izpirks jeb ja viņš to Tīrumu vienam citam pārdos tad tam ne būs vairs izpirktam tapt.

20.

Bet, ja viņš tīrumu neizpirks un ja šo tīrumu pārdos citam, tad tas vairs nav izpērkams.

21.

Bet tam Tīrumam kad viņš Gavilešanas-Gadā ir izgājis būs tam KUNGAM svētam būt it kā viens visai nodots Tīrums tas būs tam Priesteram par Īpašumu.

21.

Bet notiks, kad šāds tīrums kļūs brīvs no izpirkšanas gaviļu gadā, tad tāds tīrums ir it kā novēlēts īpašums יהוה; tas lai top priesterim par viņa īpašumu.

22.

Un ja viņš ir tam KUNGAM vienu Tīrumu svētījs ko viņš pircis ir kas ne ir no viņa īpaša Tīruma.

22.

Bet, ja kāds savu pirkto tīrumu, bet ne viņa īpašuma tīrumu, ir svētījis יהוה,

23.

Tad būs tam Priesteram to līdzināt cik tavas Spriešanas Maksa ir līdz tam Gavilešanas-Gadam un tam būs taī Dienā dot ko tu nospriedis esi ka tas KUNGAM svēts esus.

23.

tad priesteris lai aplēš, kāda ir tā vērtība līdz nākamajam gaviļu gadam, un viņam būs tai dienā dot, cik ir nospriests, kad tas to svētī יהוה.

24.

Gavilešanas-Gadā būs tam Tīrumam atkaļ kļūt pie ta no ka viņš to bij pircis pie ta kam ta Zeme īpaši piederēja.

24.

Bet gaviļu gadā lai tas tīrums atgriežas tā īpašumā, kas to bija pārdevis, kam tas bija bijis par īpašuma zemes gabalu.

25.

Visa tava Spriešana lai ir pēc tās svētas Vietas Sīķeli vienam Sīķeļam būs dividesmits Giera būt.

25.

Visi priestera novērtējumi lai tiek izdarīti pēc svētnīcas seķeļa svara, kur vienam seķelim ir divdesmit geras.

26.

Bet to Pirmdzimtu kas tam KUNGAM no Lopiem dzemm ne būs ne vienam svētīt jepšu tas ir Vērsis jeb Avs tas pieder tam KUNGAM.

26.

Bet pirmā metiena liellopus, kas jau kā pirmdzimušie pieder יהוה, nevienam nebūs veltīt, lai tie būtu vērsis vai auns, tie pieder יהוה.

27.

Bet ja tas no viena nešķīsta Lopa ir tad būs viņam to pēc tavas Spriešanas izpirkt un to piektu Tiesu pār to pie likt un ja tas ne top izpirkts tad būs tam pārdotam tapt pēc tavas Spriešanas.

27.

Bet, ja tas ir pirmdzimušais no nešķīstiem lopiem, tad lai tas to iegūst pēc novērtējuma, pieliekot piekto daļu klāt; bet, ja tas netop izpirkts, tad lai to pārdod pēc novērtējuma.

28.

Un ne ko kas novēlēts ir ko tas tam KUNGAM novēlēs no visa kas tam pieder no Cilveka jeb no kāda Lopa jeb no sava īpaša Tīruma ne būs pārdot nedz izpirkt viss kas novēlēts ir būs tam KUNGAM par vienu it svētu Svētību būt.

28.

Bet, kas ir novēlēts יהוה par sevišķu īpašumu – vai kāds cilvēks vai viss, kas tam pieder, vai lops, vai lauks, kas vien ir bijis tā īpašumā, – to nevar nedz pārdot, nedz izpirkt; viss tas ir sevišķs īpašums, un tas ir augsti svēts יהוה.

29.

Visam Izdeldamam kas tam KUNGAM novēlēts top no Cilvēkiem ne būs izpirktam bet nokautam tapt.

29.

Neko, kas ir sevišķā īpašumā novēlēts, nevar izpirkt, bet tam ir jāmirst.

30.

Ir visi Desmiti tās Zemes no tās Zemes Labibas no to Koku Augļiem pieder tam KUNGAM tie ir tam KUNGAM svētī.

30.

Un ikviena desmitās tiesas deva no zemes tīrumā sētās sēklas, kā arī no koku augļiem, pieder יהוה un ir יהוה svēta.

31.

Bet ja kas no saviem Desmitiem ko labu pircin izpirks tam būs to piektu Tiesu pār to pie likt.

31.

Bet, ja kas arī no desmitās daļas grib kaut ko izpirkt, tam būs klāt pielikt piekto daļu.

32.

Un visi Desmiti no lieliem un sīkiem Lopiem kas ar Rīksti top noskaititi tie Desmiti no visa būs tam KUNGAM svētī.

32.

Un itin visiem, no kā desmitā tiesa tiek ņemta, vai no lieliem vai sīkiem lopiem, kas vien krīt zem desmitās tiesas mēra rīkstes, ir jābūt svētiem יהוה.

33.

Viņam ne būs starp ļaunu un starp labu ne kādu Izmeklešanu turēt nedz ari to pārmīt jeb ja viņš to pārmīs tad būs šim un tam kas priekš ta izmīts ir svētam būt tam ne būs izpirktam tapt.

33.

Un nekāda izmeklēšana starp labu un nelabu, tos iemainot, lai nenotiek, tie lai netiek apmainīti; bet, ja apmaina, tad tas, kas iemainīts, un tas, kas iegūts tā vietā, lai abi ir svēti; tos nedrīkst izpirkt."

34.

Tie ir tie Bausli ko tas KUNGS Mozum ir pavēlejs uz Israēļa Bērniem uz to Kalnu Sināi.

34.

Tie ir baušļi, ko יהוה pavēlēja Mozum Sinaja kalnā ievērošanai Israēla bērniem.

Nodaļa: Leviticus

Birkas: