1. Mozus grāmata 17. nodaļa

 

Gliks

 

Jaunā

1.

Un Ābrams bija deviņ desmits un deviņ Gadus vec tad rādijās tas KUNGS Ābramam un sacija uz to: Es esmu tas Visuvarenais STIPRAIS DIEVS staiga priekš mana Vaiga un dzīvo pareizi:

1.

Un Ābrāmam bija deviņdesmit deviņi gadi, kad יהוה atklājās Ābrāmam un sacīja uz viņu: "Es esmu tas Visuvarenais El, staigā sava Dieva priekšā, tad tu būsi taisns.

2.

Un es darišu savu Deribu starp man un starp tevis un es tev ļoti varen vairošu.

2.

Un Es celšu derību starp Sevi un tevi, un Es tevi vairodams vairošu."

3.

Tad nometēs Ābrams uz savu Vaigu un Dievs runāja ar to sacidams

3.

Tad Ābrāms nometās uz sava vaiga, un Elohim sacīja uz viņu:

4.

Redz es turu savu Deribu ar tevim un tu būsi par Tēvu daudz Ļaužu.

4.

"Mana derība ar tevi ir šī: tu būsi par tēvu daudzām tautām.

5.

Un tavam Vārdam ne būs vairs sauktam tapt Ābrams bet Ābrāms būs tavam Vārdam būt: Jo es esmu tev par Tēvu daudz Ļaužu licis.

5.

Un tavu vārdu turpmāk nebūs saukt: Ābrāms, bet tavam vārdam būs būt: Ābrahāms, jo par daudzu tautu tēvu Es tevi esmu nolicis.

6.

Un padarišu tev ļoti varen augligu un celšu no tevim Tautas un Ķēniņiem būs no tevis nākt.

6.

Un Es tevi darīšu ļoti auglīgu, un daudzām tautām un ķēniņiem būs nākt no tevis.

7.

Un es iecelšu savu Deribu starp man un starp tev un starp tavu Dzimumu pēc tev pie  viņu Pēc nākamiem mūžam par Deribu tā ka es būšu tev par Dievu un tavam Dzimumam pēc tevis.

7.

Un Es uzcelšu Savu derību starp Sevi un starp tevi un taviem pēcnācējiem pēc tevis, uz cilšu ciltīm par mūžīgu derību un būšu par Elohim tev un taviem pēcnācējiem pēc tevis.

8.

Un es došu tev un tavam Dzimumam pēc tevis tavas Svešiniecibas Zemi visu Zemi Kanān mūžam par Turešanu un es būšu tiem par Dievu.

8.

Un Es tev un taviem pēcnācējiem došu šo zemi, kurā tu miti kā svešinieks, visu Kānaāna zemi par mūžīgu īpašumu; un Es tiem būšu par Elohim."

9.

Un Dievs sacija uz Ābraāmu: Tev tad būs manu Deribu turēt tev un tavam Dzimumam pēc tev pie viņu Pēcnākamiem.

9.

Un Elohim sacīja uz Ābrahāmu: "Bet tu sargā Manu derību, tāpat tavi pēcnācēji uz cilšu ciltīm pēc tevis.

10.

Ši ir mana Deriba ko jums būs turēt starp man un starp jums un starp jūso Dzimumu pēc jums: Visam Vīriškam starp jums būs apgraizitam tapt.

10.

Bet tā ir Mana derība starp Mani un tevi un taviem pēcnācējiem pēc tevis, ka jātop apgraizītam ikvienam vīram.

11.

Un jums būs to Priekš-Ādu pie  jūsām Miesām apgraizīt ka tas esus par tās Deribas-Zīmi starp man un starp jums.

11.

Un apgraizītai jātop jūsu miesas priekšādai, un tā lai ir derības zīme starp Mani un starp jums.

12.

Tad nu tam Dēliņam kas astoņ Dienas vec ir būs no jums apgraizitam tapt visam no Vīru Kārtas jūsos Pēcnākamos tam kas Namā pie dzimis un tam kas par Naudu pirkts no jebkura Svešinieka kas ne ir no jūsu Dzimuma.

12.

Astoņu dienu vecumā ikviens no vīriešu kārtas jūsu vidū lai top apgraizīts uz cilšu ciltīm; ikviens, kas mājās dzimis, un ikviens, ko tu par savu naudu esi pircis no visiem tiem svešinieku bērniem, kas nav no taviem pēcnācējiem.

13.

Tiešām tam būs apgraizitam tapt kas Namā pie dzimis un kas par Naudu pirkts ir ka mana Deriba pie  jūsām Miesām esoti par mūžigu Deribu.

13.

Patiesi, apgraizītiem jātiek visiem, kas tavā namā dzimuši un kas par naudu ir pirkti; lai Mana derība pie jūsu miesām ir mūžīga derība.

14.

Un kuram Vīriškam Priekš-Āda būs kas savas Miesas-Priekš-Ādu ne apgraizīs ta pati Dvēsele taps izdeldeta no saviem Ļaudim: jo tas ir manu Deribu pārkāpis.

14.

Bet neapgraizītais no vīriešu kārtas, kam miesas priekšāda nav apgraizīta, tā dzīvība ir izdzēsta no viņa tautas, Manu derību tas ir lauzis."

15.

Un Dievs sacija uz Ābraāmu: tev ne būs to Vārdu Sarajas tavas Sievas Sarēi saukt bet Sara būs viņas Vārdam būt.

15.

Un Elohim sacīja uz Ābrahāmu: "Tavas sievas vārds turpmāk lai nav Sāraja, bet Sāra lai ir viņas vārds.

16.

Jo es svētīšu viņu un došu tev no viņas vienu Dēlu un es svētīšu viņu ka viņai būs par daudz Ļaudim būt un daudz Ļaužu Ķēniņi no viņas celsies.

16.

Jo Es to svētīšu un no viņas tev došu dēlu; Es viņu tā svētīšu, ka viņa kļūs par tautām un tautu ķēniņi celsies no tās."

17.

Un Ābrāms nometēs uz savu Vaigu un pasmējās un sacija savā Sirdī: Aridz vienam kas simts Gadus vec ir viens Bērns dzims un aridz Sara deviņdesmits Gadus veca dzemdēs?

17.

Un Ābrahāms nometās uz sava vaiga, pasmējās un domāja savā sirdī: kā tad simts gadus vecam vēl var bērni būt, un kā Sāra, kurai ir deviņdesmit gadu, varētu vēl dzemdēt?

18.

Un Ābraāms sacija uz Dievu: Kaut jele Ismāēls tava Priekšā dzīvotu.

18.

Un Ābrahāms sacīja uz Elohim: "Ka tik Ismaēls Tavā priekšā paliktu pie dzīvības."

19.

Un Dievs sacija: Patiesi Sara tava Sieva dzemdēs tev vienu Dēlu un tev būs viņa Vārdu Īzaku saukt un es uzcelšu savu Deribu ar to mūžam par Deribu viņa Dzimumam pēc viņu.

19.

Un Elohim sacīja: "Nē, Sāra, tava sieva, dzemdēs dēlu, un tu sauksi viņa vārdu: Īzāks, un Es celšu Savu derību ar viņu par mūžīgu derību ar viņa pēcnācējiem pēc viņa.

20.

Ir Ismaēla labad esmu es tev paklausijis Redz Es esmu viņu svētījis un padarišu viņu augligu un vairošu viņu varen ļoti divpadesmits Lieli-Kungi viņam dzims un es iecelšu viņu par lielu Tautu.

20.

Bet par Ismaēlu Es tevi esmu uzklausījis; Es svētīšu arī viņu; Es likšu tam būt auglīgam un viņu ļoti, ļoti vairošu; divpadsmit valdnieki viņam tiks dzemdēti; un Es viņu darīšu par lielu tautu.

21.

Bet manu Deribu celšu es ar Īzaku ko tev Sara noliktā laikā nākama Gada dzemdēs.

21.

Bet Savu derību Es celšu ar Īzāku, ko tev dzemdēs Sāra šinī laikā nākamajā gadā."

22.

Un Viņš mitējās ar to runāt un Dievs ūskāpe no Ābrama.

22.

Un, kad Dievs beidza ar Ābrahāmu runāt, Elohim uzbrauca no Ābrahāma uz debesīm.

23.

Tad ņēme Ābraāms to Ismaēlu savu Dēlu un visus savā Namā pie dzimušus un visus par Naudu pirktus visus no Vīra Kārtas no Ābrāma Saimes un apgraizija tās Priekš-Ādas pie  viņu Miesām tanī pašā Dienā it kā Dievs uz viņu bij runājis.

23.

Tad Ābrahāms ņēma Ismaēlu, savu dēlu, un visus viņa namā dzimušos un visus par naudu pirktos, ikvienu, kas vīriešu kārtas Ābrahāma namā, un apgraizīja viņu miesu priekšādas tanī pašā dienā, kā Elohim to viņam bija sacījis.

24.

Un Ābraāms bija deviņdesmits deviņ Gadus vec kad ta Priekš-Āda pie viņa Miesas apgraizita tape.

24.

Un Ābrahāmam bija deviņdesmit deviņi gadi, kad miesu priekšādas tika apgraizītas.

25.

Un Ismaēls viņa Dēls bija trīspadesmits Gadus vec kad ta Priekš-Āda pie  viņa Miesas apgraizita tape.

25.

Un Ismaēls, viņa dēls, bija trīspadsmit gadu vecs, kad viņa miesas priekšāda tika apgraizīta.

26.

Tanī pašā Dienā tapa apgraiziti Ābraāms un viņa Dēls Ismaēls.

26.

Tanī pašā dienā tika apgraizīti Ābrahāms un viņa dēls Ismaēls.

27.

Un visi Vīri viņa Namā pie dzimuši un par Naudu pirkti no Svešiniekiem tie tape ar viņu apgraiziti.

27.

Un ikviens vīrs viņa namā, gan viņa namā dzimušais, gan par naudu pirktais no svešinieku bērniem, tika apgraizīts līdz ar viņu.

Nodaļa: Genesis

Birkas: