2. Mozus grāmata 33. nodaļa

 

Gliks

Jaunā

1.

Jo projām sacija tas KUNGS uz Mozu: ej un celies no šejenes tu un tie Ļaudis ko tu izvedis esi no Egiptes-Zemes uz to Zemi ko es Ābrāmam Īzākam un Jēkabam zvērējs esmu sacidams: Tavam Dzimumam došu es to.

1.

Un יהוה runāja uz Mozu: "Ej, celies no šejienes, tu un tauta, kuru tu esi izvedis no Ēģiptes zemes, un dodies uz zemi, ko Es esmu ar zvērestu apsolījis Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam, sacīdams: Es to došu taviem pēcnācējiem.

2.

Un es sūtīšu vienu Eņģeli tavā Priekšā un izdzīšu tos Kananiterus tos Amoriterus un tos Hetiterus un tos Veresiterus tos Heviterus un tos Jebušiterus: uz to Zemi kas ar Pienu un Medu tek.

2.

Un Es Savu eņģeli sūtīšu tev pa priekšu un izdzīšu kānaāniešus, amoriešus, hetiešus, ferisiešus, hīviešus un jebusiešus.

3.

Jo es tavā Vidū ne celšos jo jūs esat pārgalvigi Ļaudis ka es uz Ceļu jūs ne aprīju.

3.

Tā ir zeme, kurā piens un medus tek; bet Es pats neiešu jums līdzi, jo jūs esat spītīgi ļaudis, ka Es ceļā jūs neiznīcinu."

4.

Kad tie Ļaudis šo briesmigu Vārdu dzirdeja žēlojās tie un ne viens apvilke savas jaukas Drēbes.

4.

Kad tauta dzirdēja šos bargos vārdus, tā sāka sērot, un neviens vairs negribēja valkāt savas rotas.

5.

Un tas KUNGS bij uz Mozu sacijs: saki uz Israēļa Bērniem: jūs esat pārgalvigi Ļaudis piepeši es vienreizi celšos starp jums un es izdeldešu tev tomēr nu nolieciet jūsu Jaukumu no jums tad es zinašu ko es tev darišu.

5.

Un יהוה sacīja uz Mozu: "Saki Israēla bērniem: jūs esat spītīgi ļaudis; ja tikai Es būtu jūsu vidū vienu mirkli, Es jūs varētu iznīcināt. Bet nu nolieciet savas rotas, tad Es izlemšu, ko darīt ar jums."

6.

Tad nomete tie Israēļa Bērni savu Jaukumu no sevim pie  ta Kalna Oreb.

6.

Un Israēla bērni noņēma savas rotas Horeba kalna priekšā.

7.

Un Mozus ņēme to Telti un uzcēle to no Ārapuses tāļu no Lēģera un nosauce to tās Saiešanas Telti un kas to KUNGU mekleja tam bij jaiziet uz tās Saiešanas Telti kas āran ta Lēģera bija.

7.

Tad Mozus ņēma telti un uzcēla to tālu ārpus nometnes un nosauca to par Saiešanas telti. Ikvienam, kas meklēja יהוה, bija jāiet uz Saiešanas telti ārpus nometnes.

8.

Un kad Mozus izgāje uz to Telti tad cēlās visi Ļaudis un ikviens stāveja sava Dzīvokļa Durvīs un skatījās Mozum pakāļ tiekams tas bij Teltī iegājis.

8.

Un notika, ik reizes, kad Mozus gāja uz šo telti, ļaudis piecēlās, un ikviens nostājās savas dzīvojamās telts durvīs un noraudzījās pakaļ Mozum, līdz tas iegāja teltī.

9.

Un kad Mozus Teltī iegāje nonāce tas Padebes Stabs un stāveja Telts Durvīs un Viņš runāja ar Mozu;

9.

Un notika, ik reizes, kad Mozus iegāja teltī, nāca mākoņu stabs un apstājās telts durvīs, un Viņš runāja ar Mozu.

10.

Un visi Ļaudis redzeja to Padebes-Stabu Telts Durvīs stāvim un visi Ļaudis cēlās un ikviens metēs sava Dzīvokļa Durvīs pie Zemes.

10.

Un visa tauta redzēja mākoņu stabu stāvam telts durvīs, un visi ļaudis cēlās un ikviens metās pie zemes savas telts durvīs.

11.

Un tas KUNGS runāja ar Mozu no Vaiga uz Vaigu itin kā tas ar savu Draugu runa pēc to atgriezās Viņš uz to Lēģeri bet Jozuas viņa Sulains Nuna Dēls tas Jauneklis ne atstāje no tās Telts.

11.

Un יהוה runāja ar Mozu vaigu vaigā, kā kāds sarunājas ar savu draugu. Un, kad viņš atgriezās nometnē, viņa kalps Jozua, Nūna dēls, vēl jauneklis, palika teltī.

12.

Un Mozus sacija uz to KUNGU: Redz tu saki uz man: Vadi šos Ļaudis augšam bet tu man nedod Ziņu ko tu ar man grib līdzi sūtīt kur tu tomēr sacijs esi: es pazīstu tev pie Vārda un arīdzan: tu esi Žēlastibu atradis manās Acīs.

12.

Un Mozus sacīja יהוה: "Redzi, Tu man saki: vadi šo tautu augšup! – Bet Tu man nesaki, ko Tu sūtīsi ar mani, kaut gan Tu esi sacījis: Es tevi saucu tavā vārdā, un tu esi labvēlību atradis Manās acīs.

13.

Un nu ja es lūdzams Žēlastibu esmu atradis tavās Acīs tad dari man jele tavu Ceļu zinamu ka es tev pazīstu ka es Žēlastibu atromu tavās Acīs un uzlūko ka šie Ļaudis tavi Ļaudis ir.

13.

Bet tagad, ja es esmu labvēlību atradis Tavās acīs, tad, lūdzams, liec man zināt Tavu ceļu, lai es Tevi zinātu un varētu atrast labvēlību Tavās acīs, un parādi arī, ka šie ļaudis ir Tava tauta."

14.

Bet Viņš sacija: manam Vaigam būs iet un es došu tev Dusešanu.

14.

Un Viņš sacīja: "Es pats iešu ar tevi, un Es došu tev mieru."

15.

Tad sacija tas uz viņu: ja tavs Vaigs ne ies līdzi tad ne ved mūs no šejenes.

15.

Tad Mozus sacīja: "Ja Tu pats neiesi mums līdzi, tad neved mūs prom no šejienes.

16.

Jo kurā Lietā varētu zinams tapt ka es un tavi Ļaudis esam Žēlastibu atraduši tavās Acīs kā vien pie  ta kad tu ar mums līdzi ej tā tapsim mēs svabadi es un tavi Ļaudis priekš visiem Ļaudim kas virs Zemes ir.

16.

Jo no kā lai varētu zināt, ka es un Tava tauta esam labvēlību atraduši Tavās acīs? Vai ne no tā, ka Tu mūs vadi, tā ka mēs, es un Tava tauta, atšķiramies no visām citām tautām, kas virs zemes."

17.

Tad sacija tas KUNGS uz Mozu: Ir šo Lietu ko tu runājs esi darišu es jo tu esi Žēlastibu atradis manās Acīs un es pazīstu tev pie Vārda.

17.

Un יהוה sacīja Mozum: "Es darīšu arī šo lietu, ko tu esi pieminējis; jo tu esi atradis labvēlību Manās acīs un Es tevi saucu vārdā."

18.

Tad sacija tas: Rād man lūdzams tavu Godibu.

18.

Tad Mozus sacīja: "Rādi man, lūdzams, Savu godību!"

19.

Un Viņš sacija: Es likšu visu mana Labumu Tavā Priekšā pāriet un izsaukšu priekš tev to Vārdu KUNGS. Un esmu žēligs kam es žēligs esmu un apžēlojos pār ko es apžēlojos.

19.

Un Viņš sacīja: "Es likšu visai Savai godībai iet garām tavā priekšā, un Es saukšu tavā priekšā יהוה VĀRDU. Jo Es esmu žēlīgs, kam esmu žēlīgs, un, par ko Es apžēlojos, par to Es apžēlojos."

20.

Un Viņš sacija: Es likšu visu mana Labumu Tavā Priekšā pāriet un izsaukšu priekš tev to Vārdu KUNGS. Un esmu žēligs kam es žēligs esmu un apžēlojos pār ko es apžēlojos.

20.

Bet Viņš sacīja: "Manu vaigu tu nedrīksti redzēt, jo cilvēks nevar Mani redzēt un palikt dzīvs."

21.

Un tas KUNGS sacija: Redz še ir pie  man Vietas tur būs tev uz to Akmiņa-Kalnu Stāvēt.

21.

Un יהוה sacīja: "Redzi, še pie Manis ir vieta, kur tu vari nostāties uz klints.

22.

Un kad mana Godiba pāries tad likšu es tev Akmiņu Starpumā stāvēt un es apklāšu tev ar manu Roku tiekams es esmu pārgājis.

22.

Un notiks, kad Mana godība ies tev garām, Es likšu tev stāvēt klints spraugā un segšu pār tevi Savu roku, līdz kamēr būšu pagājis garām.

23.

Un kad es savu Roku esmu atņēmis tad tu man redzesi no pakāļenes bet mans Vaigs ne var redzēts tapt.

23.

Un, kad Es pacelšu Savu roku, tu Mani redzēsi no muguras, bet Mans vaigs nebūs redzams."

Nodaļa: Exodus

Birkas: