2. Mozus grāmata 32. nodaļa

 

Gliks

Jaunā

1.

Kad nu tie Ļaudis redzeja ka Mozus kavejās no Kalna nokāpt tad sapulcējās tie Ļaudis pie Āroņa un sacija uz to: Celies dari mums Dievus kas mūsu Priekšā iet jo šim Mozum tam Vīram kas mūs no Egiptes-Zemes izvedis ne zinam mēs kas viņam noticis ir.

1.

Kad tauta redzēja, ka Mozus kavējas nokāpt no kalna, tā sapulcējās pie Ārona un sacīja: "Celies un darini mums kādu dievu, kas būtu mūsu priekšā, jo mēs nezinām, kas ar šo Mozu, šo vīru, kas izveda mūs no Ēģiptes zemes, ir noticis."

2.

Tad sacija Ārons uz tiem: noplēsiet tās Zelta Aušu-Sprādzes kas jūsu Sievu jūsu Dēlu un jūsu Meitu Ausīs ir un atnesiet tās pie man.

2.

Tad Ārons tiem atbildēja: "Noplēsiet zelta auskarus, kas ir jūsu sievu, jūsu dēlu un jūsu meitu ausīs, un atnesiet tos man."

3.

Tad noplēse visi Ļaudis tās zelta Aušu-Sprādzes kas viņu Ausīs bija un atnese tās pie Āroņa.

3.

Tad visa tauta noplēsa zelta auskarus, kas bija to ausīs, un atnesa tos Āronam.

4.

Un Viņš ņēme tās no viņu Rokas un nozīmeja to ar vienu Rakstamo un lēje no ta vienu Teļu tad sacija tie: Šie ir tavi Dievi Israēls kas tev no Egiptes-Zemes ir Izveduši.

4.

Un viņš tos paņēma no viņu rokām, zīmēja metu ar zīmuli un no tiem izlēja teļa tēlu; tad tie teica: "Šis ir tavs dievs, Israēl, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes."

5.

Kad to Ārons redzeja tad uztaisija Viņš priekš ta vienu Altari un Ārons izsauce un sacija: Rītā ir ta KUNGA Svētki.

5.

Kad Ārons to redzēja, viņš uzcēla tā priekšā altāri un lika izsaukt: "Rīt ir svētki יהוה!"

6.

Un tie cēlās otrā Dienā agri un upureja Dedzamus-Upurus un atnese Pateikšanās Upurus un tie Ļaudis apsēdās ēst un dzert un cēlās augšām miesloties.

6.

Un tie cēlās agri no rīta un upurēja dedzināmos upurus un pienesa pateicības upurus, un tad tauta apsēdās ēst un dzert un cēlās līksmoties.

7.

Tad sacija tas KUNGS uz Mozu: ej kāp zemē jo tavi Ļaudis ko tu no Egiptes Zemes esi izvedis ir samaitajšies:

7.

Tad יהוה runāja uz Mozu: "Ej, nokāp zemē! Tava tauta, kuru tu esi izvedis no Ēģiptes zemes, dara lielu grēku.

8.

Tie ir drīz atkāpuši no ta Ceļa ko es tiem biju pavēlejs tie ir sev vienu Teļu lējuši un ir priekš ta pie lūguši un ir tam upurejši un sacijši: šie ir tavi Dievi Israēls kas tev ir Izveduši no Egiptes-Zemes.

8.

Tie ātri novirzījušies no tā ceļa, ko Es tiem pavēlēju; tie ir darinājuši sev lietu teļa tēlu un ir to pielūguši, un tam upurējuši un sacījuši: šis ir tavs dievs, Israēl, kas tevi ir izvedis no Ēģiptes zemes."

9.

Vēl sacija tas KUNGS uz Mozu: es esmu šos Ļaudis ieraudzijs un redzi tie ir pārgalvigi Ļaudis.

9.

Un יהוה sacīja uz Mozu: "Es esmu vērojis šos ļaudis, un redzi, tie ir spītīgi ļaudis.

10.

Un nu lai manis ka mana Dusmiba pret tiem apskaistās un tos aprīj tad darišu es tev par vienu lielu Ļaužu Pulku.

10.

Un nu laid Mani, ka Manas dusmas iedegtos pret tiem un ka Es izdeldēju tos; bet tevi Es darīšu par lielu tautu."

11.

Bet Mozus pielūdze ta KUNGA sava Dieva Vaigu un sacija: Ak KUNGS! kapēc apskaitisies tava Dusmiba pār taviem Ļaudim ko tu no Egiptes-Zemes esi izvedis ar lielu Spēku un ar vienu stipru Roku.

11.

Tad Mozus par viņiem aizlūdza יהוה, sava Elohim, priekšā, un sacīja: "Ak, יהוה! Kāpēc Tavas dusmas iedegušās pret Tavu tautu, kuru Tu esi izvedis no Ēģiptes zemes ar lielu spēku un stipru roku?

12.

Kapēc būs tiem Egipteriem runāt un sacīt: uz Nelaim ir Viņš tos izvedis ka Viņš tos nokautu Kalnos un izdeldetu no Zemes Virsu? atgriezies no tavas Dusmibas Karstuma un lai tev žēl nākās tavu Ļaužu Ļaundarišanas.

12.

Vai ēģiptieši lai saka: Viņš tos ir ievedis postā, lai tos nogalinātu kalnos un lai tos izdeldētu no zemes virsus? Remdini Savu dusmu karstumu un apžēlojies par Savu tautu, ka Tu to neizposti.

13.

Piemini to Ābraāmu Īzāku un Israēlu tavus Kalpus kam tu pie  sev paša zvērējs esi: un uz tiem runājs es vairošu jūsu Dzimumu kā tās Debes Zvaigznes un šo visu Zemi no ka es runājs esmu došu es jūsam Dzimumam par īpašu Zemi mūžam.

13.

Piemini Ābrahāmu, Īzāku un Israēlu, Savus kalpus, kuriem Tu, zvērēdams pie Sevis, esi solījis un sacījis: Es vairošu jūsu pēcnācējus kā debesu zvaigznes; un visu šo zemi, par ko esmu runājis, Es došu jūsu pēcnācējiem par mūžīgu mantojumu."

14.

Tad bija tam KUNGAM žēl tas Ļaunums no ka Viņš bij runājs ka Viņš to saviem Ļaudim daritu.

14.

Tad יהוה kļuva žēl tā ļaunuma, ko Viņš Savai tautai bija gribējis darīt.

15.

Un Mozus atgriezās un nokāpe no Kalna ar tiem divi Liecibas Galdiem savā Rokā tie Galdi bija savās abejās Pusēs aprakstiti tie bija uz šo un uz viņu Pusi aprakstiti.

15.

Un Mozus griezās atpakaļ un nokāpa no kalna, un abas liecības plāksnes bija viņa rokā; plāksnes bija abās pusēs aprakstītas; no vienas un no otras puses tās bija aprakstītas.

16.

Un tie paši Galdi bija Dieva Darbs un tas Raksts bija Dieva Raksts tanīs Galdņs iegriezts.

16.

Tās bija Elohim darbs, un raksts bija Elohim raksts, iegrebts šinīs plāksnēs.

17.

Kad nu Jozuus to Ļaužu Balksni dzirdeja it kā gavilejamu tad sacija Viņš uz Mozu: Tur ir viena Kara Skaņa Lēģerī.

17.

Kad Jozua izdzirdēja tautas trokšņošanu, kā tie deva vaļu priekam, tad viņš sacīja Mozum: "Nometnē ir kara troksnis."

18.

Bet tas sacija: Ta ne ir viena Balss kur kas uzvar nedz kur kas top uzvarēts es dziržu vienu Gavilešanas Balsi.

18.

Bet viņš sacīja: "Tā nav uzvarētāja balss, un tās arī nav uzvarēto klaigas, bet es dzirdu dziedāšanu."

19.

Un kad Viņš tuvu pie ta Lēģera nāce un to Teļu un tās Stabulešanas dzirdeja tad apskaitās Mozus Bardzība un Viņš izmete tos Galdus no savām Rokām un salauzija tos apakšā pie Kalna.

19.

Un notika, kad viņš tuvojās nometnei, viņš ieraudzīja teļu un dejošanu; tad Mozus iekaisa dusmās, izmeta plāksnes no savām rokām un sasita tās kalna pakājē.

20.

Un Viņš ņēme to Teļu ko tie bij darijši un sadedzinaja to ar Uguni un sagrūde to kamēr tas smalks tape un izputinaja to uz Ūdeni un dzirdinaja tos Israēļa Bērnus no ta.

20.

Un viņš ņēma teļu, kuru tie bija taisījuši, sadedzināja to ugunī un sagrūda to smalkos putekļos, un izkaisīja tos pa ūdens virsu, un deva to dzert Israēla bērniem.

21.

Un Mozus sacija uz Āronu: ko ir šie Ļaudis tev darijši ka tu tādus lielus Grēkus pār tiem vedis esi?

21.

Un Mozus sacīja Āronam: "Ko šī tauta tev ir darījusi, ka tu esi ļāvis nākt tik lielam grēkam pār viņiem?"

22.

Tad sacija Ārons: Lai mana KUNGA Dusmiba ne apskaistās tu pazīsti tos Ļaudis kā niknie tie ir.

22.

Un Ārons sacīja: "Lai mana kunga dusmas neiedegas, jo tu pazīsti šo tautu, ka tā ir ļauna.

23.

Tie sacija uz man: dari mums Dievus kas mums priekšā iet jo šim Mozum tam Vīram kas mūs no Egiptes Zemes izvedis ir ne zinam mēs kas tam noticis ir.

23.

Tie man sacīja: taisi mums dievu, kas ietu mūsu priekšā, jo mēs nezinām, kas ar šo Mozu, šo vīru, kas izveda mūs no Ēģiptes zemes, ir noticis.

24.

Un es saciju uz tiem: Kam Zelts ir tas lai to noplēš un man dod un es iemetu to Ugunī no ta kļuva tas Teļš.

24.

Tad es sacīju: kam ir zelta lietas, tas lai tās noplēš. Un tie man tās deva, un es tās iemetu ugunī; un tā tapa šis teļš."

25.

Kad nu Mozus redzeja ka tie Ļaudis bija vaļā kļuvuši jo Ārons bij tos vaļā laidis par Kaunu starp tiem kas pret viņiem cēlās.

25.

Kad Mozus redzēja, ka tauta bija izlaidīga, jo Ārons tiem bija devis vaļu, pretiniekiem par izsmieklu,

26.

Tad stāveja Mozus iekš ta Lēģera Vārtim un sacija: Kas tam KUNGAM pieder tas lai pie man nāk tad sapulcējās pie ta visi Levja Dēli.

26.

tad Mozus nostājās nometnes vārtos un sacīja: "Ikviens, kas grib piederēt יהוה, lai nāk pie manis!" Tad pie viņa sapulcējās visi Levija dēli.

27.

Un Viņš sacija uz tiem: tā saka tas KUNGS Israēļa Dievs: Joziet ikviens savu zobinu ap saviem Gurniem un eita šurp un turp no vienām Vārtim līdz otrām Lēģerī un ikviens lai nokauj savu Brāli un ikviens savu Draugu un ikviens savu Tuvaku.

27.

Un viņš tiem sacīja: "Tā saka יהוה, Israēla Elohim: apjozieties ikviens ar savu zobenu, pārstaigājiet nometni, iedami no vieniem vārtiem uz otriem, un nokaujiet ikviens savu brāli, savu draugu un savu tuvāku."

28.

Un Levja Dēli darija pēc Mozus Vārda un taī Dienā krite no tiem Ļaudim pie trim tūkstošiem Vīriem.

28.

Un Levija dēli darīja, kā Mozus bija tiem pavēlējis, un tanī dienā krita ap trīs tūkstoši vīru.

29.

Tad sacija Mozus: pildajt šodien jūsas Rokas tam KUNGAM jo ikviens lai ir pret savu Dēlu un pret savu Brāli ka šodien pār jums tas Svētums top dots.

29.

Tad Mozus sacīja: "Šodien jūs esat kļuvuši kalpotāji יהוה, jo ikviens ir bijis pret savu dēlu un pret savu brāli, ka jūs šodien varētu saņemt svētību."

30.

Rītā sacija Mozus uz tiem Ļaudim: jūs esat apgrēkojšies ar lieliem Grēkiem un nu es kāpšu augšam pie  ta KUNGA taču es varešu jūsus Grēkus salīdzināt.

30.

Otrā rītā Mozus teica tautai: "Jūs esat lielu grēku darījuši; tagad es kāpšu augšup pie יהוה, varbūt es varēšu izlūgties jums piedošanu."

31.

Tad atgriezās Mozus pie  ta KUNGA un sacija: Ak! šie Ļaudis ir lielus Grēkus darijši un sev Zelta Dievus taisijši.

31.

Un Mozus griezās atpakaļ pie יהוה un sacīja: "Ak, šī tauta ir darījusi lielu grēku, tā sev taisījusi dievu no zelta.

32.

Nu tad Piedod tiem savus Grēkus bet ja ne tad izdeldi man labis no tavas Grāmatas ko tu esi rakstijs.

32.

Bet nu piedod viņiem viņu grēkus; un ja ne, tad izdzēs mani no Savas grāmatas, ko Tu esi rakstījis."

33.

Tad sacija tas KUNGS uz Mozu: Kas pret man apgrēkojies to izdeldešu es no manas Grāmatas.

33.

Un יהוה sacīja uz Mozu: "Ikkatru, kas pret Mani ir apgrēkojies, Es izdzēsīšu no Savas grāmatas.

34.

Tad nu ej vadi tos Ļaudis uz turienes kurp es tev esmu sacijs: Raugi mans Eņģelis ies tavā Priekšā tomēr taī Dienā manas Pie meklešanas pie meklešu es pie tiem viņu Grēkus.

34.

Tad nu ej, vadi tautu uz turieni, kur Es tev esmu licis. Redzi, Mans eņģelis ies tavā priekšā, bet, kad nāks Mana piemeklēšanas diena, Es piemeklēšu viņu grēkus."

35.

Tā site tas KUNGS tos Ļaudis tapēc ka tie to Teļu bij darijši ko Ārons bij taisijs.

35.

Un יהוה sita tautu, tāpēc ka tie bija teļu taisījuši, ko Ārons bija darinājis.

Nodaļa: Exodus

Birkas: