2. Mozus grāmata 22. nodaļa

 

Gliks

Jaunā

1.

UN kas vienu Vērsi jeb Avi zog un nokauj to jeb pārdod to tam būs piecus Vēršus par vienu Vērsi atdot un četras Avis par vienu Avi.

1.

Ja kāds nozog vērsi vai avi un to nokauj vai pārdod, tam būs atdot piecus vēršus par vērsi un četras avis par avi.

2.

Ja viens Zaglis jebkur ielauzies top atrasts un top sists ka tas mirst tad viņa Asinim ne būs atriebtām tapt.

2.

Ja zagli atrod pie ielaušanās un tas tiek nosists, tad nav atriebēja viņa asinīm.

3.

Ja Saule pār viņu ir uzlēkusi tad viņa Asinim būs atriebtām tapt (vienam Zaglim) būs atdot ja tam nevaid tad būs tam pārdotam tapt savas Zādzibas dēļ.

3.

Bet, ja tas noticis saules gaismā, tad viņš jāatriebj. Zaglis lai atlīdzina, bet, ja viņam nav, tad viņš par savu zādzību ir jāpārdod.

4.

Ja ta Zādziba viņa Rokā top dzīva atrasta jepšu tas ir Vērsis jeb Ēzelis jeb Avs tad būs tam to divkārtigi atdot.

4.

Ja zagtais lops viņa rokās tiek atrasts dzīvs, vai tas ir vērsis, vai ēzelis, vai avs, tad divkārt viņam ir jāatlīdzina.

5.

Ja kas kādu Tīrumu jeb Vīna-Dārzu liek noganīt un Viņš savu Lopu tur Ieved un uz citā Tīrumu baro tam būs no sava Tīruma Labuma un no sava Vīna-Dārza Labuma atdot.

5.

Ja kāds nogana tīrumu vai vīna dārzu un tur palaiž savu lopu, lai tas ganās svešā tīrumā, tam tas labākais no sava tīruma un no sava vīna dārza jādod vietā.

6.

Kad Uguns lecās un aizņem tos Ērķšķus ka tās Labibas Guba jeb ta Druve jeb tas Tīrums sadeg tad tam kas to Uguni iededzinajs būs papillam atdot.

6.

Ja izceļas uguns un tā aizdedzina ērkšķus un aprij vai nu statiņus, vai nopļautu labību, vai pašu tīrumu, tad tam, kas uguni pielaidis, būs pilnībā visu atlīdzināt.

7.

Ja kas savam Tuvakam Naudu jeb Rīkus dod glabāt un tas top no ta Vīra Nama iszagts ja tas Zaglis atrasts top tam būs to divkārtigi atdot.

7.

Ja kāds dod uzglabāt savam tuvākam naudu vai rīkus, bet tam tie tiek no viņa mājas izzagti un zaglis tiek atrasts, tad šim tas divkārtīgi jāatlīdzina.

8.

Ja tas Zaglis ne top atrasts tad būs to Nama-Kungu priekš Dieviem vest redzi tas pats savu Roku pie sava Tuvaka Padoma licis.

8.

Bet, ja zagli neatrod, tad nama īpašnieks pats vedams Elohim (judges 430) priekšā, vai tas nav savu roku pats licis pie sava tuvākā mantas.

9.

Visai netaisnai Lietai par Vērsi par Ēzeli par Avi par Drēbēm par visu pazudušu Lietu ko jebkurš saka savu esam būs priekš Dieviem nākt kuru tie Dievi pazudina tam būs divkārtigi savam Tuvakam atdot.

9.

Ikviena lieta, kad nodarīts zaudējums, vai tas būtu vērsis, ēzelis, avs, kāds drēbju gabals vai kāda cita zaudēta manta, ja īpašnieks saka: šī ir tā! – ceļama Elohim (judges 430) priekšā, un, ko Elohim (judges 430) pierāda par vainīgu, tam zaudējums divkārtīgi savam tuvākam jāatlīdzina.

10.

Ja kas savam Tuvakam vienu Ēzeli jeb lielus jeb sīkus Lopus abu jebkuru Lopu dod glabāt un tas mirst jeb top dragāts jeb nodzīts ka ne viens to redz.

10.

Ja kāds savam tuvākam dod glabāšanā ēzeli, vērsi, avi vai citu kādu lopu un tas nobeidzas vai to savaino, vai arī tas tiek aizvests, nevienam neredzot,

11.

būs viņam pie  ta KUNGA nozvēreties starp abējiem redzi tas savu Roku pats pie sava Tuvaka Padoma licis un viņa KUNGAM būs to pie ņemt un tam ne būs to maksāt.

11.

tad lai notiek יהוה priekšā zvēresta došana abu starpā, ka tas nav savu roku licis pie sava tuvākā mantas, un tā īpašnieks lai pieņem šo zvērestu, un viņam nav jāatlīdzina.

12.

Bet ja tas no viņa caur Zādzibu nozagts top tad būs tam viņa KUNGAM to maksāt.

12.

Bet, ja tas viņam nozagts, tad lai tas atlīdzina tā īpašniekam.

13.

Ir tas saplosīts tad būs tam Liecibu no ta dot un tad tam ne būs to saplositu maksāt.

13.

Ja kāds zvērs to saplosījis, tad lai tas pienes to par pierādījumu, tad tam nav jāatlīdzina.

14.

Un ja kas no sava Tuvaka ko aizņemas un tas top sadauzīts jeb mirst viņa KUNGAM klātu ne esot tam būs to maksāt.

14.

Un, ja kāds aizņemas ko no sava tuvākā un tas tiek savainots vai nobeidzas, viņa īpašniekam neesot klāt, tad tas jāatlīdzina.

15.

Ja viņa KUNGS klātu bijis tad tam ne būs maksāt ja tas saderēts ir tad tas ir par savu Algu nācis.

15.

Bet, ja īpašnieks bijis klāt, tad nav jāatlīdzina; un, kas par naudu ir patapināts, tad tas ar to ir samaksāts.

16.

Ja kas vienu Jumpravu pieviļ kas vēl ne ir Laulibā izdota un gul pie tās tam būs viņai to Kroņu Naudu dot un viņu par Sievu ņemt.

16.

Bet, ja kāds meitu pieviļ, kas nav vēl saderināta, un viņš ar to guļ, tad lai viņš to sev atpērk par sievu.

17.

Bet ja viņas Tēvs liedzās viņam to dot tad būs tam to Naudu dot cik tai Jumpravai Kroņu-Naudas pienākas.

17.

Bet, ja viņas tēvs liegtos viņam to dot par sievu, tad lai viņš samaksā līgavas naudu.

18.

To Burvi tev ne būs likt dzīvot.

18.

Burvi neatstāj dzīvu.

19.

Visu kas ar kādu Lopu jaucās tam būs nokautam tapt.

19.

Katrs, kas jaucas ar lopu, lai tiek nonāvēts.

20.

Kas tiem (svešiem) Dieviem upure bez tam KUNGAM vien tam būs nolādētam būt.

20.

Kas upurē citiem dieviem un nevis יהוה, tas lai ir nolādēts.

21.

Tev arīdzan ne būs ne kādu Svešinieku dragāt nedz viņu spaidīt jo jūs esat Svešinieki Egiptes-Zemē bijuši.

21.

Nevienu svešinieku nedz apspied, nedz izmanto, jo jūs paši bijāt svešinieki Ēģiptes zemē.

22.

Tev ne būs ne kādu Atraitni un Bāriņu apbēdināt.

22.

Neviena atraitne un neviens bārenis lai netiek apspiests.

23.

Ja tu jeb kā to apbēdinasi un ta brēcin uz man brēks tad es klausīt paklausišu viņas Brēkšanu.

23.

Ja tu tos apspiedīsi, tad tie kliegdami kliegs uz Mani, un Es uzklausīšu viņu saucienus.

24.

Un mana Bardzība apskaitisies un es nokaušu jūs caur zobinu un jūsām Sievām būs par Atraitnēm un jūsiem Bērniem par Bāriņiem tapt.

24.

Tad Manas dusmas iedegsies, un Es jūs nokaušu ar zobenu, un jūsu sievas kļūs par atraitnēm un jūsu bērni par bāriem.

25.

Ja tu maniem Ļaudim kas pie tev nabagie ir Naudu aizdod tad tev pret tiem ne būs būt kā kāds Pagaidu-Plēsejs un tev ne būs pār to Augļus dzīt.

25.

Ja tu aizdod naudu kādam, kas ir no Manas tautas un kas pie tevis ir nabags, tad nekļūsti kā kāds rāvējs un neņem no tā sev augļus.

26.

Ja tu tava Tuvaka Drēbes par Ķīlu ņem tad būs tev tās viņam atdot pirms ta Saule noiet.

26.

Ja tu ņem sava tuvāka drēbes par ķīlu, tad atdod viņam tās pirms saule norietējusi,

27.

Jo tās ir viņa vienigs Apsegs tās ir tās Drēbes pār viņa Ādu iekš ka Viņš būtu gulejs bet kad tas uz man brēks tad es to klausišu jo es esmu žēligs.

27.

jo tas ir viņa vienīgais apsegs, viņa ap-ģērbs, tanī viņš būtu gulējis; un, kad viņš brēks uz Mani, tad Es to paklausīšu, jo Es esmu žēlsirdīgs.

28.

Tiem Dieviem tev ne būs lādēt un to Virsnieku starp taviem Ļaudim tev ne būs Zaimot.

28.

Nezaimo Elohim un nelādi savu tautas valdnieku.

29.

Tavu Pilnibu un Asaras tev ne būs kavēt to Pirmdzimušu no taviem Dēliem būs tev man dot.

29.

Upuri no savu augļu pārpilnības un sava vīna neaizturi. Savu dēlu pirmdzimto dod Man.

30.

Tā pat būs tev darīt ar tavu Vērsi un ar tavām Avim septiņ Dienas būs tiem pie  savas Mātes būt un astotā Dienā būs tev tos man dot.

30.

Tāpat dari ar savu vērsi un savu sīklopu; septiņas dienas lai tie stāv pie savas mātes, bet astotajā tos atdod Man.

31.

Jums tad būs svētītiem Ļaudim priekš man būt tapēc jums ne būs to Mieso Gaļu ēst kas Laukā saplosita ir jums būs to tiem Suņiem priekšā mest.

31.

Jums būs svētiem ļaudīm būt Manā priekšā; neēdiet gaļu, kas tīrumā saplosīta; to metiet suņiem priekšā.

Nodaļa: Exodus

Birkas: