2. Mozus grāmata 21. nodaļa

 

Gliks

Jaunā

1.

Šīs nu ir tās Tiesas ko tev viņiem būs priekšā likt.

1.

Šīs ir tās tiesas, ko tev būs likt viņiem priekšā.

2.

tu vienu Ēbrēisku Kalpu pirksi tad būs tam seš Gadus Kalpot bet septitā būs tam svabadam velti iziet.

2.

Ja tu pērc ebreju vergu, tad sešus gadus lai viņš tev kalpo, bet septītajā gadā lai viņš bez maksas brīvi aiziet.

3.

Ja tas viens pats nācis ir tad būs tam vienam pašam iziet ja Viņš viens laulāts Vīrs bija tad būs viņa Sievai ar viņu iziet.

3.

Ja viņš nācis kā vieninieks, tad lai arī viņš iet viens, bet, ja viņš ir laulāts vīrs, tad lai viņa sieva aiziet kopā ar viņu.

4.

Ja viņa KUNGS viņam vienu Sievu devis ir un ta viņam Dēlus jeb Meitas dzemdejsi tad būs tai Sievai un viņas Bērniem viņas KUNGAM būt un viņam būs vienam Pašam iziet.

4.

Bet, ja viņa kungs ir devis viņam sievu un tā viņam ir dzemdējusi vai nu dēlus, vai meitas, tad sieva un viņas dzemdētie bērni lai paliek viņa kungam, bet viņš viens pats lai aiziet, kā nācis.

5.

Bet ja tas Kalps pats sacīs: Es mīleju savu Kungu savu Sievu un savus Bērnus es ne gribu svabads iziet.

5.

Bet, ja vergs teiks: es mīlu savu kungu, savu sievu un savus bērnus, – tad lai viņš neaiziet brīvībā.

6.

Tad būs viņa KUNGAM to priekš tiem Dieviem vest un tad būs viņam to pie  tām Durvim jeb pie ta Stendera vest un viņa KUNGAM būs tam viņa Ausī ar Īlenu izurbt un tam būs viņam mūžam kalpot.

6.

Tad lai viņa kungs to nostata Elohim (judges 430) priekšā un lai to ved pie durvīm vai stabiem, un kungs lai ar īlenu izdur cauri viņa ausij, un tas lai kalpo viņam mūžīgi.

7.

Un kad tas savu Meitu pārdevis ir par Kalponi tad tai ne būs iziet kā tie Kalpi iziet.

7.

Un, ja kāds vīrs savu meitu ir pārdevis par verdzeni, tad lai tā neaiziet, kā aiziet vergi.

8.

Ja viņa savam KUNGAM ne patīk ka Viņš to ne ir Laulibā isdevis tad būs viņam to likt izpirkt Viņš ne var to svešai Tautai pārdot viltigi ar to daridamies.

8.

Kad viņa nepatīk savam kungam un tas negrib viņu precēt, tad lai tas liek to izpirkt; bet viņš to nevar pārdot svešiem ļaudīm, kļuvis pret to netaisns.

9.

Bet ja Viņš to savam Dēlam Laulibā izdod tad viņam ar to būs pēc tās Meitas Tiesas darīt.

9.

Bet, ja viņš to dod savam dēlam par sievu, tad lai viņai ir meitas tiesa.

10.

Ja Viņš tam vienu citu ņem tad tam ne būs viņai no viņas Baribas no viņas Apsega un Pie dzīvošanas nenieka atraut.

10.

Ja viņš tam ņem citu sievu, tad nedz viņas uzturs, nedz viņas apģērbs, nedz arī likumīgā kopdzīve lai netiek mazināta.

11.

Un ja Viņš šās trīs Lietas ne darīs tad būs viņa velti iziet bez Naudas.

11.

Bet, ja viņš šos trīs noteikumus nepilda, tad viņa var aiziet brīvībā bez atlīdzības.

12.

Kas vienu Cilveku sit ka tas mirst tam būs nokautam tapt.

12.

Kas sit cilvēku tā, ka tas mirst, tas sodāms ar nāvi.

13.

Bet kas ar Viltu ne ir uz to glūnejs bet Dievs ir to viņa Rokā licis kļūt tad nosacišu es tev kādu Vietu kurp tam būs bēgt.

13.

Taču, ja tas nav tam ar nolūku uzglūnējis, bet Elohim viņa rokai tā licis gadīties, tad Es noteikšu tev vietu, kur tas var bēgt.

14.

Bet ja kas pret savu Tuvaku blēdigi ir darijies viņu viltigi nokaudams tad būs tev to ir no mana Altara ņemt ka tas tiek nokauts.

14.

Bet, ja kāds ļaunprātīgi rīkosies pret savu tuvāku, to ar viltu nogalinādams, tad lai arī viņu paņem no Mana altāra, ka tas mirst.

15.

Ja kas savu Tēvu jeb savu Māti sit tam būs nokautam tapt.

15.

Un, kas sit savu tēvu vai savu māti, tas sodāms ar nāvi.

16.

Ja kas Cilveku zog un viņu pārdod un tas top pie viņa atrasts tam būs nokautam tapt.

16.

Un, kas nozog cilvēku, vai nu viņš to grib pārdot, vai tas tiek pie viņa atrasts, sodāms ar nāvi.

17.

Kas arīdzan savu Tēvu jeb savu Māti nolād tam būs nokautam tapt.

17.

Kas nolād savu tēvu vai savu māti, tas sodāms ar nāvi.

18.

Un ja Vīri barās un viens to otru sit ar Akmini jeb ar Dūri ka tas ne mirst bet tam uz Gultu jagul.

18.

Un, ja vīri ir saķildojušies un viens otru sit ar akmeni vai ar dūri, ka tas nemirst, bet tam uz gultas jāguļ:

19.

Ja tas atkaļ uzceļās un iet āra ar savu Spieķi tad būs tam kas viņu site nenoziedzigam būt viņam būs tikai maksāt ko tas ir aiskavejs un būs to it labi likt dziedināt.

19.

ja tas var piecelties un staigāt pa lauku ar spieķi, tad tas, kas viņu sita, lai ir bez vainas; tikai tam jādod atlīdzība par bezdarba laiku un jāgādā par viņa dziedināšanu.

20.

Ja kas arīdzan savu Kalpu jeb Kalponi ar Koku sit ka tas apakš viņa Rokas mirst pie ta tas it tiešam taps atriebts.

20.

Bet, ja kāds sit ar koku savu vergu vai verdzeni, ka tie no viņa rokas mirst, tad lai tas tiek riebtin atriebts.

21.

Bet ja Viņš vienu jeb divi Dienas kājop paliek tad tam ne būs atriebtam tapt jo tas ir par viņa Naudu pirkts.

21.

Bet, ja tas vēl dzīvo vienu vai divi dienas, tad viņš nav jāsoda, jo tā ir viņa nauda.

22.

Un kad Vīri barās un vienu pagrūtinatu Sievu sit ka viņas Auglis noiet un tomēr viņai ne kāda Liksta notiek tad būs to ar Naudu gauži sodīt cik tās Sievas Vīrs viņam nosaka un tam būs to dot caur to Soģo (Nospriešanu.)

22.

Bet, ja vīri kaujas un sagrūž grūtu sievu, ka viņas auglis noiet, bet pašai nenotiek nelaime, tad lai tiek uzlikts naudas sods tam, kas to sagrūdis, tik liels, cik viņas vīrs prasa, un lai tiek dots pēc šķīrējtiesneša atzinuma.

23.

Bet ja pašai kāda Liksta būs tad būs tam dot Dvēseli pret Dvēseli.

23.

Bet, ja notiek nelaime, tad būs likt dzīvību pret dzīvību.

24.

Aci pret Aci Zobu pret Zobu Roku pret Roku.

24.

Aci pret aci, zobu pret zobu, roku pret roku, kāju pret kāju.

25.

Kāju pret Kāju Degunu pret Degunu Vāti pret Vāti Trumbu pret Trumbu.

25.

Deguma brūci pret deguma brūci, ievainojumu pret ievainojumu, rētu pret rētu.

26.

Un ja kas savu Kalpu jeb savu Kalponi Acī sit un to samaita tam būs viņu svabadu atlaist tās Acs labad.

26.

Ja kāds izsit savam vergam vai verdzenei aci, tad lai tas to atlaiž brīvībā, viņš lai to atlaiž acs dēļ.

27.

Un ja Viņš sava Kalpa jeb savas Kalpones Zobu izsit tad būs tam viņu atlaist ta Zoba labad.

27.

Tāpat, ja tas izsit savam vergam vai verdzenei zobu, tad lai tas to atlaiž zoba dēļ.

28.

Un ja kāds Versis vienu Vīru jeb Sievu Bada ka tas mirst tad būs to Vērsi ar Akmiņiem nomētāt un viņa Gaļu ne ēst bet ta Vērša KUNGAM būs nenoziedzigam būt.

28.

Bet, ja kāds vērsis sabada vīru vai sievu, ka tie mirst, tad vērsim jātop nomētātam ar akmeņiem, bet tā gaļu lai neēd, un vērša īpašnieks lai ir brīvs no vainas.

29.

Bet ja tas Vērsis jau papriekšu ir badīgs bijis un tas ir viņa KUNGAM pasacīts tapis un Viņš to ne ir sargajs un tas nobada vienu Vīru jeb Sievu tad būs tam Vēršam ar Akmiņiem nomētātam un viņa KUNGAM ari būs nokautam tapt.

29.

Bet, ja šis vērsis ir bijis badītājs jau kopš vakar-vai aizvakardienas un tas ir bijis zināms viņa īpašniekam, bet viņš nav to nosargājis, un tas nobada vīru vai sievu, lai tad vērsis tiek nomētāts akmeņiem, un jāmirst arī viņa īpašniekam.

30.

Ja viņam Ispirkšana nospriesta top tad būs tam par savas Dvēseles Izglābšanu dot visu kas viņam nospriests top.

30.

Bet, ja piespriež izpirkšanas maksu, tad lai viņš par savas dzīvības izpirkšanu dod visu, ko no viņa prasa.

31.

Jepšu tas vienu Puisi jeb Meitu badījs ir tad būs tam pēc Šīs Tiesas darīt.

31.

Arī, ja viņa dēlu sabada vai sabada viņa meitu, lai rīkojas pēc tiem pašiem likumiem.

32.

Ja tas Vērsis vienu Kalpu jeb Kalponi Bada tad būs tam viņa KUNGAM trīsdesmit sudraba Sīķeļus dot un tam Vēršam būs ar Akmiņiem nomētātam tapt.

32.

Bet, ja vergs vai verdzene tiek sabadīti, tad lai īpašnieks dod viņu kungam trīsdesmit sudraba seķeļus, bet vērsi lai nomētā ar akmeņiem.

33.

Un ja kas vienu Bedri atver jeb ja kas vienu Bedri rok un ne apsedz un tur krīt viens Vērsis jeb Ēzelis iekša

33.

Ja kāds atstāj vaļā aku vai izrok aku un to neapsedz un tanī iekrīt vērsis vai ēzelis,

34.

Tad būs tās Bedres KUNGAM to maksāt viņam būs viņa KUNGAM to Naudu atdot bet ta Maita būs viņam būt.

34.

tad akas īpašnieks lai visu nolīdzina; nauda dodama lopa īpašniekam, bet viņam paliek beigtais lops.

35.

Un ja jebkura Vērsis sava Tuvaka Vērsi Bada ka tas mirst tad būs tiem to dzīvu Vērsi pārdot un to Naudu no ta dalīt un tai Maitai būs ari dalītai tapt.

35.

Bet, ja vērsis bada vērsi, ka tas ir beigts, tad dzīvais vērsis ir jāpārdod un nauda jāsadala, un beigtais vērsis arī jāsadala uz pusēm.

36.

Jeb ir tas zinams bijis ka tas Vērsis papriekšu badīgs bijis un viņa KUNGS to ne ir sargajs tad tas Vērsi pret Vērsi pareizi atdos bet tai Maitai būs viņam būt.

36.

Bet, ja tas ir zinājis, ka vērsis jau iepriekš ir bijis badītājs, un viņa īpašnieks nav to nosargājis, tad lai izlīgst: vērsi pret vērsi, bet beigtais lai paliek cietējam.

Nodaļa: Exodus

Birkas: